This file is a result of SARIT (Search and Retrieval of Indic Texts). This revision, 2011-07-07, is due to Dominik Wujastyk. For more information about this document, please visit http://sarit.indology.info/top.shtml.
athāto dīrghañjīvitīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte sūtrasthāne dīrghañjīvitīyo nāma prathamo+adhyāyaḥ /
athāto+apāmārgataṇḍulīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne+apāmārgataṇḍulīyo nāma dvitīyo+adhyāyaḥ//2//
athāta āragvadhīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne āragvadhīyo nāma tṛtīyo+adhyāyaḥ//3//
athātaḥ ṣaḍvirecanaśatāśritīyamadhyāyaṃ [Note: `ṣaḍvirecanaśatīyaṃ' iti pā-] vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
iha khalu ṣaḍ virecanaśatāni bhavanti, ṣaḍ virecanāśrayāḥ, pañca kaṣāyayonayaḥ, pañcavidhaṃ kaṣāyakalpanaṃ, pañcāśanmahākaṣāyāḥ, pañca kaṣāyaśatāni, iti saṃgrahaḥ//
ṣaḍ virecanaśatāni, iti yaduktaṃ tadiha saṃgraheṇodāhṛtya vistareṇa kalpopaniṣadi vyākhyāsyāmaḥ; (&tatra) trayastriṃśadyogaśataṃ praṇītaṃ phaleṣu, ekonacatvāriṃśajjīmūtakeṣu yogāḥ, pañcacatvāriṃśadikṣvākuṣu, dhāmārgavaḥ ṣaṣṭidhā bhavati yogayuktaḥ, kuṭajastvaṣṭādaśadhā yogameti, kṛtavedhanaṃ ṣaṣṭidhā bhavati yogayuktaṃ, śyāmātrivṛdyogaśataṃ praṇītaṃ daśāpare cātra bhavanti yogāḥ, caturaṅgulo dvādaśadhā yogameti, lodhraṃ vidhau ṣoḍaśayogayuktaṃ, mahāvṛkṣo bhavati viṃśatiyogayuktaḥ, ekonacatvāriṃśat saptalāśaṅkhinyoryogāḥ, aṣṭacatvāriṃśaddantīdravantyoḥ, iti ṣaḍvirecanaśatāni//
ṣaḍ virecanāśrayā iti kṣīramūlatvakpatrapuṣpaphalānīti//
pañca kaṣāyayonaya iti madhurakaṣāyo+amlakaṣāyaḥ kaṭukaṣāyastiktakaṣāyaḥ kaṣāyakaṣāyaśceti tantre saṃjñā//
pañcavidhaṃ kaṣāyakalpanamiti tadyathā --- svarasaḥ, kalkaḥ, śṛtaḥ, śītaḥ, phāṇṭaḥ, kaṣāya iti/
(&yantraniṣpīḍitāddravyādrasaḥ svarasa ucyate/
yaḥ piṇḍo rasapiṣṭānāṃ sa kalkaḥ parikīrtitaḥ//
vahnau tu kvathitaṃ dravyaṃ śṛtamāhuścikitsakāḥ/
dravyādāpotthitāttoye pratapte niśi saṃsthitāt//
kaṣāyo yo+abhiniryāti sa śītaḥ samudāhṛtaḥ/
kṣiptvoṣṇatoye mṛditaṃ tat phāṇṭaṃ parikīrtitam//) teṣāṃ yathāpūrvaṃ balādhikyam; ataḥ kaṣāyakalpanā vyādhyāturabalāpekṣiṇī; na tvevaṃ khalu sarvāṇi sarvatropayogīni bhavanti//
`pañcāśanmahākaṣāyā' iti yaduktaṃ tadanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā --- jīvanīyo bṛṃhaṇīyo lekhanīyo bhedanīyaḥ sandhānīyo dīpanīya iti ṣaṭkaḥ kaṣāyavargaḥ; balyo varṇyaḥ kaṇṭhyo hṛdya iti catuṣkaḥ kaṣāyavargaḥ; tṛptighno+arśoghraḥ kuṣṭhaghnaḥ kaṇḍūghnaḥ krimighno viṣaghna iti ṣaṭkaḥ kaṣāyavargaḥ; stanyajananaḥ stanyaśodhanaḥ śukrajananaḥ śukraśodhana iti catuṣkaḥ kaṣāyavargaḥ; snehopagaḥ svedopago vamanopago virecanopaga āsthāpanopago+anuvāsanopagaḥ śirovirecanopaga iti saptakaḥ kaṣāyavargaḥ; chardinigrahaṇastṛṣṇānigrahaṇo hikkānigrahaṇa iti trikaḥ kaṣāyavargaḥ; purīṣasaṃgrahaṇīyaḥ purīṣavirajanīyo mūtrasaṃgrahaṇīyo mūtravirajanīyo mūtravirecanīya iti pañcakaḥ kaṣāyavargaḥ; kāsaharaḥ śvāsaharaḥ śothaharo jvaraharaḥ śramahara iti pañcakaḥ kaṣāyavargaḥ; dāhapraśamanaḥ śītapraśamana udardapraśamano+aṅgamardapraśamanaḥ śūlapraśamana iti pañcakaḥ kaṣāyavargaḥ; śoṇitasthāpano vedanāsthāpanaḥ saṃjñāsthāpanaḥ prajāsthāpano vayaḥsthāpana iti pañcakaḥ kaṣāyavargaḥ; iti pañcāśanmahākaṣāyā mahatāṃ ca kaṣāyāṇāṃ lakṣaṇodāharaṇārthaṃ vyākhyātā bhavanti/
teṣāmekaikasmin mahākaṣāye daśa daśāvayavikān kaṣāyānanuvyākhyāsyāmaḥ; tānyeva pañca kaṣāyaśatāni bhavanti//
tadyathā --- jīvakarṣabhakau medā mahāmedā kākolī kṣīrakākolī &mudgaparṇīmāṣaparṇyau jīvantī madhukamiti daśemāni jīvanīyāni bhavanti(1), kṣīriṇī rājakṣavakāśvagandhākākolīkṣīrakākolīvāṭhyāyanībhadraudanībhāradvājīpayasyarṣyagandhā iti daśemāni bṛṃhaṇīyāni bhavanti(2), mustakuṣṭhaharidrādāruharidrāvacātiviṣākaṭurohiṇīcitrakacirabilvahaimavatya iti daśemāni lekhanīyāni bhavanti(3), &suvahārkorubukāgnimukhīcitrācitrakacirabilvaśaṅkhinīśakulādanīsvarṇakṣīriṇya iti daśemāni bhedanīyāni bhavanti(4), madhukamadhuparṇīpṛśniparṇyambaṣṭhakīsamaṅgāmocarasadhātakīlodhrapriyaṅgukaṭphalānīti daśemāni sandhānīyāni bhavanti(5), pippalīpippalīmūlacavyacitrakaśṛṅgaverāmlavetasamaricājamodābhallātakāsthihiṅguniryāsā iti daśemāni dīpanīyāni bhavanti(6), iti ṣaṭkaḥ kaṣāyavargaḥ//
aindryṛṣabhyatirasarṣyaproktāpayasyāśvagandhāsthirārohiṇībalātibalā iti daśemāni balyāni bhavanti(7), candanatuṅgapadmakośīramadhukamañjiṣṭhāsārivāpayasyāsitālatā iti daśemāni varṇyāni bhavanti(8), sārivekṣumūlamadhukapippalīdrākṣāvidārīkaiṭaryahaṃsapādībṛhatīkaṇṭakārikā iti daśemāni kaṇṭhyāni bhavanti(9), āmrāmrātakalikucakaramardavṛkṣāmlāmlavetasakuvalabadaradāḍimamātuluṅgānīti daśemāni hṛdyāni bhavanti(10), iti catuṣkaḥ kaṣāyavargaḥ//
gāgaracavyacitrakaviḍaṅgamūrvāguḍūcīvacāmustapippalīpaṭolānīti daśemāni tṛptighnāni bhavanti(11), kuṭajabilvacitrakanāgarātiviṣābhayādhanvayāsakadāruharidrāvacācavyānīti daśemānyarśoghnāni bhavanti(12), khadirābhayāmalakaharidrāruṣkarasaptaparṇāragvadhakaravīraviḍaṅgajātīpravālā iti daśemāni kuṣṭhaghnāni bhavanti(13), candananaladakṛtamālanaktamālanimbakuṭajasarṣapamadhukadāruharidrāmustānīti daśemāni kaṇḍūghnāni bhavanti(14), akṣīvamaricagaṇḍīrakebukaviḍaṅganirguṇḍīkiṇihīśvadaṃṣṭrāvṛṣaparṇikākhuparṇikā iti daśemāni krimighnāni bhavanti(15), haridrāmañjiṣṭhāsuvahāsūkṣmailāpālindīcandanakatakaśirīṣasindhuvāraśleṣmātakā iti daśemāni viṣaghnāni bhavanti(16), iti ṣaṭkaḥ kaṣāyavargaḥ//
vīraṇaśāliṣaṣṭikekṣuvālikādarbhakuśakāśagundretkaṭakattṛṇamūlānīti daśemāni stanyajananāni bhavanti(17), pāṭhāmahauṣadhasuradārumustamūrvāguḍūcīvatsakaphalakirātatiktakakaṭurohiṇīsārivā iti daśemāni stanyaśodhanāni bhavanti(18), jīvakarṣabhakakākolīkṣīrakākolīmudgaparṇīmāṣaparṇīmedāvṛddharuhājaṭilākuliṅgā iti daśemāni śukrajananāni bhavanti(19), kuṣṭhailavālukakaṭphalasamudraphenakadambaniryāsekṣukāṇḍekṣvikṣurakavasukośīrāṇīti daśemāni śukraśodhanāni bhavanti(20), iti catuṣkaḥ kaṣāyavargaḥ//
mṛdvīkāmadhukamadhuparṇīmedāvidārīkākolīkṣīrakālolījīvakajīvantīśālaparṇya iti daśemāni snehopagāni bhavanti(21), śobhāñjanakairaṇḍārkavṛścīrapunarnavāyavatilakulatthamāṣabadarāṇīti daśemāni svedopagāni bhavanti(22), madhumadhukakovidārakarbudāranīpavidulabimbīśaṇapuṣpīsadāpuṣpāpratyakpuṣpā iti daśemāni vamanopagāni bhavanti(23), drākṣākāśmaryaparūṣakābhayāmalakabibhītakakuvalabadarakarkandhupīlūnīti daśemāni virecanopagāni bhavanti(24), trivṛdbilvapippalīkuṣṭhasarṣapavacāvatsakaphalaśatapuṣpāmadhukamadanaphalānīti daśemānyāsthāpanopagāni bhavanti(25), rāsnāsuradārubilvamadanaśatapuṣpāvṛścīrapunarnavāśvadaṃṣṭrāgnimanthaśyonākā iti daśemānyanuvāsanopagāni bhavanti(26), jyotiṣmatīkṣavakamaricapippalīviḍaṅgśigrusarṣapāpāmārgataṇḍulaśvetāmahāśvetā iti daśemāni śirovirecanopagāni bhavanti(27), iti saptakaḥ kaṣāyavargaḥ//
jambvāmrapallavamātuluṅgāmlabadaradāḍimayavayaṣṭikośīramṛllājā iti daśemāni chardinigrahaṇāni bhavanti(28), nāgaradhanvayavāsakamustaparpaṭakacandanakirātatiktakaguḍūcīhrīveradhānyakapaṭolānīti daśemāni tṛṣṇānigrahaṇāni bhavanti(29), śaṭīpuṣkaramūlabadarabījakaṇṭakārikābṛhatīvṛkṣaruhābhayāpippalīdurālabhākulīraśṛṅgyā iti daśemāni hikkānigrahaṇāni bhavanti(30), iti trikaḥ kaṣāyavargaḥ//
priyaṅgvanantāmrāsthikaṭvaṅgalodhramocarasasamaṅgādhātakīpuṣpapadmāpadmakeśarāṇīti daśemāni purīṣasaṃgrahaṇīyāni bhavanti(31), jambuśallakītvakkacchurāmadhūkaśālmalīśrīveṣṭakabhṛṣṭamṛtpayasyotpalatilakaṇā iti daśemāni purīṣavirajanīyāni bhavanti(32), jambvāmraplakṣavaṭakapītanoḍumbarāśvatthabhallātakāśmantakasomavalkā iti daśemāni mūtrasaṃgrahaṇīyāni bhavanti(33), padmotpalanalinakumudasaugandhikapuṇḍarīkaśatapatramadhukapriyaṅgudhātakīpuṣpāṇīti daśemāni mūtravirajanīyāni bhavanti(34), vṛkṣādanīśvadaṃṣṭrāvasukavaśirapāṣāṇabhedadarbhakuśakāśagundretkaṭamūlānīti daśemāni mūtravirecanīyāni bhavanti(35), iti pañcakaḥ kaṣāyavargaḥ//
drākṣābhayāmalakapippalīdurālabhāśṛṅgīkaṇṭakārikāvṛścīrapunarnavātāmalakya iti daśemāni kāsaharāṇi bhavanti(36), śaṭīpuṣkaramūlāmlavetasailāhiṅgvagurusurasātāmalakījīvantīcaṇḍā iti daśemāni śvāsaharāṇi bhavanti(37), pāṭalāgnimanthaśyonākabilvakāśmaryakaṇṭakārikābṛhatīśālaparṇīpṛśniparṇīgokṣurakā iti daśemāni śvayathuharāṇi bhavanti(38), sārivāśarkarāpāṭhāmañjiṣṭhādrākṣāpīluparūṣakābhayāmalakabibhītakānīti daśemāni jvaraharāṇi bhavanti(39), drākṣākharjūrapriyālabadaradāḍimaphalguparuṣakekṣuyavaṣaṣṭikā iti daśemāni śramaharāṇi bhavanti(40), iti pañcakaḥ kaṣāyavargaḥ//
lājācandanakāśmaryaphalamadhūkaśarkarānīlotpalośīrasārivāguḍūcīhriberāṇīti daśemāni dāhapraśamanāni bhavanti(41), tagarāgurudhānyakaśṛṅgaverabhūtīkavacākaṇṭakāryagnimanthaśyonākapippalya iti daśemāni śītapraśamanāni bhavanti(42), tindukapriyālabadarakhadirakadarasaptaparṇāśvakarṇāśvakarṇārjunāsanārimedā iti daśemānyudardapraśamanāni bhavanti(43), vidārīgandhāpṛśniparṇībṛhatīkaṇṭakārikairaṇḍakākolīcandanośīrailāmadhukānīti daśemānyaṅgamardapraśamanāni bhavanti(44), pippalīpippalīmūlacavyacitrakaśṛṅgaveramaricājamodājagandhājājīgaṇḍīrāṇīti daśemāni śūlapraśamanāni bhavanti(45), iti pañcakaḥ kaṣāyavargaḥ//
madhumadhukarudhiramocarasamṛtkapālalodhragairikarpiyaṅguśarkarālājā iti daśemāni śoṇitasthāpanāni bhavanti(46), śālakaṭphalakadambapadmakatumbamocarasaśirīṣavañjulailavālukāśokā iti daśemāni vedanāsthāpanāni bhavanti(47), hiṅgukaiṭaryārimedāvacācorakavayasthāgolomījaṭilāpalaṅkaṣāśokarohiṇya iti daśemāni saṃjñāsthāpanāni bhavanti(48), aindrībrāhmīśatavīryasahasravīryā+amoghā+avyathāśivā+ariṣṭāvāṭyapuṣpīviṣvaksenakāntā iti daśemāni prajāsthāpanāni bhavanti(49), amṛtā+abhayādhātrīmuktāśvetājīvantyatirasāmaṇḍūkaparṇīsthirāpunarnavā iti daśemāni vayaḥsthāpanāni bhavanti(50), iti pañcakaḥ kaṣāyavargaḥ//
iti pañcakaṣāyaśatānyabhisamasya pañcāśanmahākaṣāyā mahatāṃ ca kaṣāyāṇāṃ lakṣaṇodāharaṇārthaṃ vyākhyātā bhavanti//
nahi vistarasya pramāṇamasti, na cāpyatisaṃkṣepo+alpabuddhīnāṃ sāmarthyāyopakalpate, tasmādanatisaṃkṣepeṇānativistareṇa copadiṣṭāḥ/
etāvanto hyalamalpabuddhīnāṃ vyavahārāya, buddhimatāṃ ca svālakṣaṇyānumānayuktikuśalānāmanuktārthajñānāyeti//
evaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca --- naitāni bhagavan! pañca kaṣāyaśatāni pūryante, tāni tāni hyevāṅgānyupaplavante& teṣu teṣu mahākaṣāyeṣvati//
tamuvāca bhagavānātreyaḥ --- naitadevaṃ buddhimatā draṣṭavyamagniveśa/
eko+api hyanekāṃ saṃñjāṃ labhate kāryāntarāṇi kurvan, tadyathā --- puruṣo bahūnāṃ karmaṇāṃ karaṇe samartho bhavati, sa yadyat karma karoti tasya tasya karmaṇaḥ kartṛ-karaṇa-kāryasaṃprayuktaṃ tattadgauṇaṃ nāmaviśeṣaṃ prāpnoti, tadvadauṣadhadravyamapi draṣṭavyam/
yadi caikameva kiṃciddravyamāsādayāmastathāguṇayuktaṃ yat sarvakarmaṇāṃ karaṇe samarthaṃ syāt, kastato+anyadicchedupadhārayitumupadeṣṭuṃ vā śiṣyebhya iti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne ṣaḍvirecanaśatāśritīyo nāma caturtho+adhyāyaḥ//4//
athāto mātrāśitīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
āhāramātrā punaragnibalāpekṣiṇī//
yāvaddhyasyāśanamaśitamanupahatya prakṛtiṃ yathākālaṃ jarāṃ gacchati tāvadasya mātrāpramāṇaṃ veditavyaṃ bhavati//
tatra śāliṣaṣṭikamudgalāvakapiñjalaiṇaśaśaśarabhaśambarādīnyāhāradravyāṇi prakṛtilaghūnyapi mātrāpekṣīṇi bhavanti/
tathā piṣṭekṣukṣīravikṛtilamāṣānūpaudakapiśitādīnyāhāradravyāṇi prakṛtigurūṇyapi mātrāmevāpekṣante//
na caivamukte dravye gurulāghavamakāraṇaṃ manyeta, laghūni hi dravyāṇi vāyvagniguṇabahulāni bhavanti; pṛthvīsomaguṇabahulānītarāṇi, tasmāt svaguṇādapi laghūnyagnisandhukṣaṇasvabhāvānyalpadoṣāṇi cocyante+api sauhityopayuktāni, gurūṇi punarnāgnisandhukṣaṇasvabhāvānyasāmānyāt, ataścātimātraṃ doṣavanti sauhityopayuktānyanyatra vyāyāmāgnibalāt; saiṣā bhavatyagnibalāpekṣiṇī mātrā//
na ca nāpekṣate dravyaṃ; dravyāpekṣayā ca tribhāgasauhityamardhasauhityaṃ vā gurūṇāmupadiśyate, laghūnāmapi ca nātisauhityamagneryuktyartham//
mātrāvaddhyaśanamaśitamanupahatya prakṛtiṃ balavarṇasukhāyuṣā yojayatyupayoktāramavaśyamiti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne mātrāśitīyo nāma pañcamo+adhyāyaḥ samāptaḥ//5//
athātastasyāśitīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
tasyāśitādyādāhārādbalaṃ varṇaśca vardhate /
yasyartusātmyaṃ viditaṃ ceṣṭāhāravyapāśrayam //
iha khalu saṃvatsaraṃ ṣaḍaṅgamṛtuvibhāgena vidyāt /
tatrādityasyodagayanamādānaṃ ca trīnṛtūñchiśirādīn grīṣmāntān vyavasyet varṣādīn punarhemantāntān dakṣiṇāyanaṃ visargaṃ ca //
visarge punarvāyavo nātirūkṣāḥ pravānti itare punarādāne somaścāvyāhatabalaḥ śiśirābhirbhābhirāpūrayañjagadāpyāyayati śaśvat ato visargaḥ saumyaḥ /
ādānaṃ punarāgneyaṃ tāvetāvarkavāyū somaśca kālasvabhāvamārgaparigṛhītāḥ kālarturasadoṣadehabalanirvṛttipratyayabhūtāḥ samupadiśyante //
tatra ravirbhābhirādadāno jagataḥ snehaṃ vāyavastīvrarūkṣāścopaśoṣayantaḥ śiśiravasantagrīṣmeṣu yathākramaṃ raukṣyamutpādayanto rūkṣān rasāṃstiktakaṣāyakaṭukāṃścābhivardhayanto nṛṇāṃ daurbalyamāvahanti //
varṣāśaraddhemanteṣu tu dakṣiṇābhimukjhe+arke kālamārgameghavātavarṣābhihatapratāpe śaśini cāvyāhatabale māhendrasalilapraśāntasantāpe jagati arūkṣā rasāḥ pravardhante+amlalavaṇamadhurā yathākramaṃ tatra balamupacīyate nṛṇāmiti //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne tasyāśitīyo nāma ṣaṣṭho+adhyāyaḥ //6//
athāto navegāndhāraṇīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne navegāndhāraṇīyo nāma saptamo+adhyāyāḥ //
athāta indriyopakramaṇīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
iha khalu pañcendriyāṇi pañcendriyadravyāṇi pañcendriyādhiṣṭhānāni pañcendriyārthāḥ pañcendriyabuddhayo bhavanti ityuktamindriyādhikāre //
atīndriyaṃ punarmanaḥ sattvasaṃjñakaḥ cetaḥ ityāhureke tadarthātmasaṃpadāyattaceṣṭaṃ ceṣṭāpratyayabhūtamindriyāṇām //
svārthendriyārthasaṅkalpavyabhicaraṇāccānekamekasmin puruṣe sattvaṃ rajastamaḥsattvaguṇayogācca na cānekatvaṃ [Note: na cānekaṃ hy] nahyekaṃ hyekakālamanekeṣu pravartate tasmānnaikakālā sarvendriyapravṛttiḥ //
yadguṇaṃ cābhīkṣṇaṃ puruṣamanuvartate sattvaṃ tatsattvamevopadiśanti munayo bāhulyānuśayāt //
manaḥ puraḥsarāṇīndriyāṇyarthagrahaṇasamarthāni bavanti //
tatra cakṣuḥ śrotraṃ ghrāṇaṃ rasanaṃ sparśanamiti pañcendriyāṇi //
pañcendriyadravyāṇi khaṃ vāyurjyotirāpo bhūriti //
pañcendriyādhiṣṭhānāni akṣiṇī karṇau nāsike jihvā tvak ceti //
pañcendriyārthāḥ śabdasparśarūparasagandhāḥ //
pañcendriyabuddhayaḥ cakṣurbuddhyādikāḥ tāḥ punarindriyendriyārthasattvātmasannikarṣajāḥ kṣaṇikā niścayātmikāśca ityetat pañcapañcakam //
mano manortho buddhirātmā cetyadhyātmadravyaguṇasaṃgrahaḥ śubhāśubhapravṛttinivṛttihetuśca dravyāśritaṃ ca karma yaducyate kriyeti //
tatrānumānagamyānāṃ pañcamahābhūtavikārasamudāyātmakānāmapi satāmindriyāṇāṃ tejaścakṣuṣi khaṃ śrotre ghrāṇe kṣitiḥ āpo rasane sparśane+anilo viśeṣeṇopapadyate /
tatra yadyadātmakamindriyaṃ viśeṣāttattadātmakamevārthamanugṛhṇāti tatsvabhāvādvibhutvācca //
tadarthātiyogāyogamithyāyogāt samanaskamindriyaṃ vikṛtimāpadyamānaṃ yathāsvaṃ buddhyupaghātāya saṃpadyate sāmarthyayogāt punaḥ prakṛtimāpadyamānaṃ yathāsvaṃ buddhimāpyāyayati //
tatra manaso manobuddheśca ta eva samānātihīnamithyāyogāḥ prakṛtivikṛtihetavo bhavanti //
tatrendriyāṇāṃ samanaskānāmanupataptānāmanupatāpāya prakṛtibhāve prayatitavyamebhirhetubhiḥ tadyathā sātmayendriyārthasaṃyogena buddhyā samyagavekṣyāvekṣya karmaṇāṃ samyak pratipādanena deśakālātmaguṇaviparītopāsanena ceti /
tasmādātmahitaṃ cikīrṣatā sarveṇa sarvaṃ sarvadā smṛtimāsthāya sadvṛttamanuṣṭheyam //
taddhyanutiṣṭhan yugapat saṃpādayatyarthadvayamārogyamindriyavijayaṃ ceti; tat sadvṛttamakhilenopadekṣayāmo+agniveśa&! tadyathā --- devagobrāhmaṇaguruvṛddhasiddhācāryānarcayet, agnimupacaret, oṣadhīḥ praśastā dhārayet, dvau kālāvupasprśet, malāyaneṣvabhīkṣṇaṃ pādayośca vaimalyamādadhyāt, triḥ pakṣasya keśaśmaśrulomanakhān saṃhārayet, nityamanupahatavāsāḥ& &sumanāḥ sugandhiḥ syāt, sādhuveśaḥ, prasiddhakeśaḥ&, mūrdhaśrotraghrāṇapādatailanityaḥ, dhūmapaḥ, pūrvābhibhāṣī, sumukhaḥ, dargeṣvabhyupapattā, hotā, yaṣṭā, dātā, catuṣpathānāṃ namaskartā, balīnāmupahartā, atithīnāṃ pūjakaḥ, pitṛbhyaḥ piṇḍadaḥ, kāle hitamitamadhurārthavādī, vaśyātmā, dharmātmā, hetāvīrṣyuḥ, phale nerṣyuḥ, niścintaḥ, nirbhīkaḥ, hrīmān, dhīmān, mahotsāḥ, dakṣaḥ, kṣamāvān, dhārmikaḥ, āstikaḥ, &vinayabuddhividyābhijanavayovṛddhasiddhācāryāṇāmupāsitā, chatrī daṇḍī &maulī sopānatko &yugamātradṛgvicaret, maṅgalācāraśīlaḥ, kucelāsthikaṇṭakāmedhyakeśatuṣotkarabhasmakapālasnānabalibhūmīnāṃ parihartā, prāk śramād vyāyāmavarjī syāt, sarvaprāṇiṣu bandhubhūtaḥ syāt, kruddhānāmanunetā, bhītānāmāśvāsayitā, dīnānāmabhyupapattā, satyasaṃdhaḥ, sāmapradhānaḥ&, paraparuṣavacanasahiṣṇuḥ, amarṣaghnaḥ, praśamaguṇadarśī, rāgadveṣahetūnāṃ hantā ca //
nānṛtaṃ brūyāt, nānyasvamādadīta, nānyastriyamabhilaṣennānyaśriyaṃ, na vairaṃ rocayet, na kuryāt pāpaṃ, na pāpe+api &pāpī syāt, nānyadoṣān brūyāt, nānyarahasyamāgamayen, nādhārmikairna narendradviṣṭaiḥ sahāsīta nonmattairna patitairna bhrūṇahantṛbhirna kṣudrairna duṣṭaiḥ, na duṣṭayānānyāroheta, na &jānusamaṃ kaṭhinamāsanamadhyāsīta, nānāstīrṇamanupahitamaviśālamasamaṃ vā śayanaṃ prapadyeta, na giriviṣamamastakeṣvanucaret, na drumamārohet, na jalogravegamavagāheta, na &kulacchāyāmupāsīta, nāgnyutpātamabhitaścaret, nocchairhaset, na śabdavantaṃ mārutaṃ muñcet, nānāvṛtamukho& jṛmbhāṃ kṣavathuṃ hāsyaṃ vā pravartayet, na nāsikāṃ kuṣṇīyāt, na dantān vighaṭṭayet, na nakhān vādayet, nāsthīnyabhihanyāt, na bhūmiṃ vilikhet, na chindyāttṛṇaṃ, na loṣṭaṃ mṛdgīyāt, na viguṇamaṅgaiśceṣṭeta, jyotīṃṣyaniṣṭamamedhyamaśastaṃ ca nābhivīkṣeta, na huṃkuryācchavaṃ&, na caityadhvajagurupūjyāśastacchāyāmākrāmet, na kṣapāsvamarasadanacaityacatvaracatyuṣpathopavanaśmaśānāghātanānyāseveta&, naikaḥ śūnyagṛhaṃ na cāṭavīmanupraviśet, na pāpavṛttān strīmitrabhṛtyān bhajeta, nottamairvirudhyeta, nāvarānupāsīta, na jihmaṃ rocayet, nānāryamāśrayet, na bhayamutpādayet, na sāhasātisvapnaprajāgarasnānapānāśanānyāseveta, nordhvajānuściraṃ tiṣṭhet, na vyālānupasarpenna daṃṣṭriṇo na viṣāṇinaḥ, purovātātapāvaśyāyātipravātāñjahyāt, kaliṃ nārabheta, nāsunibhṛto&+agnimupāsīta nocchiṣṭaḥ, nādhaḥ kṛtvā pratāpayet, nāvigataklamo nānāplutavadano na nagna upaspṛśet, na snānaśāṭyā spṛśeduttamāṅgaṃ, na keśāgrāṇyabhihanyāt, nopaspṛśya te eva vāsasī bibhṛyāt, nāspṛṣṭvā ratnājyapūjyamaṅgalasumanaso+abhiniṣkrāmet, na pūjyamaṅgalānyapasavyaṃ gacchennetarāṇyanudakṣiṇam //
nāratnapāṇirnāsnāto nopahatavāsā nājapitvā nāhutvā devatābhyo nānirūpya pitṛbhyo nādattvā gurubhyo nātithibhyo nopāśritebhyo nāpuṇyagandho nāmālī nāprakṣālitapāṇipādavadano nāśuddhamukho nodaṅmukho na vimanā nābhaktāśiṣṭāśucikṣudhitaparicaro na pātrīṣvamedhyāsu nādeśe nākāle nākīrṇe nādattvā+agramagnaye nāprokṣitaṃ prokṣaṇodakairna mantrairanabhimantritaṃ na kutsayanna kutsitaṃ na pratikūlopahitamannamādadīta, na paryuṣitamanyatra māṃsaharitakaśuṣkaśākaphalabhakṣyebhyaḥ, nāśeṣabhuk syādanyatra dadhimadhulavaṇasaktusarpibhyaḥ, na naktaṃ dadhi bhuñjīta, na saktūnekānaśnīyānna niśi na bhuktvā na bahūnna dvirnodakāntaritāt, na chittvā dvijairbhakṣayet //
nānṛjuḥ kṣuyānnādyānna śayīta, na vegito+anyakāryaḥ syāt, na vāyvagnisalilasomārkadvijagurupratimukhaṃ &niṣṭhīvikāvarcomūtrāṇyutsṛjet, na panthānamavamūtrayenna janavati nānnakāle, na japahomādhyayanabalimaṅgalākriyāsu śleṣmasiṅghāṇakaṃ muñcet //
na striyamavajānīta, nātiviśrambhayet, na guhyamanuśrāvayet, nādhikuryāt /
na rajasvalāṃ nāturāṃ nāmedhyāṃ nāśastāṃ nāniṣṭarūpācāropacārāṃ nādakṣāṃ nādakṣiṇāṃ nākāmāṃ nānyakāmāṃ nānyastriyaṃ nānyayoniṃ nāyonau na caityacatvaracatuṣpathopavanaśmaśānāghātanasalilauṣadhidvijagurusurālayeṣu na sandhyayornātithiṣu nāśucirnājagdhabheṣajo nāpraṇītasaṅkalpo nānupasthitapraharṣo nābhuktavānnātyaśito na viṣamastho na mūtroccārapīḍito na śramavyāyāmopavāsaklamābhihato nārahasi vyavāyaṃ gacchet //
na sato na gurūn parivadet nāśucirabhicārakarmacaityapūjyapūjādhyayanamabhinirvartayet //
na vidyutsvanārtavīṣu nābhyuditāsu dikṣu nāgnisaṃplave na bhūmikampe na mahotsave nolkāpāte na mahāgrahopagamane na naṣṭacandrāyāṃ tithau na sandhyayornāmukhādgurornāvapatitaṃ nātimātraṃ na tāntaṃ na visvaraṃ nānavasthitapadaṃ nātidrutaṃ na vilambitaṃ nātiklībaṃ nātyuccarinātinīcaiḥ svarairadhyayanamabhyasyet //
nātisamayaṃ jahyāt, na niyamaṃ bhindyāt, na naktaṃ nādeśe caret, na sandhyāsvabhyavahārādhyayanastrīsvapnasevī syāt, na bālavṛddhalubdhamūrkhakliṣṭaklībaiḥ saha sakhyaṃ kuryāt, na madyadyūtaveśyāprasaṅgaruciḥ syāt, na guhyaṃ vivṛṇuyāt, na kañcidavajānīyāt, nāhaṃmānī syānnādakṣo nādakṣiṇo nāsūyakaḥ, na &brāhmaṇān parivadet, na gavāṃ daṇḍamudyacchet, na vṛddhānna gurūnna gaṇānna nṛpān vā+adhikṣipet, na cātibrūyāt, na bāndhavānuraktakṛcchradvitīyaguhyajñān bahiṣkuryāt //
nādhīro nātyucchritasattvaḥ syāt, nābhṛtabhṛtyaḥ, nāviśrabdhasvajanaḥ, naikaḥ sukhī, na duḥkhaśīlācāropacāraḥ, na sarvaviśrambhī, na sarvābhiśaṅkī, na sarvakālavicārī //
na kāryakālamatipātayet, nāparīkṣitamabhiniviśet, nendriyavaśagaḥ syāt, na cañcalaṃ mano+anubhrāmayet, na buddhīndriyāṇāmatibhāramādadhyāt, na cātidīrghasūtrī syāt, na krodhaharṣāvanuvidadhyāt, na śokamanuvaset, na siddhāvutsekaṃ& yacchennāsiddhau dainyaṃ, prakṛtimabhīkṣṇaṃ smaret, hetuprabhāvaniścitaḥ syāddhetvārambhanityaśca, na kṛtamityāśvaset, na vīryaṃ jahyāt, nāpavādamanusmaret //
nāśuciruttamājyākṣatatilakuśasarṣapairagniṃ juhuyādātmānamāśīrbhirāśāsānaḥ, agnirme &nāpagaccheccharīrādvāyurme prāṇānādadhātu viṣṇurme balamādadhātu indro me vīryaṃ śivā māṃ praviśantvāpa āpohiṣṭhetyapaḥ spṛśet, dviḥ parimṛjyoṣṭhau pādau cābhyukṣya &mūrdhani khāni copaspṛśedadbhirātmānaṃ hṛdayaṃ śiraśca //
brahmacaryajñānadānamaitrīkāruṇyaharṣopekṣāpraśamaparaśca syāditi //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne indriyopakramaṇīyo nāmāṣṭamo+adhyāyaḥ //8//
athātaḥ khuḍḍākacatuṣpādamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne khuḍḍākacatuṣpādo nāma navamo+adhyāyaḥ //9//
athāto mahācatuṣpādamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
catuṣpādaṃ ṣoḍaśakalaṃ bheṣajamiti bheṣajo bhāṣante, yaduktaṃ pūrvādhyāye ṣoḍaśaguṇamiti, tadbheṣajaṃ yuktiyuktamalamārogyāyeti bhagavān punarvasurātreyaḥ //
neti maitreyaḥ, kiṃ kāraṇaṃ dṛśyante hyāturāḥ kecidupakaraṇavantaśca paricārakasaṃpannāścātmavantaśca kuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ& samuttiṣṭhamānāḥ, tathāyuktāścāpare mriyamāṇāḥ; tasmādbheṣajamakiṃcitkaraṃ bhavati, tadyathā --- śvabhre sarasi ca prasiktamalpamudakaṃ, nadyāṃ vā syandamānāyāṃ pāṃsudhāne vā pāṃsumuṣṭiḥ prakīrṇa iti; tathā+apare dṛśyante+anupakaraṇāścāparicārakāścānātmavantaścākuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ samuttiṣṭhamānāḥ, tathāyuktā mriyamāṇāścāpare /
yataśca pratikurvan sidhyati, pratikurvan mriyate; apratikurvan sidhyati, apratikurvan mriyate; tataścintyate bheṣajamabheṣajenāviśiṣṭamiti& //
maitreya&! mithyā cintyata ityātreyaḥ; kiṃ kāraṇaṃ, ye hyāturāḥ ṣoḍaśaguṇasamuditenānena bheṣajenopapadyamānā mriyanta ityuktaṃ tadanupapannaṃ, na hi bheṣajasādhyānāṃ vyādhīnāṃ bheṣajamakāraṇaṃ bhavati; ye punarāturāḥ kevalādbheṣajādṛte samuttiṣṭhante, na teṣāṃ saṃpūrṇabheṣajopapādanāya &samutthānaviśeṣo &nāsti; yathā hi patitaṃ puruṣaṃ samarathamutthānāyotthāpayan puruṣo balamasyopādadhyāt, sa kṣiprataramaparikliṣṭa evottiṣṭhet, tadvat saṃpūrṇabheṣajopalambhādāturāḥ; ye cāturāḥ kevalādbheṣajādapi mriyante, na ca sarva eva te bheṣajopapannāḥ samutthiṣṭheran, nahi sarve vyādhayo bhavantyupāyasādhyāḥ, na copāyasādhyānāṃ vyādhīnāmanupāyena siddhirasti, na cāsādhyānāṃ vyādhīnāṃ &bheṣajasamudāyo+ayamasti, na hyalaṃ jñānavān bhiṣaṅmumūrṣumāturamutthāpayituṃ; parīkṣyakāriṇo hi kuśalā bhavanti, yathā hi yogajño+abhyāsanitya iṣvāso dhanurādāyeṣumasyannātiviprakṛṣṭe mahati kāye nāparādhavān bhavati, saṃpādayati ceṣṭakāryaṃ, tathā bhiṣak svaguṇasaṃpanna upakaraṇavān vīkṣya karmārabhamāṇaḥ sādhyarogamanaparādhaḥ saṃpādayatyevāturamārogyeṇa; tasmānna bheṣajamabheṣajenāviśiṣṭaṃ bhavati //
idaṃ ca& naḥ pratyakṣaṃ---yadanātureṇa bheṣajenāturaṃ cikitsāmaḥ&, kṣāmamakṣāmeṇa, kṛśaṃ ca durbalamāpyāyayāmaḥ, sthūlaṃ medasvinamapatarpayāmaḥ, śītenoṣṇābhibhūtamupacarāmaḥ, śītābhibhūtamuṣṇena, nyūnān dhātūn pūrayāmaḥ, vyatiriktān hrāsayāmaḥ, vyādhīn mūlaviparyayeṇopacarantaḥ samyak prakṛtau sthāpayāmaḥ; teṣāṃ nastathā kurvatāmayaṃ bheṣajasamudāyaḥ kāntatamo bhavati //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne mahācatuṣpādo nāma daśamo+adhyāyaḥ //
athātastisraiṣanīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ /
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
iha khalu puruṣeṇānupahatasattvabuddhipauruṣaparākrameṇa hitamiha cāmuṣmiṃśca loke samanupaśyatā tisra eṣaṇāḥ paryeṣṭavyā bhavanti /
tadyathā---prāṇaiṣaṇāḥ, dhanaiṣaṇā, paralokaiṣaṇeti //
āsāṃ tu khalveṣaṇānāṃ prāṇaiṣaṇāṃ tāvat pūrvataramāpadyeta /
kasmāt prāṇaparityāge hi sarvatyāgaḥ /
tasyānupālanaṃ---svasthasya svasthavṛttānuvṛttiḥ, āturasya vikārapraśamane+apramādaḥ, tadubhayametaduktaṃ vakṣyate ca; tadyathoktamanauvartamānaḥ prāṇānupālanāddīrghamāyuravāpnotīti prathamaiṣaṇā vyākhyātā bhavati //
atha dvitīyāṃ dhanaiṣaṇāmāpadyeta, prāṇebhyo hyanantaraṃ dhanameva paryeṣṭavyaṃ bhavati&; na hyataḥ pāpāt pāpīyo+asti yadanupakaraṇasya dīrghamāyuḥ, tasmādupakaraṇāni paryeṣṭuṃ yateta /
tatropakaraṇopāyānanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā---kṛṣipāśupālyavāṇijyarājopasevādīni, yāni cānyānyapi satāmavigarhitāni karmāṇi vṛttipuṣṭikarāṇi vidyāttānyārabheta kartuṃ; tathā kurvan dīghajīvitaṃ jīvatyanavāmataḥ puruṣo &bhavati /
iti dvitīyā dhanaiṣaṇā vyākhyātā bhavati //
atha tṛtīyāṃ paralokaiṣaṇāmāpadyeta /
saṃśayaścātra kathaṃ bhaviṣyāma itaścyutā naveti; kutaḥ punaḥ saṃśaya iti, ucyate---santi hyeke pratyakṣaparāḥ parokṣatvāt punarbhavasya nāstikyamāśritāḥ, santi cāgamapratyayādeva punarbhavamicchanti; śrutibhedācca--- `mātaraṃ pitaraṃ caike manyante janmakāraṇam /
svabhāvaṃ paranirmāṇaṃ yadṛcchāṃ cāpare janāḥ // iti /' ataḥ saṃśayaḥ---kiṃ nu khalvasti punarbhavo na veti //
tatra buddhimānnāstikyabuddhiṃ jahyādviciktsāṃ ca /
kasmāt pratyakṣaṃ hyalpam; analpamapratyakṣamasti, yadāgamānumānayuktibhirupalabhyate; yaireva tāvadindiryaiḥ pratyakṣamupalabhyate, tānyeva santi cāpratyakṣāṇi //
satāṃ ca rūpāṇāmatisannikarṣādativiprakarṣādāvaraṇāt karaṇadaubalyānamanonavasthānāt samānābhihārādabhibhavādatisaukṣmyācca pratyakṣānupalabdhiḥ; tasmādaparīkṣitametaducyate pratyakṣamevāsti, nānyadastīti //
śrutayaścaitā na kāraṇaṃ yuktivirodhāt /
dvividhameva khalu sarvaṃ saccāsacca tasya caturvidhā parīkṣā āptopadeśaḥ pratyakṣam anumānaṃ yuktiścet //
&tatrāptāgamastāvadvedaḥ, yaścānyo+api kaścidvedārthādaviparītaḥ parīkṣakaiḥ praṇītaḥ śiṣṭānumato lokānugrahapravṛttaḥ śāstravādaḥ, sa cā+āptāgamaḥ; āptāgamādupalabhyatedānata poyajñasatyāhiṃsābrahmacaryāṇyabhyudayaniḥśreyasakarāṇīti //
na cānativṛttasattvadoṣāṇāmadoṣairapunarbhavo dharmadvāreṣūpadiśyate //
dharmadvārāvahitaiśca vyapagatabhayarāgadveṣalobhamohamānairbrahmaparairāptaiḥ karmavidbhiranupahatasattvabuddhipracāraiḥ pūrvaiḥ pūrvataraimaharṣibhirdivyacakṣubhirdṛṣṭvopadiṣṭaḥ punarbhava iti vyavasyedevam //
pratyakṣamapi copalabhyate --- mātāpitrorvisadṛśānyapatyāni, tulyasaṃbhavānāṃ varṇasvarākṛtisattvabuddhibhāgyaviśeṣāḥ, pravarāvarakulajanma, dāsyaiśvaryaṃ, sukhāsukhamāyuḥ, āyuṣo vaiṣamyam, iha akṛtasyāvāptiḥ, aśikṣitānāṃ ca ruditastanapānahāsatrāsādīnāṃ pravṛttiḥ, lakṣaṇotpattiḥ, &karmasādṛśye phalaviśeṣaḥ, medhā kvacit kvacit karmaṇyamedhā, jātismaraṇam --- ihāgamanamitaścyutānāmiti&, samadarśane priyāpriyatvam //
ata evānumīyate --- yat --- svakṛtamaparīhāryamavināśi paurvadehikaṃ daivasaṃjñakamānubandhikaṃ karma, tasyaitat phalam; itaścānyadbhaviṣyatīti; phalādbījamanumīyate, phalaṃ ca bījāt //
yuktiścaiṣā --- ṣaḍdhātusamudayādgarbhajanma, kartṛkaraṇasaṃyogāt kriyā; kṛtasya karmaṇaḥ phalaṃ nākṛtasya, nāṅkṛrotpattirabījāt; karmasadṛśaṃ phalaṃ, nānyasmādbījādanyasyotpattiḥ; iti yuktiḥ //
evaṃ pramāṇaiścaturbhirupadiṣṭe punarbhave dharmadvāreṣvavadhīyeta; tadyathā --- guruśuśrūṣāyāmadhyayane vratacaryāyāṃ dārakriyāyāmapatyotpādane bhṛtyabharaṇe+atithipūjāyāṃ dāne+anabhidhyāyāṃ tapasyanasūyāyāṃ dehavāṅimānase karmaṇyakliṣṭe dehendriyamanorthabuddhyātmaparīkṣāyāṃ manaḥsamādhāviti; yāni cānyānayapyevaṃvidhāni karmāṇi satāmavigarhitāni svargyāṇi vṛttipuṣṭikarāṇi vidyāttānyārabheta kartuṃ; tathā kurvanniha caiva yaśo labhate pretya ca svargam /
iti tṛtīyā paralokaiṣaṇā vyākhyātā bhavati //
atha khalu traya upastambhāḥ, trividhaṃ balaṃ, trīṇyāyatanāni, trayo rogāḥ, trayo rogamārgāḥ, trividhā bhiṣajaḥ, trividhamauṣadhamiti //
traya upastambhā iti --- āhāraḥ, svapno, brahmacaryamiti; ebhistribhiryuktiyuktairupastabdhamupastambhaiḥ śarīraṃ balavarṇopacayopacitamanuvartate yāvadāyuḥsaṃskārāt &saṃskāramahitamanupasevamānasya, ya ihaivopadekṣyate //
trividhaṃ balamiti --- sahajaṃ, kālajaṃ, yuktikṛtaṃ ca /
sahajaṃ yaccharīrasattvayoḥ prākṛtaṃ, kālakṛtamṛtuvibhāgajaṃ vayaḥkṛtaṃ ca, yuktikṛtaṃ punastadyadāhāraceṣṭāyogajam //
trīṇy āyatanānīti --- arthānāṃ karmaṇaḥ kālasya cātiyogāyogamithyāyogāḥ /
tatrātiprabhāvatāṃ dṛśyānām atimātraṃ darśanam atiyogaḥ, sarvaśo+adarśanam ayogaḥ, &atiśliṣṭa.ativiprakṛṣṭa.raudra.bhairava.adbhuta.dviṣṭa.bībhatsana.vikṛta.vitrāsana.ādirūpadarśanaṃ mithyāyogaḥ; {ṃ.darśanam} tathā+atimātrastanitapaṭahotkruṣṭādīnāṃ śabdānām atimātraṃ śravaṇam atiyogaḥ, sarvaśo+aśravaṇam ayogaḥ, paruṣeṣṭavināśopaghātapradharṣaṇabhīṣaṇādiśabdaśravaṇaṃ mithyāyogaḥ; {ṃ.śravaṇam} tathā+atitīkṣṇogrābhiṣyandināṃ gandhānām atimātraṃ ghrāṇamatiyogaḥ, sarvaśo+aghrāṇamayogaḥ, pūtidviṣṭāmedhyaklinnaviṣapavanakuṇapagandhādighrāṇaṃ mithyāyogaḥ; {ṃ.ghrāṇam} tathā rasānām atyādānam atiyogaḥ, sarvaśo+anādānam ayogaḥ, mithyāyogo rāśivarjyoṣv āhāravidhiviśeṣāyataneṣūpadekṣyate; {ṃ.ādānam} tathā+atiśītoṣṇānāṃ spṛśyānāṃ snānābhyaṅgotsādanādīnāṃ cātyupasevanam atiyogaḥ, sarvaśo+anupasevanam ayogaḥ, snānādīnāṃ śītoṣṇādīnāṃ ca spṛśyānām anānupūrvyopasevanaṃ viṣamasthānābhighātāśucibhūtasaṃsparśādayaś ceti mithyāyogaḥ {ṃ.upasevanam} //
tatraikaṃ &sparśanamindriyāṇāmindriyavyāpakaṃ, cetaḥsamavāyi, sparśanavyāptervyāpakamapi ca cetaḥ; tasmāt sarvendriyāṇāṃ vyāpakasparśakṛto yo bhāvaviśeṣaḥ, so+ayamanupaśayāt pañcavidhastrividhavikalpo bhavatyasātmyendriyārthasaṃyogaḥ; sātmyārtho hyupaśayārthaḥ //
karma vāṅmanaḥśarīrapravṛttiḥ /
tatra vāṅmanaḥśarīrātipravṛttiratiyogaḥ; sarvaśo+apravṛttirayogaḥ; vegadhāraṇodīraṇaviṣamaskhalanapatanāṅgapraṇidhānāṅgapradūṣaṇaprahāramardanaprāṇoparodhasaṃkleśanādiḥśarīro mithyāyogaḥ, sūcakānṛtākālakalahāpriyābaddhānupacāraparuṣavacanādirvāṅmithyāyogaḥ, bhayaśokakrodhalobhamohamānerṣyāmithyādarśanādirmānaso mithyāyogaḥ //
saṃgraheṇa cātiyogāyogavarjaṃ karma vāṅmanaḥśarīrajamahitamanupadiṣṭaṃ yattacca mithyāyogaṃ vidyāt //
iti trividhavikalpaṃ trividhameva karma prajñāparādha iti vyavasyet //
śītoṣṇavarṣalakṣaṇāḥ punarhemantagrīṣmavarṣāḥ saṃvatsaraḥ, sa kālaḥ /
tatrātimātrasvalakṣaṇaḥ kālaḥ kālātiyogaḥ, hīnasvalakṣaṇaḥ {ā.kālaḥ}&kālāyogaḥ, yathāsvalakṣaṇaviparītalakṣaṇastu {ā.kālaḥ}&kālamithyāyogaḥ /
kālaḥ punaḥ pariṇāma ucyate //
ityasātmyendriyārthasaṃyogaḥ, prajñāparādhaḥ, pariṇāmaśceti trayastrividhavikalpā hetavo vikārāṇāṃ; samayogayuktāstu prakṛtihetavo bhavanti //
sarveṣāmeva bhāvānāṃ bhāvābhāvau nāntareṇa yogāyogātiyogamithyāyogān samupalabhyete; yathāsvayuktyapekṣiṇau hi bhāvābhāvau //
trayo rogā iti nijāgantumānasāḥ /
tatra nijaḥ śārīradoṣasamutthaḥ, āganturbhūtaviṣavāyvagnisaṃprahārādisamutthaḥ, mānasaḥ punariṣṭasya lābhāllābhācāniṣṭasyopajāyate //
tatra buddhimatā mānasavyādhiparītenāpi satā buddhyā hitāhitamavekṣyāvekṣya dharmārthakāmānāmahitānāmanupasevane hitānāṃ copasevane prayatitavyaṃ, na hyantareṇa loke trayametanmānāsaṃ kiṃcinniṣpadyate sukhaṃ vā duḥkhaṃ vā; tasmādetaccānuṣṭheyaṃ --- &tadvidyānāṃ copasevane prayatitavyam, ātmadeśakulakālabalaśaktijñāne yathāvacceti //
trayo rogamārgā iti --- śākhā, marmāsthisandhayaḥ, koṣṭhaśca /
tatra śākhā raktādayo dhātavastvak ca, sa bāhyo rogamārgāḥ; marmāṇi punarbastihṛdayamūrdhādīni, asthisandhayo+asthisaṃyogāstatropanibaddhāśca snāyukaṇḍarāḥ&, sa madhyamo rogamārgaḥ; koṣṭhaḥ punarucyate mahāsrotaḥ śarīramadhyaṃ mahānimnamāmapakvāśayaśceti paryāyaśabdaistantre, sa rogamārga ābhyantaraḥ //
tatra, gaṇḍapiḍakālajyapacīcarmakīlādhimāṃsamaṣakakuṣṭhavyaṅgādayo vikārā bahirmārgajāśca visarpaśvayathugulmārśovidradhyādayḥ śākhānusāriṇo bhavanti rogāḥ; pakṣavadhagrahāpatānakārditaśoṣarājayakṣmāsthisandhiśūlagudabhraṃśādayaḥ śirohṛdbastirogādayaśca madhyamamārgānusāriṇo bhavanti rogāḥ; jvarātīsāracchardyalasakavisūcikākāsaśvāsahikkānāhocaraplīhādayo+antarmārgajāśca visarpaśvayathugulmārśovidradhyādayaḥ koṣṭhānusārino bhavanti rogāḥ //
trividhamauṣadhamiti --- daivavyapāśrayaṃ, yuktivyapāśrayaṃ, sattvāvajayaśca /
tatra daivavyapāśrayaṃ --- mantrauṣadhimaṇimaṅgalabalyupahārahomaniyamaprāyaścittopavāsasvastyayanapraṇipātagamanādi, yuktivyapāśrayaṃ --- punarāhārauṣadhadravyāṇāṃ yojanā, sattvāvajayaḥ --- punarahitebhyo+arthebhyo manonigrahaḥ //
śarīradoṣaprakope khalu śarīramevāśritya prāyaśastrividhamauṣadhamicchanti --- antaḥparimārjanaṃ, bahiḥparimārjanaṃ, śastrapraṇidhānaṃ ceti /
tatrāntaḥparimārjanaṃ yadantaḥśarīramanupraviśyauṣadhamāhārajātavyādhīn pramārṣṭi, yatpunarbahiḥsparśamāśrityābhyaṅgasvedapradehapariṣekonmardanādyairāmayān pramārṣṭi tadbahiḥparimārjanaṃ, śastrapraṇidhānaṃ punaśchedanabhedanavyadhanadāraṇalekhanospāṭanapracchanasīvanaiṣaṇakṣārajalaukasaśceti //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne tisraiṣaṇīyo nāmaikādaśo+adhyāyaḥ //
athāto vātakalākalīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
vātakalākalājñānamadhikṛtya parasparamatāni jijñāsamānāḥ samupaviśya maharṣayaḥ papracchuranyo+anyaṃ kiṃguṇo vāyuḥ, kimasya prakopaṇam, upaśamanāni vā+asya kāni, kathaṃ cainamasaṅghātavanatamanavasthitamanāsadya prakopaṇapraśamanāni prakopayanti praśamayanti vā, kāni cāsya kupitākupitasya śarīrāśarīracarasya śarīreṣu carataḥ karmāṇi bahiḥśarīrebhyo veti //
atrovāca kuśaḥ sāṅkṛtyāyanaḥ rūkṣalaghuśītadāruṇakharaviśadāḥ ṣaḍime vātaguṇā bhavanti //
tacchrutvā vākyaṃ kumāraśirā bharadvāja uvāca evametadyathā bhagavānāha, eta eva vātaguṇā bhavanti, sa tvevaṃguṇairevaṃdravyairevaṃprabhāvaiśca karmabhirabhyasyamānairvāyuḥ prakopamāpadyate, samānaguṇābhyāso hi dhātūnāṃ vṛddhikāraṇamiti //
tacchrutvā vākyaṃ kāṅkāyano bāhlīkabhiṣaguvāca evametadyathā bhagavānāha, etānyeva vātaprakopaṇāni bhavanti ato viparītāni vātasya praśamanāni bhavanti, prakopaṇaviparyayo hi dhātūnāṃ praśamakāraṇamiti //
tacchrutvā vākyaṃ baḍiśo dhāmārgava uvāca evametadyathā bhagavānāha, etānyeva vātaprakopapraśamanāni bhavanti /
yathā hyenamasaṅghātamanavasthitamanāsādya prakopaṇapraśamanāni prakopayanti praśamayanti vā, tathā+anuvyākhyāsyāmaḥ vātaprakopaṇāni khalu rūkṣalaghuśītadāruṇakharaviśadaśuṣirakarāṇi śarīrāṇāṃ, tathāvidheṣu śarīreṣu vāyurāśrayaṃ gatvā+āpyāyamānaḥ prakopamāpadyate; vātapraśamanāni punaḥ snighdagurūṣṇaślakṣṇamṛdupicchilaghanakarāṇi śarīrāṇāṃ tathāvidheṣu śarīreṣu vāyurasajyamānaścaran praśāntimāpadyate //
tacchrutvā baḍiśavacanamavitathamṛṣigaṇairanumatamuvāca vāryovido rājarṣiḥ evameta sasrvamanapavādaṃ yathā bhagavānāha /
yāni tu khalu vāyoḥ kupitākupitasya śarīrāśarīracarasya śarīreṣu carataḥ karmāṇi bahiḥśarīrebhyo vā bhavanti, teṣāmavayavān pratyakṣānumānopadeśaiḥ sādhayitvā namaskṛtya vāyave yathāśakti pravakṣyāmaḥ vāyustantrayantradharaḥ, prāṇodānasamānavyānāpānātmā, pravartakaśceṣṭānāmuccāvacānāṃ, niyantā praṇetā ca manasaḥ, sarvendriyāṇāmudyojakaḥ, sarvendriyārthānāmabhivoḍhā, sarvaśarīradhātuvyūhakaraḥ, sandhānakaraḥ śarīrasya, pravartako vācaḥ, prakṛtiḥ sparśaśabdayoḥ, śrotrasparśanayormūlaṃ, harṣotsāhayoryoniḥ, samīraṇo+agneḥ, doṣasaṃśoṣaṇaḥ&, kṣeptā bahirmalānāṃ, sthūlāṇusrotasāṃ bhettā, kartā garbhākṛtīnām, āyuṣo+anuvrṛttipratyayabhūto bhavatyakupitaḥ /
kupitastu khalu śarīre śarīraṃ nānāvidhairvikārairupatapati balavarṇasukhāyuṣāmupaghātāya&, mano vyāharṣayati&, sarvendriyāṇyupahanti, vinihanti garbhān vikṛtimāpādayatyatikālaṃ vā dhārayati, bhayaśokamohadainyātipralāpāñjanayati, prāṇāṃścoparuṇaddhi /
prakṛtibhūtasya khalvasya loke carataḥ karmāṇīmāni bhavanti; tadyathā dharaṇīdhāraṇaṃ, jvalanojjvālanam, ādityacanddranakṣatragrahagaṇānāṃ santānagatividhānaṃ, sṛṣṭiśca meghānām, apāṃ visargaḥ, pravartanaṃ srotasāṃ, puṣpaphalānāṃ cābhinirvartanam, udbhedanaṃ caudbhidānām, ṛtūnāṃ pravibhāgaḥ, vibhāgo dhātūnāṃ, dhātumānasaṃsthānavyaktiḥ, bījābhisaṃskāraḥ, śasyābhivardhanamavikledopaśoṣaṇe&, avaikārikavikāraśceti /
prakupitasya svalvasya lokeṣu carataḥ karmāṇīmāni bhavanti; tadyathā śikhariśikharāvamathanam, unmathanamanokahānām, utpīḍanaṃ sāgarāṇām, udvartanaṃ sarasāṃ, pratisaraṇamāpagānām, ākampanaṃ ca bhūmeḥ, ādhamanamambudānāṃ&, nīhāranirhrrādapāṃśusikatāmatsyabhekoragakṣārarudhirāśmāśanivisargaḥ, vyāpādanaṃ ca ṣaṇṇāmṛtūnāṃ, śasyānāmasaṅghātaḥ, bhūtānāṃ copasargaḥ, bhāvānāṃ cābhāvakaraṇaṃ, caturyugāntakarāṇāṃ meghasūryānalānilānāṃ visargaḥ; sa hi bhagavān prabhavaścāvyayaśca, bhūtānāṃ bhāvābhāvakaraḥ, sukhāsukhayorvidhātā, mṛtyuḥ, yamaḥ, niyantā, prajāpatiḥ, aditiḥ, viśvakarmā, viśvarūpaḥ, sarvagaḥ, sarvatantrāṇāṃ vidhātā, bhāvānāmaṇuḥ, vibhuḥ, viṣṇuḥ krāntā, lokānāṃ vāyureva bhagavāniti //
tacchrutvā vāryovidavaco marīcaruvāca yadyapyevametat, kimarthasyāsya vacane vijñāne vā &sāmarthyamasti bhiṣagvidyāyāṃ; bhiṣagvidyāmadhikṛtyeyaṃ kathā &pravṛtteti //
vāryovida uvāca bhiṣak pavanamatibalamatiparuṣamatiśīghrakāriṇamātyayikaṃ cennānuniśamyet, asahasā prakupitamatiprayataḥ kathamagre+abhirakṣitumabhidhāsyati prāgevainamatyayabhayāt; vāyoryathārthā stutirapi bhavatyārogyāya balavarṇavivṛddhaye varcasvitvāyopacayāya jñānopapattaye paramāyuḥprakarṣāya ceti //
marīcirūvāca agnireva śarīre pittāntargataḥ kupitākupitaḥ śubhāśubhāni karoti; tadyathā paktimapaktiṃ darśanamadarśanaṃ mātrāmātratvamūṣmaṇaḥ prakṛtivikṛtivikṛtivarṇau śauryaṃ bhayaṃ krodhaṃ harṣaṃ mohaṃ prasādamityevamādīni cāparāṇi dvandvānīti //
tacchrutvā marīcivacaḥ kāpya uvāca soma eva śarīre śleṣmāntargataḥ kupitākupitaḥ śubhāśubhāni karoti; tadyathā daṛḍhyaṃ śaithilyamupacayaṃ kārśyamutsāhamālasyaṃ vṛṣatāṃ klībatāṃ jñānamajñanaṃ buddhiṃ mohamevamādīni cāparāṇi dvandvānīti //
tacchrutvā kāpyavaco bhagavān punarvasurātreya uvāca sarva eva bhavantaḥ samyagāhuranyatraikāntikavacanāt; sarva eva khalu vātapittaśleṣmāṇaḥ prakṛtibhūtāḥ puruṣamavyāpannendriyaṃ balavarṇasukhopapannamāyuṣā mahatopapādayanti samyagevācaritā dharmārthakāmā iva niḥśreyasena mahatā puruṣamiha cāmuṣmiśca loke; vikṛtāstvenaṃ mahatā viparyayeṇopapādayanti ṛtavastraya eva vikṛtimāpannā lokamaśubhenopaghātakāla iti //
tadṛṣayaḥ sarva evānumenire vacanamātreyasya bhagavato+abhinananduśceti //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne vātakalākalīyo nāma dvādaśo+adhyāyaḥ samāptaḥ //12//
athātaḥ snehādhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne snehādhyāyo nāma trayodaśo+adhyāyaḥ//13//
athātaḥ svedādhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
tatra vastrāntaritairavastrāntaritairvā piṇḍairyathoktairupasvedanaṃ saṅkarasveda iti vidyāt//
śūkaśamīdhānyapulākānāṃ veśavārapāyasakṛśarotkārikādīnāṃ vā prastare kauśeyāvikottarapracchadepañcāṅgulorubūkārkapatrapracchade vā svabhyaktasarvagātrasya śayānasyopasvedanaṃ& prastarasveda iti vidyāt//
svedanadravyāṇāṃ punarmūlaphalapatraśuṅgādīnāṃ mṛgaśakunapiśitaśiraspadādīnāmuṣṇasvabhāvānāṃ vā yathārhamamlalavaṇasnehopasaṃhitānāṃ mūtrakṣīrādīnāṃ vā kumbhyāṃ bāṣpamanudvamantyāmutkvathitānāṃ nāḍyā śareṣīkāvaṃśadalakarañjārkapatrānyatamakṛtayā gajāgrahastasaṃsthānanā vyāmadīrghayā vyāmārdhadīrghayā vā vyāmacaturbhāgāṣṭabhāgamūlāgrapariṇṇāhasrotasā sarvato vātaharapatrasaṃvṛtacchidrayā dvistrirvā vināmitayā vātaharasiddhasnehābhyaktagātro bāṣpamupaharet; bāṣpo hyanṛjugāmī& vihatacaṇḍavegastvacamavidahan sukhaṃ svedayatīti nāḍīsvedaḥ//
vātikottaravātikānāṃ punarmūlādīnāmutkvāthaiḥ sukhoṣṇaiḥ kumbhīrvarṣaṇikāḥ& pranāḍīrvā pūrayitvā yathārhasiddhasnehābhyaktagātraṃ vastrāvacchannaṃ pariṣecayediti pariṣekaḥ//
vātaharotkvāthakṣīratailaghṛtapiśitarasoṣṇasalilakoṣṭhakāvagāhastu yathokta evāvagāhaḥ//
atha jentākaṃ cikīrṣurbhūmiṃ parīkṣeta --- tatra pūrvasyāṃ diśyuttarasyāṃ vā guṇavati praśaste bhūmibhāge kṛṣṇamadhuramṛttike suvarṇamṛttike vā parīvāpapuṣkariṇyādīnāṃ jalāśayānāmanyatamasya kūle dakṣiṇe paścime vā sūpatīrthe samasuvibhaktabhūmibhāge saptāṣṭau vā+aratnīrupakramyodakāt prāṅmukhamudaṅmukhaṃ vā+abhimukhatīrthaṃ kūṭāgāraṃ kārayet, utsedhavistārataḥ paramaratnīḥ ṣoḍaśa, samantāt suvṛttaṃ mṛtkarmasaṃpannamanekavātāyanam; asya kṛṭāgārasḥyāntaḥ samantato bhittimaratnivistārotsedhāṃ piṇḍikāṃ kārayedākapāṭāt, madhye cāsya kūṭāgārasya catuṣkiṣkumātraṃ puruṣapramāṇaṃ mṛnmayaṃ kandusaṃsthānaṃ bahusūkṣmacchidramaṅgārakoṣṭhakastambhaṃ sapidhānaṃ kārayet; taṃ ca khādirāṇāmāśvakarṇādīnāṃ vā kāṣṭhānāṃ pūrayitvā pradīpayet; sa yadā jānīyāt sādhu dagdhāni kāṣṭhāni gatadhūmānyavataptaṃ ca kevalamagninā tadagnigṛhaṃ svedayogyena coṣmaṇā yuktamiti, tatrainaṃ puruṣaṃ vātaharābhyaktagātraṃ vastrāvacchannaṃ praveśayaṃścainamanuśiṣyāt --- śaumya! praviśa kalyāṇāyārogyāya ceti, praviśya caināṃ piṇḍikāmadhiruhya pārśvāparapārśvābhyāṃ yathāsukhaṃ śayīthāḥ, na ca tvayā svedamūrcchāparītenāpi satā piṇḍikaiṣā vimoktavyā++āprāṇocchvāsāt, bhraśyamāno hyataḥ piṇḍivakāvakāśāddvāramanadhigacchan svedamūrcchāparītatayā sadyaḥ prāṇāñjahyāḥ, tasmāt piṇḍikāmenāṃ na kathaṃ cana muñcethāḥ; tvaṃ yadā jānīyāḥ --- vigatābhiṣyandamātmānaṃ samyakprasrutasvedapicchaṃ sarvasrotovimuktaṃ laghūbhūtamapagatavibandhastambhasuptivedanāgauravamiti, tatastāṃ piṇḍikāmanusaran dvāraṃ prapadyethāḥ, niṣkramya ca na sahasā cakṣuṣoḥ paripālanārthaṃ śītodakamupaspṛśethāḥ, apagatasantāpaklamastu muhūrtāt sukhoṣṇena vāriṇā yathānyāyaṃ pariṣikto+aśnīyāḥ; iti jentākasvedaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne svedādhyāyo nāma caturdaśo+adhyāyaḥ//14//
athāta upakalpanīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
iha khalu rājānāṃ ājamātramanyaṃ vā vipuladravyaṃ vamanaṃ virecanaṃ vā pāyayitukāmena bhiṣajā prāgevaiṣadhapānāt saṃbhārā upakalpanīyā bhavanti samyakcaiva hi gacchatyauṣadhe pratibhogārthāḥ, na hi sannikṛṣṭe kāle prādurbhūtāyāmāpadi sataypi krayākraye sukaramāṃśu saṃbharaṇamauṣadhānāṃ yathāvaditi //
evaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca nanu bhagavan ādāveva jñānavatā tathā pratividhātavyaṃ yathā prativihite sidhyedevauṣadhamekāntena samyakprayoganimittā hi sarvakarmaṇāṃ siddhiriṣṭā vyāpaccāsamyakprayogānimittā atha samyagasamyak ca samārabdhaṃ karma siddhyaṃti vyāpadyate vā+aniyamena tulyaṃ bhavati jñānamajñaneneti //
tamuvāca bhagavānātreyaḥ śakyaṃ tathā pratividhātumasmābhirasmadvidharivā+apyagniveśa yathā prativihite sidhyedevauṣadhamekāntena tacca prayogasauṣṭhavamupadeṣṭuṃ yathāvat nahi kaścidasti ya etadevamupadiṣṭamupadhārayitumutsaheta upadhārya vā tathā pratipattuṃ prayoktuṃ vā; sūkṣmāṇi hi doṣabheṣajadeśakālabalaśarīrāhārasātmyasattvaprakṛtivayasāmavasthānatarāṇi yānyanucintyamānāni vimalavipulabuddherapi buddhimākulīkuryuḥ kiṃ punaralpabuddheḥ tasmādubhayametadyathāvadupadekṣyāmaḥ samyakprayogaṃ cauṣadhānāṃ vyāpannānāṃ ca vyāpatsādhanāni siddhiṣūttarakālam //
idānīṃ tāvat saṃbhārān vividhānapi samāsenopadekṣyāmaḥ tadyathā dṛḍhaṃ nivātaṃ pravātaikaeśaṃ sukhapravicāramanupatyakaṃ dhūmātapajalarajasāmanabhigamanīyamaniṣṭhānāṃ ca śabdasparśarasarūpagandhānāṃ sodapānodūkhalamusalavarcaḥssthānasnānabhūmimahānasaṃ vāstuvidyākuśalaḥ praśastaṃ gṛhameva tāvat pūrvamupakalpayet //
tataḥ śīlaśaucācārānurāgadākṣyaprādakṣiṇyopapannānupacārakuśalān sarvakarmasu paryavadātān sūpaudanapācakasnāpakasaṃvāhakotthāpakasaṃveśakauṣadhāpeṣakāṃśca paricārakān sarvakarmasvapratikūlān tathā gītavāditrollāpakaślokagāthākhyāyiketihāsapurāṇakuśalānabhiprāyajñānanumatāṃśca deśakālavidaḥ pāriṣadyāṃśca tathā lāvakapiñjalaśaśahariṇaiṇakālapucchakamṛgamātṛkorabhrān gāṃ dogdhrīṃ śīlavatīmanāturāṃ jīvadvatsāṃ suprativihitatṛṇaśaraṇapānīyāṃ, pātryācamanīyodakoṣṭhamaṇikaghaṭapiṭharaparyogakumbhīkumbhakuṇḍaśarāvadarvīkaṭodañcanaparipacanamanthānacarmacelasūtrakārpāsorṇādīni ca śayanāsanādīni copanyastabhṛṅgārapratigrāaṇi suprayuktāstaraṇottarapracchadopadhānāni sopāśrayāṇi saṃveśanopaveśanasnehasvedābhyaṅgapradehapariṣekānulepanavamanavirecanāsthāpanānuvāsanaśirovirecanamūtroccārakarmaṇāmupacārasukhāni suprakṣālitopadhānāśca suślakṣṇasvaramadhyamā dṛṣadaḥ, śastrāṇi copakaraṇārthāni dhūmanetraṃ ca bastinetraṃ cottarabastikaṃca kuśahastakaṃ ca tulāṃ ca mānabhāṇḍaṃ ca ghṛtatailavasāmajjakṣaudraphāṇitalavaṇendhanodakamadhusīdhusurāsauvīrakatuṣodakamaireyamedakadadhidadhimaṇḍodasviddhānyāmlamūtrāṇi ca tathā śāliṣaṣṭikamudgamāṣayavatilakulatthabadaramṛdvīkākāśmaryaparūṣakābhayāmalakabibhītakāni nānāvidhāni ca snehasvedopakaraṇāni dravyāṇi tathaivordhvaharānulomikobhayabhāñji saṃgrahanīyadīpanīyapācanīyopaśamanīyavātaharādisamākhyātāni cauṣadhāni; yaccānyadapi kiñcidvyāpadaḥ parisaṃkhyāya pratīkārārthamupakaraṇaṃ vidyāt yaccā pratibhogārthaṃ tattadupakalpayet //
tatastaṃ puruṣaṃ yathoktābhyāṃ snehasvedābhyāṃ yathārhamupapādayet taṃ cedasminnantare mānasaḥ śarīro vā vyādhiḥ kaścittīvrataraḥ sahasā+abhyāgacchettameya tāvadasyopāvartayituṃ yateta tatastamupāvartya tāvantamevainaṃ kālaṃ tathāvidhenaiva karmaṇopācaret //
tatastaṃ puruṣaṃ snehasvedopapannamanupahatamanasamabhisamīkṣya sukhoṣitaṃ suprajīrṇabhaktaṃ śiraḥsnātamanuliptagātraṃ sragviṇamanupahatavastrasaṃvītaṃ devatāgnidvijaguruvṛddhavaidyānarcitavantamiṣṭe nakṣatratithikaraṇamuhūrte kārayitvā brāhmaṇān svastivācanaṃ prayuktābhirāśīrbhirabhimantritāṃ madhumadhukasaindhavaphāṇitopahitāṃ madanaphalakaṣāyamātrāṃ pāyayet //
madanaphalakaṣāyamātrāpramāṇaṃ tu khalu sarvasaṃśodhanamātrāpramāṇāni ca pratipuruṣamapekṣitavyāni bhavanti yāvaddhi yasya saṃśodhanaṃ pītaṃ vaikārikadoṣaharaṇāyopapadyate na cātiyogāyogāya tāvadasya mātrāpramāṇaṃ veditavyaṃ bhavati //
pītavantaṃ tu khalvenaṃ muhūrtamanukāṃkṣeta tasya yadā jānīyāt svedaprādurbhāveṇa doṣaṃ pravilayanamāpadyamānaṃ lomaharṣeṇa ca sthānebhyaḥ pracalitaṃ kukṣisamādhmāpanena ca kukṣimanugataṃ hṛllāsāsyasravaṇābhyāmapi cordhvamukhībhūtām athāsmai jānusamamasaṃabādhaṃ suprayuktāstaraṇottarapracchadopadhānaṃ sopāśrayamāsanamupaveṣṭuṃ prayacchet pratigrahāṃścopacārayet lālāṭapratigrahe pārśvopagrahaṇe nābhiprapīḍane pṛṣṭhonmardane cānapatrapaṇīyāḥ suhṛdo+anumatāḥ prayateran //
athainamanuśiṣyāt vivṛtoṣṭhatālukaṇṭho nātimahatā vyāyāmena vegānudīrṇānudīrayan kiñcidavanamya grīvāmūrdhvaśarīramupavegamapravṛttān pravartayan suparilikhitanakhābhyāmaṅgulibhyāmutpalakumudasaugandhikanālairvā kaṇṭhamabhispṛśan sukhaṃ pravartayasveti sa tathāvidhaṃ kuryāt tato+asya vegān pratigrahagatānavekṣetāvahitaḥ vegaviśeṣadarśanāddhi kuśalo yogāyogātiyogaviśeṣānupalabheta vegaviśeṣānupalabheta vegaviśeṣadarśī punaḥ kṛtyaṃ yathārhamavabudhyeta lakṣaṇena tasmādvegānavekṣetāvahitaḥ //
tatrāmūnyayogayogātiyogaviśeṣajñānāni bhavanti tadyathā apravṛttiḥ kutaścit kevalasya vā+apyauṣadhasya vibhraṃśo vibandho vegānāmayogalakṣaṇāni bhavanti kāle pravṛttiranatimahatī vyathā yathākramaṃ doṣaharaṇaṃ svayaṃ cāvasthānamiti yogalakṣaṇāni bhavanti yogena tu doṣapramāṇaviśeṣeṇa tīkṣṇamṛdumadhyavibhāgo jñeyaḥ yogādhikyena tu phenilaraktācandrikopagamanamityatiyogalakṣaṇāni bhavanti /
tatrātiyogāyoganimittānimānupadravān vidyāt ādhmānaṃ parikartikā parisrāvo hṛdayogasaraṇamaṅgagraho jīvādānaṃ vibhraṃśaḥ stambhaḥ klamaścetyupadravāḥ //
yogena tu khalvenaṃ charditavantamabhisamīkṣya suprakṣālitapāṇipādāsyaṃ muhūrtamāśvāsya snaihikavairecanikopaśamanīyānāṃ dhūmānāmanyatamaṃ sāmarthyataḥ pāyayitvā punarevodakamupasparśayet //
upaspṛṣṭodakaṃ cainaṃ nivātamāgāramanupraveśya saṃveśya cānuśiṣyāt uccairbhāsyamatyāśanamatisthānamaticaṅgkramaṇaṃ krodhaśokahimātapāvaśyāyātipravātān yānayānaṃ grāmyadharmamasvapanaṃ niśi divā svapnaṃ viruddhājīrṇāsātmyākālapramitātihīnaguruviṣamabhojanavegasandhāraṇodīraṇamiti bhāvānetānmanasā+apyasevamānaḥ sarvamaho gamayasvetei /
athainaṃ sāyāhne pare vā+ahni sukhodakapariṣiktaṃ purāṇānāṃ lohitaśālitaṇḍulānāṃ svavaklinnāṃ maṇḍapūrvāṃ sukhoṣṇāṃ yavāgūṃ pāyayedagnibalamabhisamīkṣya evaṃ dvitīye tṛtīye cānnakāle caturthe tvannakāle tathāvidhānāmeva śālitaṇḍulānāmutsvinnāṃ vilepīmuṣṇodakadvitīyāmasnehalavaṇāmalpasnehalavaṇāṃ vā bhojayet evaṃ pañcame ṣaṣṭhe cānnakāle saptame tvannakāle tathāvidhānāmeva śālīnāṃ dviprasṛtaṃ susvinnamodanamuṣṇodakānupānaṃ tanunā tanusnehalavaṇopapannena mudgayūṣeṇa bhojayet, evamaṣṭame navame cānnakāle daśame tvannakāle lāvakapiñjalādīnāmanyatamasya māṃsarasenaudakalāvaṇikena nātisāravatā bhojayedusṇodakānupānam evamekādaśe dvādaśe cānnakāle ata ūrdhvamannaguṇān krameṇopabhuñjānaḥ saptarātreṇa prakṛtibhojanamāgacchet //
athainaṃ punareva snehasvedābhyāmupapādyānupahatmanasamabhisamīkṣya sukhoṣitaṃ suprajīrṇabhaktaṃ kṛtahomabalimaṅgalajapaprāyaścittamiṣṭe tithinakṣatrakaraṇamuhūrte brāhmaṇān svasti vācayitvā trivṛtkalkamakṣamātraṃ yathārhāloḍanaprativinītaṃ pāyayet prasamīkṣya doṣabheṣajadeśakālabalaśarīrāhārasātmyasattvaprakṛtivayasāmavasthāntarāṇi vikārāṃśca samyak viriktaṃ cainaṃ vamanoktena dhūmavarjena vidhinopapādayedābalavarṇaprakṛtilābhāt, balavarṇopapannaṃ cainamanupahatamanasamabhisamīkṣya sukhoṣitaṃ suprajīrṇabhaktaṃ śiraḥsnātamanuliptagātraṃ sragviṇamanupahatavasgrasaṃvītamanurūpālaṅkārālaṅkṛtaṃ suhṛdyāṃ darśayitvā jñātīnāṃ darśayet athainaṃ kāmeṣvavasṛjet //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne upakalpanīyo nāma pañcadaśo+adhyāyaḥ //
athātaścikitsāprābhṛtīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne cikitsāprābhṛtīyo nāma ṣoḍaśo dhyāyaḥ //
athātaḥ kiyantaḥśirasīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
athāsāṃ vidradhīnāṃ sādhyāsādhyatvaviśeṣajñānārthaṃ sthānakṛtaṃ liṅgaviśeṣamupadekṣyāmaḥ --- tatra pradhānamarmajāyāṃ vidradhyāṃ hṛdghaṭṭanatamakapramohakāsaśvāsāḥ, klomajāyāṃ pipāsāmukhaśoṣagalagrahāḥ, yakṛjjāyāṃ śvāsaḥ, plīhajāyāmucchvāsoparodhaḥ, kukṣijāyāṃ kukṣipārśvāntarāṃsaśūlaṃ, vṛkkajāyāṃ pṛṣṭhakaṭigrahaḥ, nābhijāyāṃ hikkā, vaṃkṣaṇajāyāṃ sakthisādaḥ, bastijāyāṃ &kṛcchrapūtimūtravarcastvaṃ ceti//
pakvaprabhinnāsūrdhvajāsu mukhāt srāvaḥ sravati, adhojāsu gudāt, ubhayatastu nābhijāsu//
āsāṃ hṛnnābhibastijāḥ paripakvāḥ sānnipātikī ca maraṇāya; śeṣāḥ punaḥ kuśalamāśupratikāriṇaṃ cikitsakamāsādyopaśāmyanti/
tasmādacirotthitāṃ vidradhīṃ śastrasarpavidyudagnitulyāṃ snehavirecanairāśvevopakramet sarvaśo gulmavacceti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne kiyantaḥśirasīyo nāma saptadaśo+adhyāyaḥ //
athātastriśothīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
trayaḥ śothā bhavanti vātapittaśleṣmanimittāḥ te punardvividhā nijāgantubhedena //
tatrāgantavaśchedanabhedanakṣaṇanabhañjanapicchanotpeṣaṇaprahāravadhabandhanaveṣṭanavyadhanapīḍanādibhirvā bhallātakapuṣpaphalarasātmaguptāśūkakrimiśūkāhitapatralatāgulmasaṃsparśanairvā svedanaparisarpaṇāvamūtraṇairvā viṣiṇāṃ saviṣaprāṇisaṃṣṭrādantaviṣāṇanakhanipātairvā sāgaraviṣavātahimadahanasaṃsparśanairvā śothāḥ samupajāyante //
te punaryathāsvaṃ hetuvyañjnairādāvupalabhyante nijavyañjanaikadeśaviparītaiḥ bandhamantrāgadapralepapratāpanirvāpaṇādibhiścopakramairupakramyamāṇāḥ praśāntimāpadyante //
nijāḥ punaḥ snehasvedavamanavirecanāsthāpanānuvāsanaśirovirecanānāmayathāvatprayogānmithyāsaṃsarjanādvā chardyalasakavisūcikāśvāsakāsātisāraśoṣapāṇḍurogodarajvarapradarabhagandarārśovikārātikarśanairvā kuṣṭhakaṇḍūpiḍakādibhirvā chardikṣavathūdgāraśukravātamūtrapurīṣavegadhāraṇairvā karmarogopavāsādhvakarśitasya vā sahasā+atigurvamlalavaṇapiṣṭānnaphalaśākarāgadadhiharitakamadyamandakavirūḍhanavaśūkaśamīdhānyānūpaudakapiśitopayogānmṛtpaṇkaloṣṭabhakṣaṇāllavaṇātibhakṣaṇādgarbhasāpīḍanādāmagarbhaprapatanāt prajātānāṃ ca mithyopacārādudīrṇadoṣatvācca śophāḥ prādurbhavanti ityuktaḥ sāmānyo hetuḥ //
ayaṃ tvatra viśeṣaḥ+asītarūkṣalaghuviśadaśramopavāsātikarśanakṣapaṇādibhirvāyuḥ prakupitastvaṅmāṃsaśoṇitādīnyabhibhūya śophaṃ janayati sa kṣiprotthānapraśamo bhavati tathā śyāmāruṇavarṇaḥ prakṛtivaṛno vā calaḥ spandanaḥ kharaparuṣabhinnatvagromā chidyata iva bhidyata iva pīḍyata iva sūcībhiriva tudyata iva pipīlikābhiriva saṃsṛpyate sarṣapakalkāvalipta iva cimicimāyate saṃkucyata āyamyata iveti vātaśothaḥ ;
uṣṇatīkṣṇakaṭukakṣāralavaṇāmlājīrṇabhojanairagnyātapapratāpaiśca pittaṃ prakupitaṃ tvaṅmāṃsaśoṇitānyabhihbūya śothaṃ janayati sa kṣiprotthānapraśamo bhavati kṛṣṇapītanīlatāmrāvabhāsa uṣṇo ṃrduḥ kapilatāmraromā uṣyate dūyate dhūpyate ūṣmāyate svidyate klidyate na ca sparśamuṣṇaṃ ca suṣūyata iti pittaśothaḥ ;
gurumadhuraśītasnigdhairatisvapnāvyāyāmādibhiśca śleṣmā prakupitastvaṅmāṃsaśoṇitādīnyabhibhūya śothaṃ janayati sa kṛcchrotthānapraśamo bhavati pāṇḍuśvetāvabhāso guruḥ snigdhaḥ ślakṣṇaḥ sthiraḥ styānaḥ śuklāgraromā sparśoṣṇasahaśceti śleṣmaśothaḥ;
yathāsvakāraṇākṛtisaṃsargāddvidoṣajāstrayaḥ śothā bhavanti yathāsvakāraṇākṛtisannipātāt sānnipātika ekaḥ; &evaṃ saptavidho bhedaḥ //
&prakṛtibhistābhistābhirbhidymāno dvividhastrividhaścaturvidhā saptavidho+aṣṭavidhaśca śotha upalabhyate &punaścaika evotsedhasāmānyāt //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne triśothīyo nāmāṣṭādaśo+adhyāyaḥ //
athāto+aṣṭodarīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
iha khalvaṣṭāvudarāṇi, aṣṭau mūtrāghātaḥ, aṣṭau kṣīradoṣāḥ, aṣṭau retodoṣāḥ; sapta kuṣṭhāni, sapta piḍakāḥ, sapta visarpāḥ; ṣaḍatīsārāḥ, ṣaḍudāvartāḥ, pañca gulmāḥ, pañca plīhadoṣāḥ, pañca kāsāḥ, pañca śvāsāḥ, pañca hikkāḥ, pañca tṛṣṇāḥ, pañca chardayaḥ, pañca bhaktasyānaśanasthānāni, pañca śirorogāḥ, pañca hṛdrogāḥ, pañca pāṇḍurogāḥ, pañconmādāḥ; catvāro+apasmārāḥ, catvāro+akṣirogāḥ, catvāraḥ karṇarogāḥ, catvāraḥ pratiśyāyāḥ, catvāro mukharogāḥ, catvāro grahaṇīdoṣāḥ, catvāro madāḥ, catvāro mūrcchāyāḥ, catvāraḥ śoṣāḥ, catvāri klaibyāni; trayaḥ śophāḥ, trīṇi kilāsāni, trividhaṃ lohitapittaṃ; dvau jvarau, dvau vraṇau, dvāvāyāmau, dve gṛdhrasyau, dve kāmale, dvididhamāmaṃ, dvividhaṃ vātaraktaṃ, dvividhānyarśāṃsi; eka ūrustambhaḥ, ekaḥ saṃnyāsaḥ, eko mahāgadaḥ; viṃśatiḥ krimijātayaḥ, viṃśatiḥ pramehāḥ, viṃśatiryonivyāpadaḥ; ityaṣṭacatvāriṃśadrogādhikaraṇānyasmin saṃgrahe samuddiṣṭāni //
etāni yathoddeśamabhinirdekṣyāmaḥ--- aṣṭāvudarāṇīti vātapittakaphasannipātaplīhabaddhacchidradakodarāṇi, aṣṭau mūtrāghātā iti vātapittakaphasannipātāśmarīśarkarāśukraśoṇitajāḥ, aṣṭau kṣīradoṣā iti vaivarṇyaṃ vaigandhyaṃ vairasyaṃ paicchilyaṃ phenasaṅghāto raukṣyaṃ gauravamatisnehaśca, aṣṭau retodoṣā iti tanu śuṣkaṃ phenilamaśvetaṃ pūtyatipicchalamanyadhātūpahitamavasādi ca (1);
sapta kuṣṭhānīti kapālodumbaramaṇḍalarṣyajihvapuṇḍarīkasidhmakākaṇāni, sapta piḍakā iti śarāvikā kacchapikā jālinī sarṣapyalajī vinatā vidradhī ca, sapta visarpā iti vātapittakaphāgnikardamakagranthisannipātākhyāḥ (2);
ṣaḍatīsārā iti vātapittakaphasannipātabhayaśokajāḥ, ṣaḍudāvartā iti vātamūtrapurīṣaśukracchardikṣavathujāḥ (3);
pañca gulmā iti vātapittakaphasannipātaśoṇitajāḥ, pañca plīhadoṣā iti gulmairvyākhyātāḥ, pañca kāsā iti vātapittakaphakṣatakṣayajāḥ, pañca śvāsā iti mahordhvacchinnatamakakṣudrāḥ, pañca hikkā iti mahatī gambhīrā vyapetā kṣudrā+annajā ca, pañca tṛṣṇā iti vātapittāmakṣayopasargātmikāḥ, pañca chardaya iti dviṣṭārthasaṃyogajā vātapittakaphasannipātodrekotthāśca&, pañca bhaktasyānaśanasthānānīti vātapittakaphasannipātadveṣāḥ, pañca śirorogā iti pūrvoddeśamabhisamasya vātapittakaphasannipātakrimijāḥ, pañca hṛdrogā iti śirorogairvyākhyātāḥ, pañca pāṇḍurogā iti vātapittakaphasannipātamṛdbhakṣaṇajāḥ, pañconmādā iti vātapittakaphasannipātāgantunimittāḥ (4);
catvāro+apasmārā iti vātapittakaphasannipātanimittāḥ, catvāro+akṣirogāścatvāraḥ karṇarogāścatvāraḥ pratiśyāyāścatvāro mukharogāścatvāro grahaṇīdoṣāścatvāro madāścatvāro mūrcchāyā ityapasmārairvyākhyātāḥ, catvāraḥ śoṣā iti sāhasasandhāraṇakṣayaviṣamāśanajāḥ, catvāri klaibyānīti bījopaghātāddhvajabhaṅgājjarāyāḥ śukrakṣayācca (5);
trayaḥ śothā iti vātapittaśleṣmanimittāḥ, trīṇi kilāsānīti raktatāmraśuklāni, trividhaṃ lohitapittamiti ūrdhvabhāgamadhobhāgamubhayabhāgaṃ ca (6);
dvau jvarāviti uṣṇābhiprāyaḥ śītasamutthaśca śītābhiprāyaścoṣṇasamutthaḥ, dvau vraṇāviti nijaścāgantujaśca, dvāvāyāmāviti bāhyaścābhyantaraśca, dve gṛdhrasyāviti vātādvātakaphācca, dve kāmale iti koṣṭhāśrayā śākhāśrayā ca, dvividhamāmamiti alasako visūcikā ca, dvividhaṃ vātaraktamiti gambhīramuttānaṃ ca, dvividhānyarśāṃsīti śuṣkāṇyārdrāṇi ca (7);
eka ūrustambha ityāmatridoṣasamutthaḥ, ekaḥ saṃnyāsa iti tridoṣātmako manaḥśarīrādhiṣṭhānaḥ, eko mahāgada iti atattvābhiniveśaḥ (8);
viṃśatiḥ kramijātaya iti yūkā pipīlikāśceti dvividhā bahirmalajāḥ, keśādā lomādā lomadvīpāḥ saurasā audumbarā jantumātaraśceti ṣaṭ śoṇitajāḥ, antrādā udarāveṣṭā hṛdayādāścuravo darbhapuṣpāḥ saugandhikā mahāgudāśceti sapta kaphajāḥ, kakerukā makerukā lelihāḥ saśūlakāḥ sausurādāśceti pañca purīṣajāḥ; viṃśatiḥ pramehā ityudakamehaścekṣubālikārasamehaśca sāndramehaśca sāndraprasādamehaśca śuklamehaśca śukramehaśca śītamehaśca śanairmehaśca sikatāmehaśca lālāmehaśceti daśa śleṣmanimittāḥ, kṣāramehaśca kālamehaśca nīlamehaśca lohitamehaśca mañjiṣṭhāmehaśca haridrāmehaśca hastimehaśca madhumehaśceti catvāro vātanimittāḥ, iti viṃśatiḥ pramehāḥ; viṃśatiryonivyāpada iti vātikī paittikī śleṣmikī sānnipātikī ceti catasro doṣajāḥ, doṣadūṣyasaṃsargaprakṛtinirdeśairavaśiṣṭāḥ ṣoḍaśa nirdiśyante, tadyathā --- raktayoniścārajaskā cācaraṇā cāticaraṇā ca prākcaraṇā copaplutā ca pariplutā codāvartinī ca karṇinī ca putraghnī cāntarmukhī ca sūcīmukhī ca śuṣkā ca vāminī ca ṣaṇḍhayoniśca mahāyoniśceti viṃśatiryonivyāpado bhavanti (9);
kevalaścāyamuddeśo yathoddeśamabhinirdiṣṭo bhavati//
sarva eva nijā vikārā nānyatra vātapittakaphebhyo nirvartante yathāhi śakuniḥ sarvā divasamapi paripatan svāṃ chāyāṃ nātivartate tathā svadhātuvaiṣamyanimittāḥ sarve vikārā vātapittakaphānnātiartante /
vātapittaśleṣmaṇāṃ punaḥ sthānasaṃsthānaprakṛtiviśeṣānabhisamīkṣya tadātmakānapi ca sarvavikārāṃstānevopadiśanti buddhimantaḥ //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne+aṣṭodarīyo nāmonaviṃśo+adhyāyaḥ //
athāto mahārogādhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
catvāro rogā bhavanti āgantuvātapittaśleṣamnimittāḥ teṣāṃ caturṇāmapi rogāṇāṃ rogatvamekavidhaṃ bhavati ruksāmānyāt dvividhā punaḥ prakṛtireṣām āgantunijavibhāgāt dvividhaṃ caiṣāmadhiṣṭhānaṃ manaḥśarīraviśeṣāt vikārāḥ punaraparisaṃkhyeyāḥ prakṛtyadhiṣṭhānaliṅgāyatanavikalpaviśeṣāparisaṃkhyeyatvāt //
sukhāni tu svalvāgantornakhadaśanapatanābhicārābhiśāpābhiṣaṅgābhighātavyadhabandhānaveṣṭanapīḍanarajjudahanaśastrāśanibhūtopasargādīni nijasya tu mukhaṃ vātapittaśleṣmaṇāṃ vaiṣamyam //
dvayostu khalvāgantunijayoḥ preraṇamasātmyendriyārthasaṃyogaḥ prajñāparādhaḥ pariṇāmaśceti //
sarve+api tu khalvete+abhipravṛddhāścatvāro rogāḥ parasparamanubadhnanti na cānyonyena saha sandehamāpadyante //
āganturhi vyathāpūrvaṃ samutpanno jaghanyaṃ vātapittaśleṣmaṇāṃ vaiṣamyamāpādayati nije tu vātapittaśleṣmāṇaḥ pūrvaṃ vaiṣamyamāpadyante jaghanyaṃ vyathāmabhinirvartayanti //
teṣāṃ trayāṇāmapi doṣāṇāṃ śarīre sthānavibhāga upadekṣyate tadyathā bastiḥ purīṣādhānaṃ kaṭiḥ sakthinī pādāvasthīni pakvāśayaśca vātasthānāni tatrāpi pakvāśayo viśeṣeṇa vātasthānaṃ svedo raso lasīkā rudhiramāmāśayaśca pittasthānāni tatrāpyāmāśayo viśeṣeṇa pittasthānam uraḥ śiro grīvā parvāṇyāmāśayo medaśca śleṣmasthānāni tatrāpyuro viśeṣeṇa śleṣmasthānam //
sarvaśarīracarāstu vātapittaśleṣmāṇaḥ sarvasmiñcharīre kupitākupitāḥ śubhāśubhāni kurvanti prakṛtibhūtāḥ śubhānyupacayabalavarṇaprasādādīni aśubhāni punarvikṛtimāpannā vikārasaṃjñakāni //
tatra vikārāḥ sāmānyajā nānātmajāśca /
tatra sāmānyajāḥ pūrvamaṣṭodarīye vyākhyātāḥ nānātmajāṃstvihādhyāye+anuvyākhyāsyāmaḥ /
tadyathā aśītirvātravikārāḥ catvāriṃśat pittavikārāḥ viṃśatiḥ śleṣmavikārāḥ //
tatrādau vātavikārānanuvyākhyāsyāmaḥ /
tadyathā nakhabhedaśca, vipādikā ca, pādaśūlaṃ ca, pādabhraṃśaśca, pādasuptatā ca, vātakhuḍḍatā ca, gulphagrahaśca, piṇḍikodveṣṭanaṃ ca, gṛdhrasī ca, jānubhedaśca, jānuviśleṣaśca, ūrustambhaśca, ūrusādaśca, pāṅgulyaṃ ca, gudabhrāṃśaśca, gudārtiśca, &vṛṣaṇākṣepaśca, śephastambhaśca, vaṅkṣaṇānāhaśca, śroṇibhedaśca, viḍbhedaśca, udāvartaśca, khañjatvaṃ ca, &kubjatvaṃ ca, vāmanatvaṃ ca, trikagrahaśca, pṛṣṭhagrahaśca, pārśvāvamardaśca, udarāveṣṭaśca, hṛnmohaśca, hṛddravaśca, &vakṣaudgharṣaśca, vakṣauparodhaśca, vakṣastodaśca, bāhuśoṣaśca, grīvāstambhaśca, manyāstambhaśca, kaṇṭhoddhvaṃsaśca, &hanubhedaśca, oṣṭhabhedaśca, &akṣibhedaśca, dantabhedaśca, dantaśaithilyaṃ ca, mūkatvaṃ ca&, vāksaṅgaśca, kaṣāyāsyatā ca, mukhaśoṣaśca, arasajñatā ca, ghrāṇanāśaśca, karṇaśūlaṃ ca, aśabdaśravaṇaṃ ca, uccaiḥśrutiśca&, bādhiryaṃ ca, vartmastambhaśca, vartmasaṅkocaśca, timiraṃ ca, akṣiśūlaṃ ca, akṣivyudāsaśca, bhrūvyudāsaśca, śaṅkhabhedaśca, lalāṭabhedaśca, śiroruk ca keśabhūmisphuṭanaṃ ca, arditaṃ ca, ekāṅgarogaśca, sarvāṅgarogaśca, &pakṣavadhaśca, ākṣepakaśca, daṇḍakaśca, &tamaśca, bhramaśca, vepathuśca, jṛmbhā ca, &hikkā ca, viṣādaśca, atipralāpaśca, raukṣyaṃ ca, pāruṣyaṃ ca, śyāvāruṇāvabhāsatā ca, asvapnaśca, anavasthitacittatvaṃ ca; ityaśītirvātavikārā vātavikārāṇāmaparisaṃkhyeyānāmāviṣkṛtatamā vyākhyātāḥ //
sarveṣvapi khalveteṣu vātavikāreṣūkteṣvanyeṣu cānukteṣu vāyoridamātmarūpamapariṇāmi karmaṇaśca svalakṣaṇaṃ yadupalabhya tadavayavaṃ vā vimuktasandehā vātavikāramevādhyavasyanti kuśalāḥ; tadyathā --- raukṣyaṃ śaityaṃ lāghavaṃ vaiśadyaṃ gatiramūrtatvamanavasthitatvaṃ ceti vāyorātmarūpāṇi; &evaṃvidhatvācca vāyoḥ karmaṇaḥ svalakṣaṇamidamasya bhavati taṃ taṃ śarīrāvayavamāviśataḥ&; tadyathā --- sraṃsabhraṃsavyāsasaṅgabhedasādaharṣatarṣakampavartacālatodavyathāceṣṭādīni, tathā kharaparuṣaviśadasuṣirāruṇavareṇakaṣāyavirasamukhatvaśoṣaśūlasuptisaṅkocanastambhanakhañjatādīni ca vāyoḥ karmāṇi; tairanvitaṃ vātavikāramevādhyavasyet //
taṃ madhurāmlalavaṇasnigdhoṣṇairupakramairupakrameta, snehasvedāsthāpanānuvāsananastaḥkarmabhojanābhyaṇgotsādanapariṣekādibhirvātaharairmātrāṃ kālaṃ ca pramāṇīkṛtya tatrāsthāpanānuvāsanaṃ tu khalu sarvatropakramebhyo vāte pradhānatamaṃ manyante bhiṣajaḥ, taddhyādita eva pakvāśayamanupraviśya kevalaṃ vaikārikaṃ vātamūlaṃ chinatti; tatrāvajite+api vāte śarīrāntargatā vātavikārāḥ praśāntimāpadyante, yathā vanaspatermūle chinne skandhaśākhāprarohakusumaphalapalāśāīnāṃ niyato vināśastadvat //
pittavikārāṃścatvāriṃśatamata ūrdhvamanuvyākhyāsyāmaḥ --- oṣaśca, ploṣaśca, dāhaśca, davathuśca, dhūmakaśca, amlakaśca, vidāhaśca, antardāhaśca, aṃsadāhaśca&, ūṣmādhikyaṃ ca, atisvedaśca (aṅgasvedaśca), aṅgagandhaśca, aṅgāvadaraṇaṃ& ca, śoṇitakledaśca, māṃsakledaśca, tvagdāhaśca, (&māṃsadāhaśca), tvagavadaraṇaṃ ca, carmadalanaṃ& ca, raktakoṭhaśca, raktavisphoṭaśca, raktapittaṃ ca, raktamaṇḍalāni ca, haritatvaṃ ca, hāridratvaṃ ca, nīlikā ca, kakṣā(kṣyā)ca, kāmalā ca, tiktāsyatā ca, lohitagandhāsyatā ca, pūtimukhatā ca, tṛṣṇādhikyaṃ ca, atṛptiśca, āsyavipākaśca, galapākaśca, akṣipākaśca, gudapākaśca, meḍhrapākaśca, jīvādānaṃ ca&, tamaḥpraveśaśca, haritahāridranetramūtravarcastvaṃ ca; iti catvāriṃśatpittavikārāḥ pittavikārāṇāmaprisaṃkhyeyānāmāviṣkṛtatamā vyākhyātāḥ //
sarveṣvapi khalveteṣu pittavikāreṣūkteṣvanyeṣu cānukteṣu pitasyedamātmarūpamapariṇāmi karmaṇaśca svalakṣaṇaṃ, yadupalabhya tadavayavaṃ vā vimuktasaṃdehāḥ pittavikāramevādhyavasyanti kuśalāḥ; tadyathā --- auṣṇyaṃ taikṣṇyaṃ dravatvamanatisneho varṇaśca śuklāruṇavarjo gandhaśca visro rasau ca kaṭukāmlau saratvaṃ ca pittasyātmarūpāṇi; evaṃvidhatvācca pittasya karmaṇaḥ svalakṣaṇamidamasya bhavati taṃ taṃ śarīrāvayavamāviśataḥ; tadyathā --- dāhauṣṇyapākasvedakledakothakaṇḍūsravarāgā yathāsvaṃ ca gandhavarṇarasābhinirvartanaṃ pittasya karmāṇi tairanvitaṃ pittavikāramevādhyavasyet //
taṃ madhuratiktakaṣāyaśītairupakramairupakrameta snehavirekapradehapariṣekābhyaṅgādibhiḥ pittaharairmātrāṃ kālaṃ ca pramāṇīkṛtya; virecanaṃ tu sarvopakramebhyaḥ pitte pradhānatamaṃ manyante bhiṣajaḥ; taddhyādita evāmāśayamanupraviśya kevalaṃ vaikārikaṃ pittamūlamapakarśati, tatrāvajite pitte+api śarīrāntargatāḥ pittavikārāḥ praśāntimāpadyante, yathā+agnau vyapoḍhe kevalamagnigṛhaṃ śītībhavati tadvat //
śleṣmavikārāṃśca viṃśatimata ūrdhvaṃ vyākhyāsyāmaḥ; tadyathā --- tṛptiśca, tandrā ca, nidrādhikyaṃ ca, staimityaṃ ca, gurugātratā ca, ālasyaṃ ca, mukhamādhuryaṃ ca, mukhasrāvaśca, śleṣmodgiraṇaṃ ca, malasyādhikyaṃ ca, &balāsakaśca, apaktiśca, hṛdayopalepaśca, kaṇṭhopalepaśca, dhamanīprati(vi)cayaśca, galagaṇḍaśca, atisthaulyaṃ ca, śītāgnitā ca, udardaśca, śvetāvabhāsatā ca, śvetamūtranetravarcastvaṃ ca; iti viṃśatiḥ śelṣmavikārāḥ śleṣmavikārāṇāmaparisaṃkhyeyānāmāviṣkṛtatamā vyākhyātā bhavanti //
sarveṣvapi khalveteṣu śleṣmavikāreṣūkteṣvanyeṣu cānukteṣu śleṣmaṇa idamātmarūpamapariṇāmi karmaṇaśca svalakṣaṇaṃ yadupalabhya tadavayavaṃ vā vimuktasaṃdehāḥ śleṣmavikāramevādhyavasyanti kuśalāḥ; tadyathā --- snehaśaityaśauklyagauravamādhuryashtairyapaicchilyamārtsnyāni śleṣmaṇa ātmarūpāṇi; evaṃvidhatvācca& śleṣmaṇaḥ karṃaṇaḥ svalakṣaṇamidamasya bhavati taṃ taṃ śarīrāvayavamāviśataḥ; tadyathā --- śvaityaśaityakaṇḍūsthairyagauravasnehasuptikledopadehabandhamādhurayacirakāritvāni śleṣmaṇaḥ karmāṇiḥ; tairanvitaṃ śleṣmavikāramevādhyavasyet //
taṃ kaṭukatiktakaṣāyatīkṣnoṣṇarūksāirupakramairupakrameta svedavamanaśirovirecanavyāyāmādibhiḥ śleṣmaharairmātrāṃ kālaṃ ca pramāṇīkṛtya; vamanaṃ tu sarvopakramebhyaḥ śleṣmaṇi pradhānatamaṃ manyante bhiṣajaḥ, taddhyādita evāmāśayamanupraviśyorogatā kevalaṃ vaikārikaṃ śleṣmamūlamūrdhvamutkṣipati, tatrāvajite śleṣmaṇyapi śarīrāntargatāḥ śleṣmavikārāḥ praśāntimāpadyante, yathā bhinne kedārasetau śāliyavaṣaṣṭikādīnyanabhiṣyandyamānānyambhasā praśoṣamāpadyane tadvaditi //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne mahārogādhyāyo nāma viṃśo+adhyāyaḥ //
athāto+aṣṭauninditīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
iha khalu śarīramadhikṛtyāṣṭau puruṣā ninditā bhavanti; tadyathā --- atidīrghaśca, atihrasvaśca, atilomā ca, alomā ca&, atikṛṣṇaśca, atigauraśca, atisthūlaśca, atikṛśaśceti //
tatrātisthūlakṛśayorbhūya evāpare ninditaviśeṣā bhavanti /
atisthūlasya tāvadāyuṣo hrāso &javoparodhaḥ kṛcchravyavāyatā daurbalyaṃ daurgandhyaṃ svedābādhaḥ kṣudatimātraṃ pipāsātiyogāśceti bhavantyaṣṭau doṣāḥ /
tadatisthaulyamatisaṃpūraṇādgurumadhuraśītasngidhopayogādavyāyāmādavyavāyāddivāsvapnāddharṣanityatvādacintanādbījasvabhāvāccopajāyate /
tasya hyatimātramedasvino& meda evopacīyate na tathetare dhātavaḥ, tasmādasyāyuṣo hrāsaḥ; śaithilyāt saukumāryādgurutvācca medaso &javoparodhaḥ, śukrābahutvānmedasā++āvṛtamārgatvācca kṛcchravyavāyatā, daurbalyamasamatvāddhātūnāṃ, daurgandhyaṃ medodoṣānmedasaḥ svabhāvāt svedanatvācca, medasaḥ śleṣmasaṃsargādviṣyanditvādbahutvādgurutvādvyāyāmāsahatvācca svedābādhaḥ, tīkṣṇāgnitvāt prabhūtakoṣṭhavāyutvācca kṣudatimātraṃ pipāsātiyogaśceti //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne+aṣṭauninditīyo nāmaikaviṃśatitamo+adhyāyaḥ //
athāto laṅghanabṛṃhaṇīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ&//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne laṅghanabṛṃhaṇīyo nāma dvāviṃśo+adhyāyaḥ//22//
athātaḥ saṃtarpaṇīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne saṃtarpaṇīyo nāma trayoviṃśo+adhyāyaḥ//23//
athāto vidhiśoṇitīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ&//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne vidhiśoṇitīyo nāma caturviṃśo+adhyāyaḥ//24//
athāto yajjaḥpuruṣīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
athātreyasya bhavagato vacanamanuniśamya punareva vāmakaḥ kāśipatiruvāca bhagavantamātreyaṃ bhagavan saṃpannimittajasya puruṣasya vipannimittajānāṃ ca rogāṇaṃ kimabhivṛddhikāraṇamiti //
tamuvāca bhagavānātreyaḥ hitāhāropayoga eka eva puruṣavṛddhikaro bhavati ahitāhāropayogaḥ punarvyādhinimittamiti //
evaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca kathamiha bhagavan hitāhiānāmāhārajātānāṃ lakṣaṇamanapavādamabhijānīmahe hitasamākhyātānāmāhārajātānāmahitasamākhyātānāṃ ca mātrākālakriyābhūmidehadoṣapuruṣāvasthāntareṣu viparītakāritvamupalabhāmaha iti //
tamuvāca bhagavānātreyaḥ yadāhārajātamagniveśa samāṃścaiva śarīradhātūn prakṛtau sthāpayati viṣamāṃśca samīkarotītyetaddhitaṃ viddhi viparītaṃ tvahitamiti ityetaddhitāhitalakṣaṇamanapavādaṃ bhavati //
evaṃvādinaṃ ca bhagavantamātreyamagniveśa uvāca bhagava na tvetadevamupadiṣṭaṃ bhūyiṣṭhakalpāḥ sarvabhiṣajo vijñāsyanti //
tamuvāca bhagavānātreyaḥ yeṣāṃ hi viditamāhāratattvamagniveśa guṇato dravyataḥ karmtaḥ sarvāvayavaśaśca mātrādayo bhāvāḥ ta etadevamupadiṣṭaṃ vijñātumutsahante /
yathā tu khalvetadupadiṣṭaṃ bhūyiṣṭhakalpāḥ sarvabhiṣajo vijñāsyanti tathaitadupadekṣyāmo mātrādīn bhāvānanudāharantaḥ teṣāṃ hi bahuvidhavikalpā bhavanti /
āhāravidhiviśeṣāṃstu khalu lakṣaṇataścāvayavataścānuvyākhyāsyāmaḥ //
tadyathā āhāratvamāhārasyaikavidhamarthābhedāt sa punardviyoniḥ sthāvarajaṅgamātmakatvāt dvividhaprabhāvaḥ hitāhitodarkaviśeṣāt caturvidhopayogaḥ pānāśanabhakṣyalehyopayogāt ṣaḍāsvādaḥ rasabhedataḥ ṣaḍvidhatvāt viṃśatiguṇaḥ gurulaghuṣītoṣṇasnigdharūkṣamandatīkṣṇasthirasaramṛdukaṭhinaviśadapicchilaślakṣṇakharasūkṣmasthūlasāndradravānugamāt aparisaṃkhyeyavikalpaḥ dravyasaṃyogakaraṇabāhulyāt //
tasya khalu ye ye vikārāvayavā bhūyiṣṭhamupayujyante bhūyiṣṭhakalpānāṃ ca manuṣyāṇāṃ prakṛtyaiva hitatamāścāhitatamāśca tāṃstān yathāvadupadekṣyāmaḥ //
tadyathā lohitaśālayaḥ śūkadhānyānāṃ pathyatamatve śreṣṭhatamā bhavanti mudgāḥ śamīdhānyānām āntarikṣamudakānāṃ saindhavaṃ lavaṇānāṃ jīvantīśākaṃ śākānām aiṇeyaṃ mṛgamāṃsānāṃ lāvaḥ pakṣiṇāṃ godhā bileśayānāṃ rohito matsyānāṃ gavyaṃ sarpiḥ arpiṣāṃ gokṣīraṃ kṣīrāṇāṃ tilatailaṃ sthāvarajātānāṃ snehānāṃ varāhavasā ānūpamṛgavasānāṃ culukīvasā matsyavasānāṃ pākahaṃsavasā jalacaravihaṅgavasānāṃ kukkuṭavasā viṣkiraśakunivasānāṃ ajamedaḥ śākhādamedasāṃ śṛṅgaveraṃ kandānāṃ mṛdvīkā phalānāṃ śarkarekṣuvikārāṇām, iti prakṛtyaiva hitatamānāmāhāravikārāṃ prādhānyato dravyāṇi vyākhyātāni bhavanti //
ahitatamānapyupadekṣyāmaḥ yavakāḥ śūkadhānyānāmapathyatamatvena prakṛṣṭatamā bhavanti māṣāḥ śamīdhānyānāṃ varṣānādeyamudakānām ūṣaraṃ lavaṇānāṃ sarṣapaśākaṃ śākānāṃ gomāṃsaṃ mṛgamāṃsānāṃ kāṇakapotaḥ pakṣiṇāṃ bheko bileśayānāṃ cilicimo matsyānām avikaṃ sarpiḥ sarpiṣām avikṣīraṃ kṣīrāṇāṃ kuskumbhasnehaḥ sthāvarasnehānāṃ mahiṣavasā ānūpamṛgavasānāṃ kumbhīravasā matsyavasānāṃ kākamadguvasā jalacaravihaṅgavasānāṃ caṭakavasā viṣkiraśakunivasānāṃ hastimedaḥ śākhādamedasāṃ nikucaṃ phalānām ālukaṃ kandānāṃ phāṇitamikṣuvikārāṇām iti prakṛtayivāhitatamānāmāhāravikārāṇāṃ prakṛṣṭatamāni dravyāṇi vyākhyātāni bhavanti; (iti) hitāhitāvayavo vyākhyāta āhāravikārāṇām //
ato bhūyaḥ karmauṣadhānāṃ ca prādhānyataḥ sānubandhāni dravyāṇyanuvyākhyāsyāmaḥ /
tadyathā annaṃ vṛttikarāṇāṃ śreṣṭham udakamāśvāsakarāṇāṃ (&surā śramaharāṇāṃ) kṣīraṃ jīvanīyānāṃ māṃsaṃ bṛṃhaṇīyānāṃ rasastarpaṇīyānāṃ lavaṇamannadravyarūcikarāṇām amlaṃ hṛdyānāṃ kukkuṭo balyānāṃ nakrareto vṛṣyāṇāṃ madhu śleṣmapittapraśamanānāṃ sarpirvātapittapraśamanānāṃ tailaṃ vātaśleṣmapraśamanānāṃ vamanaṃ śleṣmaharāṇāṃ virecanaṃ pittaharāṇāṃ bastirvātaharāṇāṃ svedo mārdavakarāṇāṃ vyāyāmaḥ sthairyakarāṇāṃ kṣāraḥ puṃstvopaghātināṃ (&tindukamanannadravyarucikarāṇām) āmaṃ kapitthamukaṇṭhyānām, āvikaṃ sarpirahṛdyānām ajākṣīraṃ śoṣaghnastanyasātmyaraktasāṃgrāhikaraktapittaprapraśamanānām avikṣīraṃ śleṣmapittajananānāṃ mahiṣīkṣīraṃ svapnajananānāṃ mandakaṃ dadhyabhiṣyandakarāṇāṃ gavedhukānnaṃ karśanīyānām uddālakānnaṃ virūkṣaṇīyānām ikṣurmūtrajananānāṃ yavāḥ purūṣajananānāṃ jāmbavaṃ vātajananānāṃ śaṣkulyaḥ śleṣmapittajananānāṃ kulatthā amlapittajananānāṃ māṣāḥ śleṣmapittajananānāṃ madanaphalaṃ vamanāsthāpanānuvāsanopayogināṃ trivṛt sukhvirecanānāṃ caturaṅgulo mṛduvirecanānāṃ snukpayastīkṣṇāvirecananāṃ, pratyakpuṣpā śirovirecanānāṃ viḍaṅgaṃ krimighnānāṃ śiṛṣo viṣaghnānāṃ khadiraḥ kuṣṭhaghnānāṃ rāsnā vātaharāṇām āmalakaṃ vayaḥsthāpanānāṃ harītakī pathyānām eraṇḍamūlaṃ vṛṣyavātaharāṇāṃ pippalīmūlaṃ dīpanīyapācanīyagudaśothārśaḥśūlaharāṇāṃ puṣkaramūlaṃ hikkāśvāsakāsapārśvaśūlaharāṇāṃ mustaṃ sāṃgrāhikadīpanīyapācanīyānām udīcyaṃ nirvāapaṇadīpanīyapācanīyacchardyatīsāraharāṇāṃ kaṭvaṅgaṃ sāṃgrāhikaraktapittapraśamanānām amṛtā sāṃgrāhikavātaharadīpanīyaśleṣamśoṇitavibandhapraśamanānāṃ, ativiṣā dīpanīyapācanīyasāṃgrāhikasarvadoṣaharāṇām utpalakumudapadmakiñjalkaḥ sāṃgrāhikaraktapittapraśamanānāṃ durālabhā pittaśleṣmapraśamanānāṃ gandhapriyaṅguḥ śoṇitapittātiyogapraśamanānāṃ kuṭajatvak śleṣmapittaraktasāṃgrāhikopaśoṣaṇānāṃ kāśmaryaphalaṃ raktasāṃgrāhikaraktapittapraśamanānāṃ pṛśniparṇī sāṃgrāhikavātaharadīpanīyavṛṣyāṇāṃ vidārigandhā vṛsyasarvadoṣaharāṇāṃ balā sāṃgrāhikabalyavātaharāṇāṃ gokṣurako mūtrakṛcchrānilaharāṇāṃ hiṅguniryāsaśchedanīyadīpanīyānulomikavātakaphapraśamanānām, amlavetaso bhedanīyadīpanīyānulomikavātaśleṣmaharāṇāṃ yāvaśūkaḥ sraṃsanīyapācanīyārśoghnānāṃ takrābhyāso grahaṇīdoṣaśophārśoghṛtavyāpatpraśamanānāṃ kravyānmāṃsarasābhyāso grahaṇīdoṣaśoṣārśoghnānāṃ kṣīraghṛtābhyāso rasāyanānāṃ samaghṛtasaktuprāśābhyāso vṛsyodāvartaharānāṃ tailagaṇḍūṣābhyāso dantabalarucikarāṇāṃ candanaṃ durgandhaharadāhanirvāpaṇalepanānāṃ rāsnāguruṇī śītāpanayanapralepanānāṃ lāmajjakośīraṃ dāhatvagdoṣasvedāpanayanapralepanānāṃ kuṣṭhaṃ vātaharābhyaṅgopanāhopayogināṃ, madhukaṃ cakṣuṣyavṛsyakeśyakaṇṭhyavarṇyavirajanīyaropaṇīyānāṃ vāyuḥ prāṇasaṃjñāpradānahetūnām agnirāmastambhaśītaśūodvepanapraśamanānāṃ jalaṃ stambhanīyānāṃ mṛdbhṛṣṭaloṣṭrinirvāpitamudakaṃ tṛṣṇācchardyatiyogapraśamanānām atimātrāśanamāmapradoṣahetūnāṃ yathāgnyabhyavahāro+agnisandhukṣaṇānāṃ yathāsātmyaṃ ceṣṭābhyavahārau sevyānāṃ kālabhojanamārogyakarāṇāṃ tṛptirāhāraguṇānāṃ vegasandhāraṇamanārogyakarāṇāṃ madyaṃ saumanasyajananānām madyākṣepo dhīghṛtismṛtiharāṇāṃ gurubhojanaṃ durvipākakarāṇām, ekāśanabhojanaṃ sukhapariṇāmakarāṇāṃ strīṣvatiprasaṅgaḥ śoṣakarāṇāṃ śukraveganigrahaḥ ṣāṇḍyakarāṇāṃ parāghātanamannāśraddhājananānām anaśanamāyuṣo hrāsakarāṇāṃ pramitāśanaṃ karśanīyānām ajīrṇādhyaśanaṃ grahaṇīdūṣaṇānāṃ viṣamāśanamagnivaiṣamyakarāṇāṃ viruddhavīryāśanaṃ ninditavyādhikarāṇāṃ praśamaḥ prathyānāṃ āyāsaḥ sarvāpathyānāṃ mithyāyogo vyādhikarāṇāṃ rajasvalābhigamanamalakṣmīmukhānāṃ brahmacaryamāyuṣyāṇāṃ paradārābhigamanamanāyuṣyāṇāṃ saṅkalpo vṛṣyāṇāṃ daumanasyamavrṣyāṇām ayathābalamārambhaḥ prāṇoparodhināṃ, viṣādo rogavardhanānāṃ snānaṃ śramaharāṇāṃ harṣaḥ prīṇanānāṃ śokaḥ śoṣaṇānāṃ nivṛttiḥ puṣṭikarāṇāṃ puṣṭiḥ svapnakarāṇām atisvapnastandrākarāṇāṃ sarvarasābhyāso balakarāṇām ekarasābhyāso daurbalyakarāṇāṃ garbhaśalyamāhāryāṇām ajīrṇamuddhāryāṇāṃ bālo mṛdubheṣajīyānāṃ vṛddho yāpyānāṃ garbhinī tīkṣṇauṣadhavyavāyavyāyāmavarjanīyānāṃ saumanasyaṃ garbhadhāraṇānāṃ sannipāto duścikitsyānām āmo viṣamacikitsyānāṃ jvaro rogāṇāṃ kuṣṭhaṃ dīrgharogāṇāṃ rājayakṣmā rogasamūhānāṃ prameho+anuṣaṅgiṇāṃ jalaukaso+anuśastrāṇāṃ bastistantrāṇāṃ, himavānauṣadhibhūmīnāṃ soma oṣadhīnāṃ marubhūmirārogyadeśānām anūpo+ahitadeśānām nirdeśakāritvamāturaguṇānāṃ bhiṣak cikitsāṅgānāṃ nāstiko varjyānāṃ laulyaṃ kleśakarāṇām anirdeśakāritvamariṣṭānāṃ anirvedo vārtalakṣaṇānāṃ vaidyasamūho niḥśaṃśayakarāṇāṃ yogo vaidyaguṇānāṃ vaidyasamūho vijñānamauṣadhīnāṃ śāstrasahitastarkaḥ sādhanānāṃ saṃpratipattiḥ kālajñānaprayojanānām avyavasāyaḥ kālātipattihetūnāṃ dṛṣṭakarmatā niḥsaṃśayakarāṇām asamarthatā bhayakarāṇāṃ tadvidyasaṃbhāṣā buddhivardhanānām, ācāryaḥ śāstrādhigamahetūnām āyurvedo+amṛtānāṃ sadvacanamanuṣṭheyānām asadgrahaṇaṃ sarvāhitānāṃ sarvasannyāsaḥ sukhānāmiti //
tadātreyasya bhagavato vacanamanuniśamya punarapi bhagavantamātreyamagniveśa uvāca yathoddeśamabhinirdiṣṭaḥ kevalo+ayamartho bhagavatā śurtaścāsmābhiḥ /
āsavadravyāṇāmidānīmanapavādaṃ lakṣaṇamanatisaṃkṣepeṇopadiśyamānaṃ śuśrūṣāmaha iti //
tamuvāca bhagavānātreyaḥ dhānyaphalamūlasārapuṣpakāṇdāpatratvaco bhavantyāsavayonayo+agniveśa saṃgraheṇāṣṭau śarkarānavamīkāḥ /
tāsveva dravyasaṃyogakaraṇato+aparisaṃkhyeyāsu yathāpathyatamānāmāsavāanāṃ caturaśīrtiṃ nibodha /
tadyathā surāsauvīratuṣodakamaireyamedakadhānyāmlāḥ ṣaḍ dhānyāsavā bhavanti, mṛdvīkākharjūrakāśmaryadhanvanarājādanatṛṇaśūnyaparūṣakābhayāmalakamṛgaliṇḍikājāmbavakapitthakuvalabadarakarkandhūpīlupriyālapanasanyagrodhāśvatthaplakṣakapītanodumbarājamodaśṛṅgāṭakaśaṅkhinīphalāsavāḥ ṣaḍviṃśatirbhavanti, vidārigandhāśvagandhākṛṣṇagandhāśatāvarīśyāmātrivṛddantīdravantībilvorubūkacitrakamūlairekādaśa mūlāsavā bhavanti, śālapriyakāśvakarṇacandanasyandanakhadirakadarasaptaparṇārjunāsanārimedatindukakiṇihīśamīśuktiśiṃśapāśirīṣavañjaladhanvanamadhūkaiḥ sārāsavā viṃśatirbhavanti, padmotpalanalikumudasaugandhikapuṇḍaiṛkaśatapatramadhūkapriyaṅgudhātakīpuṣpairdaśa puṣpāsavā bhavanti, ikṣukāṇḍekṣvikṣuvālikāpuṇḍrakacaturthāḥ kāṇḍāsavā bhavanti, paṭolatāḍakapatrāsavau dvau bhavataḥ, tilvakalodhrailavālukakramukacaturthāstvagāsavā bhavanti, śarkarāśava eka eveti /
evameṣāmāsavānāṃ caturaśītiḥ paraspareṇāsaṃsṛṣṭānāmāsavadravyāṇāmupanirdiṣṭā bhavati /
eṣāmāsavānāmāsutatvādāsavasaṃjñā /
dravyasaṃyogavibhāgavistārastveṣāṃ bahuvidhakalpaḥ saṃskāraśca /
yathāsvaṃ saṃyogasaṃskārasaṃskṛtā hyāsavāḥ svaṃ karma kurvanti /
saṃyogasaṃskrāradeśakālamātrādayaśca bhāvāsteṣāṃ teṣāmāsavānāṃ te te samupadiśyante tattatkāryamabhisamīkṣyeti //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne yajjaḥpuruṣīyo nāma pañcaviṃśo+adhyāyaḥ //
athāta ātreyabhadrakāpyīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
eka eva rasa ityuvāca bhadrakāpyaḥ yaṃ pañcānāmindriyārthānāmanyatamaṃ jihvāvaiṣayikaṃ bhāvamācakṣate kuśalāḥ sa punarudakādananya iti /
dvau rasāviti śākunteyo brāhmaṇaḥ chedanīya upaśamanīyaśceti /
trayo rasā iti pūrṇākṣo maudgalyaḥ chedanīyopaśamanīyasādhāraṇā iti /
catvāro rasā iti hiraṇyākṣaḥ kauśikaḥ svādurhitaśca svādurahitaścāsvādurhitaścāsvādurahitaśceti /
pañca rasā iti kumāraśirā bharadvājaḥ bhaumaudakāgneyavāyavyāntarikṣāḥ /ṣaḍrasā iti vāryovido rājarṣiḥ gurulaghuśītoṣṇasnigdharūkṣāḥ /
sapta rasā iti nimirvaidehaḥ madhurāmlalavaṇakaṭutiktakaṣāyakṣārāḥ /
aṣṭau rasā iti baḍiśo dhāmārgavaḥ madhurāmlalavaṇakaṭutiktakaṣāyakṣārāvyaktāḥ /
aparisaṃkhyeyā rasā iti kāṅkāyano bāhlīkabhiṣak āśrayaguṇakarmasaṃsvādaviśeṣāṇāmaparisaṃkhyeyatvāt //
ṣaḍeva rasā ityuvāca bhagavānātreyaḥ punarvasuḥ madhurāmlalavaṇakaṭutiktakaṣāyāḥ /
teṣāṃ ṣaṇṇāṃ rasānāṃ yonirudakaṃ chedanopaśamane dve karmaṇī tayormiśrībhāvāt sādhāraṇatvaṃ svādvasvādutā bhaktiḥ hitāhitau prabhāvau pañcamahābhūtavikārāstvāśrayāḥ prakṛtivikṛtivicāradeśakālavaśāḥ teṣvāśrayeṣu dravyasaṃjñakeṣu guṇā gurulaghuśītoṣṇasnigdharūkṣādyāḥ kṣaraṇāt kṣāraḥ nāsau rasaḥ dravyaṃ tadanekarasasamutpannamanekarasaṃ kaṭukalavaṇabhūyiṣṭhamanekendriyārthasamanvitaṃ karaṇābhinirvṛttam; &avyaktībhāvastu khalu rasānāṃ prakṛtau bhavatyanurase+anurasasamanvite vā dravye aparisaṃkhyeyatvaṃ punasteṣāmāśrayādīnāṃ bhāvānāṃ viśeṣāparisaṃkhyeyeatvānna yuktam ekaiko+api hyeṣāmāśrayādīnāṃ bhāvānāṃ veśeṣānāśrayate viśeṣāparisaṃkhyeyatvāt na ca tasmādanyatvamupapadyate parasparasaṃsṛṣṭabhūyiṣṭhatvānna caiṣāmabhinirvṛtterguṇaprakṛtīnāmaparisaṃkhyeyatvaṃ bhavati tasmānna saṃsṛṣṭānāṃ rasānāṃ karmopadiśanti buddhimantaḥ /
taccaiva kāraṇamapekṣamāṇāḥ ṣaṣṇāṃ rasānāṃ paraspareṇāsaṃsṛṣṭānāṃ lakṣaṇapṛthaktvamupadekṣyāmaḥ //
agre tu tāvaddravyabhedamabhipretya kiṃcidabhidhāsyāmaḥ /
sarvā dravyaṃ pāñcabhautikamasminnarthe taccetanāvadacenaṃ ca tasya guṇāḥ śabdādayo gurvādayaśca dravyāntāḥ karma pañcavidhamuktaṃ vamanādi //
tatra dravyāṇi gurukharakaṭhinamandasthiraviśadasāndrasthūlagandhaguṇabahulāni pārthivāni tānyupacayasaṅghātagauravasthairyakarāṇi dravasnighdaśītamandamṛdupicchilarasaguṇabahulānyāpyāni tānyupakledasgnehabandhaviṣyandamārdaprahlādakarāṇi uṣṇatīkṣṇasūkṣmalaghurūkṣaviśadarūpaguṇabahulānyāgneyāni tāni dāhapākaprabhāprakāśavarṇakarāṇi laghuśītarūkṣakharaviśadasūkṣmasparśaguṇabahulāni vāyavyāni tāni raukṣyaglānivicāravaiśadyalāghavakarāṇi mṛdulaghusūkṣmaślakṣṇaśabdaguṇabahulānyākāśātmakāni tāni mārdavasauṣiryalāghavakarāṇi //
anenopadeśena nānauṣadhibhūtaṃ jagati kiṃciddravyamupalabhyate tāṃ tāṃ yuktimarthaṃ ca taṃ tamabhipretya //
na tu kevalaṃ guṇaprabhāvādeva dravyāṇi kārmukāṇi bhavanti dravyāṇi hi dravyaprabhāvādguṇaprabhāvāddravyaguṇaprabhāvācca tasmiṃstasmin kāle tattadadhikaraṇamāsādya ṭaṃ tāṃ ca yuktimarthaṃ ca taṃ tamabhipretya yat kurvanti tat karma yena kuvanti tadvīryaṃ yatra kurvanti tadadhikaraṇaṃ yadā kurvanti sa kālaḥ yathā kurvanti sa upāyaḥ yat sādhayanti tat phalam //
bhedaścaiṣāṃ triṣaṣṭividhavikalpo dravyadeśakālaprabhāvādbhavati tamupadekṣyāmaḥ //
saumyāḥ khalvāpo+antarikṣaprabhavāḥ prakṛtiśītā laghvyāścāvyaktarasāśca tāstvantarikṣādbhraśyamānā bhraṣṭāśca pañcamahābhūtaguṇasamanvitā jaṅgamasthāvarāṇāṃ bhūtānāṃ mūrtīrabhiprīṇayanti tāsu mūrtiṣu ṣādabhimūrcchanti rasāḥ //
teṣāṃ ṣaṇṇāṃ rasānāṃ somaguṇātirekānmadhuro rasaḥ pṛthivyagnibhūyiṣṭhatvādamlaḥ salilāgnibhūyiṣṭhatvāllavaṇaḥ vāyvagunibhūyiṣṭhatvāt kaṭukaḥ vāyvākāśātiriktatvāttiktaḥ pavanapṛthivīvyatirekāt kaṣāya iti /
evameṣāṃ rasānāṃ ṣaṭtvamupapannaṃ nyūnātirekaviśeṣānmahābhūyānāṃ bhūyānāmiva sthāvarajaṅgamānāṃ nānāvarṇākṛtiviśeṣāḥ ṣaḍṛtukatvācca kālasyopapanno mahābhūtānāṃ nyūnātirekaviśeṣaḥ //
tatrāgnimārutātmakā rasāḥ prāyeṇordhvabhājaḥ lāghavādutplavanatvācca vāyorūrdhvajvalanatvācca vahneḥ salilapṛthivyātmakāstu prāyeṇādhobhājaḥ pṛthivyā gurutvānnimnagatvāccodakasya vyāmiśrātmakāḥ punarubhayatobhājaḥ //
teṣāṃ ṣaṇṇā rasānāmekaikasya yathādravyaṃ guṇakarmāṇyanuvyākhyāsyāmaḥ //
tatra madhuro rasaḥ śarīrasātmyādrasarudhiramāṃsamedosthimajjaujaḥśukrābhivardhana āyuṣyaḥ ṣaḍindriyaprasādano balavarṇakaraḥ pittaviṣamārutaghnastṛṣṇādāhapraśamanastvacyaḥ keśyaḥ kaṇṭhyo balyaḥ prīṇano jīvanastarpaṇo bṛṃhaṇaḥ sthairyakaraḥ kṣīṇakṣatasandhānakaro ghrāṇamukhakaṇṭauṣṭhajihvāprahlādano dāhamūrcchāpraśamanaḥ ṣaṭpadapipīlikānāmiṣṭatamaḥ snigdhaḥ śīto guruśca /
sa evaṃguṇo+apyeka evātyarthamupayujyamānaḥ sthaulyaṃ mārdavamālasyamatisvapnaṃ gauravamanannābhilāṣamagnerdaurbalyamāsyakaṇṭhayormāṃsābhivṛddhiṃ śvāsakāsapratiśyāyālasakaśītajvarānāhāsyamādhuryavamathusaṃjñāsvarapraṇāśagalagaṇḍagaṇdamālāślīpadagalaśophabastidhamanīgalopalepākṣyāmayābhiṣyandānityevaṃprabhṛtīn kaphajān vikārānupajanayati ;
amlo raso bhaktaṃ rocayati bhaktaṃ rocayati agniṃ dīpayati dehaṃ bṛṃhayati ūrjayati mano bodhayati indriyāṇi dṛḍhīkaroti balaṃ vardhayati vātamanulomayati hṛdayaṃ tarpayati āsyamāsrāvayati bhukamapakarṣayati kledayati jarayati prīṇayati laghuruṣṇaḥ snigdhaśca /
sa evaṃguṇo+apyeka evātyarthamupayujyamāno dantān harṣayati tarṣayati saṃmīlayatyakṣiṇī saṃvejayati lomāni kaphaṃ vilāpayati pittamabhivardhayati raktaṃ dūṣayati māṃsaṃ vidahati kāyaṃ śithilīkaroti kṣīṇakṣatakṛśadurbalānāṃ śvayathumāpādayati api ca kṣatābhihatadaṣṭadagdhabagnaśūnapracyutāvamūtritaparisarpitamarditacchinnabhinnaviśliṣṭodviddhotpiṣṭādīni pācayatyāgneyasvabhāvāt paridahati kaṇṭhamuro hṛdayaṃ ca ;
lavaṇo rasaḥ pācanaḥ kledano dīpanaścyāvanaśchedano bhedanastīkṣṇaḥ saro dikāsyadhaḥsraṃsyavakāśakaro vātaharaḥ stambhabandhasaṅghātavidhamanaḥ sarvarasapratyanīkabhūtaḥ āsyamāsrāvayati kaphaṃ viṣyandayati mārgān viśodhayati sarvaśarīrāvayavān mṛdūkaroti rocayatyāhāram āhārayogī nātyarthaṃ guruḥ snigdha uṣṇaśca /
sa evaṃguṇo+apyeka evātyarthamupayujyamānaḥ pittaṃ kopayati raktaṃ vardhayati tarṣayati mūrcchayati tāpayati dārayati kuṣṇāti māṃsāni pragālayati kuṣṭhāni viṣaṃ vardhayati śophān sphoṭayati dantāṃścyāvayati puṃstvamupahanti indriyāṇyuparūṇaddhi valipalitakhālityamāpādayati api ca lohitapittāmlapittavīsarpavātaraktavicarcikendraluptaprabhṛtīnvikārānupajanayati ;
kaṭuko raso vaktraṃ śodhayati agniṃ dīpayati bhūktaṃ śoṣayati ghrāṇamāsrāvayati cakṣurvirecayati sphuṭīkarotīndriyāṇi alasakaśvayathūpacayodardābhiṣyandasnehasvedakledamalānupahanti rocayatyaśanaṃ paṇḍūrvināśayati vraṇānavasādayati krimīn hinasti māṃsaṃ vilikhati śoṇitasaṅghātaṃ bhinatti bandhāṃśchinatti mārgān vivṛṇoti śleṣmāṇaṃ śamayati laghuruṣṇo rūkṣaśca /
sa evaṃguṇo+apyeka evātyarthamupayujyamāno vipākaprabhāvāt pūṃstvamupahanti rasavīryaprabhāvānmohayanti glāpayati sādayati karśayati mūrcchayati namayati tamayati bhramayati kaṇṭhaṃ paricahati śarīratāpamupajanayati balaṃ kṣiṇoti tṛṣṇāṃ janayati api ca vāyvagniguṇabāhulyādbhramadavathukampatodabhedaiścaraṇabhujapārśvapṛṣṭhaprabhṛtiṣu mārutajān vikārānupajanayati ;
tikto rasaḥ svayamarociṣṇurapyarocakaghno viṣaghnaḥ krimighno mūrcchādāhakaṇḍūkuṣṭhatṛṣṇāpraśamanastvaṅmāṃsayoḥ sthirīkaraṇo jvaraghno dīpanaḥ pācanaḥ stanyaśodhano lekhanaḥ kledamedovasāmajjalasīkāpūyasvedamṛtrapurīṣapittaśleṣmopaśoṣaṇo rūkṣaḥ śīto laghuśca /
sa evaṃguṇo+apyeka evātyarthamupayujyamāno raukṣyātkharaviṣadasvabhāvācca rasarudhiramāṃsamedosthimajjaśukrāṇyucchoṣayati srotasāṃ kharatvamupapādayati balamādatte karśayati glapayati mohayati bhramayati vadanamupaśoṣayati aparāṃśca vātavikārānupajanayati ;
kaṣāyo rasaḥ saṃśamanaḥ saṃgrāhī sandhānakaraḥ pīḍano ropaṇaḥ śoṣaṇaḥ stambhanaḥ śleṣmaraktapittapraśamanaḥ śarīrakledasyopayoktā rūkṣaḥ śīto+alaghuśca /
sa evaṃguṇo+apyeka evātyarthamupayujyamāna āsyaṃ śoṣayati hṛdyaṃ pīḍayti udaramādhmāpayati vācaṃ nigṛhṇāti srotāṃsyavabadhnāti śyāvatvamāpādayati puṃstvamupahanti viṣṭabhya jarāṃ gacchati vātamūtrapurīṣaretāṃsyavagṛhṇāti karśayati glapayati tarṣayati stambhayati kharaviśadarūkṣatvāt pakṣavadhagrahāpatānakārditaprabhṛtīṃśca vātavikārānupajanayati //
ityevamete ṣaḍrasāḥ pṛthaktvenaikatvena vā mātraśaḥ samyagupayujyamānā upakārāya bhavantyadhyātmalokasya apakārakarāḥ punarato+anyathā bhavantyupayujyamānāḥ tān vidvānupakārārthameva mātraśaḥ samyagupayojayediti //
evamuktavantaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca bhagavan śrutametadavitathamarthasaṃpadyuktaṃ bhagavato yathāvaddravyaguṇakarmādhikāre vacaḥ paraṃ tvāhāravikārāṇāṃ vairodhikānāṃ lakṣaṇamanatisaṃkṣepeṇopadiśyamānaṃ śuśrūṣāmaha iti //
tamuvāca bhagavānātreyaḥ dehadhātupratyanīkabhūtāni dravyāṇi dehadhātubhirvirodhamāpadyante parasparaguṇaviruddhāni kānicit kānicit saṃyogāt saṃskārādaparāṇi deśakālamātrādibhiścāparāṇi tathā svabhāvādaparāṇi //
tatra yānyāhāramadhikṛtya bhūyiṣṭhamupayujyante teṣāmekadeśaṃ vairodhikamadhikṛtyopadekṣyāmaḥ na matsyān payasā sahābhyavaharet ubhayaṃ hyetanmadhuraṃ madhuravipākaṃ mahābhiṣyandi śītoṣṇatvādviruddhavīryā viruddhavīryatvācchoṇitapradūṣaṇāya mahābhiṣyanditvānmārgoparodhāya ca //
tanniśamyātreyavacanamanu bhadrakāpyo+agniveśamuvāca sarvāneva matsyān payasā sahābhyavaharedanyatraikasmāccilicimāt sa punaḥ śakalī lohitanayanaḥ sarvato lohitarājī rohitākāraḥ prāyo bhūmau carati taṃ cet payasā sahābhyavaharenniḥsaṃśayaṃ śoṇitajānāṃ vibandhajānāṃ ca vyādhīnāmanyatamamathavā maraṇaṃ prāpnuyāditi //
neti bhagavānātreyaḥ sarvāneva matsyānn apayasā sahābhyavaharedviśeṣatastu cilicimaṃ sa hi mahābhiṣyanditvāt sthūlalakṣaṇatarānetān vyādhīnupajanayatyāmaviṣamudīrayati ca /
grāmyānūpaudakapiśitāni ca madhutilaguḍapayomāṣamūlakaṣisairvirūḍhadhānyairvā naikadhyamadyāt tanmūlaṃ hi bādhiryāndhyavepathujāḍyakalamūkatāmaiṇmiṇyamathavā maraṇamāpnoti /
na pauṣkaraṃ rohiṇīkaṃ śākaṃ kapotān vā sarṣapatailabhraṣṭānmadhupayobhyāṃ sahābhyavaharet tanmūlaṃ hi &śoṇitābhiṣyandadhamanīpravicayāpasmāraśaṅkhakagalagaṇḍarohiṇīnāmanyatamaṃ prāpnotyathavā maraṇamiti /
na mūlakalaśunakṛṣṇagandhārjakasumukhasurasādīni bhakṣayitvā payaḥ sevyaṃ kuṣṭhābādhabhayāt /
na jātukaśākaṃ na nikucaṃ pakvaṃ madhupayobhyāṃ sahopayojyam etaddhi maraṇāyāthavā balavarṇatejovīryoparodhāyālaghuvyādhaye ṣāṇḍhyāya ceti /
tadeva nikucaṃ pakvaṃ na māṣasūpaguḍasarpirbhiḥ sahopayojyaṃ vairodhikatvāt /tathā+āmrāmrātakamātuluṅganikucakaramardamocadantaśaṭhabadarakośāmrabhavyajāmbavakapitthatintiḍīkapārāvatākṣoḍapanasanālikeradāḍimāmalakānyevaṃprakārāṇi cānyāni dravyāṇi sarvaṃ cāmlaṃ dravamadravaṃ ca payasā saha viruddham /
tathā kaṅguvanakamakuṣṭhakakulatthamāṣaniṣyāvāḥ payasā saha viruddhāḥ /
padmottarikāśākaṃ śārkaro maireyo madhu ca sahopayuktaṃ viruddhaṃ vātaṃ cātikopayati /
hāridrakaḥ sarṣapatailabhṛṣṭo viruddhaḥ pittaṃ cātikopayati /
pāyaso manthānupāno viruddhaḥ śleṣmāṇaṃ cātikopayati /
upodikā tilakalkasiddhā heturatīsārasya /
balākā vāruṇyā saha kulmāṣairapi viruddhā saiva śūkaravasāparibhṛṣṭā sadyo vyāpādayati /
mayūramāṃsameraṇḍasīsakāvasaktameraṇdāgnipluṣṭameraṇḍatailayuktaṃ sadyo vyāpādayati /
hāridrakamāṃsaṃ hāridrasīsakāvasaktaṃ hāridrāgnipluṣṭaṃ sadyo vyāpādayati tadeva bhasmapāṃśuparidhvastaṃ sakṣaudraṃ sadyo maraṇāya /
matsyanistālanasiddhāḥ pippalyastathā kākamācī madhu ca maraṇāya /
madhu coṣṇamuṣṇārtasya ca madhu maraṇāya /
madhusarpiṣī samadhṛte madhu vāri cāntarikṣaṃ samadhṛtaṃ madhu puṣkarabījaṃ madhu pītvoṣṇodakaṃ bhallātakoṣṇodakaṃ takrasiddhaḥ kampillakaḥ paryuṣitā kākamācī aṅgāraśūlyo bhāsaśceti viruddhāni /
ityetadyathāpraśnamabhinirdiṣtāṃ bhavatīti //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne ātreyabhadrakāpyīyo nāma ṣaḍviṃśo+adhyāyaḥ //
athāto+annapānavidhimadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
iṣṭavarṇagandharasasparśaṃ vidhivihitamannapānaṃ prāṇināṃ prāṇisaṃjñakānāṃ prāṇamācakṣate kuśalāḥ pratyakṣaphaladarśanāt tadindhanā hyantaragneḥ sthitiḥ tat sattvamūrjyati taccharīradhātuvyūhabalavarṇendriyaprasādakaraṃ yathoktamupasevyamānaṃ viparītamahitāya saṃpadyate //
tasmāddhitāhitāvabodhanārthamannapānavidhimakhilenopadekṣyāmo&+agniveśa!/
tat svabhāvādudaktaṃ kledayati, lavaṇaṃ viṣyandayati, kṣāraḥ pācayati, madhu saṃdadhāti, sarpiḥ snehayati, kṣīraṃ jīvayati, māṃsaṃ bṛṃhayati, rasaḥ prīṇayati, surā jarjarīkaroti, śīdhuravadhamati, drākṣāsavo dīpayati, phāṇitamācinoti, dadhi śophaṃ janayati, piṇyākaśākaṃ glapayati, prabhūtāntarmalo māṣasūpaḥ, dṛṣṭiśukraghnaḥ kṣāraḥ, prāyaḥ pittalamamlamanyatra dāḍimāmalakāt, prāyaḥ śleṣmalaṃ madhuramanyatra madhunaḥ purāṇācca śāliṣaṣṭikayavagodhūmāt, prāyastikaṃ vātalamavṛṣyaṃ cānyatra vegāgrāmṛtāpaṭolapatrāt, prāyaḥ kaṭukaṃ vātalamavṛṣyaṃ cānyatra pippalīviśvabheṣajāt//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne+annapānavidhirnāma saptaviṃśo+adhyāyaḥ //
athāto vividhāśitapītīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
vividhamaśitaṃ pītaṃ līḍhaṃ khāditaṃ jantorhitamantaragnisandhukṣitabalena yathāsvenoṣmaṇā samyagvipacyamānaṃ kālavadanavasthitasarvadhātupakamanupahatasarvadhātūṇsmamārutasrotaḥ kevalaṃ śrīramupacayabalavarṇasukhāyuṣā yojayati śarīradhātūnūrjayati ca /
dhātavo hi dhātvāhārāḥ prakṛtimanuvartante //
tatrāhāraprasādākhyo rasaḥ kiṭṭaṃ ca malākhyamabhinirvartate /
kiṭṭāt svedamūtrapurīṣavātapittaśleṣmāṇaḥ karṇākṣināsikāsyalomakūpaprajananamalāḥ keśaśmaśrulomanakhādayaścāvayavāḥ puṣyanti /
puṣyanti tvāhārarasādrasarudhiramāṃsamedosthimajjaśukraujāṃsi pañcendriyadravyāṇi dhātuprasādasaṃjñakāni śarīrasandhibandhapicchādayaścāvayavāḥ /
te sarva eva dhātavo malākhyāḥ prasādākhyāśca rasamalābhyāṃ puṣyantaḥ svaṃ mānamanuvartante yathāvayaḥśarīram /
evaṃ rasamalau svapramāṇāvasthitāvāśrayasya samadhātordhātusāmyamanuvartayataḥ /
nimittatastu kṣīṇavṛddhānāṃ prasādākhyānāṃ dhātūnāṃ vṛddhikṣayābhyāmāhāramūlābhyāṃ rasaḥ sāmyamutpādayatyārogyāya kiṭṭaṃ ca malānāmevameva /
svamānātiriktāḥ punarutasargiṇaḥ śītoṣṇaparyāyaguṇaiścopacaryamāṇā malāḥ śarīradhātusāmyakarāḥ samupalabhyante //
teṣāṃ tu malaprasādākhyānāṃ dhātūnāṃ srotāṃsyayanamukhāni /
tāni yathāvibhāgena yathāsvaṃ dhātūnāpūrayanti /
evamidaṃ śarīramaśitapītalīḍhakhāditaprabhavam /
aśitapītalīḍhakhāditaprabhavāścāsmiñ śarīre vyādhayo bhavanti /
hitāhitopayogaviśeṣāstvatra śubhāśubhaviśeṣakarā bhavantīti //
evaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca dṛśyante hi bhagavan hitasamākhyātamapyāhāramupayuñjānā vyādhimantaścāgadāśca tathaivāhitasamākhyātam evaṃ dṛṣṭe kathaṃ hitāhitopayogaviśeṣātmakaṃ śubhāśubhaviśeṣamupalabhāmaha iti //
tamuvāca bhagavānātreyaḥ na hitāhāropayogināmagniveśa tannimittā vyādhayo jāyante na ca kevalaṃ hitāhāropayogādeva sarvavyādhibhayamatikrāntaṃ bhavati santi hyṛte+apyahitāhāropayogādantārogaprakṛtayaḥ tadyathā kālaviparyayaḥ prajñāparādhaḥ śabdasparśarūparasagandhāścāsātmyā iti /
tāśca rogaprakṛtayo rasān samyagupayuñjānamapi puruṣamaśubhenopapādayanti tasmāddhitāhāropayogino+api dṛśyante vyādhimantaḥ /
ahitāhāropayogināṃ punaḥ kāraṇato na sadyo doṣavān bhavatyapacāraḥ /
na hi sarvāṇyapathyāni tulyadoṣāṇi na ca sarve doṣāstulyabalāḥ na ca sarvāṇi śarīrāṇi vyādhikṣamatve samarthāni bhavanti /
tadeva hyapathyaṃ deśakālasaṃyogavīryapramāṇātiyogādbhūyastaramapathayṃ saṃpadyate /
sa eva doṣaḥ saṃsṛṣṭayonirviruddhopakramo gambhīrānugataścirasthitaḥ prāṇāyatanasamuttho marmopaghātī kaṣṭatamaḥ kṣiprakāritamaśca saṃpadyate /
śarīrāṇi cātisthūlānyatikṛśānyaniviṣṭamāṃsaśoṇitāsthīni durbalānyasātmyāhāropacitānyalpāhārāṇyalpasattvāni ca bhavantyavyādhisahāni viparītāni punarvyādhisahāni /
ebhyaścaivāpathyāhāradoṣaśarīraviśeṣebhyo vyādhayo mṛdavo dāruṇāḥ kṣiprasamutthāścirakāriṇaśca bhavanti /
ta eva vātapittaśleṣmāṇaḥ sthānaviśeṣe prakupitā vyādhiviśeṣānabhinirvartayantyagniveśa //
tatra rasādiṣu sthāneṣu prakupitānāṃ doṣāṇāṃ yasmin sthāne ye ye vyādhayaḥ saṃbhavanti tāṃstān yathāvadanuvyākhyāsyāmaḥ //
aśraddhā cāruciścāsyavairasyamarasajñatā /
hṛllāso gauravaṃ tandrā sāṅgamardo jvarastamaḥ //
pāṇḍutvaṃ srotasāṃ rodhaḥ klaibyaṃ sādaḥ kṛśāṅgatā /
nāśo+agnerayathākālā valayaḥ palitāni ca //
rasapradoṣajā rogā vakṣyante raktadoṣajāḥ /
kuṣṭhavīsarpapiḍakā raktapittamasṛgdaraḥ /
gudameḍhrāsyapākaśca plīhā gulmo+atha vidradhiḥ //
nīlikā kāmalā vyaṅgaḥ pipplavastilakālakāḥ //
dadruścarmadalā śvitraṃ pāmā koṭhāsramaṇḍalam /
raktapradoṣājjāyante śṛṇu māṃsapradoṣajān //
adhimāṃsārbudaṃ kīlaṃ galaśālūkaśuṇḍike /
pūtimāṃsālajīgaṇḍagaṇḍamālopajihvikāḥ //
vidyānmāṃsāśrayān medaḥsaṃśrayāṃstu pracakṣmahe /
ninditāni pramehāṇāṃ pūrvarūpāṇi yāni ca //
adhyasthidantau dantāsthimedaśūlaṃ vivarṇatā /
keśalomanakhaśmaśrudoṣāścāsthipradoṣajāḥ //
rūk parvaṇāṃ bhramo mūrcchā darśanaṃ tamasastathā /
aruṣāṃ sthūlamūlānāṃ parvajānāṃ ca darśanam //
majjapradoṣāt śukrasya doṣāt klaibyamaharṣaṇam /
rogi vā klībamalpāyurvirūpaṃ vā prajāyate //
na cāsya jāyate garbhaḥ patati prasravatyapi /
śukraṃ hi duṣṭaṃ sāpatyaṃ sadāraṃ bādhate naram //
indriyāṇi samāśritya prakupyanti yadā malāḥ /
upaghātopatāpābhyāṃ yojayantīndriyāṇi te //
snāyau sirākaṇḍarābhyo duṣṭāḥ kliśnanti mānavam /
stambhasaṃkocakhallībhirgranthisphuraṇasuptibhiḥ //
malānāśritya kupitā bhedaśoṣapradūṣaṇam /
doṣā malānāṃ kurvanti saṅgotsargāvatīva ca //
vividhādaśitāt pītādahitāllīḍhakhāditāt /
bhavantyete manuṣyāṇāṃ vikārā ya udāhṛtāḥ //
teṣāmicchannanutpattiṃ seveta matimān sadā /
hitānyevāśitādīni na syustajjāstathā+āmayāḥ //
rasajānāṃ vikārāṇāṃ sarvaṃ laṅghanamauṣadham /
vidhiśoṇitike+adhyāye raktajānāṃ bhiṣagjitam //
māṃsajānāṃ tu saṃśuddhiḥ śastrakṣārāgnikarma ca /
aṣṭauninditike+adhyāye medojānāṃ cikitsitam //
asthyāśrayāṇāṃ vyādhīnāṃ pañcakarmāṇi bheṣajam /
bastayaḥ kṣīrasarpīṃṣi tiktakopahitāni ca //
majjaśukrasamutthānāmauṣadhaṃ svādutiktakam /
annaṃ vyavāyavyāyāmau śuddhiḥ kāle ca mātrayā //
śāntirindriyajānāṃ tu trimarmīye pravakṣyate /
snāyvādijānāṃ praśamo vakṣyate vātarogike //
navegāndhāraṇe+adhyāye cikitsāsaṃgrahaḥ kṛtaḥ /
malajānāṃ vikārāṇāṃ siddhiścoktā kvacitkvacit //
vyāyāmādūṣmaṇastaikṣṇyāddhitasyānavacāraṇāt /
koṣṭhācchākhā malā yānti drutatvānmārutasya ca //
tatrasthāśca vilambante kadācinna samīritāḥ /
nādeśakāle kupyanti bhūyo hetupratīkṣiṇaḥ //
vṛddhyā viṣyandānāt pākāt srotomukhaviśothanāt /
śākhā muktvā malāḥ koṣṭhaṃ yanti vāyośca nigrahāt /
ajātānāmanutpattau jātānāṃ vinivṛttaye /
rogāṇāṃ yo vidhirdṛṣṭaḥ sukhārthī taṃ samācaret //
sukhārthā sarvabhūtānāṃ matāḥ sarvāḥ pravṛttayaḥ /
jñānājñānaviśeṣāttu mārgāmārgapravṛttayaḥ //
hitamevānurudhyante praparīkṣya parīkṣakāḥ /
rajomohāvṛtātmānaḥ priyameva tu laukikāḥ //
śrutaṃ buddhiḥ smṛtirdākṣyaṃ dhṛtirhitaniṣevaṇam /
vāgviśuddhiḥ śamo dhairyamāśrayanti parīkṣakam //
laukikaṃ nāśrayantyete guṇā moharajaḥśritam /
tanmūlā bahavo yanti rogāḥ śārīramānasāḥ //
prajñāparādhāddhyahitānarthān pañca niṣevate /
saṃdhārayati vegāṃśca sevate sāhasāni ca //
tadātvasukhasaṃjñeṣu bhāveṣvajño+anurajyate /
rajyate na tu vijñātā vijñāne hyamalīkṛte //
na arāgānnāpyavijñānādāhārānupayojayet /
parīkṣya hitamaśnīyāddeho hyāhārasaṃbhavaḥ //
āḥrasya vidhāvaṣṭau viśeṣā hetusājñakāḥ /
śubhāśubhasamutpattau tān parīkṣy aprayojayet //
parihāryāṇyapathyāni sadā pariharannaraḥ /
bhavatyanṛṇatāṃ prāptaḥ sādhūnāmiha paṇḍitaḥ //
yattu rogasamutthānamaśakyamiha kenacit /
parihartuṃ na tat prāpya śocitavyaṃ manīṣibhiḥ //
āhārasaṃbhavaḥ vastu rogāścāhārasaṃbhavāḥ /
hitāhitaviśeṣācca viśeṣaḥ sukhaduḥkhayoḥ //
sahatve cāsahatve ca duḥkhānāmṃ dehasattvayoḥ /
viśeṣo rogasaṅghāścca dhātujā ye pṛthakpṛthak //
teṣāṃ caiva praśamanaṃ koṣṭhācchākhā upetya ca /
doṣā yathā prakupyanti śākhābhyaḥ koṣṭhametya ca //
prājñājñayorviśeṣaśca svasthāturahitaṃ ca yat /
vividhāśitapītīye tat sarvaṃ saṃprakāśitam //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte sūtrasthāne vividhāśitapītīyo nāmāṣṭāviṃśo+adhyāyaḥ //
athāto daśaprāṇāyatanīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
dvividhaṣtu khalu bhiṣajo bhavantyagniveśa prāṇānāmeke+abhisarā hantāro rogāṇāṃ rogāṇāmeke+abhisarā hatāraḥ prāṇānāmiti //
evaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca bhagavaṃste kathamasmābhirveditavyā bhaveyuriti //
bhagavānuvāca ya ime kulīnāḥ paryavadātaśrutāḥ paridṛṣṭakarmāṇo dakṣāḥ śucayo jitahastā jitātmānaḥ sarvopakaraṇavantaḥ sarvendriyopapannāḥ prakṛtijñāḥ pratipattijñāśca te jñeyāḥ prāṇānāmabhisarā hantāro rogāṇāṃ tathāvidhā hi kelave śarīrajñāne śarīrābhinirvṛttijñāne prakṛtivikārajñāne ca niḥsaṃśayāḥ sukhasādhyakṛcchrasādhyayāpyapratyākhyeyānāṃ ca rogāṇāṃ samutthānapūrvarūpaliṅgavedanopaśayaviśeṣajñāne vyapagatasaṃdehāḥ, trividhasyāyurvedasūtrasya sasaṃgrahavyākaraṇasya satrividhauṣadhagrāmasya pravaktāraḥ pañcatriṃśato mūlaphalānāṃ caturṇāṃ ca snehānāṃ pañcānāṃ ca lavaṇānāmaṣṭānāṃ ca mūtrāṇāmaṣṭāṇāṃ ca kṣīrāṇāṃ kṣīratvagvṛkṣāṇāṃ ca ṣaṇṇāṃ śirovirecanādeśca pañcakarmāśrayasyauṣadhagaṇasyāṣṭāviṃśateśca yavāgūnāṃ dvātriṃśataścūrṇapradehānāṃ ṣaṇṇāṃ ca virecanaśatānāṃ pañcānāṃ ca kaṣāyaśatānāṃ prayoktāraḥ, svasthavṛttavihitabhojanapānaniyamasthānacaṅkramaṇaśayanāsanamātrādravyāñjanadhūmanāvanābhyañjanaparimārjanavegāvidhāraṇavidhāraṇavyāyāmasātmyendriyaparīkṣopakramaṇasadvṛttakuśalāḥ catuṣpādopagṛhīte ca bheṣaje ṣoḍaśakale saviniścaye satriparyeṣaṇe savātakalākalajñāne vyapagatasandehāḥ caturvidhasya ca snehasya caturviṃśatyupanayasyopakalpanīyasya catuḥṣaṣṭiparyantasya ca vyavasthāpayitāraḥ, bahuvidhavidhānayuktānāṃ ca snehyasvedyavamyavirecyavividhauṣadhopacārāṇāṃ ca kuśalāḥ śirorogāderdoṣāṃśavikalpajasya ca vyādhisaṃgrahasya sakṣayapiḍakāvidradhestrayāṇāṃ ca śophānāṃ bahuvidhaśophānubandhānāmaṣṭacatvāriṃśataśca rogādhikaraṇānāṃ catvāriṃśaduttarasya ca nānātmajasya vyādhiśatasta tathā vigarhitātisthūlātikṛśānāṃ sahetulakṣaṇopakramāṇāṃ svapnasya ca hitāhitasyāsvapnātisvapnasya ca sahetūpakramasya ṣaṇṇāṃ ca laṅghanādīnāmupakramāṇāṃ saṃtarpaṇāpatarpaṇajānāṃ ca rogāṇāṃ sarūpapraśamanānāṃ śoṇitajānāṃ ca vyādhīnāṃ madamūrcchāyasaṃnyāsānāṃ ca sakāraṇarūpauṣadhopacārāṇāṃ kuśalāḥ kuśalāścāhāravidhiviniścayasya prakṛtya hitāhitānāmāhāravikārāṇāmagryasaṃgrahasyāsavānāṃ ca caturaśīterdravyaguṇakarmaviniścayasya rasānurasasaṃśrayasya savikalpavairodhikasya dvādaśavargāśrayasya cānnapānasya saguṇaprabhāvasya sānupānaguṇasya navavidhasyārthasaṃgrahasyāhāragateśca hitāhitopayogaviśeṣātmakasya ca śubhāśubhaviśeṣasya dhātvāśrayāṇāṃ ca rogāṇāṃ sauṣadhasaṃgrahāṇāṃ daśānāṃ ca prāṇāyatanānāṃ yaṃ ca vakṣyāmyarthedaśamahāmūlīye triṃśattamādhyāye, tatra ca kṛtsnasya tantroddeśalakṣṇasya tantrasya ca grahaṇadhāraṇavijñānaprayogakarmakāryakālakartṛkaraṇakuśalāḥ kuśalāśca smṛtimatiśāstrayuktijñānasyātmanaḥ śīlaguṇairavisaṃvādanena ca saṃpādanena sarvaprāṇiṣu cetaso maitrasya mātāpitṛbhrātṛbandhuvat evaṃyuktā bavantyagniveśa prāṇānāmabhisarā hantāro rogāṇāmiti //
ato viparītā rogāṇāmabhisarā hantāraḥ prāṇānāṃ bhiṣakchadmapraticchannāḥ kaṇṭakabhūtā lokasya pratirūpakasadharmāṇo rājñāṃ pramādāccaranti rāṣṭrāṇi //
teṣāmidaṃ viśeṣavijñāṇaṃ bhavati atyarthaṃ vaidyaveśena ślāghamānā viśikhāntaramanucaranti karmalobhāt śrutvā ca kasyacidāturayamabhitaḥ paripatanti saṃśravaṇe cāsyātmano vaidyaguṇānuccairvadanti yaścāsya vaidyaḥ pratikarma karoti tasya ca doṣānmuhurmuhurudāharanti āturamitrāṇi ca praharṣaṇopajāpopasevādibhiricchantyātmīkartuṃ svalpecchutāṃ cāmanaḥ khyāpayanti karma cāsādya muhurmuhuravalokayanti dākṣyeṇājñānamātmanaḥ pracchādayitukāmāḥ vyādhiṃ cāpāvartayitumaśaknuvato &vyādhitamevānupakaraṇamaparicārakamanātmamupadiśanti, antagataṃ cainamabhisamīkṣyānyamāśrayanti deśamapadeśamātamanaḥ kṛtvā prākṛtajanasannipāte cātmanaḥ kauśalamakuśalavadvarṇayanti adhīravacca dhairyamapavacanti dhīrāṇāṃ vidvajjanasannipātaṃ &{ā.cābhisamīkṣya} pratibhayamiva kāntāramadhvagāḥ pariharanti dūrāt yaścaiṣāṃ kaścit sūtrāvayavo bhavatyupayuktastamaprakṛte prakṛtāntare vā satatamudāharanti na cānuyogamicchantyanuyoktuṃ vā mṛtyoriva cānuyogādudvijante na caiṣāmācāryaḥ śiṣyaḥ sabrahmacārī vaivādiko vā kaścit prajñāyata iti //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte ślokasthāne daśaprāṇāyatanīyo nāmonatriṃśo+adhyāyaḥ //
athāto+arthedaśamahāmūlīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ //
atha khalvekaṃ prāṇavardhanānāmutkṛṣṭamamekaṃ balavardhanānāmekaṃ bṛṃhaṇānāmekaṃ nandanānāmekaṃ harṣaṇānāmekamayanānāmiti /
tatrāhiṃsā prāṇināṃ prāṇavardhanānāmutkṛṣtatamaṃ vīryaṃ balavardhanānāṃ vidyā bṛṃhaṇānām indriyajayo nandanānām tattvāvabodho harṣaṇānāṃ brahmacaryamayanānāmiti evamāyurvedavido manyante //
tatrāyurvedavidastantrasthānādhyāyapraśnānāṃ pṛthaktvena vākyaśo vākyārthaśo+arthāvayavaśaśca pravaktāro mantavyāḥ /
tatrāha kathaṃ tantrādīni vākyaśo vākyārthaśo+arthāvayavaśaścoktāni bhavantīti //
atrocyate tantramārṣaṃ kārtsnyena yathāmnāyamucyamānaṃ vākyaśo bhavatyuktam //
buddhyā samyaganupraviśyārthatattvaṃ vāgbhirvyāsasamāsapratijñāhetūdāharaṇopanayanigamanayuktābhistrividhaśiṣyabuddhigamyābhirucyamānām vākyārthaśo bhavatyuktam //
tantraniyatānāmarthadurgāṇāṃ punarvibhāvanairuktamarthāvayavaśo bhvatyuktam //
tatra cet praṣṭāraḥ syuḥ caturṇāmṛksāmayajuratharvavedānāṃ kaṃ vedamupadiśantyāyurvedavidaḥ kimāyuḥ kasmādāyurvedaḥ kimarthamāyurvedaḥ śāśvato+aśāśvato vā kati kāni cāsyāṅgāni kaiścāyamadhyetavyaḥ kimarthaṃ ca iti //
tatra bhiṣajā pṛṣṭenaivaṃ caturṇāmṛksāmayajuratharvavedānāmātmano+atharvavede bhaktirādeśyā vedo hyātharvaṇo dānasvastyayanabalimaṅgalahomaniyamaprāyaścittopavāsamantrādiparigrahāccikitsāṃ prāha cikitsā cāyuṣo hitāyopadiśyate //
vedaṃ copadiśyāyurvācyaṃ tatrāyuścetanānuvṛttirjīvitamanubandho dhāri cetyeko+arthaḥ //
tadāyurvedayatītyāyurvedaḥ kathamiti cet ucyate svalakṣaṇataḥ sukhāsukhato hitāhitataḥ pramāṇāpramāṇātaśca yatścāyuṣyāṇyanāyuṣyāṇi ca dravyaguṇakarmāṇi vedayatyato+apyāyurvedaḥ /
tatrāyuṣyāṇyanāyuṣyāṇi ca dravyaguṇakarmāṇi kevalenopadekṣyante tantreṇa //CS.1.30.24/ tatrāyuruktaṃ svalakṣaṇato yathāvadihaiva pūrvādhyāye ca /
tatra śārīramānasābhyām rogābhyāmanabhidrutasya viśeṣeṇa yauvanavataḥ samarthānugatabalavīryayaśaḥpauruṣaparākramasya jñānavijñānendriyendriyārthabalasamudaye vartamānasya paramarddhiruciravividhopabhogasya samṛddhasarvārambhasya yatheṣṭavicāriṇaḥ sukhamāyurucyate; asukhamato viparyayeṇa; hitaiṣiṇaḥ punarbhūtānāṃ parasvāduparatasya satyavādiṇaḥ śamaparasya parīkṣyakāriṇo+apramattasya trivargaṃ paraspareṇānupahatamupasevamānasya pūjārhasaṃpūjakasya jñānavijñānopaśamaśīlasya vṛddhopasevinaḥ suniyatarāgarosṣerṣyāmadamānavegasya satataṃ vividhapradānaparasya tapojñānapraśamanityasyādhyātmavidastatparasya lokamimaṃ cāmuṃ cāvekṣamāṇasya smṛtimatimato hitamāyurucyate ahitamato viparyayeṇa //
pramāṇamāyuṣastvarthendriyamanobuddhiceṣṭādīnāṃ vikṛtilakṣaṇairupalabhyate+animittaiḥ ayamasmāt kṣaṇānmuhūrtāddivasāttripañcasaptadaśadvādaśāhāt pakṣānmāsāt ṣaṇmāsāt saṃvatsarādvā svabhāvāmāpatsyata iti tatra svabhāvaḥ pravṛtteruparamo maraṇamanityatā nirodha ityeko+arthaḥ ityāyuṣaḥ pramāṇam ato viparītamapramāṇamariṣṭādhikāre dehaprakṛtilakṣaṇamadhikṛtya copadiṣṭamāyuṣaḥ pramāṇamāyurvede //
prayojanaṃ cāsya svasthasya svāsthyarakṣaṇamāyurasya vikārapraśamanaṃ ca //
so+ayamāyurvedaḥ śāśvato nirviśyate anāditvāt svabhāvasaṃsiddhalakṣaṇatvāt bhāvasvabhāvanityatvācca /
na hi nābhūt kadācidāyuṣaḥ santāno buddhisantāno vā śāśvataścāyuṣo veditā anādi ca sukhaduḥkhaṃ sadravyahetulakṣaṇamaparāparayogāt /
eṣa cārthsaṃgraho vibhāvyate āyurvedalakṣaṇamiti /
gurulaghuśītoṣṇasnigdharūkṣādīnāṃ dravyāṇām sāmānyaviśeṣābhyāṃ vṛddhihrāsau yathoktaṃ gurubhirabhyasyamānairugurūṇāmupacayo bhavatyapacayo laghūnāṃ evamevetareṣāmiti eṣā bhāvasvabhāvo nityaḥ svalakṣaṇaṃ ca dravyāṇāṃ pṛthivyādīnāṃ santi tu dravyāṇi guṇāśca nityānityāḥ /
na hyāyurvedasyābhūtvotpattirupalabhyate anyatrāvabodhopadeśābhyām etadvai dvayamadhikṛtyotpattimupadiśantyeke /
svābhāvikaṃ cāsya lakṣaṇamakṛtakaṃ yaduktamihādye+adhyāye ca yathā agnerauṣṇyam apāṃ dravatvam /
bhāvasvabhāvanityatvamapi cāsya yathoktaṃ gurubhirabhyasyamānairugurūṇāmupacayo bhavatyapacayo laghūnāmiti //
tasyāyurvedasyāṅgānyaṣṭau tadyathā kāyacikitsā śālākyaṃ śalyāpahartṛkaṃ viṣagaravairodhikapraśamanaṃ bhūtavidyā kaumārabhṛtyakaṃ rasāyanaṃ vājīkaraṇamiti //
sa cādhyetavyo brāhmaṇarājanyavaiśyaiḥ /
tatrānugrahārthaṃ prāṇināṃ brāhmaṇaiḥ ārakṣārthaṃ rājanyaiḥ vṛttyarthaṃ vaiśyaiḥ sāmānyato vā dharmārthakāmaparigrahārthaṃ sarvaiḥ /
tatra yadadhyātmavidāṃ dharmapathasthānāṃ dharmaprakāśakānāṃ vā mātṛpitṛbhrātṛbandhugurujanasya vā vikārapraśamane prayatnavān bhavati yaccāyurvedoktamadhyātmamanudhyāyati vedayatyanuvidhīyate vā so+asya paro dharmaḥ yā punarīśvarāṇāṃ vasumatāṃ vā sakāśāt susvopahāranimittā bhavatyarthāvāptirārakṣaṇaṃ ca yā ca svaparigṛhītānām prāṇināmāturyādārakṣā so+asyārthaḥ; yat punarasya vidvadgrahaṇayaścaḥ śaraṇyatvaṃ ca yā ca saṃmānaśuśrūṣā yacceṣṭānāṃ viṣayāṇāmārogyamādhatte so+asya kāmaḥ /
iti yathāpraśnamuktamaśeṣeṇa //
atha bhiṣagādita egva bhiṣajā praṣṭavyo+aṣtāvidhaṃ bhavati tantraṃ tantrārthān sthānām sthānārthān adhyāyam adhyāyārthān praśnaṃ praśnārthāśceti pṛṣṭena caitadvaktavyamaśeṣeṇa vākyaśo vākyārthaśo+arthāvayāvaśaśceti& //
tatrāyurvedaḥ śākhā vidyā sūtraṃ jñānaṃ śāstraṃ lakṣaṇaṃ tantramityanarthāntaram& //
tantrārthaḥ punaḥ svalakṣaṇairupadiṣṭaḥ /
sa cārthaḥ prakaraṇairuvibhāvyamāno bhūya eva śarīravṛttihetuvyādhikarmakāryakālakartṛkaraṇavidhiviniścayāddaśaprakaraṇaḥ tāni ca prakaraṇāni kevalenopadekṣyante tantreṇa //
tantrasyāsyāṣṭau sthānāni tadyathā ślokanidānavimānaśārīendriyacikitsatakalpasiddhisthānāni /
tatra triṃśadadhyāyakaṃ ślokasthānam aṣṭāṣṭādhyāyakāni nidānavimānaśārīrasthāāni dvādaśakamindiryāṇāṃ triṃśakaṃ ciktisitānāṃ dvādaśake kalpasiddhisthāne bhavataḥ //
tantrasyāsyāṣṭau sthānāni tadyathā ślokanidānavimānaśārīrendriyacikitsitakalpasiddhisthānāni /
tatra triṃśadadhyāyakaṃ ślokasthānam aṣṭāṣṭādhyāyakāni nidānavimānaśārīrasthānāni dvādaśakamindriyāṇāṃ triṃśakaṃ cikitsitānāṃ dvādaśakamindriyāṇāṃ triṃśakaṃ cikitsitānāṃ dvādaśake kalpasiddhisthāne bhavataḥ //
athāto jvaranidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
iha khalu heturnimittamāyatanaṃ kartā kāraṇaṃ pratyayaḥ samutthānaṃ nidānamityanarthāntaram/
tantrividham---asātmyendriyārthasaṃyogaḥ, prajñāparādhaḥ, pariṇāmaśceti//
atastrividhā vyādhayaḥ prādurbhavanti-āgneyāḥ, saumyāḥ, vāyavyāśca; dvividhāścāpare-rājasāḥ, tāmasāśca//
tatra vyādhirāmayo gada ātaṅko yakṣmā jvaro vikāro roga ityanarthāntaram//
tasyopalabdhirnidānapūrvarūpaliṅgopaśayasaṃprāptitaḥ//
tatra nidānaṃ kāraṇamityuktamagre//
pūrvarūpaṃ prāgutpatti lakṣaṇaṃ vyādheḥ//
prādurbhūtalakṣaṇaṃ punarliṅgam/ tatra liṅgamākṛtirlakṣaṇaṃ cihnaṃ saṃsthānaṃ vyañjanaṃ rūpamityanarthāntaram//
upaśayaḥ punarhetuvyādhiviparītānāṃ viparītārthakāriṇāṃ cauṣadhāhāravihārāṇāmupayogaḥ sukhānubandhaḥ//
saṃprāptirjatirāgatirityanarthāntaraṃ vyādheḥ//
sā saṃkhyāprādhānyavidhivikalpabalakālaviśeṣairbhidyate//
saṃkhyā tāvadyathā---aṣṭau jvarāḥ, pañca gulmāḥ, sapta kuṣṭhānyevamādiḥ//
prādhānyaṃ punardoṣāṇāṃ taratamābhyāmupalabhyate/
tatra dvayostaraḥ, triṣu tama iti//
vidhirnāma---dvividhā vyādhayo jijāgantubhedena, trividhāstridoṣabhedena, caturvidhāḥ sādhyāsādhyamṛdudāruṇabhedena//
&samavetānāṃ punardoṣāṇāmaṃśāṃśabalavikalpo vikalpo+asminnarthe//
balakālaviśeṣaḥ punarvyādhīnāmṛtvahorātrāhārakālavidhiviniyato bhavati//
tasmādvyādhīn bhiṣaganupahatasattvabuddhirhetvādibhirbhāvairyathāvadanubuddhyeta//
ityarthasaṃgraho nidānasthānasyoddiṣṭo bhavati/
taṃ vistareṇopadiśanto bhūyastaramato+anuvyākhyāsyāmaḥ//
tatra prathamata eva tāvadādyāṃllobhābhidrohakopaprabhavānaṣṭau vyādhīnnidānapūrveṇa krameṇa vyākhyāsyāmaḥ, tathā sūtrasaṃgrahamātraṃ cikitsāyāḥ/
&cikitsiteṣu cottarakālaṃ &yathopacitavikārānanuvyākhyāsyāmaḥ//
iha khalu jvara evādau vikārāṇāmupadiśyate, tatprathamatvācchārīrāṇām//
atha khalvaṣṭābhyaḥ kāraṇebhyo jvaraḥ saṃjāyate manuṣyāṇāṃ; tadyathā---vātāt, pittāt, kaphāt, vātapittābhyāṃ, vātakaphābhyāṃ, pittakaphabhyāṃ, vātapittakaphabhyaḥ, āgantoraṣṭamāt kāraṇāt//
tasya &nidānapūrvarūpaliṅgopaśayaviśeṣānanuvyākhyāsyāmaḥ//
rūkṣalaghuśītavamanavirecanāsthāpanaśirovirecanātiyogavyāyāmavegasaṃdhāraṇānaśanābhighātavyavāyodvegaśokaśoṇitātiṣekajāgaraṇaviṣamaśarīranyāsebhyo+atisevitebhyo vāyuḥ prakopamāpadyate//
sa yadā prakupitaḥ &praviśyāmāśayamūṣmaṇā saha miśrībhūyādyamāhārapariṇāmadhātuṃ rasanāmānamanvavetya rasasvedavāhāni srotāṃsi pidhāyāgnimupahatya paktisthānādūṣmāṇaṃ bahirnirasya kevalaṃ śarīramanuprapadyate, tadā jvaramabhinirvartayati//
tasyemāni liṅgāni bhavanti; tadyathā---viṣamārambhavisargitvam, ūṣmaṇo vaiṣamyaṃ, tīvratanubhāvānavasthānāni jvarasya, jaraṇānte divasānte niśānte gharmānte vā jvarasyābhyāgamanamabhivṛddhirvā, viśeṣeṇa paraṣāruṇavarṇatvaṃ nakhanayanavadanamūtrapurīṣatvacāmatyarthaṃ kḷptībhāvaśca; anekavidhopamāścalācalāśca vedanāsteṣāṃ teṣāmaṅgāvayavānāṃ; tadyathā---pādayoḥ suptatā, piṇḍikayorudveṣṭanaṃ, jānunoḥ kevalānāṃ ca sandhīnāṃ viśleṣaṇam, ūrvoḥ sādaḥ, kaṭīpārśvapṛṣṭhaskandhabāhvaṃsorasāṃ ca bhagnarugṇamṛditam&athitacaṭitāvapāṭitāvanunnatvamiva, hanvoścāprasiddhiḥ, svanaśca karṇayoḥ, śaṅkhayornistodaḥ, kaṣāyāsyatā āsyavairasyaṃ vā, mukhatālukaṇṭhaśoṣaḥ, pipāsā, hṛdayagrahaḥ, śuṣkacchardiḥ, śuṣkakāsaḥ, kṣavathūdnāravinigrahaḥ, annarasakhedaḥ, prasekārocakāvipākāḥ, viṣādajṛmbhāvināmavepathuśramabhramapralāpaprajāgararomaharṣadantaharṣāḥ, uṣṇābhiprāyatā, nidānoktānāmanupaśayo viparītopaśayaśceti &vātajvarasya liṅgāni bhavanti//
uṣṇāmlalavaṇakṣārakaṭukājīrṇabhojanebhyo+atisevitebhyastathā tīkṣṇātapāgnisaṃtāpaśramakrodhaviṣamāhārebhyaśca pittaṃ prakopamāpadyate//
tadyadā &prakupitamāmāśayādūṣmāṇamupasṛjyādyamāhārapariṇāmadhātuṃ rasanāmānamanvavetya rasasvedavahāni srotāṃsi pidhāya dravatvādagnimupahatya paktisthānādūṣmāṇaṃ &bahirnirasya prapīḍayat kevalaṃ śarīramanuprapadyate, tadā jvaramabhinirvartayati//
tasyemāni liṅgāni bhavanti; tadyathā---yugapadeva kevale śarīre jvarasyābhyāgamanamabhivṛddhirvā bhuktasya vidāhakāle madhyandine+ardharātre śaradi vā viśeṣeṇa, kaṭukāsyatā, ghrāṇamukhakaṇṭhauṣṭhatālupākaḥ, tṛṣṇā, mado, bhramo, mūrcchā, pittacchrdanam, atīsāraḥ, annadveṣaḥ, sadanaṃ, khedaḥ, pralāpaḥ, raktakoṭhābhinirvṛttiḥ śarīre, haritahāridratvaṃ nakhanayanavadanamūtrapurīṣatvacām, atyarthamūṣmaṇastīvrabhāvaḥ, atimātraṃ dāhaḥ, śītābhiprāyatā, nidānoktānupaśayo viparītopaśayaśceti &pittajvaraliṅgāni bhavanti//
snigdhagurumadhurapicchilaśītāmlalavaṇadivāsvapnaharṣāvyāyāmebhyo+atisevitebhyaḥ śleṣmā prakopamāpadyate//
sa yadā prakupitaḥ praviśyāmāśayamūṣmaṇā saha miśrībhūyādyamāhārapariṇāmadhātuṃ rasanāmānamanbavetya rasasvedavahāni srotāṃsi pidhāyāgnimupahatya paktisthānādūṣmāṇaṃ bahirnirasya prapīḍayan kevalaṃ śarīramanuprapadyate, tadā jvaramabhinirvartayati//
tasyemāni liṅgāni bhavanti; tadyathā---yugapadeva kevale śarīre jvarasyābhyāgamanamabhivṛddhirvā bhuktamātre pūrvāhṇe pūrvarātre vasantakāle vā viśeṣeṇa, gurugātratvam, anannābhilāṣaḥ, śleṣmaprasekaḥ, mukhamādhuryaṃ, hṛllāsaḥ, hṛdayopalepaḥ, stimitatvaṃ, chirdiḥ, mṛdvagnitā, nidrādhikyaṃ, stambhaḥ, tandrā, kāsaḥ, śvāsaḥ, pratiśyāyaḥ, śaityaṃ, śvaityaṃ ca nakhanayanavadanamūtrapurīṣatvacām, atyarthaṃ ca śītapiḍakā &bhṛśamaṅgebhya uttiṣṭhanti, uṣṇābhiprāyatā, nidānoktānupaśayo niparītopaśayaśca; iti (&śleṣmajvaraliṅgāni bhavanti)//
viṣamāśanādanaśanādannaparivartāddatuvyāpatterasātmyagandhopaghrāṇādviṣopahatasya codakasyopayogādgarebhyo girīṇāṃ copaśleṣāt snehasvedavamanavirecanāsthāpanānuvāsanaśirovirecanānāmayathāvatprayogāt mithyāsaṃsarjanādvā strīṇāṃ ca viṣamaprajananāt prajātānāṃ ca mithyopacārād yathoktānāṃ ca hetūnāṃ miśrībhavādyathānidānaṃ dvandvānāmanyatamaḥ sarve vā trayo doṣā yugapat prakopamāpadyante, te prakupitāstayaivānupūrvyā jvaramabhinirvartayanti//
tatra tathoktānāṃ jvaraliṅgānāṃ miśrībhāvaviśeṣadarśanāddvāndvikamanyatamaṃ jvaraṃ sānnipātikaṃ vā vidyāt//
abhighātābhiṣaṅgābhicārābhiśāpebhya āganturhi vyathāpūrvo+aṣṭamo jvaro bhavati/
sa kiṃcitkālamāgantuḥ kevalo bhūtvā paścāddoṣairanubadhyate/
tatrābhighātajo vāyunā duṣṭaśoṇitādhiṣṭhānena, abhiṣaṅgajaḥ punarvātapittābhyām, abhicārābhiśāpajau tu sannipātenānubadhyete//
sa saptavidhājjvarādviśiṣṭaliṅgopakramasamutthānatvādviśiṣṭo veditavyaḥ, karmaṇā sādhāraṇena &copacaryate/
ityaṣṭavidhā jvaraprakṛtiruktā//
jvarastveka eva saṃtāpalakṣaṇaḥ/
tamevābhiprāyaviśeṣāddvividhamācakṣate, nijāgantuviśeṣācca/
tatra nijaṃ dvividhaṃ trividhaṃ caturvidhaṃ saptavidhaṃ cāhurbhiṣajo vātādivikalpāt//
tasyemāni pūrvarūpāṇi bhavanti; tadyathā---mukhavairasyaṃ, gurugātratvam, anannābhilāṣaḥ, cakṣuṣorākulatvam, aśrvāgamanaṃ, nidrādhikyam, aratiḥ,jṛmbhā, vināmaḥ, vepathuḥ, śramabhramapralāpajāgaraṇaromaharṣadantaharṣāḥ, śabdaśītavātātapasahatvāsahatvam, arocakāvipākau, daurbalyam, aṅgamardaḥ, sadanam, alpaprāṇatā, dīrghasūtratā, ālasyam, ucitasya karmaṇo hāniḥ, pratīpatā svakāryeṣu, gurūṇāṃ vākyeṣvabhyasūyā, bālebhyaḥ pradveṣaḥ, svadharmeṣvacintā, mālyānulepanabhojanaparikleśanaṃ, madhurebhyaśca bhakṣebhyaḥ pradveṣaḥ, amlalavaṇakaṭukapriyatā ca, iti jvarasya pūrvarūpāṇi bhavanti prāksaṃtāpāt; api cainaṃ saṃtāpārtamanubadhnanti//
ityetānyekaikaśo jvaraliṅgāni vyākhyātāni bhavanti vistarasamāsābhyām//
jvarastu khalu maheśvarakopaprabhavaḥ, sarvaprāṇabhṛtāṃ prāṇaharo, dehendriyamanastāpakaraḥ, &prajñābalavarṇaharṣotsāhahrāsakaraḥ, śramaklamamohāhāroparodhasaṃjananaḥ; jvarayati śarīrāṇīti jvaraḥ, nānye vyādhayastathā dāruṇā bahūpadravā duścikitsyāśca yathā+ayam/
sa sarvarogādhipatiḥ, nānātiryagyoniṣu ca bahuvidhaiḥ śabdairabhidhīyate/
sarve prāṇabhṛtaḥ sajvarā eva jāyante sajvarā eva mriyante ca; sa mahāmohaḥ, tenābhibhūtāḥ prāgdaihikaṃ dehinaḥ karma kiṃcidapi na smaranti, sarvaprāṇabhṛtāṃ ca jvara evānte prāṇānādatte//
tatra pūrvarūpadarśane jvarādau vā hitaṃ laghvaśanamapatarpaṇaṃ vā, jvarasyāmāśayasamutthatvāt; tataḥ kaṣāyapānābhyaṅgasnehasvedapradehapariṣekānulepanavamanavirecanāsthāpanānuvāsanopaśamananastaḥkarmadhūpadhūmapānāñjanakṣīrabhojanavidhānaṃ ca yathāsvaṃ yuktyā prayojyam//
jīrṇajvareṣu tu sarveṣveva sarpiṣaḥ pānaṃ praśasyate yathāsvauṣadhasiddhasya; sarpirhi snehādvātaṃ śamayati, saṃskārāt kaphaṃ, śaityāt pittamūṣmāṇaṃ ca; tasmājjīrṇajvareṣu sarveṣveva sarpirhitamudakamivāgnipluṣṭeṣu dravyeṣviti//
bhagavānagneveśāya praṇatāya punarvasuḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte nidānasthāne jvaranidānaṃ nāma prathamo+adhyāyaḥ//1//
athāto raktapittanidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
pittaṃ yathābhūtaṃ lohitapittamiti saṃjñāṃ labhate, *tad vyākhyāsyāmaḥ//
yadā janturyavakoddālakakoradūṣaprāyāṇyannāni bhuṅkte, bhṛśoṣṇatīkṣṇamapi cānyadannajātaṃ niṣpāvamāṣakulatthasūpakṣāropasaṃhitaṃ, &dadhidadhimaṇḍodaśvitkaṭvarāmlakāñjikopasekaṃ vā, vārāhamāhiṣāvikamātsyagavyapiśitaṃ, piṇyākapiṇḍāluśuṣkaśākopahitaṃ, mūlakasarṣapalaśunakarañjaśigrumadhuśigru(&khaḍayūṣa) bhūstṛṇasumukhasurasakuṭherakagaṇḍīrakālamālakaparṇāsakṣavakaphaṇijjhakopadaṃśaṃ, surāsauvīratuṣodakamaireyamedakamadhūlakaśuktakuvalabadarāmlaprāyānupānaṃ vā, piṣṭānnottarabhūyiṣṭham; uṣṇābhitapto vā+atimātramativelaṃ vā++āmaṃ payaḥ pibati, payasā samaśnāti &rauhiṇīkaṃ, kāṇakapotaṃ vā sarṣapatailakṣārasiddhaṃ, kulatthapiṇyākajāmbavalakucapakvaiḥ śauktikairvā saha kṣīraṃ &pibatyuṣṇābhitaptaḥ; tasyaivamācarataḥ pittaṃ prakopamāpadyate, lohitaṃ &ca svapramāṇamativartate/
tasmin pramāṇātivṛtte pittaṃ prakupitaṃ &śarīramanusarpadyadeva yakṛtplīhaprabhavāṇāṃ lohitavahānāṃ ca srotasāṃ lohitābhiṣyandagurūṇi mukhānyāsādya &pratirundhyāt &tadeva lohitaṃ dūṣayati//
&saṃsargāllohitapradūṣaṇāllohitagandhavarṇānuvidhānācca pittaṃ lohitapittamityācakṣate//
tasyemāni pūrvarūpāṇi bhavanti; tadyathā---anannābhilāṣaḥ, bhuktasya vidāhaḥ, śuktāmlagandharasa udgāraḥ, charderabhīkṣṇamāgamanaṃ, charditasya bībhatsatā, svarabhedo, gātrāṇāṃ sadanaṃ, paridāhaḥ, mukhāddhūmāgama iva, lohalohitamatsyāmagandhitvamiva cāsyasya, raktaharitahāridratvamaṅgāvayavaśakṛnmūtrasvedalālāsiṅgāṇakāsyakarṇamala-&piḍakolikāpiḍakānām, aṅgavedanā, lohitanīlapītaśyāvānāmarciṣmatāṃ ca rūpāṇāṃ svapne darśanamabhīkṣṇamiti (&lohitapittapūrvarūpāṇi bhavanti)//
upadravāstu khalu daurbalyārocakāvipākaśvāsakāsajvarātīsāraśophaśoṣapāṇḍurogāḥ svarabhedaśca//
mārgau punarasya dvau ūrdhvaṃ, cādhaśca/
tadbahuśleṣmaṇi śarīre śleṣmasaṃsargādūrdhvaṃ pratipadyamānaṃ karṇanāsikānetrāsyebhyaḥ pracyavate, bahuvāte tu śarīre vātasaṃsargādadhaḥ pratipadyamānaṃ mūtrapurīṣamārgābhyāṃ pracyavate, bahuśleṣmavāte tu śarīre śleṣmavātasaṃsargāddvāvapi mārgau pratipadyate, tau mārgau pratipadyamānaṃ sarvebhya eva yathoktebhyaḥ khebhyaḥ pracyavate śarīrasya//
tatra yadūrdhvabhāgaṃ tat sādhyaṃ, virecanopakramaṇīyatvādbahvauṣadhatvācca; yadadhobhāgaṃ tadyathāpyaṃ, vamanopakramaṇīyatvādalpauṣadhatvācca; yadubhayabhāgaṃ tadasādhyaṃ, vamanavirecanāyogitvādanauṣadhatvācceti//
raktapittaprakopastu khalu purā dakṣayajñoddhvaṃse &rudrakopāmarṣāgninā prāṇināṃ parigataśarīrapraṇānāmabhavajjvaramanu//
tasyāśukāriṇo dāvāgnerivāpatitasyātyayikasyāśu praśāntyai prayatitavyaṃ mātrāṃ deśaṃ kālaṃ cābhisamīkṣya saṃtarpaṇenāpatarpaṇena vā mṛdumadhuraśiśiratiktakaṣāyairabhyavahāryaiḥ pradehapariṣekāvagāhasaṃsparśanairvamanādyairvā tatrāvahiteneti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte nidānasthāne raktapittanidānaṃ nāma dvitīyo+adhyāyaḥ//2//
athāto gulmanidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
iha khalu pañca gulmā bhavanti; tadyathā---vātagulmaḥ, pittagulmaḥ, śleṣmagulmo, nicayagulmaḥ, śoṇitagulma iti//
evaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca---kathamiha bhagavan pañcānāṃ gulmānāṃ viśeṣamabhijānīmahe; nahyaviśeṣavidrogāṇāmauṣadhavidapi bhiṣak praśamanasamartho bhavatīti//
tamuvāca bhagavānātreyaḥ---samutthānapūrvarūpaliṅgavedanopaśayaviśeṣebhyo viśeṣavijñānaṃ gulmānāṃ bhavatyanyeṣāṃ ca rogāṇāmagniveśa! tattu &khalu gulmeṣūcyamānaṃ nibodha//
yadā puruṣo vātalo viśeṣeṇa jvaravamanavirecanātīsārāṇāmanyatamena darśanena karśito vātalamāhāramāharati, śītaṃ vā &viśeṣeṇātimātram, asnehapūrve vā vamanavirecane pibati, anudīrṇāṃ vā chardimudīrayati, udīrṇan vātamūtrapurīṣavegānniruṇaddhi, atyaśito vā pibati navodakamatimātram, atisaṃkṣobhiṇā vā yānena yāti, ativyavāyavyāyāmamadyaśokarucirvā, abhighātamṛcchati vā, &viṣamasanaśayanasthānacaṅkramaṇasevī vā bhavati, anyadvā kiṃcidevaṃvidhaṃ viṣamamatimātraṃ vyāyāmajātamārabhate, &tasyāpacārādvātaḥ prakopamāpadyate//
sa prakupito vāyurmahāsroto+anupraviśya raukṣyāt &kaṭhinībhūtamāplutya piṇḍito+avasthānaṃ karoti hṛdi bastau pārśvayornābhyāṃ vā; sa śūlamupajanayati granthīṃścānekavidhān, piṇḍitaścāvatiṣṭhate, sa piṇḍitatvād 'gulma' ityabhidhīyate; sa &muhurādhamati, muhuralpatvamāpadyate; aviyatavupulāṇuvedanaśca bhavati calatvādvāyoḥ, muhuḥ pipīlikāsaṃpracāra ivāṅgeṣu, todabhedasphuraṇāyāmasaṅkocasuptiharṣapralayodayabahulaḥ; tadāturaḥ sūcyeva śaṅkuneva cābhisaṃviddhamātmānaṃ manyate, api ca divasānte &jvaryate, śuṣyati cāsyāsyam, ucchvāsaścoparudhyate, hṛṣyanti cāsya romāṇi vedanāyāḥ prādurbhāve; plīhāṭopāntrakūjanāvipākodāvartāṅgamardamanyāśiraḥśaṅkhaśūlabradhnarogāścainamupadravanti; kṛṣṇāruṇaparuṣatvaṅnakhanayanavadanamūtrapurīṣaśca bhavati, nidānoktāni cāsya nopaśerate, viparītāni copaśerata iti vātagulmaḥ//CS.2.3.8/ taireva tu karśanaiḥ karśitasyāmlalavaṇakaṭukakṣāroṣṇatīkṣṇaśuktavyāpannamadyaharitakaphalāmlānāṃ vidāhināṃ ca śākadhānyamāṃsādīnāmupayogādajīrṇādhyaśanādraukṣyānugate cāmāśaye &vamanamativelaṃ saṃdhāraṇaṃ vātātapau cātisevamānasya pittaṃ saha mārutena prakopamāpadyate//
tat prakupitaṃ māruta āmāśayaikadeśe &saṃvartya tāneva vedanāprakārānupajanayati, ya uktā vātagulme; pittaṃ tvenaṃ vidahati kukṣau hṛdyurasi kaṇṭhe ca; sa vidahyamānaḥ sadhūmamivodgāramudgiratyamlānvitaṃ, gulmāvakāśaścāsya dahyate dūyate &dhūpyate ūṣmāyate svidyati klidyati &śithila iva sparśāsaho+&alparomāñcaśca bhavati; jvarabhramadavathupipāsāgalatālumukhaśoṣapramohaviḍbhedāścainamupadravanti; haritahāridratvaṅnakhanayanavadanamūtrapurīṣaśca bhavati; nidānoktāni cāsya nopaśerate, viparītānyupaśerata iti pittagulmaḥ//
taireva tu karśanaiḥ karśitasyātyaśanādatisnigdhagurumadhuraśītāśanāt &piṣṭekṣukṣīratilamāṣaguḍavikṛtisevanānmandakamadyātipānāddharitakātipraṇanayādānūpaudakagrāmyamāṃsātibhakṣaṇāt &saṃdhāraṇādabubhukṣasya cātipragāḍhamudapānāt saṃkṣobhaṇādvā śarīrasya śleṣmā saha mārutena prakopamāpadyate//
taṃ prakupitaṃ māruta āmāśayaikadeśe &saṃvartya tāneva vedanāprakārānupajanayati ya uktā vātagulme; śleṣmā tvasya śītajvararocakāvipākāṅgamardaharṣahṛdrogacchardinidrālasyastaimityagauravaśirobhitāpānupajanayati, api ca gulmasya sthairyagauravakāṭhinyāvagāḍhasuptatāḥ, tathā kāsaśvāsapratiśyāyān rājayakṣmāṇaṃ cātipravṛddhaḥ, śvaityaṃ tvaṅnakhanayanavadanamūtrapurīṣeṣūpajanayati, nidānoktāni cāsya nopaśerate, viparītāni copaśerata iti śleṣmagulmaḥ//
triḍoṣadetuliṅgasannipāte tu sānnipātikaṃ gulmamupadiśanti kuśalāḥ/
sa &vipratiṣiddhopakramatvādasādhyo nicayagulmaḥ//
śoṇitagulmastu khalu striyā eva bhavati na puruṣasya, garbhakoṣṭhārtavāgamanavaiśeṣyāt/
pāratantryādavaiśāradyāt satatamupacārānurodhādvā vegānudīrṇānuparundhatyā āmagarbhe vā+apyacirapatite+athavā+apyaciraprajātāyā ṛtau vā vātaprakopaṇānyāsevamānāyāḥ kṣipraṃ vātaḥ prakopamāpadyate//
sa prakupito yonimukhamanupraviśyārtavamuparuṇaddhi, māsi māsi tadārtavamuparudhyamānaṃ kukṣimabhivardhayati/
tasyāḥ śūlakāsātīsāracchardyarocakāvipākāṅgamardanidrālasyastaimityakaphaprasekāḥ samupajāyante, stanayośca stanyam, auṣṭhayoḥ stanamaṇḍalayośca kārṣṇyam, atyarthaṃ glāniścakṣuṣoḥ, mūrccha, hṛllāsaḥ, dohadaḥ, śvayathuśca pādayoḥ, īṣaccodgamo romarājyāḥ, yonyāścāṭālatvam, api ca yonyā daurgandhyamāsrāvaścopajāyate, kevalaścāsyā gulmaḥ piṇḍita eva spandate, tāmagarbhāṃ garbhiṇīmityāgurmūḍhāḥ//
eṣāṃ tu khalu pañcānāṃ gulmānāṃ prāgabhinievṛtterimāni pūrvarūpāṇi bhavanti; tadyathā---anannābhilaṣaṇam, arocakāvipākau, agnivaiṣamyaṃ, vidāho bhuktasya, pākakāle cāyuktyā chardyudgārau, vātamūtrapurīṣavegānāṃ cāprādurbhāvaḥ, prādurbhūtānāṃ cāpravṛttirīṣadāgamanaṃ vā, vātaśūlāṭopāntrakūjanāpariharṣaṇātivṛttapurīṣatāḥ, abubhukṣā, daurbalyaṃ, sauhityasya cāsahatvamiti//
sarveṣvapi khalveteṣu gulmeṣu na kaścidvātādṛte saṃbhavati gulmaḥ/
teṣāṃ sānnipātikamasādhyaṃ jñātvā naivopakrameta, ekadoṣaje tu yathāsvamārambhaṃ praṇayet, saṃsṛṣṭāṃstu sādhāraṇena karmaṇopacaret/
yaccānyadapyaviruddhaṃ manyeta tadapyavacārayedvibhajya gurulāghavamupadravāṇāṃ, gurūnupadravāṃstvaramāṇaścikitsejjaghanyamitarān/
tvaramāṇastu viśeṣamanupalabhamāno gulmeṣvātyayike karmaṇi vātacikitsitaṃ praṇayet, snehasvedau vātaharau snehopasaṃhitaṃ ca mṛdu virecanaṃ bastīṃśca; amlalavaṇamadhurāṃśca rasān yuktyā+avacārayet/
mārute hyupaśānte svalpenāpi prayatnena śakyo+anyo+api doṣo niyantuṃ gulmeṣviti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte nidānasthāne gulmanidānaṃ nāma tṛtīyo+adhyāyaḥ//3//
athātaḥ pramehanidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
tridoṣakopanimittā viṃśatiḥ pramehā bhavanti vikārāścāpare+aparisaṃkhyeyāḥ/
tatra yathā tridoṣaprakopaḥ pramehānabhinirvartayati tathā+anuvyākhyāsyāmaḥ//
iha khalu nidānadoṣadūṣyaviśeṣebhyo vikāravighātabhāvābhāvaprativiśeṣā bhavanti/
yadā hyete trayo nidānādiviśeṣāḥ parasparaṃ &nānubadhnantyathavā kālaprakarṣādabalīyāṃso+athavā+anubadhnanti na tadā vikārābhinirvṛttiḥ, cirādvā+apyabhinirvartante, tanavo vā bhavantyayathoktasarvaliṅgā vā; viparyaye viparītāḥ; iti sarvavikāravighātabhāvābhāvaprativiśeṣābhinirvṛttiheturbhavatyuktaḥ//
tatreme trayo nidānādiviśeṣāḥ śleṣmanimittānāṃ pramehāṇāmāśvabhinirvṛttikarā bhavanti; tadyathā---hāyanakayavakacīnakoddālakanaiṣadhetkaṭamukundakamahāvrīhipramodakasugandhakānāṃ navānāmativelamatipramāṇena copayogaḥ, tathā sarpiṣmatāṃ navahareśumāṣasūpyānāṃ, grāmyānūpaudakānāṃ ca māṃsānāṃ, śākatilapalalapiṣṭānnapāyasakṛśarāvilepīkṣuvikārāṇāṃ, kṣīranavamadyamandakadadhidravamadhurataruṇaprāyāṇāṃ copayogaḥ, mṛjāvyāyāmavarjanaṃ, svapnaśayanāsanaprasaṅgaḥ, yaśca kaścidvidhiranyo+api śleṣmamedomūtrasaṃjananaḥ, sa sarvo nidānaviśeṣaḥ//
bahudravaḥ śleṣmā doṣaviśeṣaḥ//
&bahvabaddhaṃ medo māṃsaṃ śarīrajakledaḥ śukraṃ śoṇitaṃ vasā majjā lasīkā rasaścaujaḥsaṃkhyāta iti dūṣyaviśeṣāḥ//
trayāṇāmeṣāṃ nidānādiviśeṣāṇāṃ sannipāte kṣipraṃ śleṣmā prakopamāpadyate, prāgatibhūyastvāt; sa prakupitaḥ kṣiprameva śarīre visṛptiṃ labhate, śarīraśaithilyāt; sa visarpañ śarīre medasaivādito miśrībhāvaṃ gacchati, medasaścaiva bahvabaddhatvānmedasaśca guṇaiḥ samānaguṇabhūyiṣṭhatvāt; sa medasā miśrībhavan dūṣayatyenat, vikṛtatvāt; sa vikṛto duṣṭena medasopahitaḥ śarīrakledamāṃsābhyāṃ saṃsargaṃ gacchati, kledamāṃsayoratipramāṇābhivṛddhatvāt; sa māṃse māṃsapradoṣāt pūtimāṃsapiḍakāḥ śarāvikākacchapikādyāḥ saṃjanayati, aprakṛtibhūtatvāt; śarīrakledaṃ punardūṣayan mūtratvena pariṇamayati, mūtravahānāṃ ca srotasāṃ &vaṅkṣaṇabastiprabhavāṇāṃ medaḥkledopahitāni gurūṇi mukhānyāsādya pratirudhyate; tataḥ pramehāṃsteṣāṃ sthairyamasādhyatāṃ vā janayati, prakṛtivikṛtibhūtatvāt//
śarīrakledastu śleṣmamedomiśraḥ praviśan mūtrāśayaṃ mūtratvamāpadyamānaḥ ślaiṣmikairebhirdaśabhirguṇairupasṛjyate vaiṣamyayuktaiḥ; tadyathā---śvetaśītamūrtapicchilācchasnigdhagurumadhurasāndraprasādamandaiḥ, tatra yena guṇenaikenānekena vā &bhūyastaramupasṛjyate tatsamākhyaṃ gauṇaṃ nāmaviśeṣaṃ prāpnoti//
te tu khalvime daśa pramehā nāmaviśeṣeṇa bhavanti; tadyathā---udakamehaśca, ikṣuvālikārasamehaśca, sāndramehaśca, sāndraprasādamehaśca, śuklamehaśca, śukramehaśca, śītamehaśca, sikatāmehaśca, śanairmehaśca, ālālamehaśceti//
te daśa pramehāḥ sādhyāḥ; samānaguṇamehaḥsthānakatvāt, kaphasya prādhānyāt, samakriyatvācca//
tatra ślokāḥ śleṣmapramehaviśeṣavijñānārthā bhavanti---//
ityete daśa pramehāḥ śleṣmaprakopanimittā vyākhyātā bhavanti//
uṣṇāmlalavaṇakṣārakaṭukājīrṇabhojanopasevinastathā+atitīkṣṇātapāgnisaṃtāpaśramakrodhaviṣamāhāropasevinaśca tathāvidhaśarīrasyaiva &kṣipraṃ pittaṃ prakopamāpadyate, tattu prakupitaṃ tayaivānupūrvyā pramehānimān ṣaṭ kṣiprataramabhinirvartayati//
teṣāmapi tu khalu pittaguṇaviśeṣeṇaiva nāmaviśeṣā bhavanti; tadyathā---kṣāramehaśca, kālamehaśca, nīlamehaśca, lohitamehaśca, māñjiṣṭhamehaśca, hāridramehaśceti//
te ṣaḍbhireva kṣārāmlalavaṇakaṭukavisroṣṇaiḥ pittaguṇaiḥ pūrvavadyuktā bhavanti//
sarva eva te yāpyāḥ, saṃsṛṣṭadoṣamedaḥsthānatvādviruddhopakramatvācceti//
tatra ślokāḥ pittapramehaviśeṣavijñānārthā bhavanti---//
ityete ṣaṭ pramehāḥ pittaprakopanimittā vyākhyātā bhavanti//
kaṣāyakaṭutiktarūkṣalaghuśītavyavāyavyāyāmavamanavirecanāsthāpanaśirovirecanātiyogasaṃdhāraṇānaśanābhighātātapodvegaśokaśoṇitātiṣekajāgaraṇaviṣamaśarīranyāsānupasevamānasya tathāvidhaśarīrasyaiva kṣipraṃ vātaḥ prakopamāpadyate//
sa prakupitastathāvidhe śarīre visarpan yadā vasāmādāya mūtravahāni srotāṃsi pratipadyate tadā vasāmehamabhinirvartayati; yadā punarmajjānaṃ mūtrabastāvākarṣati tadā majjamehamabhinirvartayati; yadā tu lasīkāṃ mūtrāśaye+abhivahanmūtramanubandhaṃ cyotayati lasīkātibagutvādvikṣepaṇācca vāyoḥ &khalvasyātimūtrapravṛttisaṅgaṃ karoti, tadā sa matta iva gajaḥ kṣaratyajasraṃ mūtramavegaṃ, taṃ hastimehinamācakṣate; aujaḥ punarmadhurasvabhāvaṃ, tad yadā raukṣyādvāyuḥ kaṣāyatvenābhisaṃsṛjya mūtrāśaye+abhivahati tadā madhumehaṃ karoti//
imāṃścaturaḥ pramehān vātajānasādhyānācakṣate bhiṣajaḥ, mahātyayikatvādviruddhopakramatvācceti//
teṣāmapi pūrvavadguṇaviśeṣeṇa nāmaviśeṣā bhavanti; tadyathā---vasāmehaśca, majjamehaśca, hastimehaśca, madhumehaśceti//
tatra ślokā vātapramehaviśeṣavijñānārthā bhavanti---//
ityete catvāraḥ pramehā vātaprakopanimittā vyākhyātā bhavanti//
evaṃ tridoṣaprakopanimittā viṃśatiḥ pramehā vyākhyātā bhavanti//
trayastu khalu doṣāḥ prakupitāḥ pramehānabhinirvartayiṣyanta imāni pūrvarūpāṇi darśayanti; tadyathā---jaṭilībhāvaṃ keśeṣu, mādhuryamāsyasya, karapādayoḥ suptatādāhau, mukhatālukaṇṭhaśoṣaṃ, pipāsām, ālasyaṃ, malaṃ kāye, kāyacchidreṣūpadehaṃ, paridāhaṃ suptatāṃ cāṅgeṣu, ṣaṭpadapipīlikābhiśca śarīramūtrābhisaraṇaṃ, mūtre ca mūtradoṣān, visraṃ śarīragandhaṃ, nidrāṃ, tandrā ca sarvakālamiti//
upadravāstu khalu pramehiṇāṃ tṛṣṇātīsārajvaradāhadaurbalyārocakāvipākāḥ pūtimāṃsapiḍakālajīvidradhyādayaśca tatprasaṅgādbhavanti//
tatra sādhyān pramehān saṃśodhanopaśamanairyathārhamupapādayaṃścikitsediti//
bhavanti cātra--- gṛdhnumabhyavahāryeṣu snānacaṅkramaṇadviṣam/
pramehaḥ kṣipramabhyeti nīḍadrumamivāṇḍajaḥ//
mandotsāhamatisthūlamatisnigdhaṃ mahāśanam/
mṛtyuḥ prameharūpeṇa kṣipramādāya gacchati//
yastvāhāraṃ śarīrasya dhātusāmyakaraṃ naraḥ/
sevate vividhāścānyāśceṣṭāḥ sa sukhamaśnute//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte nidānasthāne pramehavidhānaṃ nāma caturtho+adhyāyaḥ//4//
athātaḥ kuṣṭhanidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
sapta dravyāṇi kuṣṭhānāṃ &prakṛtirvikṛtimāpannāni bhavanti/
tadyathā---trayo doṣā vātapittaśleṣmāṇaḥ prakopaṇavikṛtāḥ, dūṣyāśca &śarīradhātavastvaṅmāṃsaśoṇitalatīkāścaturdhā doṣopaghātavikṛtā iti/
etat saptānāṃ saptadhātukamevaṅgatamājananaṃ kuṣṭhānām, ataḥprabhavāṇyabhinirvartamānāni kevalaṃ śarīramupatapanti//
na ca kiñcidasti kuṣṭhamekadoṣaprakopanimittam, asti tu khalu samānaprakṛtīnāmapi kuṣṭhānāṃ doṣāṃśāṃśavikalpānubandhasthānavibhāgena vedanāvarṇasaṃsthānaprabhāvanāmacikitsitaviśeṣaḥ/
sa saptavidho+aṣṭādaśavidho+aparisaṃkhyeyavidho vā bhavati/
doṣā hi vikalpanairvikalpyamānā vikalpayanti vikārān, anyatrāsādhyabhāvāt/
teṣāṃ vikalpavikārasaṃkhyāne+atiprasaṅgamabhisamīkṣya saptavidhameva kuṣṭhaviśeṣamupakṣyāmaḥ//
iha vātādiṣu triṣu prakupiteṣu tvagādīṃścaturaḥ pradūṣayatsu vāte+ dhikatare kapālakuṣṭhamabhinirvartate, pitte tvaudumbaraṃ, śleṣmaṇi maṇḍalakuṣṭhaṃ, vātapittayorṛṣyajihvaṃ, pittaśleṣmaṇoḥ puṇḍarīkaṃ, śleṣmamārutayoḥ sidhmakuṣṭhaṃ, sarvadoṣābhivṛddhau kākaṇakamabhinirvartate; evameṣa saptavidhaḥ kuṣṭhaviśeṣo bhavati/
&sa caiṣa bhūyastaratamataḥ prakṛtau vikalpyamānāyāṃ bhūyasīṃ vikāravikalpasaṃkhyāmāpadyate//
tatredaṃ sarvakuṣṭhanidānaṃ samāsenopadekṣyāmaḥ---śītoṣṇavyatyāsamanānupūrvyopasevamānasya tathā saṃtarpaṇapatarpaṇābhyavahāryavahāryavyatyāsaṃ, madhuphāṇitamatsyalakucamūlakakākamācīḥ satatamatimātramajīrṇe ca samaśnataḥ, cilicimaṃ ca payasā, hāyanakayavakacīnakoddālakakoradūṣaprāyāṇi cānnāni kṣīradadhitakrakolakulatthamāṣātasīkusumbhasnehavanti, etairevātimātraṃ suhitasya ca vyavāyavyāyāmasaṃtāpānatyupasevamānasya, bhayaśramasaṃtāpopahatasya ca sahasā śītodakamavatarataḥ, vidagdhaṃ cāhārajātamanullikhya vidāhīnyabhyavaharataḥ, chardiṃ ca pratighnataḥ, snehāṃścāticarataḥ, trayo doṣāḥ yugapat prakopamāpadyante; tvagādayaścatvāraḥ śaithilyamāpadyante; teṣu śithileṣu doṣāḥ prakupitāḥ sthānamadhigamya saṃtiṣṭhamānāstāneva tvagādīn dūṣayantaḥ kuṣṭhānyabhinirvartayanti//
teṣāmimāni pūrvarūpāṇi bhavanti; tadyathā---asvedanamatisvedanaṃ pāruṣyamatiślakṣṇatā vaivarṇyaṃ kaṇḍūrnistodaḥ suptatā paridāhaḥ pariharṣo lomaharṣaḥ kharatvamūṣmāyaṇaṃ gauravaṃ śvayathuvīrsarpāgamanamabhīkṣṇaṃ ca kāye kāyacchidreṣūpadehaḥ pakvadagdhadaṣṭabhagnakṣatopaskhaliteṣvatimātraṃ vedanā svalpānāmapi ca vraṇānāṃ duṣṭirasaṃrohaṇaṃ ceti//
tato+anantaraṃ kuṣṭhānyabhinirvartante, teṣāmidaṃ vedanāvarṇasaṃsthānaprabhāvanāmaviśeṣavijñānaṃ bhavati; tadyathā---rūkṣāruṇaparuṣāṇi viṣamavisṛtāni kharaparyantāni &tanūnyudvṛttabahistanūni &suptavatsuptāni hṛṣitalomācitāni nistodabahulānyalpakaṇḍūdāhapūyalasīkānyāśugatisamutthānānyāśubhedīni jantumanti kṛṣṇāruṇakapālavarṇāni ca kapālakuṣṭhānīti vidyāt;
tāmrāṇi tāmrakhararomarājībhiravanaddhāni bahalāni bahubahalapūyaraktalasīkāni kaṇḍūkledakothadāhapākavantyāśugatisamutthānabhedīni sasaṃtāpakrimīṇi pakvodumbaraphalavarṇānyaudumbarakuṣṭhānīti vidyāt;
snigdhāni gurūṇyutsedhavanti &ślakṣṇasthirapītaparyantāni śuklaraktāvabhāsāni śuklaromarājīsantānāni &bahubahalaśuklapicchilasrāvīṇi bahukledakaṇḍūkrimīṇi saktagatisamutthānabhedīni parimaṇḍalāni maṇḍalakuṣṭhāni vidyāt;
paruṣāṇyaruṇavarṇāni bahirantaḥśyāvāni nīlapītatāmrāvabhāsānyāśugatisamutthānānyalpakaṇḍūkledakrimīṇi dāhabhedanistoda(pāka)bahulāni śūkopahatopamavedanānyutsannamadhyāni tanuparyantāni karkaśapiḍakācitāni dīrghaparimaṇḍalānyṛṣyajihvākṛtīni ṛṣyajihvānīti vidyāt;
śuklaraktāvabhāsāni raktaparyantāni raktarājīsirāsantatānyutsedhavanti bahubahalaraktapūyalasīkāni kaṇḍūkrimidāhapākavantyāśugatisamutthānabhedīni puṇḍarīkapalāśasaṃkāśāni puṇḍarīkāṇīti vidyāt;
&paruṣāruṇāni viśīrṇabahistanūnyantaḥsnigdhāni śuklaraktāvabhāsāni bahūnyalpavedanānyalpakaṇḍūdāhapūyalasīkāni laghusamutthānānyalpabhedakrimīṇyalābupuṣpasaṅkāśāni sidhmakuṣṭhānīti vidyāt;
kākaṇantikāvarṇānyādau paścāttu sarvakuṣṭhaliṅgasamanvitāni &pāpīyasā sarvakuṣṭhaliṅgasaṃbhavenānekavarṇāni kākaṇānīti vidyāt/
tānyasādhyāni, sādhyāni punaritarāṇi//
tatra yadasādhyaṃ tadasādhyatāṃ nātivartate, sādhyaṃ punaḥ kiṃcit sādhyatāmativartate kadācidapacārāt/
sādhyāni hi ṣaṭ kākaṇakavarjyānyacikitsyamānānyapacārato vā doṣairabhiṣyandamānānyasādhyatāmupayānti//
sādhyānāmapi hyupekṣyamāṇānāṃ tvaṅmāṃsaśoṇitalasīkākothakledasaṃsvedajāḥ krimayo+abhimūrcchanti; te bhakṣayantastvagādīn &doṣāḥ punardūṣayanta imānupadravān pṛthak pṛthagutpādayanti---tatra vātaḥ śyāvāruṇavarṇaṃ paruṣatāmapi ca raukṣyaśūlaśoṣatodavepathuharṣasaṅkocāyāsastambhasuptibhedabhaṅgān, pittaṃ dāhasvedakledakothasrāvapākarāgān, śleṣmā tvasya śvaityaśaityakaṇḍūsthairyagauravotsedhopasnehopalepān, krimayastu tvagādīṃścaturaḥ sirāḥ snāyūścāsthīnyapi &taruṇānyādadate//
asyāṃ caivāvasthāyāmupadravāḥ kuṣṭhinaṃ spṛśanti; tadyathā---prasravaṇamaṅgabhedaḥ patanānyaṅgāvayavānāṃ tṛṣṇājvarātīsāradāhadaurbalyārocakāvipākāśca, tathāvidhamasādhyaṃ vidyāditi//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte nidānasthāne kuṣṭhanidānaṃ nāma pañcamo+adhyāyaḥ//5//
athātaḥ śoṣanidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
iha khalu catvāri śoṣasyāyatanāni bhavanti; tadyathā---sāhasaṃ saṃdhāraṇaṃ kṣayo viṣamāśanamiti//
tatra sāhasaṃ śoṣasyāyatanamiti yaduktaṃ tadanuvyākhyāsyāmaḥ---yadā puruṣo durbalo hi san balavatā saha vigṛhṇāti, atimahatā vā dhanuṣā vyāyacchati, jalpati vā+apyatimātram, atimātraṃ vā bhāramudvahati, apsu vā plavate cātidūram, &utsādanapadāghātane vā+atipragāḍhamāsevate, atiprakṛṣṭaṃ vā+adhvānaṃ drutamabhipatati, abhihanyate vā, anyadvā kiṃcidevaṃvidhaṃ viṣamamatimātraṃ vā vyāyāmajātamārabhate, tasyātimātreṇa karmaṇoraḥ kṣaṇyate/
tasyoraḥ kṣatamupaplavate vāyuḥ/
sa tatrāvasthitaḥ śleṣmāṇamuraḥstham-&upasaṃgṛhya pittaṃ ca dūṣayan viharatyūrdhvamadhistiryak ca/
tasya yo+aṃśaḥ śarīrasandhīnāviśati tenāsya jṛmbhā+aṅgamardo jvaraścopajāyate, yastvāmāśayamabhyupaiti tena rogā bhavanti urasyā &arocakaśca, yaḥ kaṇṭhamabhiprapadyate kaṇṭhastenoddhvaṃsyate svaraścāvasīdati, yaḥ prāṇavahāni srotāṃsyanveti tena śvāsaḥ pratiśyāyaśca jāyate, yaḥ śirasyavatiṣṭhate śirastenopahanyate; tataḥ kṣaṇanāccaivoraso viṣamagatitvācca vāyoḥ kaṇṭhasya coddhvaṃsanāt kāsaḥ satatamasya saṃjāyate, sa kāsaprasaṅgādurasi kṣate śoṇitaṃ ṣṭhīvati, śoṇitāgamanāccāsya daurbalyamupajāyate; evamete sāhasaprabhavāḥ sāhasikamupadravāḥ spṛśanti/
tataḥ sa upaśoṣaṇairetairupadravairupadrutaḥ śanaiḥ śanairupaśuṣyati/
tasmāt puruṣo matimān balamātmanaḥ samīkṣya tadanurūpāṇi karmāṇyārabheta kartuṃ; balasamādhānaṃ hi śarīraṃ, śarīramūlaśca puruṣa iti//
bhavati cātra--- sāhasaṃ varjayet karma rakṣañjīvitamātmanaḥ/
jīvan hi puruṣastviṣṭaṃ karmaṇaḥ phalamaśnute//
saṃdhāraṇaṃ śoṣasyāyatanamiti yaduktaṃ tadanuvyākhyāsyāmaḥ---yadā puruṣo rājasamīpe bhartuḥ samīpe vā gurorvā pādamūle dyūtasabhamanyaṃ vā satāṃ samājaṃ strīmadhyaṃ vā samanupraviśya yānairvā+apyuccāvacair-&abhiyān bhayāt prasaṅgāddhrīmattvāddhṛṇitvādvā niruṇaddhyāgatān vātamūtrapurīṣavegān &tadā tasya saṃdhāraṇādvāyuḥ prakopamāpadyate, sa prakupitaḥ pittaśleṣmāṇau samudīryordhvamadhastiryak ca viharati; tataścāṃśaviśeṣeṇa pūrvavaccharīrāvayavaviśeṣaṃ praviśya śūlamupajanayati, bhinatti purīṣamucchoṣayati vā, pārśve cātirujati, aṃsāvavamṛdgāti, kaṇṭhamuraścāvadhamati, śiraścopahanti, kāsaṃ śvāsaṃ jvaraṃ svarabhedaṃ pratiśyāyaṃ copajanayati; tataḥ sa upaśoṣaśairetairupadravairupadrutaḥ śanaiḥ śanairupaśuṣyati/
tasmāt puruṣo matimānātmanaḥ śārīreṣveva yogakṣemakareṣu prayateta viśeṣeṇa; śarīraṃ hyasya mūlaṃ, śarīramūlaśca puruṣo bhavati//
kṣayaḥ śoṣasyāyatanamiti yaduktaṃ tadanuvyākhyāsyāmaḥ---yadā puruṣo+atimātraṃ śokacintāparigatahṛdayo bhavati, īrṣyotkaṇṭhābhayakrodhādibhirvā samāviśyate, kṛśo vā san rūkṣānnapānasevī bhavati, durblaprakṛtiranāhāro+alpāhāro vā bhavati, tadā tasya hṛdayasthāyī rasaḥ kṣayamupaiti; sa tasyopakṣayācchoṣaṃ prāpnoti, apratīkārāccānubadhyate yakṣmaṇā yathopadekṣyamāṇarūpeṇa;
yadā vā puruṣo+atiharṣādatiprasaktabhāvaḥ strīṣvatiprasaṅgamārabhate, tasyātimātraprasaṅgādretaḥ kṣayameti/
kṣayamapi copagacchati retasi yadi manaḥ strībhyo naivāsya nivartate, tasya cātipraṇītasaṅkalpasya maithunamāpadyamānasya na śukraṃ pravartate+atimātropakṣīṇaretastvāt, tathā+asya vāyurvyāyacchamānaśarīrasyaiva dhamanīranupraviśya śoṇitavāhinīstābhyaḥ śoṇitaṃ pracyāvayati, tacchukrakṣayādasya punaḥ śukramārgeṇa śoṇitaṃ pravartate vātānusṛtaliṅgam/
athāsya śukrakṣayācchoṇitapravartanācca sandhayaḥ śithilībhavanti, raukṣyamupajāyate, bhūyaḥ śarīraṃ &daurbalyamāviśati, vāyuḥ prakopamāpadyate; sa prakupito &vaśikaṃ śarīramanusarpannudīrya śleṣmapitte pariśoṣayati māṃsaśoṇite, pracyāvayati śleṣmapitte, saṃrujati pārśve, &avamṛdgātyaṃsau, kaṇṭhamuddhvaṃsati, śiraḥ śleṣmāṇamupatkleśya pratipūrayati śleṣmaṇā, sandhīṃśca prapīḍayan karotyaṅgamardamarocakāvipākau ca, pittaśleṣmotkleśāt pratilomagatvācca vāyurjvaraṃ kāsaṃ śvāsaṃ svarabhedaṃ pratiśyāyaṃ copajanayati; sa kāsaprasaṅgādurasi kṣate śoṇitaṃ ṣṭhīvati, śoṇitagamanāccāsya daurbalyamupajāyate, tataḥ sa upaśoṣaṇairetairupadravairupadrutaḥ śanaiḥ śanairupaśuṣyati/
tasmāt puruṣo matimānātmanaḥ śarīramanurakṣañchukramanurakṣet/
parā hyeṣā phalanirvṛttirāhārasyeti//
viṣamāśanaṃ śoṣasyāyatanamiti yaduktaṃ, tadanuvyākhyāsyāmaḥ---yadā puruṣaḥ pānāśanabhakṣyalehyopayogān prakṛtikaraṇasaṃyogarāśideśakālopayogasaṃsthopaśayaviṣamānāsevate, tadā tasya tebhyo vātapittaśleṣmāṇo vaiṣamyamāpadyante; te viṣamāḥ śarīramanusṛtya yadā &srotasāmayanamukhāni prativāryāvatiṣṭhante tadā janturyadyadāhārajātamāharati tattadasya mūtrapurīṣamevopajāyate bhūyiṣṭhaṃ nānyastathā śarīradhātuḥ; sa purīṣopaṣṭambhādvartayati, tasmācchuṣyato viśeṣaṇa purīṣamanurakṣyaṃ tathā+anyeṣāmatikṛśadurbalānāṃ; tasyānāpyāyamānasya viṣamāśanopacitā doṣāḥ pṛthak pṛthagupadravaiyuñjanto bhūyaḥ śarīramupaśoṣayanti/
tatra vātaḥ śūlamaṅgamardaṃ kaṇṭhoddhvaṃsanaṃ pārśvasaṃrujanamaṃsāvamardaṃ svarabhedaṃ pratiśyāyaṃ copajanayati; pittaṃ jvaramatīsāramantardāhaṃ ca; śleṣmā tu pratiśyāyaṃ śiraso gurutvamarocakaṃ kāsaṃ ca, sa kāsaprasaṅgādurasi kṣate śoṇitaṃ niṣṭhīvati, śoṇitagamanāccāsya daurbalyamupajāyate/
evamete viṣamāśanopacitāstrayo doṣā rājayakṣmāṇamabhivirvartayanti/
sa tairupaśoṣaṇairupadravairupadrutaḥ śanaiḥ śanaiḥ śuṣyati/
tasmāt puruṣo matimām prakṛtikaraṇasaṃyogarāśideśakālopayogasaṃsthopaśayādaviṣamamāhāramāharet//
etaiścaturbhiḥ śoṣasyāyatanairupasevitairvātapittaśleṣmāṇaḥ prakopamāpadyate/
te prakupitā nānāvidhairupadravaiḥ śarīramupaśoṣayanti/
taṃ sarvarogāṇāṃ kaṣṭatamatvādrājayakṣmāṇamācakṣate bhiṣajaḥ; yasmādvā pūrvamāsīdbhagavataḥ somasyoḍurājasya tasmādrājayakṣmeti//
tasyemāni pūrvarūpāṇi bhavanti; tadyathā---pratiśyāyaḥ, kṣavathurabhīkṣṇaṃ, śleṣmaprasekaḥ, mukhamādhuryam, anannābhilāṣaḥ, annakāle cāyāsaḥ, doṣadarśanamadoṣeṣvalpadoṣeṣu vā bhāveṣu pātrodakānnasūpāpūpopadaṃśapariveśakeṣu, bhuktavataścāsya hṛllāsaḥ, tathollekhanamapyāhārasyāntarāntarā, mukhasya pādayośca &śophaḥ, pāṇyoścāvekṣaṇamatyartham, akṣṇoḥ śvetāvabhāsatā cātimātraṃ, bāhvośca pramāṇajijñāsā, strīkāmatā, nirghṛṇitvaṃ, bībhatsadarśanatā cāsya kāye, svapne cābhīkṣṇaṃ darśanamanudakānāmudakasthānānāṃ śūnyānāṃ ca grāmanagaranigamajanapadānāṃ śuṣkadagdhabhagnānāṃ ca vanānāṃ kṛkalāsamayūravānaraśukasarpakākolūkādibhiḥ saṃsparśanamadhirohaṇaṃ yānaṃ vā &śvoṣṭrakharavarāhaiḥ keśāsthibhasmatuṣāṅgārarāśīnāṃ cādhirohaṇamiti (&śoṣapūrvarūpāṇi bhavanti)//
ata ūrdhvamekādaśarūpāṇi tasya bhavanti; tadyathā---śirasaḥ paripūrṇatvaṃ, kāsaḥ, śvāsaḥ, svarabhedaḥ, śleṣmaṇaśchardanaṃ, śoṇitaṣṭhīvanaṃ, pārśvasaṃrojanam, aṃsāvamardaḥ, jvaraḥ, atīsāraḥ, arocakaśceti//
&tatrāparikṣīṇabalamāṃsaśoṇito balavānajātāriṣṭaḥ sarvairapi śoṣaliṅgairupadrutaḥ sādhyo jñeyaḥ/
balavānupacito hi sahatvādvyādhyauṣadhabalasya kāmaṃ subahuliṅgo+apyalpaliṅga eva mantavyaḥ//
durbalaṃ tvatikṣīṇabalamāṃsaśoṇitamalpaliṅgamajātāriṣṭamapi bahuliṅgaṃ jātāriṣṭaṃ ca vidyāt, asahatvāhvyādhyauṣadhabalasya; taṃ parivarjayet, kṣaṇenaiva hi prādurbhavantyariṣṭāni, animittaścāriṣṭaprādurbhāva iti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte nidānasthāne śoṣanidānaṃ nāma ṣaṣṭho+adhyāyaḥ//6//
athāto+apasmāranidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
iha khalu catvāro+apasmārā bhavanti vātapittakaphasannipātanimittāḥ//
ta evaṃvidhānāṃ prāṇabhṛtāṃ kṣipramabhinirvartante; tadyatā---rajastamobhyāmupahatacetasāmudbhrāntaviṣamabahudoṣāṇāṃ samalavikṛtopahitānyaśucīnyabhyavahārajātāni vaiṣamyayuktenopayogavidhinopayuñjānānāṃ tantraprayogamapi ca viṣamamācaratāmanyāśca śarīraceṣṭā viṣamāḥ samācaratām-&atyupakṣayādvā doṣāḥ prakupitārajastamobhyāmupahatacetasāmantarātmanaḥ śreṣṭhatamamāyatanaṃ &hṛdayamupasṛtyopari tiṣṭhante, tathendriyāyatanāni ca/
tatra cāvasthitāḥ santo yadā hṛdayamindriyāyatanāni ceritāḥ kāmakrodhabhayalobhamohaharṣaśokacintodvegādibhiḥ sahasā+abhipūrayanti, tadā janturapasmarati//
apasmāraṃ punaḥ smṛtibuddhisattvasaṃplavādbībhatsaceṣṭamāvasthikaṃ tamaḥpraveśamācakṣate//
tasyemāni pūrvarūpāṇi bhavanti; tadyathā---bhrūvyudāsaḥ satatamakṣṇorvaikṛtamaśabdaśravaṇaṃ lālāsiṅghāṇaprasravaṇamanannābhilaṣaṇamarocakāvipākau hṛdayagrahaḥ kukṣerāṭopo daurbalyamasthibhedo+aṅgamardo mohastamaso darśanaṃ mūrcchā bhramaścābhīkṣṇaṃ svapne ca madanartanavyadhanavyathanavepanapatanādīnīti//
tato+anantaramapasmārābhinirvṛttireva//
tatredamapasmāraviśeṣavijñānaṃ bhavati; tadyathā---abhīkṣṇamapasmarantaṃ, &kṣaṇena saṃjñāṃ pratilabhamānam, utpiṇḍitākṣam, asāmnā vilapantam, udvamantaṃ phenam, atīvādhmātagrīvam, āviddhaśiraskaṃ, viṣamavinatāṅgulim, anavasthitapāṇipādam, aruṇaparuṣaśyāvanakhanayanavadanatvacam, anavasthitacapalaparuṣarūkṣarūpadarśinaṃ, vātalānupaśayaṃ, viparītopaśayaṃ ca &vātenāpasmarantaṃ vidyāt//
abhīkṣṇamapasmarantaṃ, &kṣaṇena saṃjñāṃ pratilabhamānam, avakūjantam, āsphālayantaṃ bhūmiṃ, haritahāridratāmranakhanayanavadanatvacaṃ, rudhirokṣitograbhairavādīptaruṣitarūpadarśinaṃ, pittalānupaśayaṃ, viparītopaśayaṃ ca pittenāpasmarantaṃ vidyāt//
cirādapasmarantaṃ, cirācca saṃjñāṃ pratilabhamānaṃ, patantam, anativikṛtaceṣṭaṃ, lālāmudvamantaṃ, śuklanakhanayanavadanatvacaṃ, śuklagurusnigdharūpadarśinaṃ, śleṣmalānupaśayaṃ, viparītopaśayaṃ ca śleṣmaṇā+apasmarantaṃ vidyāt//
samavetasarvaliṅgamapasmāraṃ sānnipātikaṃ vidyāt, tamasādhyamācakṣate//CS.2.8.8/ iti catvāro+apasmārā vyākhyātāḥ//
teṣāmāganturanubandho bhavatyeva kadācit, tamuttarakālabhupadekṣyāmaḥ/tasya viśeṣavijñānaṃ yathoktaliṅgairliṅgādhikyamadoṣaliṅgānurūpaṃ ca kiñcit//
hitānyapasmāribhyastīkṣṇāni saṃśodhanānyupaśamanāni ca yathāsvaṃ, mantrādīni cāgantusaṃyoge//
tasmin hi dakṣādhvaradhvaṃse dehināṃ nānādikṣu vidravatāmabhidraṛvaṇataraṇadhāvanaplavanalaṅghanādyairdehavikṣobhaṇaiḥ purā gulmotpattirabhūt, haviṣprāśāt pramehakuṣṭhānāṃ, bhayatrāsaśokairunmādānāṃ, vividhabhūtāśucisaṃsparśādapasmārāṇāṃ, jvarastu khalu &maheśvaralalāṭaprabhavaḥ, tatsaṃtāpādraktapittam, ativyavāyāt punarnakṣatrarājasya rājayakṣmeti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte nidānasthāne apasmāranidānaṃ nāmāṣṭamo+adhyāyaḥ/
athāto rasavimānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
iha khalu vyādhīnāṃ nimittapūrvarūparūpopaśayasaṃkhyāprādhānyavidhivikalpabalakālaviśeṣānanupraviśyānantaraṃ& &doṣabheṣajadeśakālabalaśarīrasārāhārasātmyasattvaprakṛtivayasāṃ mānamabahitamanasā yathāvajjñeyaṃ bhavati bhiṣajā, &doṣādimānajñānāyattatvāt kriyāyāḥ/
na hyamānajño &doṣādīnāṃ bhiṣag vyādhinigrahasamartho bhavati/
tasmāddoṣādimānajñānārthaṃ& vimānasthānamupadekṣyāmo+agniveśa//
tatrādau rasadravyadoṣavikāraprabhāvān vakṣyāmaḥ/
rasāstāvat ṣaṭ --- madhurāmlalavaṇakaṭutiktakaṣāyāḥ/
te samyagupayujyamānāḥ śarīraṃ yāpayanti, mithyopayujyamānāstu khalu doṣaprakopāyopakalpante//
doṣāḥ punastrayo vātapittaśleṣmāṇaḥ/
te prakṛtibhūtāḥ śarīropakārakā& bhavanti, vikṛtimāpannāstu khalu nānāvidhairvikāraiḥ śarīramupatāpayanti//
tatra doṣamekaikaṃ trayastrayo rasā janayanti, trayastrayaścopaśamayanti/
tadyathā --- kaṭutiktakaṣāyā vātaṃ janayanti, madhurāmlalavaṇāstvenaṃ śamayanti; kaṭvamlalavaṇāḥ pittaṃ janayanti, madhuratiktakaṣāyāstvenacchamayanti; madhurāmlalavaṇāḥ śleṣmāṇaṃ janayanti, kaṭutiktakaṣāyāstvenaṃ śamayanti//
rasadoṣasannipāte tu ye rasā yairdoṣaiḥ samānaguṇāḥ samānaguṇabhūyiṣṭhā vā bhavanti te tānabhivardhayanti, viparītaguṇā viparītaguṇabhūyiṣṭhā vā śamayantyabhyasyamānā iti/
etadvyavasthāhetoḥ ṣaṭtvamupadiśyate rasānāṃ paraspareṇāsaṃsṛṣṭānāṃ, tritvaṃ ca doṣāṇām//
saṃsargavikalpavistaro hyeṣāmaparisaṃkhyeyo bhavati, vikalpabhedāparisaṃkhyeyatvāt//
tatra khalvanekaraseṣu& dravyeṣvanekadoṣātmakeṣu ca vikāreṣu rasadoṣaprabhāvamekaikaśyenābhisamīkṣya tato dravyavikārayoḥ prabhāvatattvaṃ vyavasyet//
na hi vikṛtiviṣamasamavetānāṃ nānātmakānāṃ paraspareṇa &copahatānāmanyaiśca vikalpanairvikalpitānāmavayavaprabhāvānumānenaiva samudāyaprabhāvatattvamadhyavasātuṃ śakyam//
tathāyukte hi samudaye samudāyaprabhāvatattvamevamevopalabhya tato dravyavikāraprabhāvatattvaṃ vyavasyet//
tasmādrasaprabhāvataśca dravyaprabhāvataśca doṣaprabhāvataśca vikāraprabhāvataśca tattvamupadekṣyāmaḥ//
tatraiṣa rasaprabhāva upadiṣṭo bhavati/ dravyaprabhāvaṃ punarupadekṣyāmaḥ/
tailasarpirmadhūni vātapittaśleṣmapraśamanārthāni& dravyāṇi bhavanti//
tatra tailaṃ snehauṣṇyagauravopapannatvādvātaṃ jayati& satatamabhyasyamānaṃ; vāto hi raukṣyaśaityalāghavopapanno viruddhaguṇo bhavati, viruddhaguṇasannipāte hi bhūyasā+alpamavajīyate, tasmāttailaṃ vātaṃ jayati satatamabhyasyamānam/ sarpiḥ khalvevameva pittaṃ jayati, mādhuryācchaityānmandatvācca&; pittaṃ hyamadhuramuṣṇaṃ tīkṣṇaṃ ca/
madhu ca śleṣmāṇaṃ jayati, raukṣyāttaikṣṇyāt kaṣāyatvācca; śleṣmā hi snigdho mando madhuraśca&/
yaccānyadapi kiñciddravyamevaṃ vātapittakaphebhyo guṇato viparītaṃ syāttaccaitāñjayatyabhyasyamānam//
atha khalu trīṇi dravyāṇi nātyupayuñjītādhikamanyebhyo dravyebhyaḥ; tadyathā --- pippalī, kṣāraḥ, lavaṇamiti//
pippalyo hi kaṭukāḥ satyo madhuravipākā gurvyo nātyarthaṃ snigdhoṣṇāḥ prakledinyo bheṣajābhimatāśca tāḥ& sadyaḥ; śubhāśubhakāriṇyo bhavanti; āpātabhadrāḥ, prayogasamasādguṇyāt; doṣasañcayānubandhāḥ; --- satatamupayujyamānā hi guruprakleditvācchleṣmāṇamutkleśayanti, auṣṇyāt pittaṃ, na ca vātapraśamanāyopakalpante+alpasnehoṣṇabhāvāt; yogavāhinyastu khalu bhavanti; tasmāt pippalīrnātyupayuñjīta//
kṣāraḥ punarauṣṇyataikṣṇyalāghavopapannaḥ kledayatyādau paścādviśoṣayati&, sa pacanadahanabhedanārthamupayujyate; so+atiprayujyamānaḥ keśākṣihṛdayapuṃstvopaghātakaraḥ saṃpadyate/
ye hyenaṃ grāmanagaranigamajanapadāḥ satatamupayuñjate ta āndhyaṣāṇḍhyakhālityapālityabhājo hṛdayāpakartinaśca bhavanti, tadyathā --- prācyāścīnāśca; tasmāt kṣāraṃ nātyupayuñjīta//
lavaṇaṃ punarauṣṇyataikṣṇyopapannam, anatiguru, anatisnigdham, upakledi, visraṃsanasamartham, annadravyarucikaram, āpātabhadraṃ prayogasamasādguṇyāt, doṣasaṃcayānubandhaṃ, tadrocanapācanopakledanavisraṃsanārthamupayujyate/
tadrocanapācanopakledanavisraṃsanārthamupayujyate/
tadatyarthamupayujyamānaṃ glāniśaithilyadaurbalyābhinirvṛttikaraṃ śarīrasya bhavati/
ye hyenadgrāmanagaranigamajanapadāḥ satatamupayuñjate, te bhūyiṣṭhaṃ glāsnavaḥ śithilamāṃsaśoṇitā aparikleśasahāśca bhavanti/
tadyathā --- bāhlīkasaurāṣṭrikasaindhavasauvīrakāḥ; te hi payasā+api saha lavaṇamaśnanti/
ye+apīha bhūmeratyūṣarā deśāsteṣvoṣadhivīrudvanaspativānaspatyā na jāyante+alpatejaso vā bhavanti lavaṇopahatatvāt/
ye hyatilavaṇasātmyāḥ puruṣāsteṣāmapi khālityapālityāni valayaścākāle bhavanti//
tasmātteṣāṃ tatsātmyataḥ krameṇāpagamanaṃ śreyaḥ/
sātmyamapi hi krameṇopanivartyamānamadoṣamalpadoṣaṃ vā bhavati//
sātmyaṃ nāma tad yadātmanyupaśete; sātmyārtho hyupaśayārthaḥ/
tattrividhaṃ pravarāvaramadhyavibhāgena; saptavidhaṃ tu rasaikaikatvena sarvarasopayogācca/tatra sarvarasaṃ pravaram, avaramekarasaṃ, madhyaṃ tu pravarāvaramadhyastham/
tatrāvaramadhyābhyāṃ sātmyābhyāṃ krameṇaiva pravaramupapādayet sātmyam/
sarvarasamapi ca sātmyamupapannaḥ& prakṛtyādyupayoktraṣṭamāni sarvāṇyāhāravidhiviśeṣāyatanānyabhisamīkṣya hitamevānurudhyeta//
tatra khalvimānyaṣṭāvāhāravidhiviśeṣāyatanāni bhavanti; tadyathā --- prakṛtikaraṇasaṃyogarāśideśakālopayogasaṃsthopayoktraṣṭamāni (bhavanti)//
tatra prakṛtirucyate svabhāvo yaḥ, sa punarāhārauṣadhadravyāṇāṃ svābhāviko gurvādiguṇayogaḥ; tadyathā --- māṣamudgayoḥ, śūkaraiṇayośca//
karaṇaṃ punaḥ svābhāvikānāṃ dravyāṇāmabhisaṃskāraḥ/
saṃskāro hi guṇāntarādhānamucyate/
te guṇāstoyāgnisannikarṣaśaucamanthanadeśakālavāsanabhāvanādibhiḥ& kālaprakarṣabhājanādibhiścādhīyante//
saṃyogaḥ punardvayorbahūnāṃ vā dravyāṇāṃ saṃhatībhāvaḥ, sa viśeṣamārabhate, yaṃ punarnaikaikaśo dravyāṇyārabhante; tadyathā --- madhusarpiṣoḥ, madhumatsyapayasāṃ ca saṃyogaḥ//
rāśistu sarvagrahaparigrahau mātrāmātraphalaviniścayārthaḥ/
tatra sarvasyāhārasya pramāṇagrahaṇamekapiṇḍena sarvagrahaḥ, parigrahaḥ punaḥ pramāṇagrahaṇamekaikaśyenāhāradravyāṇām/
sarvasya hi grahaḥ sarvagrahaḥ, sarvataśca grahaḥ parigraha ucyate//
deśaḥ punaḥ sthānaṃ; sa dravyāṇāmutpattipracārau deśasātmyaṃ cācaṣṭe//
kālo hi nityagaścāvasthikaśca; tatrāvasthikovikāramapekṣate, nityagastu ṛtusātmyāpekṣaḥ//
upayogasaṃsthā tūpayoganiyamaḥ; sa jīrṇalakṣaṇāpekṣaḥ//
upayoktā punaryastamāhāramupayuṅkte, yadāyattamokasātmyam/
ityaṣṭāvāhāravidhiviśeṣāyatanāni vyākhyātāni bhavanti//
eṣāṃ viśeṣāḥ śubhāśubhaphalāḥ parasparopakārakā bhavanti; tān bubhutseta, buddhvā ca hitepsureva syāt; naca mohāt pramādādvā priyamahitamasukhodarkamupasevyamāhārajātamanyadvā kiṃcit//
tatredamāhāravidhividhānamarogāṇāmāturāṇāṃ cāpi keṣāṃcit kāle prakṛtyaiva hitatamaṃ bhuñjānānāṃ bhavati uṣṇaṃ, snigdhaṃ, mātrāvat, jīrṇe vīryāviruddham, iṣṭe deśe, iṣṭasarvopakaraṇaṃ, nātidrutaṃ, nātivilambitam, ajalpan, ahasan, tanmanā bhuñjīta, ātmānamabhisamīkṣya samyak//
tasya sādguṇyamupadekṣyāmaḥ --- uṣṇamaśnīyāt; uṣṇaṃ hi bhujyamānaṃ svadate, bhuktaṃ cāgnimaudaryamudīrayati, kṣipraṃ jarāṃ gacchati, vātamanulomayati, śleṣmāṇaṃ ca parihrāsayati&; tasmāduṣṇamaśnīyāt//
snigdhamaśnīyāt; snigdhaṃ hi bhujyamānaṃ svadate, bhuktaṃ cānudīrṇamagnimudīrayati&, kṣipraṃ jarāṃ gacchati, vātamanulomayati, śarīramupacinoti, dṛḍhīkarotīndriyāṇi, balābhivṛddhimupajanayati, varṇaprasādaṃ cābhinirvartayati; tasmāt snigdhamaśnīyāt//
mātrāvadaśnīyāt; mātrāvaddhi bhuktaṃ vātapittakaphānapīḍayadāyureva vivardhayati kevalaṃ, sukhaṃ gudamanuparyeti, na coṣmāṇamupahanti, avyathaṃ ca paripākameti; tasmānmātrāvadaśnīyāt//
jīrṇe+aśnīyāt; ajīrṇe hi bhuñjānasyābhyavahṛtamāhārajātaṃ pūrvasyāhārasya rasamapariṇatamuttareṇāhārarasenopasṛjat sarvān doṣān prakopayatyāśu, jīrṇe tu bhuñjānasya svasthānastheṣu doṣeṣvagnau codīrṇe jātāyāṃ ca bubhukṣāyāṃ vivṛteṣu ca srotasāṃ mukheṣu viśuddhe codgāre hṛdaye viśuddhe vātānulomye visṛṣṭeṣu ca vātamūtrapurīṣavegeṣvabhyavahṛtamāhārajātaṃ sarvaśarīradhātūnapradūṣayadāyurevābhivardhayati kevalaṃ; tasmājjīrṇe+aśnīyāt//
vīryāviruddhamaśnīyāt; aviruddhavīryamaśnan hi viruddhavīryāhārajairvikārairnopasṛjyate; tasmādvīryāviruddhamaśnīyāt//
iṣṭe deśe iṣṭasarvopakaraṇaṃ cāśnīyāt; iṣṭe hi deśe bhuñjāno nāniṣṭadeśajairmanovighātakarairbhāvairmanovighātaṃ prāpnoti, tathaiveṣṭaiḥ sarvopakaraṇaiḥ; tasmādiṣṭe deśe tatheṣṭasarvopakaraṇaṃ cāśnīyāt//
nātidrutamaśnīyāt; atidrutaṃ hi bhuñjānasyotsnehanamavasādanaṃ bhojanasyāpratiṣṭhānaṃ ca, bhojyadoṣasādgaṇyopalabdhiśca na niyatā; tasmānnātidrutamaśnīyāt//
nātivilambitamaśnīyāt; ativilambitaṃ hi bhuñjāno na tṛptimadhigacchati, bahu bhuṅkte, śītībhavatyāhārajātaṃ, &viṣamaṃ ca pacyate; tasmānnātivilambitamaśnīyāt//
ajalpannahasan tanmanā bhuñjīta; jalpato hasato+anyamanaso vā bhuñjānasya ta eva hi doṣā bhavanti, ya evātidrutamaśnataḥ; tasmādajalpannahasaṃstanmanā bhuñjīta//
ātmānamabhisamīkṣya bhuñjīta samyak; idaṃ mamopaśete idaṃ nopaśeta ityevaṃ viditaṃ hyasyātmana ātmasātmyaṃ bhavati; tasmādātmānamabhisamīkṣya bhuñjīta samyagiti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte vimānasthāne rasavimānaṃ nāma prathamo+adhyāyaḥ//1//
athātastrividhakukṣīyaṃ vimānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
trividhaṃ kukṣau sthāpayedavakāśāṃśamāhārasyāhāramupayuñjānaḥ; tadyathā --- ekamavakāśāṃśaṃ mūrtānāmāhāravikārāṇām, ekaṃ dravāṇām, ekaṃ punarvātapittaśleṣmaṇām; etāvatīṃ hyāhāramātrāmupayuñjāno nāmātrāhārajaṃ kiṃcidaśubhaṃ prāpnoti//
na ca kevalaṃ mātrāvattvādevāhārasya kṛtsnamāhāraphalasauṣṭhavamavāptuṃ śakyaṃ, prakṛtyādīnāmaṣṭānāmāhāravidhiviśeṣāyatanānāṃ pravibhaktaphalatvāt//
tatrāyaṃ tāvadāhārarāśimadhikṛtya mātrāmātrāphalaviniścayārthaḥ/
etāvāneva hyāhārarāśividhivikalpo yāvanmātrāvattvamamātrāvattvaṃ ca//
tatra mātrāvattvaṃ pūrvamuddiṣṭaṃ kukṣyaṃśavibhāgena, tadbhūyo vistareṇānuvyākhyāsyāmaḥ/
tadyathā --- kukṣeraprapīḍanamāhāreṇa, hṛdayasyānavarodhaḥ, pārśvayoravipāṭanam, anatigauravamudarasya, prīṇanamindriyāṇāṃ, kṣutpipāsoparamaḥ, sthānāsanaśayanagamanocchvāsapraśvāsahāsyasaṃkathāsu sukhānuvṛttiḥ, sāyaṃ prātaśca sukhena pariṇamanaṃ&, balavarṇopacayakaratvaṃ ca; iti mātrāvato lakṣaṇamāhārasya bhavati//
amātrāvattvaṃ punardvividhamācakṣate --- hīnam, adhikaṃ ca/
tatra hīnamātramāhārarāśiṃ balavarṇopacayakṣayakaramatṛptikaramudāvartakaramanāyuṣyavṛṣyamanaujasyaṃ śarīramanobuddhīndriyopaghātakaraṃ sāravidhamanamalakṣmyāvahamaśīteśca vātavikāraṇāmāyatanamācakṣate, atimātraṃ punaḥ sarvadoṣaprakopaṇamicchanti kuśalāḥ/
yo hi mūrtānāmāhārajātānāṃ sauhityaṃ gatvā dravaistṛptimāpadyate bhūyastasyāmāśayagatā vātapittaśleṣmāṇo+abhyavahāreṇatimātreṇātiprapīḍyamānāḥ sarve yugapat prakopamāpadyante, te prakupitāstamevāhārarāśimapariṇatamāviśya kukṣyekadeśamannāśritā& viṣṭambhayantaḥ sahasā vā+apyuttarādharābhyāṃ mārgābhyāṃ pracyāvayantaḥ pṛthak pṛthagmān vikārānabhinirvartayantyatimātrabhoktuḥ/
tatra vātaḥ śūlānāhāṅgamardamukhaśoṣamūrcchābhramāgnivaiṣamyapārśvapṛṣṭhakaṭigrahasirākuñcanastambhanāni karoti, pittaṃ punarjvarātīsārāntardāhatṛṣṇāmadabhramapralapanāni, śleṣmā tu chardyarocakāvipākaśītajvarālasyagātragauravāṇi//
na ca khalu kevalamatimātramevāhārarāśimāmapradoṣakaramicchanti&, api tu khalu gururūkṣaśītaśuṣkadviṣṭaviṣṭambhividāhyaśuciviruddhānāmakāle cānnapānānāmupasevanaṃ, kāmakrodhalobhamoherṣyāhrīśokamānodvegabhayopataptamanasā vā yadannapānamupayujyate, tadapyāmāmeva pradūṣayati//
taṃ dvividhamāmapradoṣamācakṣate bhiṣajaḥ --- visūcikām, alasakaṃ ca//
tatra visūcikāmūrdhvaṃ cādhaśca pravṛttāmadoṣāṃ yathoktarūpāṃ vidyāt//
alasakamupadekṣyāmaḥ --- durbalasyālpāgnerbahuśleṣmaṇo vātamūtrapurīṣavegavidhāriṇaḥ sthiragurubahurūkṣaśītaśuṣkānnasevinastadannapānamanilaprapīḍitaṃ śleṣmaṇā ca vibaddhamārgamatimātrapralīnamalasatvānna bahirmukhībhavati, tataśchardyatīsāravarjyānyāmapradoṣaliṅgānyabhidarśayatyatimātrāṇi/
atimātrapraduṣṭāśca doṣāḥ praduṣṭāmabaddhamārgāstiryaggacchantaḥ kadācideva kevalamasya śarīraṃ daṇḍavat stambhayanti, &tatastaṃ daṇḍālasakamasādhyaṃ bruvate/
viruddhādhyaśanājīrṇāśanaśīlinaḥ punarāmadoṣamāmaviṣamityācakṣate& bhiṣajaḥ, viṣasadṛśaliṅgatvāt; tat paramasādhyam, āśukāritvādviruddhopakramatvācceti//
tatra sādhyamāmaṃ praduṣṭamalasībhūtamullekhayedādau pāyayitvā salavaṇamuṣṇaṃ vāri, tataḥ svedanavartipraṇidhānābhyāmupācaredupavāsayeccainam/
visūcikāyāṃ tu laṅghanamevāgre viriktavaccānupūrvī/
āmapradoṣeṣu tvannakāle jīrṇāhāraṃ punardoṣāvaliptāmāśayaṃ stimitagurukoṣṭhamanannābhilāṣiṇamabhisamīkṣya pāyayeddoṣaśeṣapācanārthamauṣadhamagnisaṃdhukṣaṇārthaṃ ca, natvevājīeṇāśanam; āmapradoṣadurbalo hyagnirna yugapaddoṣamauṣadhamāhārajātaṃ ca śaktaḥ paktum/
api cāmapradoṣāhārauṣadhavibhramo+atibalatvāduparatakāyāgniṃ& sahasaivāturamabalamatipātayet/
āmapradoṣajānāṃ punarivikārāṇāmapatarpaṇenaivoparamo bhavati, sati tvanubandhe kṛtāpatarpaṇānāṃ vyādhīnāṃ nigrahe nimittaviparītamapāsyauṣadhamātaṅkaviparītamevāvacārayedyathāsvam/
sarvavikārāṇāmapi ca nigrahe hetuvyādhiviparītamauṣadhamicchanti kuśalāḥ, tadarthakāri vā/
&vimuktāmapradoṣasya punaḥ paripakvadoṣasya dīpte cāgnāvabhyaṅgāsthāpanānuvāsanaṃ vidhivat snehapānaṃ ca yuktyā prayojyaṃ prasamīkṣya doṣabheṣajadeśakālabalaśarīrāhārasātmyasattvaprakṛtivayasāmavasthāntarāṇi vikārāṃśca samyagiti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte vimānasthāne trividhakukṣīyavimānaṃ nāma dvitīyo+adhyāyaḥ//2//
athāto janapadoddhvaṃsanīyaṃ vimānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
janapadamaṇḍale pañcālakṣetre dvijātivarādhyuṣite kāmpilyarājadhānyāṃ bhagavān punarvasurātreyo+antevāsigaṇaparivṛtaḥ paścime gharmamāse gaṅgātīre vanavicāramanuvicarañchiṣyamagniveśamabravīt//
dṛśyante hi khalu saumya nakṣatragrahagaṇacandrasūryānilānalānāṃ diśāṃ &cāprakṛtibhūtānāmṛtuvaikārikā bhāvāḥ, acirādito bhūrapi ca na yathāvadrasavīryavipākaprabhāvamoṣadhīnāṃ pratividhāsyati, tadviyogāccātaṅkaprāyatā niyatā/
tasmāt prāguddhvaṃsāt prāk ca bhūmervirasībhāvāduddharadhvaṃ saumya bhaiṣajyāni yāvannopahatarasavīryavipākaprabhāvāṇi bhavanti/
vayaṃ caiṣāṃ rasavīryavipākaprabhāvānupayokṣyāmahe ye cāsmānanukāṅkṣanti, yāṃśca vayamanukāṅkṣāmaḥ/
na hi samyaguddhṛteṣu saumya bhaiṣajyeṣu samyagvihiteṣu samyak cāvacāriteṣu janapadoddhvaṃsakarāṇāṃ vikārāṇāṃ kiṃcit pratīkāragauravaṃ bhavati//
evaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca---uddhṛtāni khalu bhagavan! bhaiṣajyāni, samyagvihitāni, *samyagavacāritāni ca; api tu khalu janapadoddhvaṃsanamekenaiva vyādhinā yugapadasamānaprakṛtyāhāradehabalasātmyasattvavayasāṃ manuṣyāṇāṃ kasmādbhavatīti//
tamuvāca bhagavānātreyaḥ---evamasāmānyāvatāmapyebhiragniveśa! prakṛtyādibhirbhāvairmanuṣyāṇāṃ ye+anyebhāvāḥ sāmānyāstadvaiguṇyāt samānakālāḥ samānaliṅgāśca vyādhayo+abhinirvartamānā janapadamuddhvaṃsayanti/
te tu khalvime bhāvāḥ sāmānyā janapadeṣu bhavanti; tadyathā---vāyuḥ, udakaṃ, deśaḥ, kāla iti//
tatra vātamevaṃvidhamanārogyakaraṃ vidyāt; tadyathā---yathartuviṣamamatistimitamaticalamatiparuṣamatiśītamatyuṣṇamatirūkṣamatybhiṣyandinamatibhairavārāvamatipratihataparasparagatimatikuṇḍalinamasātmyagandhabāṣpasikatāpāṃśudhūmopahatamiti;
udakaṃ tu khalvatyarthavikṛtagandhavarṇarasasparśaṃ kledabahulamapakrāntajalacaravihaṅgam-*upakṣīṇajaleśayamaprītikaramapagataguṇaṃ vidyāt;
deśaṃ punaḥ prakṛtivikṛtavarṇagandharasasparśaṃ kledabahulamupasṛṣṭaṃ sarīsṛpavyālamaśakaśalabhamakṣikāmūṣakolūkaśmāśānikaśakunijambūkādibhistṛṇolūpopavanavantaṃ pratānādibahulamapūrvavadavapatitaśuṣkanaṣṭaśasyaṃ dhūmrapavanaṃ pradhmātapatatrigaṇamudbhrāntavyathitavividhamṛgapakṣisaṅghamutsṛṣṭamaṣṭadharmasatyalajjācāraśīlaguṇajanapadaṃ *śaśvatkṣubhitodīrṇasalilāśayaṃ *pratatolkāpātanirghātabhūmikampamatibhayārāvarūpaṃ rūkṣatāmrāruṇasitābhrajālasaṃvṛtārkacandratārakamabhīkṣṇaṃ sasaṃbhramodvegamiva satrāsaruditamiva satamaskamiva guhyakācaritamivākranditaśabdabahulaṃ cāhitaṃ vidyāt;
kālaṃ tu khalu yathartuliṅgādviparītaliṅgamatiliṅgaṃ hīnaliṅgaṃ cāhitaṃ vyavasyet;
imānevaṃdoṣayuktāṃścaturo bhāvāñjanapadoddhvaṃsakarān vadanti kuśalāḥ; ato+anyathābhūtāṃstu hitānācakṣate//
viguṇeṣvapi khalveteṣu janapadoddhvaṃsakareṣu bhāveṣu bheṣajenopapādyamānānāmabhayaṃ bhavati rogebhya iti //
iti śrutvā janapadoddhvaṃsane kāraṇāni punarapi bhagavantamātreyamagniveśa uvāca---atha khalu bhagavan! kutomūlameṣāṃ vāyvādīnāṃ vaiguṇyamutpadyate? yenopapannā janapadamuddhvaṃsayantīti//
tamuvāca bhagavānātreyaḥ---sarveṣāmapyagniveśa! vāyvādināṃ yadvaiguṇyamutpadyate tasya mūlamadharmaḥ, tanmūlaṃ vā+&asatkarma pūrvakṛtaṃ; tayoryoniḥ prajñāparādha eva/
tadyathā---yadā vaideśa-&nagaranigamajanapadapradhānā dharmamutkramyādharmeṇa prajāṃ vartayanti, tadāśritopāśritāḥ paurajanapadā vyavahāropajīvinaśca tamadharmamabhivardhayanti, tataḥ so+adharmaḥ prasabhaṃ dharmamantardhatte, tataste+antarhitadharmāṇo devatābhirapi tyajyante; teṣāṃ tathā+antarhitadharmaṇāmadharmaṇāmadharmapradhānānāmapakrāntadevatānāmṛtavo vyāpadyante; tena nāpo yathākālaṃ devo varṣati na vā varṣati vikṛtaṃ vā varṣati, vātā na samyagabhivānti, kṣitirvyāpadyate, salilānyupaśuṣyanti, auṣadhayaḥ svabhāvaṃ parihāyāpadyante vikṛtiṃ; tata uddhvaṃsante janapadāḥ &spṛśyābhyavahāryadoṣāt//
tathā śastraprabhavasyāpi janapadoddhvaṃsasyādharma eva heturbhavati/ye+atipravṛddhalobhakrodhamohamānāste durbalānavamatyātmasvajanaparopaghātāya śastreṇa parasparamabhikrāmanti, parān vā+abhikrāmanti, parairvā+abhikrāmyante//
rakṣogaṇādibhirvā vividhairbhūtasaṅghaistamadharmamanyadvā+apyapacārāntaramupalabhyābhihanyante//
tathā+abhiśāpaprabhavasyāpyadharma eva heturbhavati/
ye luptadharmāṇo dharmādapetāste guruvṛddhasiddharṣipūjyānavamatyāhitānyācaranti; tatastāḥ prajā gurvādibhirabhiśaptā bhasmatāmupayānti prāgevānekapuruṣakulavināśāya, *niyatapratyayopalambhādaniyatāścāpare//
prāgapi cādharmādṛte nāśubhotpattiranyato+abhūt/
ādikāle hyaditisutasamaujaso+ativimalavipulaprabhāvāḥ pratyakṣadevadevarṣidharmayajñavidhividhānāḥ śailasārasaṃhatasthiraśarīrāḥ prasannavarṇendriyāḥ pavanasamabalajavaparākramāścārusphico+abhirūpapramāṇākṛtiprasādopacayavantaḥ satyārjavānṛśaṃsyadānadamaniyamatapaupavāsabrahmacaryavrataparā vyapagatabhayarāgadveṣamohalobhakrodhaśokamānaroganidrātandrāśramaklamālasyaparigrahāśca puruṣā babhūvuramitāyuṣaḥ/
teṣām-*udārasattvaguṇakarmaṇāmacintyarasavīryavipākaprabhāvaguṇasamuditāni prādurbabhūvuḥ śasyāni sarvaguṇasamuditatvāt pṛthivyādīnāṃ kṛtayugasyādau/
bhraśyati tu kṛtayuge keṣāṃcidatyādānāt sāṃpannikānāṃ sattvānāṃ śarīragauravamāsīt, śarīragauravācchramaḥ, śramādālasyam, ālasyāt saṃcayaḥ, saṃcayāt parigrahaḥ, parigrahāllobhaḥ prādurāsīt kṛte/
tatastretāyāṃ lobhādabhidrohaḥ, abhidrohānṛtavacanam, anṛtavacanāt kāmakrodhamānadveṣapāruṣyābhighātabhayatāpaśokacintodvegādayaḥ pravṛttāḥ/
tatastretāyāṃ dharmapādo+antardhānamaganat/
tsyāntardhānāt yugavarṣapramāṇasya pādahrāsaḥ, pṛthivyādeśca guṇapādapraṇāśo+abhūt/
tatpraṇāśakṛtaśca śasyānāṃ snehavaimalyarasavīryavipākaprabhāvaguṇapādabhraṃśaḥ/
tatastāni prajāśarīrāśi hīyamānaguṇapādairāhāravihārairayathāpūrvamupaṣṭabhyamānānyagnimārutaparītāni prāgvyādhibhirjvarādibhirākrāntāni/ataḥ prāṇino hrāsamavāpurāyuṣaḥ kramaśa iti//
iti vikārāṇāṃ prāgutpattiheturukto bhavati//
evaṃvādinaṃ bhagavantamagniveśa uvāca---kinnu khalu bhagavan! niyatakālapramāṇamāyuḥ sarvaṃ na veti//
tasmādubhayadṛṣṭatvādekāntagrahaṇamasādhu/
nidarśanamapi cātrodāhariṣyāmaḥ---yadi hi niyatakālapramāṇamāyuḥ sarvaṃ syāt, tadā++āyuṣkāmāṇāṃ namantrauṣadhimaṇimaṅgalabalyupahārahomaniyamaprāyaścittopavāsasvastyayanapraṇipātagamanādyāḥ kriyā iṣṭayaśca prayojyeran; nodbhrāntacaṇḍacapalagogajoṣṭrakharaturagamahiṣādayaḥ pavanādayaśca duṣṭāḥ parihāryāḥ syuḥ, na prapātagiriviṣamadurgāmbuvegāḥ, tathā na pramattonmattodbhrāntacaṇḍacapalamohalobhākulamatayaḥ, nārayaḥ, na pravṛddho+agniḥ, ca vividhaviṣāśrayāḥ sarīsṛporagādayaḥ, na sāhasaṃ, nādeśakālacaryā, na narendraprakopa iti; evamādayo hi bhāvā nābhāvakarāḥ syuḥ, āyuṣaḥ sarvasya niyatakālapramāṇatvāt/
na cānabhyastākālamaraṇabhayanivārakāṇāmakālamaraṇabhayamāgacchet prāṇināṃ, vyarthāścārambhakathāprayogabuddhayaḥ syurmaharṣīṇāṃ rasāyanādhikāre, nāpīndro niyatāyuṣaṃ śatruṃ vajreṇābhihanyāt, nāśvināvārtaṃ *bheṣajenopapādayetāṃ, na maharṣayo yatheṣṭamāyustapasā prāpnuyuḥ, na ca viditaveditavyā maharṣayaḥ sasureśāḥ samyak paśyeyurupadeśeyurācareyurvā/
api ca sarvacakṣuṣāmetat paraṃ yadaindraṃ *cakṣuḥ, idaṃ cāpyasmākaṃ tena pratyakṣaṃ; yathā---puruṣasahasrāṇāmutthāyotthāya^*āhavaṃ kurvatāmakurvatāṃ cātulyāyuṣṭvaṃ, tathā jātamātrāṇāmapratīkārāt pratīkārācca, aviṣaviṣaprāśināṃ cāpyatulyāyuṣṭvameva, na ca tulyo yogakṣema udapānaghaṭānāṃ citraghaṭānāṃ cotsīdatāṃ; tasmāddhitopacāramūlaṃ jīvitam, ato viparyayānmṛtyuḥ/
api ca deśakālātmaguṇaviparītānāṃ karmaṇāmāhāravikārāṇāṃ ca *kramopayogaḥ samyak, tyāgaḥ *sarvasya cātiyogāyogamithyāyogānāṃ, *sarvātiyogasaṃdhāraṇam, asaṃdhāraṇamudīrṇānāṃ ca gatimatāṃ, sāhasānāṃ ca varjanam, ārigyānuvṛtto hetumupalabhāmahe samyagupadiśāmaḥ samyak paśyāmaśceti//
ataḥ paramagniveśa uvāca---evaṃ satyaniyatakālapramāṇāyuṣāṃ bhagavan! kathaṃ kālamṛtyurakālamṛtyurvābhavatīti//
tamuvāca bhagavānātreyaḥ---śrūyatāmagniveśa! yathā yānasamāyukto+akṣaḥ prakṛtyaivākṣaguṇairupetaḥ sa ca sarvaguṇopapanno vāhyamāno yathākālaṃ svapramāṇakṣayādevāvasānaṃ gacchet, tathā++āyuḥ śarīropagataṃ balavatprakṛtyā yathāvadupacaryamāṇaṃ svapramāṇakṣayādevāvasānaṃ gacchati; sa mṛtyuḥ kāle/
yathā ca sa evākṣo+atibhārādhiṣṭhitatvādviṣamapathādapathādakṣacakrabhaṅgādvāgyavāhakadoṣādaṇimokṣādanupāṅgāt paryasanāccāntarā+avasānamāpadyate, tathā++āyurapyayathābalamārambhādayathāgnyabhyavaharaṇādviṣamābhyavaharaṇādviṣamaśarīranyāsādatimaithunādasatsaṃśrayādudīrṇavegavinigrahādvidhāryavegāvidhāraṇādbhūtaviṣavāyvagnyupatāpādabhighātādāhārapratīkāravivarjanāccāntarā+avasānamāpadyate, sa mṛtyurakāle; tathā jvarādīnapyātaṅkānmithyopacaritānakālamṛtyūn paśyāma iti//
athāgniveśaḥ papraccha---kinnu khalu bhagavan! jvaritebhyaḥ pānīyamuṣṇaṃ prayacchanti bhiṣajo bhūyiṣṭhaṃ na tathā śītam, asti ca śītasādhyo+api dhāturjvarakara iti//
tamuvāca bhagavānātreyaḥ---jvaritasya kāyasamutthānadeśakālānabhisamīkṣya pācanārthaṃ pānīyamuṣṇaṃ prayacchanti bhiṣajaḥ/
jvaro hyāmāśayasamutthaḥ, prāyo bheṣajāni cāmāśayasamutthānāṃ vikārāṇāṃ *pācanavamanāpatarpaṇasamarthāni bhavanti; pācanārthaṃ ca pānīyamuṣṇaṃ, tasmādetajjvaritebhyaḥ prayacchanti bhiṣajo bhūyiṣṭham/
taddhi teṣāṃ vātamanulomayati, agniṃ codaryamudīrayati, kṣipraṃ jarāṃ gacchati, śleṣmāṇaṃ pariśoṣayati, svalpamapi ca pītaṃ tṛṣṇāpraśamanāyopakalpate; tathāyuktamapi caitannātyarthotsannapitte jvare sadāhabhramapralāpātisāre vā pradeyam, uṣṇena hi dāhabhramapralāpātisārā bhūyo+abhivardhante, śītena copaśāmyantīti//
evamitareṣāmapi vyādhīnāṃ vidānaviparītaṃ bheṣajaṃ bhavati; yathā---apatarpaṇanimittānāṃ vyādhīnāṃ nāntareṇa pūraṇamasti śāntiḥ, tathā pūraṇanimittānāṃ vyādhīnāṃ nāntareṇāpatarpaṇam//
apatarpaṇamapi ca trividhaṃ---laṅghanaṃ, laṅghanapācanaṃ, doṣāvasecanaṃ ceti//
tatra laṅghanam-*alpabaladoṣāṇāṃ, laṅghanena hyagnimārutavṛddhyā vātātapaparītamivālpamudakamalpo doṣaḥ praśoṣamāpadyate; *laṅghanapācane tu madhyabaladoṣāṇāṃ, laṅghanapācanābhyāṃ hi sūryasaṃtāpamārutābhyāṃ pāṃśubhasmāvakiraṇairiva cānatibahūdakaṃ madhyabalo doṣaḥ praśoṣamāpadyate; bahudoṣāṇāṃ punardoṣāvasecanameva kāryaṃ, na hyabhinne kedārasetau palvalāpraseko+asti, tadvaddoṣāvasecanam//
doṣāvasecanamanyadvā bheṣajaṃ prāptakālamapyāturasya naivaṃvidhasya kuryāt/
tadyathā---*anapavādapratīkārasyādhanasyāparicārakasya vaidyamāninaścaṇḍasyāsūyakasya tīvrādharmāruceratikṣīṇabalamāṃsaśoṇitasyāsādhyarogopahatasya mumūrṣuliṅgānvitasya ceti/
evaṃvidhaṃ hyāturamupacaran bhiṣak pāpīyasā+ayaśasā yogamṛcchatīti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte vimānasthāne janapadoddhvaṃsanīyavimānaṃ nāma tṛtīyo+adhyāyaḥ//3//
athātastrividharogaviśeṣavijñānīyaṃ vimānaṃ vyākhyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
trividhaṃ khalu rogaviśeṣavijñānaṃ bhavati; tadyathā---āptopadeśaḥ, pratyakṣam, anumānaṃ ceti//
tatrāptopadeśo nāmāptavacanam/
āptā hyavitarkasmṛtivibhāgavido niṣprītyupatāpadarśinaśca/
teṣāmevaṃguṇayogādyadvacanaṃ tat pramāṇam/
apramāṇaṃ punar-*mattonmattamūrkharaktaduṣṭavacanamiti; pratyakṣaṃ tu khalu tadyat svayamindriyair-*manasā copalabhyate/
anumānaṃ khalu tarko yuktyapekṣaḥ//
trividhena khalvanena jñānasamudāyena pūrvaṃ parīkṣya rogaṃ sarvathā *sarvamathottarakālamadhyavasānamadoṣaṃ bhavati, na hi jñānāvayavena kṛtsne jñeye jñānamutpadyate/
trividhe tvasmin jñānasamudaye pūrvamāptopadeśājjñānaṃ, tataḥ pratyakṣānumānābhyāṃ parīkṣopapadyate/
kiṃ gyanupadiṣṭaṃ pūrvaṃ yattat pratyakṣānumānābhyāṃ parīkṣamāṇo vidyāt/tasmāddvividhā parīkṣā jñānavatāṃ pratyakṣam, anumānaṃ ca; trividhā vā sahopadeśena//
tatredamupadiśanti buddhimantaḥ---rogamekaikamevaṃprakopaṇamevaṃyonimevamutthānamevamātmānamevamadhiṣṭhānamevaṃvedanamevaṃsaṃsthānamevaṃśabdasparśarūparasagandhamevamupadravamevaṃvṛddhisthānakṣayasamanvitamevamudarkamevaṃnāmānamevaṃyogaṃ vidyāt; tasminniyaṃ pratīkārārthā pravṛttirathavā nivṛttirityupadeśājjñāyate//
pratyakṣatastu khalu rogatattvaṃ bubhutsuḥ sarvairindriyaiḥ sarvānindriyārthānāturaśarīragatān parīkṣeta, anyatra rasajñānāt; tadyathā---antrakūjanaṃ, sandhisphuṭanamaṅgulīparvaṇāṃ ca, svaraviśeṣāṃśca, ye cānye+api keciccharīropagatāḥ śabdāḥ syu(s)tāñchrotreṇa parīkṣeta; *varṇasaṃsthānapramāṇacchāyāḥ, śarīraprakṛtivikārau, cakṣurvaiṣayikāṇi yāni cānyānyanuktāni tāni cakṣuṣā parīkṣeta; rasaṃ tu khalvāturaśarīragatamindriyavaiṣayikamapyanumānādavagacchet, na hyasya pratyakṣeṇa grahaṇamupapadyate, tasmādāturaparipraśnenaivāturamukharasaṃ vidyāt, yūkāpasarpaṇena tvasya śarīravairasyaṃ, makṣikopasarpaṇena śarīramādhuryaṃ, lohitapittasaṃdehe tu kiṃ dhārilohitaṃ lohitapittaṃ veti śvakākabhakṣaṇāddhārilohitamabhakṣaṇāllohitapittamityanumātavyam, evamanyānapyāturaśarīragatān rasānanumimīta; gandhāṃstu khalu sarvaśarīragatānāturasya prakṛtivaikārikān ghrāṇena parīkṣeta; sparśaṃ ca pāṇinā prakṛtivikṛtiyuktam/
iti pratyakṣato+*anumānādupadeśataśca parīkṣaṇamuktam//
ime tu *khalvanye+apyevameva bhūyo+anumānajñeyā bhavanti bhāvāḥ/
tadyathā---agniṃ jaraṇaśaktyā parīkṣeta, balaṃ vyāyāmaśaktyā, śrotrādīni śabdādyarthagrahaṇena, mano+arthāvyabhicaraṇena, vijñānaṃ vyavasāyena, rajaḥ saṅgena, mohamavijñānena, krodhamabhidroheṇa, śokaṃ dainyena, harṣamāmodena, prītiṃ toṣeṇa, bhayaṃ viṣādena, dharmaviṣādena, *vīryamutthānena, avasthānamavibhrameṇa, śraddhāmabhiprāyeṇa, medhāṃ grahaṇena, saṃjñāṃ nāmagrahaṇena, smṛtiṃ smaraṇena, hriyamapatrapaṇena, śīlamanuśīlanena, dveṣaṃ pratiṣedhena, *upadhimanubandhena, dhṛtimalaulyena, vaśyatāṃ vidheyatayā, vayobhaktisātmyavyādhisamutthānāni kāladeśopaśayavedanāviśeṣeṇa, gūḍhaliṅgaṃ vyādhimupaśayānupaśayābhyāṃ, doṣapramāṇaviśeṣamapacāraviśeṣeṇa, āyuṣaḥ kṣayamariṣṭaiḥ, upasthitaśreyastvaṃ kalyāṇābhiniveśena, amalaṃ sattvamavikāreṇa, grahaṇyāstu mṛdudāruṇatvaṃ svapnadarśanamabhiprāyaṃ *dviṣṭeṣṭasukhaduḥkhāni cāturaparipraśnenaiva vidyāditi//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte vimānasthāne trividharogaviśeṣavijñānīyaṃ vimānaṃ nāma caturtho+adhyāyaḥ//4//
athātaḥ srotasāṃ vimānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
yāvantaḥ puruṣe mūrtimanto bhāvaviśeṣāstāvanta evāsmin srotasāṃ prakāraviśeṣāḥ/
sarve hi bhāvā puruṣe nāntareṇa srotāṃsyabhinirvartante, kṣayaṃ vā+apyabhigacchanti/
srotāṃsi khalu pariṇāmamāpadyamānānāṃ dhātūnāmabhivāhīni bhavantyayanārthena//
api caike srotasāmeva samudayaṃ puruṣamicchanti, sarvagatarvāt sarvasaratvācca doṣaprakopaṇapraśamanānām/
na tvetadevaṃ, yasya hi srotāṃsi, *yacca vahanti, yaccāvahanti, yatra cāvasthitāni, sarvaṃ tadanyattebhyaḥ/
atibahutvāt khalu kecidaparisaṅkhyeyānyācakṣate srotāṃsi, parisaṅkhyāni punaranye//
teṣāṃ tu khalu srotasāṃ yathāsthūlaṃ katicitprakārānmūlataśca prakopavijñānataścānuvyākhyāsyāmaḥ; ye bhaviṣyantyalamanuktārthajñānāya jñānavatāṃ, vijñānāya cājñānavatām/
tadyathā---prāṇodakānnarasarudhiramāṃsamedosthimajjaśukramūtrapurīṣasvedavahānīti; vātapittaśleṣmaṇāṃ punaḥ sarvaśarīracarāṇāṃ sarvāṇi srotāṃsyayanabhūtāni, tadvadatīndriyāṇāṃ punaḥ sattvādīnāṃ kevalaṃ cetanāvaccharīramayanabhūtamadhiṣṭhānabhūtaṃ ca/
tadetat srotasāṃ prakṛtibhūtatvānna vikārairupasṛjyate śarīram//
tatra prāṇavahānāṃ srotasāṃ hṛdayaṃ mūlaṃ mahāsrotaśca, praduṣṭānāṃ tu khalveṣāmidaṃ viśeṣavijñānaṃ bhavati; tadyathā---atisṛṣṭamatibaddhaṃ kupitamalpālpamabhīkṣṇaṃ vā saśabdaśūlamucchvasantaṃ dṛṣṭvā prāṇavahānyasya srotāṃsi praduṣṭānīti vidyāt/
udakavahānāṃ srotasāṃ tālumūlaṃ kloma ca, praduṣṭānāṃ tu khalveṣāmidaṃ viśeṣavijñānaṃ bhavati; tadyathā---jihvātālvoṣṭhakaṇṭhaklomaśoṣaṃ pipāsāṃ cātipravṛddhāṃ dṛṣṭvodakavahānyasya srotāṃsi praduṣṭānīti vidyāt/
annavahānāṃ srotasāmāmāśayo mūlaṃ vāmaṃ ca pārśvaṃ, praduṣṭānāṃ tu khalveṣāmidaṃ niśeṣavijñānaṃ bhavati; tadyathā---anannābhilaṣaṇamarocakavipākau chardiṃ ca dṛṣṭvā+annavahānyasya srotāṃsi praduṣṭānīti vidyāt/
rasavahānāṃ srotasāṃ hṛdayaṃ mūlaṃ daśa ca dhamanyaḥ/
śoṇitavahānāṃ srotasāṃ yakṛnmūlaṃ plīhā ca/
māṃsavahānāṃ ca srotasāṃ snāyurmūlaṃ tvak ca/
midovahānāṃ srotasāṃ *vṛkkau mūlaṃ vapāvahanaṃ ca/
asthivahānāṃ srotasāṃ medo mūlaṃ jaghanaṃ ca/
majjavahānāṃ srotasāmasthīni mūlaṃ sandhayaśca/
śukravahānāṃ srotasāṃ vṛṣaṇau mūlaṃ śephaśca/
praduṣṭānāṃ tu khalveṣāṃ rasādivahasrotasāṃ vijñānānyuktāni vividhāśitapītīye; yānyeva hi dhātūnāṃ pradoṣavijñānāni tānyeva yathāsvaṃ praduṣṭānāṃ dhātusrotasām/
mūtravahānāṃ srotasāṃ bastirmūlaṃ *vaṅkṣaṇau ca, praduṣṭānāṃ tu khalveṣāmidaṃ viśeṣavijñānaṃ bhavati; tadyathā---atisṛṣṭamatibaddhaṃ prakupitamalpālpamabhīkṣṇaṃ vā bahalaṃ saśūlaṃ mūtrayantaṃ dṛṣṭvā mūtravahānyasya srotāṃsi praduṣṭānīti vidyāt/
purīṣavahānāṃ srotasāṃ pakvāśayo mūlaṃ *sthūlagudaṃ ca, praduṣṭānāṃ tu khalveṣāmidaṃ viśeṣavijñānaṃ bhavati; tadyathā---kṛcchreṇālpālpaṃ saśabdaśūlamatidravamatigrathitamatibahu copaviśantaṃ dṛṣṭvā purīṣavahānyasya srotāṃsi praduṣṭānīti vidyāt/
svedavahānāṃ srotasāṃ medo mūlaṃ lomakūpāśca, praduṣṭānāṃ tu khalveṣāmidaṃ viśeṣavijñānaṃ bhavati; tadyathā---asvedanamatisvedanaṃ pāruṣyamatiślakṣṇatāmaṅgasya paridāhaṃ lomaharśaṃ ca dṛṣṭvā svedavahānyasya srotāṃsi praduṣṭānīti vidyāt//
srotāṃsi,sirāḥ,dhamanyaḥ,rasāyanyaḥ,rasavāhinyaḥ,nāḍyaḥ,panthānaḥ,mārgāḥ,śarīracchidrāṇi,saṃvṛtāsaṃvṛtāni,sthānāni,āśayāḥ,niketāśceti śarīradhātvavakāśānāṃ lakṣyālakṣyāṇāṃ nāmāni bhavanti/
teṣāṃ prakopāt sthānasthāścaiva mārgagāśca śarīradhātavaḥ prakopamāpadyante,itareśāṃ prakopāditarāṇi ca/
srotāṃsi srotāṃsyeva,dhātavaśca dhātūneva pradūṣayanti praduṣṭāḥ/
teṣāṃ sarveṣāmeva vātapittaśleṣmāṇaḥ praduṣṭā dūṣayitāro bhavanti, doṣasvabhāvāditi//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte vimānasthāne srotovimānaṃ nāma pañcamo+adhyāyaḥ//5//
athāto rogānīkaṃ vimānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
dve rogānīke bhavataḥ prabhāvabhedena-sādhyam,asādhyaṃ ca; dve rogānīke balabhedena-mṛdu,dāruṇaṃ ca; dve rogānīke adhiṣṭhānabhedena-mano+adhiṣṭhānaṃ,śarīrādhiṣṭhānaṃ ca; dve rogānīke nimittabhedena-svadhātuvaiṣamyanimittam,āgantunimittaṃ ca; dve rogānīke āśayabhedena-āmāśayasamutthaṃ,pakvāśayasamutthaṃ ceti/
evametat prabhāvalādhiṣṭhānanimittāśayabhedāddvaidhaṃ sadbhedaprakṛtyantareṇa bhidyamānamathavā+api sandhīyamānaṃ syādekatvaṃ bahutvaṃ vā/
ekatvaṃ tāvadekameva rogānīkaṃ,*duḥkhasāmānyāt; bahutvaṃ tu daśa rogānīkāni prabhāvabhedādinā bhavanti; bahutvamapi saṃkhyeyaṃ syādasaṃkhyeyaṃ vā/tatra saṃkhyeyaṃ tāvadyathoktamaṣṭodarīye,aparisaṃkhyeyaṃ punaryathā---mahārogādhyāye rugvarṇasamutthānādīnāmasaṃkhyeyatvāt//
na ca saṃkhyeyāgreṣu bhedaprakṛtyantarīyeṣu vigītirityato doṣavatī syādatra kācit pratijñā, na cāvigītirityataḥ syādadoṣavatī/
bhettā hi bhedyamanyathā bhinatti, anyathā punastādbhinnaṃ bhedaprakṛtyantareṇa bhindan bhedasaṃkhyāviśeṣamāpādayatyanekadhā, na ca pūrvaṃ bhedāgramupahanti/
samānāyāmapi khalu bhedaprakṛtau *prakṛtānuprayogāntaramapekṣyam/
santihyarthāntarāṇi samānaśabdābhihitāni, santi cānarthāntarāṇi paryāyaśabdābhihitāni/
samāno hi rogaśabdo doṣeṣu ca vyādhiṣu ca; doṣā hyapi rogaśabdamātaṅkaśabdaṃ yakṣmaśabdaṃ doṣaprakṛtiśabdaṃ vikāraśabdaṃ ca labhante, vyādhayaśca rogaśabdamātaṅkaśabdaṃ yakṣmaśabdaṃ doṣaprakṛtiśabdaṃ vikāraśabdaṃ ca labhante/
tatra doṣeṣu caiva vyādhiṣu ca rogaśabdaḥ samānaḥ, śeṣeṣu tu viśeṣavān//
tatra vyādhayo+aparisaṃkhyeyā bhavanti, atibahutvāt; doṣāstu khalu parisaṃkhyeyā bhavanti, anatibahutvāt/
tasmādyathācitraṃ vikārānudāharaṇārtham, anavaśeṣeṇa ca doṣān vyākhyāsyāmaḥ/
tayorvikārāḥ kāmakrodhalobhamoherṣyāmānamadaśokacitto(nto)dvegabhayaharṣādayaḥ/
vātapittaśleṣmāṇastu khalu śārīrā doṣāḥ/
teṣāmapi ca vikārā jvarātīsāraśophaśoṣaśvāsamehakuṣṭhādayaḥ/
iti doṣāḥ kevalā vyākhyātā vikāraikadeśaśca//
tatra khalveṣāṃ dvayānāmapi doṣāṇāṃ trividhaṃ prakopaṇaṃ; tadyathā---asātmyendriyārthasaṃyogaḥ, prajñāparādhaḥ, pariṇāmaśceti//
prakupitāstu khalu te prakopaṇaviśeṣāddūṣyaviśeṣācca vikāraviśeṣānabhinirvartayantyaparisaṃkhyeyān//
te ca vikārāḥ parasparamanuvartamānāḥ kadācidanubadhnanti kāmādayo jvarādayaśca//
niyatastvanubandho rajastamasoḥ parasparaṃ, na hyarajaskaṃ tamaḥ *pravartate//
(prāyaḥ) śārīradoṣāṇāmekādhiṣṭhānīyānāṃ sannipātaḥ saṃsargo vā samānaguṇatvāt; doṣā hi dūṣaṇaiḥ samānāḥ//
tatrānubandhyānubandhakṛto viśeṣaḥ---svatantre vyaktaliṅgo yathoktasamutthānapraśamo bhavatyanubandhyaḥ, tadviparītalakṣaṇastvanubandhaḥ/
*anubandhyalakṣaṇasamanvitāstatra yadi doṣā bhavanti tattrikaṃ sannipātamācakṣate, dvayaṃ vā saṃsargam/
anubandhyānubandhaviśeṣakṛtastu bahuvidho doṣabhedaḥ/
evameṣa saṃjñāprakṛto bhiṣajāṃ doṣeṣu vyādhiṣu ca *nānāprakṛtiviśeṣavyūhaḥ//
agniṣu tu śārīreṣu caturvidho viśeṣo balabhedena bhavati/
tadyathā---tīkṣṇo, mandaḥ, samo, viṣamaśceti/
tatra tīkṣṇo+agniḥ sarvāpacārasahaḥ, tadviparītalakṣaṇastu mandaḥ, samastu khalvapacārato vikṛtimāpadyate+anapacāratastu prakṛtāvavatiṣṭhate, samalakṣaṇaviparītalakṣaṇastu viṣama iti/
ete caturvidhā bhavantyagnayaścaturvidhānāmeva puruṣāṇām/
tatra samavātapittaśleṣmaṇāṃ prakṛtisthānāṃ samā bhavantyagnayaḥ, vātalānāṃ tu vātābhibhūte+agnyadhiṣṭhāne viṣamā bhavantyagnayaḥ, pittalānāṃ tu pittābhibhūte hyagnyadhiṣṭhāne tīkṣṇā bhavantyagnayaḥ, śleṣmalānāṃ tu śleṣmābhibhūte+agnyadhiṣṭhāne mandā bhavantyagnayaḥ//
tatra kecidāhuḥ---na samavātapittaśleṣmāṇo jantavaḥ santi, viṣamāhāropayogitvānmanuṣyāṇāṃ; tasmācca vātaprakṛtayaḥ kecit, kecit pittaprakṛtayaḥ, kecit punaḥ śleṣmaprakṛtayo bhavantīti/
taccānupapannaṃ, kasmāt kāraṇāt? samavātapittaśleṣmāṇaṃ hyarogamicchanti bhiṣajaḥ, *yataḥ prakṛtiścārogyam, ārogyārthā ca bheṣajapravṛttiḥ, sā ceṣṭarūpā, tasmāt santi samavātapittaśleṣmāṇaḥ; na khalu santi vātaprakṛtayaḥ pittaprakṛtayaḥ śleṣmaprakṛtayo vā/
tasya tasya *kila doṣasyādhikyāt sā sā doṣaprakṛtirucyate manuṣyāṇāṃ, na ca vikṛteṣu doṣeṣu prakṛtisthatvamupapadyate, tasmānnaitāḥ prakṛtayaḥ santi; santi tu khalu vātalāḥ pittalāḥ śleṣmalāśca, aprakṛtisthāstu te jñeyāḥ//
teṣāṃ tu khalu caturvidhānāṃ puruṣāṇāṃ *catvāryanupraṇidhānāni śreyaskarāṇi bhavanti/
tatra samasarvadhātūnāṃ sarvākārasamam, adhikadoṣāṇāṃ tu trayāṇāṃ yathāsvaṃ doṣādhikyamabhisamīkṣya doṣapratikūlayogīni trīṇyanu(nna)praṇidhānāni śreyaskarāṇi bhavanti yāvadagneḥ samībhāvāt, same tu samameva kāryam; evaṃ ceṣṭā bheṣajaprayogāścāpare/
*tān vistareṇānuvyākhyāsyāmaḥ//
trayastu putuṣā bhavantyāturāḥ, te tvanāturāstantrānatarīyāṇāṃ bhiṣajām/
tadyathā---vātalaḥ, pittalaḥ, śleṣmalaśceti/
teṣāmidaṃ viśeṣavijñānaṃ---vātalasya vātanimittāḥ, pittalasya pittanimittāḥ, śleṣmalasya śleṣmanimittā vyādhayaḥ prāyeṇa balavantaśca bhavanti//
tatra vātalasya *vātaprakopaṇānyāsevamānasya kṣipraṃ vātaḥ prakopamāpadyate, na tathetarau doṣau; sa tasya prakopamāpanno yathoktairvikāraiḥ śarīramupatapati balavarṇasukhāyuṣāmupaghātāya/
tasyāvajayanaṃ---snehasvedau vidhiyuktau, mṛdūni ca saṃśodhanāni snehoṣṇamadhurāmlalavaṇayuktāni, tadvadabhyavahāryāṇi, abhyaṅgopanāhanodveṣṭanonmardanapariṣekāvagāhanasaṃvāhanāvapīḍanavitrāsanavismāpanavismāraṇāni, surāsavavidhānaṃ, snehāścānekayonayo dīpanīyapācanīyavātaharavirecanīyopahitāstathā śatapākāḥ sahasrapākāḥ sarvaśaśca prayogārthāḥ, bastayaḥ, bastiniyamaḥ sukhaśīlatā ceti//
pittalasyāpi *pittaprakopaṇānyāsevamānasya kṣipraṃ pittaṃ prakopamāpadyate, na tathetarau doṣau; tadasya prakopamāpannaṃ yathoktairvikāraiḥ śarīramupatapati balavarṇasukhāyuṣāmupaghātāya/
tasyāvajayanaṃ---sarpiṣpānaṃ, sarpiṣā ca snehanam, adhaśca doṣaharaṇaṃ, madhuratiktakaṣāyaśītānāṃ caiṣadhābhyavahāryāṇāmupayogaḥ, mṛdumadhurasurabhiśītahṛdyānāṃ gandhānāṃ copasevā, muktāmaṇihārāvalīnāṃ ca paramaśiśiravārisaṃsthitānāṃ dhāraṇamurasā, kṣaṇe kṣaṇe+agryacandanapriyaṅgukālīyamṛṇālaśītavātavāribhirutpalakumudakokanadasaugandhikapadmānugataiśca vāribhirabhiprokṣaṇaṃ, śrutisukhamṛdumadhuramano+anugānāṃ ca gītavāditrāṇāṃ śravaṇaṃ, śravaṇaṃ cābhyudayānāṃ, suhṛdbhiḥ saṃyogaḥ, saṃyogaśceṣṭābhiḥ strībhiḥ śītopahitāṃśukasragdhāriṇībhiḥ, niśākarāṃśuśītalapravātaharmyavāsaḥ, śailāntarapulinaśiśirasadanavasanavyajanapavanasevanaṃ, ramyāṇāṃ copavanānāṃ sukhaśiśirasurabhimārutopahitānāmupasevanaṃ, sevanaṃ ca padmotpalanalinakumudasaugandhikapuṇḍarīka-*śatapatrahastānāṃ, saumyānāṃ ca sarvabhāvānāmiti//CS.3.6.18/ śleṣmalasyāpi *śleṣmaprakopaṇānyāsevamānasya kṣipraṃ śleṣmā prakopamāpadyate, na tathetarau doṣauḥ; sa tasya prakopamāpanno yathoktairvikāraiḥ śarīramupatapati balavarśasukhāyuṣāmupaghātāya/
tasyāvajayanaṃ---vidhiyuktāni tīkṣṇoṣṇāni saṃśodhanāni, rūkṣaprāyāṇi cābhyavahāryāṇi kaṭukatiktakaṣāyopahitāni, tathaiva dhāvanalaṅghanaplavanaparisaraṇajāgaraṇaniyuddhavyavāyavyāyāmonmardanasnānotsādanāni, viśeṣatastīkṣṇānāṃ dīrghakālasthitānāṃ ca madyānāmupayogaḥ, sadhūmapānaḥ sarvaśaścopavāsaḥ, tathoṣṇaṃ vāsaḥ, sukhapratiṣedhaśca sukhārthameveti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte vimānasthāne rogānīkavimānaṃ nāma ṣaṣṭho+adhyāyaḥ//6//
athāto vyādhitarūpīyaṃ vimānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
iha khalu dvau puruṣau vyādhitarūpau bhavataḥ---guruvyādhitaḥ, laghuvyādhitaśca/
tatra---guruvyādhita ekaḥ sattvabalaśarīrasaṃpadupetatvāllaghuvyādhita iva dṛśyate, laghuvyādhito+aparaḥ sattvādīnām-*adhamatvādguruvyādhita iva dṛśyate/
tayorakuśalāḥ kevalaṃ cakṣuṣaiva rūpaṃ dṛṣṭvā+adhyavasyanto vyādhigurulāghave vipratipadyante//
nahi jñānāvayavena kṛtsne jñeye vijñānamutpadyate/
vipratipannāstu khalu rogajñāne upakramayuktijñāne cāpi vipratipadyante/
te yadā guruvyādhitaṃ laghuvyādhitarūpamāsādayanti, tadā tamalpadoṣaṃ matvā saṃśodhanakāle+asmai mṛdu saṃśodhanaṃ prayacchanto bhūya evāsya doṣānudīrayanti/
yadā tu laghuvyādhitaṃ guruvyādhitarūpamāsādayanti, tadā taṃ mahādoṣaṃ matvā saṃśodhanakāle+asmai tīkṣṇaṃ saṃśodhanaṃ prayacchanto doṣānatinirhṛtya śarīramasya kṣiṇvanti/
evamavayavena jñānasya kṛtsne jñeye jñānamabhimanyamānāḥ pariskhalanti/
viditaveditavyāstu bhiṣajaḥ sarvaṃ sarvathā yathāsaṃbhavaṃ parīkṣyaṃ parīkṣyādhyavasyanto na kvacidapi vipratipadyante, yatheṣṭamarthamabhinirvartayanti ceti//
iti vyādhitarūpādhikāre vyādhitarūpasaṃkhyāgrasaṃbhavaṃ vyādhitarūpahetuvipratipattau kāraṇaṃ sāpavādaṃ saṃpratipattikāraṇaṃ cānapavādaṃ niśamya, bhagavantamātreyamagniveśo+ataḥ paraṃ sarvakrimīṇāṃ purīṣasaṃśrayāṇāṃ samutthānasthānasaṃsthānavarṇanāmaprabhāvacikitsitaviśeṣān papracchopasaṃgṛhya pādau//
athāsmai provāca bhagavānātreyaḥ---iha khalvagniveśa! viṃśatividhāḥ krimayaḥ pūrvamuddiṣṭā nānāvidhena pravibhāgenānyatra sahajebhyaḥ; te punaḥ prakṛtibhirvibhajyamānāścaturvidhā bhavanti; tadyathā---purīṣajāḥ, śleṣmajāḥ, śoṇitajā, malajāśceti//
tatra malo bāhyaścābhyantaraśca/
tatra bāhyamalajātān malajān *saṃcakṣmahe/
teṣāṃ samutthānaṃ-mṛjāvarjanaṃ; sthānaṃ---keśaśmaśrulomapakṣmavāsāṃsi; saṃsthānam-aṇavastilākṛtayo bahupādāśca; varṇa-kṛṣṇaḥ, śuklaśca; nāmāni-yūkāḥ, pipīlikāśca; prabhāvaḥ-kaṇḍūjananaṃ, koṭhapiḍakābhinirvartanaṃ ca; cikitsitaṃ tu khalveṣāmapakarṣaṇaṃ, malopaghātaḥ, malakarāṇāṃ ca bhāvānāmanupasevanamiti//
śoṇitajānāṃ tu khalu kuṣṭhaiḥ samānaṃ samutthānaṃ; sthānaṃ-raktavāhinyo dhamanyaḥ; saṃsthānam-aṇavo vṛttāścāpādāśca, sūkṣmatvāccaike bhavantyadṛśyāḥ; varṇaḥ-tāmraḥ; nāmāni-keśādā, lomādā, lomadvīpāḥ, saurasā, auḍumbarā, jantumātaraśceti; prabhāvaḥ-keśaśmaśrunakhalomapakṣmāpadhvaṃsaḥ, vraṇagatānāṃ ca harṣakaṇḍūtodasaṃsarpaṇāni, ativṛddhānāṃ ca tvaksirāsnāyumāṃsataruṇāsthibhakṣaṇamiti; cikitsitamapyeṣāṃ kuṣṭhaiḥ samānaṃ, taduttarakālamupadekṣyāmaḥ//
śleṣmajāḥ kṣīraguḍatilamatsyānūpamāṃsapiṣṭānnaparamānnakusumbhasnehājīrṇapūtiklinnasaṃkīrṇaviruddhāsātmyabhojanasamutthānāḥ; teṣāmāmāśayaḥ sthānaṃ, te pravardhamānāstūrdhvamadho vā visarpantyubhayato vā; saṃsthānavarṇaviśeṣāstu---śvetāḥ pṛthubradhvasaṃsthānāḥ kecit, kecidvṛttapariṇāhā gaṇḍūpadākṛtayaḥ śvetāstāmrāvabhāsāśca, kecidaṇavo dīrghastantvākṛtayaḥ śvetāḥ; teṣāṃ trividhānāṃ śleṣmanimittānāṃ krimīṇāṃ nāmāni-antrādāḥ, udarādāḥ, *hṛdayacarāḥ, curavaḥ, darbhapuṣpāḥ, saugandhikāḥ, mahāgudaśceti; prabhāvohṛllāsaḥ, āsyasaṃsravaṇam, arocakāvipākau, jvaraḥ, mūrcchā, jṛmbhā, kṣavathuḥ, ānāhaḥ, aṅgamardaḥ, chardiḥ kārśyaṃ, pāruṣyaṃ, ceti//
purīṣajāstulyasamutthānāḥ śleṣmajaiḥ; teṣāṃ sthānaṃ pakvāśayaḥ, te pravardhamānāstvadho visarpanti, yasya punarāmāśayābhimukhāḥ *syuryadantaraṃ tadantaraṃ tasyodgāraniḥśvāsāḥ purīṣagandhinaḥ syuḥ; saṃsthānavarṇaviśeṣāstu-sūkṣmavṛttaparīṇāhāḥ śvetā *dīrghā ūrṇaṃśusaṃkāśāḥ kecit, kecit punaḥ sthūlavṛttaparīṇāhāḥ śyāvanīlaharitapītāḥ; teṣāṃ nāmāni kakerukāḥ, makerukāḥ, lelihāḥ; saśūlakāḥ, sausurādāśceti; prabhāvaḥ---purīṣabhedaḥ, kārśyaṃ, pāruṣyaṃ, lomaharṣābhinirvartanaṃ ca, ta eva cāsya gudamukhaṃ paritudantaḥ kaṇḍūṃ copajanayanto gudamukhaṃ paryāsate, ta eva jātaharṣā gudaniṣkramaṇamativelaṃ kurvanti; ityeṣa śleṣmajānāṃ purīṣajānāṃ ca krimīṇāṃ samutthānādiviśeṣaḥ//
cikitsitaṃ tu khalveṣāṃ samāsenopadiśya paścādvistareṇopadekṣyāmaḥ/
tatra sarvakrimīṇāmapakarṣaṇamevāditaḥ kāryaṃ, tataḥ prakṛtivighātaḥ, anantaraṃ nidānoktānāṃ bhāvānāmanupasevanamiti//
tatrāpakarṣaṇaṃ-hastenābhigṛhya vimṛśyopakaraṇavatā+apanayanamanupakaraṇena vā; sthānagatānāṃ tu krimīṇaṃ bheṣajenāpakarṣaṇaṃ nyāyataḥ, taccaturvidhaṃ; tadyathā---śirovirecanaṃ, vamanaṃ, virecanam, āsthāpanaṃ ca; ityapakarṣaṇavidhiḥ/
prakṛtivighātastveṣāṃ kaṭutiktakaṣāyakṣāroṣṇānāṃ dravyāṇāmupayogaḥ, yaccānyadapi kiṃcicchleṣmapurīṣapratyanīkabhūtaṃ tat syāt; iti prakṛtivighātaḥ/
anantaraṃ nidānoktānāṃ bhāvānāmanupasevanaṃ---yaduktaṃ nidānavidhau tasya vivirjanaṃ tathāprāyāṇāṃ cāpareṣāṃ dravyāṇām/
iti lakṣaṇataścikitsitamanuvyākhyātam/
etadeva punarvistareṇopadekṣyate//
athainaṃ krimikoṣṭhamāturamagre ṣaḍrātraṃ saptarātraṃ vā snehasvedābhyāmupapādya śvobhūte enaṃ saṃśodhanaṃ pāyayitā+asmīti kṣīraguḍadadhitilamatsyānūpamāṃsapiṣṭānnaparamānnakusumbhasnehasaṃprayuktairbhojyaiḥ sāyaṃ prātaścopapādayet samudīraṇārthaṃ krimīṇāṃ koṣṭhābhisaraṇārthaṃ ca bhiṣak/
atha vyuṣṭāyāṃ rātryāṃ sukhoṣitaṃ suprajīrṇabhaktaṃ ca vijñāyāsthāpanavamanavirecanaistadaharevopapādayedupapādanīyaścet syāt sarvān parīkṣyaviśeṣān parīkṣya samyak//
athāhareti brūyāt---mūlakasarṣapalaśunakarañjaśirtumadhuśigrukharapuṣpābhūstṛṇasumukhasurasakuṣṭherakagaṇḍīrakālamālakaparṇāsakṣavakaphaṇijjhakāni sarvāṇyathavā yathālābhaṃ; tānyāhṛtānyabhisamīkṣya khaṇḍaśaśchedayitvā prakṣālya pānīyena suprakṣālitāyāṃ sthālyāṃ samāvāpya gomūtreṇārdhodakenābhiṣicya sādhayet satatamavaghaṭṭayan darvyā, *tamupayuktabhūyiṣṭhe+ambhasi gataraseṣvauṣadheṣu sthālīmavatārya suparipūtaṃ kaṣāyaṃ sukhoṣṇaṃ madanaphalapippalīviḍaṅgakalkatailopahitaṃ svarjikālavaṇitamabhyāsicya bastau vidhivadāsthāpayedenaṃ; tathā+arkālarkakuṭajāḍhakīkuṣṭhakaiḍaryakaṣāyeṇa vā, tathā śigrupīlukustumburukaṭukāsarṣapakaṣāyeṇa, tathā++āmalakaśṛṅgaveradāruharidrāpicumardakaṣāyeṇa madanaphalādisaṃyogasaṃpāditena, trivāraṃ saptarātraṃ vā++āsthāpayet//
pratyāgate ca paścime bastau pratyāśvastaṃ tadaharevobhayatobhāgaharaṃ saṃśodhanaṃ pāyayedyuktyā; tasya vidhirupadekṣyate---madanaphalapippalīkaṣāyasyārdhāñjalimātreṇa trivṛtkalkākṣamātramāloḍya pātumasmai prayacchet, tadasya doṣamubhayato nirharati sādhu; evameva kalpoktāni vamanavirecanāni pratisaṃsṛjya pāyayedenaṃ buddhyā sarvaviśeṣānavekṣamāṇo bhiṣak//
athainaṃ samyagviriktaṃ vijñāyāparāhṇe śaikharikakaṣāyeṇa sukhoṣṇena pariṣecayet/
tenaiva ca kaṣāyeṇa bāhyābhyantarān sarvodakārthān kārayecchaśvat; tadabhāve kaṭutiktakaṣāyāṇāmauṣadhānāṃ kvāthairmūtrakṣārairvā pariṣecayet/
pariṣiktaṃ cainaṃ nivātamāgāramanupraveśya pippalīpippalīmūlacavyacitrakaśṛṅgaverasiddhena yavāgvādinā krameṇopācaret, vilepīkramāgataṃ cainamanuvāsayedviḍaṅgatailenaikāntaraṃ dvistrirvā//
yadi punarasyātipravṛddhāñchīrṣādān krimīn manyeta śirasyaivābhisarpataḥ kadācit, tataḥ svehasvedābhyāmasya śira upapādya virecayedapāmārgataṇḍulādinā śirovirecanena//
yastvabhyavahāryavidhiḥ prakṛtivighātāyoktaḥ krimīṇāmatha tamanuvyākhyāsyāmaḥ,---*mūlakaparṇīṃ samūlāgrapratānāmāhṛtya khaṇḍaśaśchedayitvolū(dū)khale kṣodayitvā pāṇibhyāṃ pīḍayitvā rasaṃ gṛhṇīyāt, tena rasena lohitaśālitaṇḍulapiṣṭaṃ samāloḍya pūpalikāṃ kṛtvā *vidhūmeṣvaṅgāreṣūpakuḍya viḍaṅgatailalavaṇopahitāṃ krimikoṣṭhāya bhakṣayituṃ prayacchet, anantaraṃ cāmlakāñjikamudaśvidvā pippalyādipañcavarga saṃsṛṣṭaṃ salavaṇamanupāyayet/anena kalpena mārkavārkasahacaranīpanirguṇḍīsumukhasurasakuṭherakagaṇḍīrakālamālakaparṇāsakṣavakaphaṇijjhakabakulakuṭajasuvarṇakṣīrīsvarasānāmanyatamasmin kārayet pūpalikāḥ; tathā kiṇihīkirātatiktakasuvahāmalakaharītakībibhītakasvaraseṣu kārayet pūpalikāḥ; svarasāṃścaiteṣāmekaikaśo dvandvaśaḥ sarvaśo vā madhuvilulitān prātaranannāya pātuṃ prayacchet//
athāśvaśakṛdāhṛtya mahati kiliñjake prastīryātape śoṣayitvodūkhale kṣodayitvā dṛṣadi punaḥ sūkṣmacūrṇāni kārayitvā viḍaṅgakaṣāyeṇa triphalākaṣāyeṇa vā+aṣṭakṛtvo daśakṛtvo *vā++ātape suparibhāvitāni bhāvayitvā dṛṣadi punaḥ sūkṣmāṇi cūrṇāni kārayitvā nave kalaśe samāvāpyānuguptaṃ nidhāpayet/
teṣāṃ tu khalu cūrṇānāṃ pāṇitalaṃ yāvadvā sādhu manyeta tat kṣaudreṇa saṃsṛjya krimikoṣṭhine leḍhuṃ prayacchet//
tathā bhallātakāsthīnyāhṛtya kalaśapramāṇena cāpothya snehabhāvite dṛḍhe kalaśe sūkṣmānekacchidrabradhne *śarīramupaveṣṭya mṛdāvalipte samāvāpyoḍupena pidhāya bhūmāvākaṇṭhaṃ nikhātasya snehabhāvitasyaivānyasya dṛḍhasya kumbhasyopari samāropya samantādgomayairupacitya dāhayet, sa yadā jānīyāt sādhu dagdhāni gomayāni vigatasnehāni ca bhallātakāsthīnīti tatastaṃ kumbhamuddharet/
atha tasmāddvitīyāt kumbhāt snehamādāya viḍaṅgataṇḍulacūrṇaiḥ snehārdhamātraiḥ pratisaṃsṛjyātape sarvamahaḥ sthāpayitvā tato+asmai mātrāṃ prayacchet pānāya; tena sādhu viricyate, viriktasya cānupūrvī yathoktā/
evameva bhadradārusaralakāṣṭhasnehānupakalpya pātuṃ prayacchet//
anuvāsayec-*cainamanuvāsanakāle//
athāhareti brūyāt---śāradānnavāṃstilān saṃpadepetān; tānāhṛtya suviṣpūtānniṣpūya, suśuddhān *śodhayitvā, viḍaṅgakaṣāye sukhoṣṇe prakṣipya nirvāpayedādoṣagamanāt, gatadoṣānabhisamīkṣya, *supralūnān praluñcya, punareva *suniṣpūtān niṣpūya, suśuddhān śodhayitvā, viḍaṅgakaṣāyeṇa triḥsaptakṛtvaḥ *suparibhāvitān bhāvayitvā, ātape śoṣayitvā, ulū(dū)khale saṃkṣudya, dṛṣadi punaḥ ślakṣṇapiṣṭān kārayitvā, droṇyāmabhyavadhāya, viḍaṅgakaṣāyeṇa muhurmuhuravasiñcan pāṇimardameva mardayet; tasmiṃstu khalu prapīḍyamāne yattailamudiyāttat pāṇibhyāṃ paryādāya, śucau dṛḍhe kalaśe nyasyānuguptaṃ nidhāpayet//
athāhareti brūyāt---tilvakoddālakayordvau bilvamātrau piṇḍau ślakṣṇapiṣṭau viḍaṅgakaṣāyeṇa, tadardhamātrau śyāmātrivṛtayoḥ, ato+ardhamātrau dantīdravantyoḥ, ato+ardhamātrau ca cavyacitrakayoriti/
etaṃ saṃbhāraṃ viḍaṅgakaṣāyasyārdhāḍhakamātreṇa pratisaṃsṛjya, tattailaprasthaṃ samāvāpya, sarvamāloḍya, mahati paryoge samāsicyāgnāvadhiśrityāsane samāsicyāgnāvadhiśrityāsane sukhopaviṣṭaḥ sarvataḥ snehamavalokayannajasraṃ mṛdvagninā sādhayeddarvyā satatamavaghaṭṭayan/
sa yadā jānīyādviramati śabdaḥ, praśāmyati ca phenaḥ, prasādamāpadyate snehaḥ, yathāsvaṃ ca gandhavarṇarasotpattiḥ, saṃvartate ca bhaiṣajyamaṅgulibhyāṃ mṛdyamānamanatimṛdvanatidāruṇamanaṅguligrāhi ceti, sa kālastasyāvatāraṇāya/
tatastamavatārya śītībhūtamahatena vāsasā paripūya, śucau dṛḍhe kalaśe samāsicya, pidhānena pidhāya, śuklena vastrapaṭṭenāvacchādya, sūtreṇa subaddhaṃ suniguptaṃ nidhāpayet/
tato+asmai mātrāṃ prayacchet pānāya, tena sādhu viricyate; samyagapahṛtadoṣasya cānupūrvī yathoktā/
tataścainamanuvāsayedanuvāsanakāle/
etenaiva ca pākavidhinā sarṣapātasīkarañjakoṣātakīsnehānupakalpya pāyayet sarvaviśeṣānavekṣamāṇaḥ/
*evaṃ dvayānāṃ śleṣmapurīṣasaṃbhavānāṃ krimīṇāṃ samutthānasaṃsthānavarṇanāmaprabhāvacikitsitaviśeṣā vyākhyātāḥ sāmānyataḥ/
viśeṣatastu svalpamātramāsthāpanānuvāsanānulomaharaṇabhūyiṣṭhaṃ teṣvevauṣadheṣu purīṣajānāṃ krimīṇāṃ cikitsitaṃ kartavyaṃ, mātrādhikaṃ punaḥ śirovirecanavamanopaśamanabhūyiṣṭhaṃ teṣvevauṣadheṣu śleṣmajānāṃ krimīṇāṃ cikitsitaṃ kāryam; ityeṣa krimighno bheṣajavidhiranuvyākhyāto bhavati/
tamannutiṣṭhatā yathāsvaṃ hetuvarjane prayatitavyam/
yathoddeśamevamidaṃ krimikoṣṭhacikitsitaṃ yathāvadanuvyākhyātaṃ bhavati//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte vimānasthāne vyādhitarūpīyavimānaṃ nāma saptamo+adhyāyaḥ//7//
athāto rogabhiṣagjitīyaṃ vimānaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
buddhimānātmanaḥ *kāryagurulāghavaṃ karmaphalamanubandhaṃ deśakālau ca viditvā yuktidarśanādbhiṣagbubhūṣuḥ śāstramevāditaḥ parīkṣeta/
vividhāni hi śāstrāṇi bhiṣajāṃ pracaranti loke; tatra yanmanyeta sumahadyaśasvidhīrapuruṣāsevitamarthabahulamāptajanapūjitaṃ trividhaśiṣyabuddhihitamapagatapunaruktadoṣamārṣaṃ supraṇītasūtrabhāṣyasaṃgrahakramaṃ svādhāramanavapatitaśabdamakaṣṭaśabdaṃ puṣkalābhidhānaṃ kramāgatārthamarthatattvaviniścayapradhānaṃ saṃgatārthamasaṃkulaprakaraṇamāśuprabodhakaṃ lakṣaṇavaccodāharaṇavacca, tadabhiprapadyeta śāstram/
śāstraṃ hyevaṃvidhamamala ivādityastamo vidhūya prakāśayati sarvam//
tato+anantaramācāryaṃ parīkṣeta; tadyathā---paryavadātaśrutaṃ paridṛṣṭakarmāṇaṃ dakṣaṃ dakṣiṇaṃ śuciṃ jitahastamupakaraṇavantaṃ sarvondriyopapannaṃ prakṛtijñaṃ pratipattijñaman-*upaskṛtanidyamanahaṅkṛtamanasūyakamakopanaṃ kleśakṣamaṃ śiṣyavatsalamadhyāpakaṃ jñāpanasamarthaṃ ceti/
evaṃguṇo hyācāryaḥ sukṣetramārtavo megha iva śasyaguṇaiḥ suśiṣyamāśu vaidyaguṇaiḥ saṃpādayati//
tamupasṛtyārirādhayiṣurupacaredagnivacca devavacca rājavacca pitṛvacca bhartṛvaccāpramattaḥ/
tatastatprasādāt kṛtsnaṃ śāstramadhigamya śāstrasya dṛḍhatāyāmabhidhānasya sauṣṭhave+arthasya vijñāne vacanaśaktau ca bhūyo bhūyaḥ prayateta samyak//
tatropāyānanuvyākhyāsyāmaḥ---adhyayanam, adhyāpanaṃ, tadvidyasaṃbhāṣā cetyupāyāḥ//
tatrāyamadhyayanavidhiḥ---kalyaḥ kṛtakṣaṇaḥ prātarutthāyopavyūṣaṃ vā kṛtvā++āvaśyakamupaspṛśyodakaṃ devarṣigobrāhmaṇaguruvṛddhasiddhācāryebhyo namaskṛtya same śucau deśe sukhopaviṣṭo manaḥpuraḥsarābhirvāgbhiḥ sūtramanukrāman punaḥ punarāvartayed *buddhvā samyaganupraviśyārthatattvaṃ svadoṣaparihārārthaṃ paradoṣapramāṇārthaṃ ca; evaṃ madhyaṃdine+aparāhṇe rātrau ca śaśvadaparihāpayannadhyayanamabhyasyet/
athādhyāpanavidhiḥ---adhyāpane kṛtabuddhirācāryaḥ śiṣyamevāditaḥ parīkṣeta; tadyathā---praśāntamāryaprakṛtikamakṣudrakarmāṇamṛjucakṣurmukhanāsāvaṃśaṃ tanuraktaviśadajihvamavikṛtadantauṣṭhamaminminaṃ dhṛtimantamanahaṅkṛtaṃ medhāvinaṃ vitarkasmṛtisaṃpannamudārasattvaṃ tadvidyakulajamathavā tadvidyavṛttaṃ tattvābhiniveśinamavyaṅgamanyāpannevdriyaṃ nibhṛtam-*anuddhatamarthatattvabhāvakamakopanamavyasaninaṃ śīlaśaucācārānurāgadākṣyaprādakṣiṇyopapannamadhyayanābhikāmamarthavijñāne karmadarśane cānanyakāryamalubdhamanalasaṃ *sarvabhūtahitaiṣiṇamācāryasarvānuśiṣṭipratikaramanuraktaṃ ca, evaṃguṇasamuditamadhyāpyamāhuḥ//
*evaṃvidhamadhyayanārthinamupasthitamārirādhayiṣumācāryo+anubhāṣeta---udagayane śuklapakṣe praśaste+ahani tiṣyahastaśravaṇāśvayujāmanyatamena nakṣatreṇa yogamupagate bhagavati śaśini kalyāṇe kalyāṇe ca karaṇe maitre muhūrte muṇḍaḥ kṛtopavāsaḥ snātaḥ kāṣāyavastrasaṃvītaḥ sagandhahastaḥ samidho+agnimājyamupalepanamudakumbhān mālyadāmadīpahiraṇyahemarajatamaṇimuktāvidrumakṣaumaparidhīn kuśalājasarṣapākṣatāṃśca śuklāni sumanāṃsi grathitāgrathitāni medhyān bhakṣyān gandhāṃśca ghṛṣṭānādāyopatiṣṭhasveti//
tamupasthitamājñāya same śuvau deśe *prākpravaṇe udakpravaṇe vā catuṣkiṣkumātraṃ caturasraṃ sthaṇḍilaṃ gomayodakenopaliptaṃ kuśāstīrṇaṃ *suparihitaṃ paridhibhiścaturdiśaṃ yathoktacandanodakumbhakṣaumahemahiraṇyarajatamaṇimuktāvidrumālaṅkṛtaṃ medhyabhakṣyagandhaśuklapuṣpalājasarṣapākṣatopaśobhitaṃ kṛtvā, tatra pālāśībhiraiṅgudībhiraudumbarībhirmādhukībhirvā samidbhiragnimupasamādhāya prāṅmukhaḥ śuciradhyayanavidhimanuvidhāya madhusarpirbhyāṃ tristrirjuhuyādagnimāśīḥsaṃprayukairmantrairbrahmāṇamagniṃ dhanvantariṃ prajāpatimaśvināvindramṛṣīṃśca sūtrakārānabhimantrayamāṇaḥ pūrvaṃ svāheti//
hutvā ca pradakṣiṇamagnimanuparikrāmet/
parikramya brāhmaṇān svasti vācayet; bhiṣajaścābhipūjayet//
athainamagnisakāśe brāhmaṇasakāśe bhiṣaksakāśe cānuśiṣyāt---brahmacāriṇā śmaśrudhāriṇā satyavādinā+amāṃsādena medhyasevinā nirmatsareṇāśastradhāriṇā ca bhavitavyaṃ, na ca te madvacanāt kiñcidakāryaṃ syādanyatra rājadviṣṭāt prāṇaharādvipulādadharmyādanarthasaṃprayuktādvā+apyarthāt; madarpaṇena matpradhānena madadhīnena matpriyahitānuvartinā ca śaśvadbhavitavyaṃ, putravaddāsavadarthivaccopacaratā+*anuvastavyo+aham, anutsekenāvahitenānanyamanasā vinītenāvekṣyāvekṣyakāriṇā+anasūyakena cābhyanujñātena pravicaritavyam, anujñātena (cānanujñātena ca) pravicaratā pūrvaṃ gurvarthopāharaṇe yathāśakti prayatitavyaṃ, karmasiddhimarthasiddhiṃ yaśolābhaṃ pretya ca svargamicchatā bhiṣajā tvayā gobrāhmaṇamādau kṛtvā sarvaprāṇabhṛtāṃ śarmāśāsitavyamaharaharuttiṣṭhatā copaviśatā ca, sarvātmanā cāturāṇāmārohyāya prayatitavyaṃ, jīvitahetorapi cāturebhyo nābhidrogdhavyaṃ, manasā+api ca parastriyo nābhigamanīyāstathā sarvameva parasvaṃ, nibhṛtaveśaparicchadena bhavitavyam, aśauṇḍenāpāpenāpāpasahāyena ca, ślakṣṇaśukladharmyaśarmyadhanyasatyahitamitavacasā deśakālavicāriṇā smṛtimatā jñānotthānopakaraṇasaṃpatsu nityaṃ yatnavatā ca; na ca kadācidrājadviṣṭānāṃ rājadveṣiṇāṃ vā mahājanadviṣṭānāṃ mahājanadveṣiṇāṃ vā+apyauṣadhamanuvidhātavyaṃ, tathā sarveṣāmatyarthanikṛtaduṣṭaduḥkhaśīlācāropacārāṇām-*anapavādapratikārāṇāṃ mumūrṣūṇāṃ ca, tathaivāsannihiteśvarāṇāṃ strīṇāmanadhyakṣāṇāṃ vā; na ca kadācit strīdattamāmiṣamādātavyamananujñātaṃ bhartrā+athavā+adhyakṣeṇa, āturakulaṃ cānupraviśatā viditenānumatapraveśinā sārdhaṃ puruṣeṇa susaṃvītenāvākśirasā smṛtimatā stimitenāvekṣyāvekṣya manasā sarvamācaratā samyaganupraveṣṭavyam, anupraviśya ca vāṅmanobuddhīndriyāṇi na kvacit praṇidhātavyānyanyatrāturādāturādāturopakārārthādāturagateṣvanyeṣu vā bhāveṣu, na cāturakulapravṛttayo bahirniścārayitavyāḥ, hrasitaṃ cāyuṣaḥ pramāṇamāturasya jānatā+api tvayā na varṇayitavyaṃ tatra ya rocyamānamāturasyānyasya vā+apyupaghātāya saṃpadyate; jñānavatā+api ca nātyarthamātmano jñāne vikatthitavyam, āptādapi hi vikatthamānādatyarthamudvijantyaneke//
na caiva hyasti sutaramāyurvedasya pāraṃ, tasmādapramattaḥ śaśvadabhiyogamasmin gacchet, *etacca kāryam. evaṃbhūyaśca vṛttasauṣṭhavamanasūyatā parebhyo+apyāgamayitavyaṃ, kṛtsno hi loko buddhimatāmācāryaḥ śatruścābuddhimatām, ataścābhisamīkṣya buddhimatā+amitrasyāpi dhanyaṃ yaśasyamāyuṣyaṃ pauṣṭikaṃ *laukyamabhyupadiśato vacaḥ śrotavyamanuvidhātavyaṃ ceti/
ataḥ paramidaṃ brūyāt---devatāgnidvijaguruvṛddhasiddhācāryeṣu te nityaṃ samyagvartitavyaṃ, teṣu te samyagvartamānasyāyamagniḥ sarvagandharasaratnabījāni yatheritāśca devatāḥ śivāya syuḥ, ato+anyathā vartamānasyāśivāyeti/
evaṃ bruvati cācārye śiṣyaḥ 'tathā'iti brūyāt/
yathopadeśaṃ ca kurvannadhyāpyaḥ, ato+anyathā tvanadhyāpyaḥ/
adhyāpyamadhyāpayan hyācāryo yathoktaiścādhyāpanaphalairyogamāpnotyanyaiścānuktaiḥ śreyaskarairguṇaiḥ śiṣyamātmānaṃ ca yunakti/
saṃbhāṣāvidhimata ūrdhvaṃ vyākhyāsyāmaḥ---bhiṣak bhiṣajā saha saṃbhāṣeta/
tadvidyasaṃbhāṣā hi jñānābhiyogasaṃharṣakarī bhavati, vaiśāradyamapi cābhimirvartayati, vacanaśaktimapi cādhatte, yaśaścābhidīpayati, pūrvaśrute ca saṃdehavataḥ punaḥ śravaṇācchrutasaṃśayamapakarṣati, śrute cāsaṃdehavato bhūyo+adhyavasāyamabhinirvartayati, aśrutamapi ca kañcidarthaṃ śrotraviṣayamāpādayati, yaccācāryaḥ śiṣyāya śuśrūṣave prasannaḥ krameṇopadiśati guhyābhimatamarthajātaṃ tat paraspareṇa saha jalpan *piṇḍena vijigīṣurāha saṃharṣāt, tasmāttadvidyasaṃbhāṣāmabhipraśaṃsanti kuśalāḥ//
dvividhā tu khalu tadvidyasaṃbhāṣā bhavati---sandhāyasaṃbhāṣā, vigṛhyasaṃbhāṣā ca//
tatra jñānavijñānavacanaprativacanaśaktisaṃpannenākopanenānupaskṛtavidyenānasūyakenānuneyenānunayakovidena kleśakṣameṇa priyasaṃbhāṣaṇena ca saha sandhāyasaṃbhāṣā vidhīyate/
tathāvidhena saha kathayan visrabdhaḥ kathayet, pṛcchedapi ca visrabdhaḥ, pṛcchate cāsmai visrabdhāya viśadamarthaṃ brūyāt, na ca nigrahabhayādudvijeta, nigṛhya cainaṃ na hṛṣyet, na ca pareṣu vikattheta, na ca mohādekāntagrāhī syāt, na cāviditamarthamanuvarṇayet, *samyak cānunayenānunayet, tatra cāvahitaḥ syāt/
ata ūrdhvamitareṇa saha vigṛhya *saṃbhāṣāyāṃ jalpecchreyasā yogamātmanaḥ paśyan/
prāgeva ca *jalpājjalpāntaraṃ parāvarāntaraṃ pariṣadviśeṣāṃśca samyak parīkṣeta/
samyakparīkṣā hi buddhimatāṃ kāryapravṛttinivṛttikālau śaṃsati, tasmāt parīkṣāmabhipraśaṃsanti kuśalāḥ/
parīkṣamāṇastu khalu parāvarāntaramimān jalpakaguṇāñ śreyaskarān doṣavataśca parīkṣeta samyak; tadyathā---śrutaṃ vijñānaṃ dhāraṇaṃ pratibhānaṃ vacanaśaktiriti, etān guṇān śreyaskarānāhuḥ; imān punardoṣavataḥ, tadyathā---kopanatvamavaiśāradyaṃ bhīrutvamadhāraṇatvamanavahitatvamiti/
etān guṇān gurulāghavataḥ parasya caivātmanaśca tulayet//
tatra trividhaḥ paraḥ saṃpadyate---pravaraḥ, pratyavaraḥ, samo vā, guṇavinikṣepataḥ; natveva kārtsneyana//
pariṣattu khalu dvividhā---jñānavatī, mūḍhapariṣacca/
saiva dvividhā satī trividhā punaranena kāraṇavibhāgena---suhṛtpariṣat, udāsīnapariṣat, *pratiniviṣṭapariṣacceti/
tatra pratiniviṣṭāyāṃ pariṣadi jñānavijñānavacanaprativacanaśaktisaṃpannāyāṃ mūḍhāyāṃ vā na kathaṃcit kenacit saha jalpo vidhīyate; mūḍhāyāṃ tu suhṛtpariṣadyudāsīnāyāṃ vā jñānavijñānavacanaprativacanaśaktīrantareṇāpy-*adīptayaśasā mahājavacidviṣṭenāpi saha jalpo vidhīyate/
tadvidhena ca saha kathayatā āviddhadīrghasūtrasaṃkulairvākyadaṇḍakaiḥ kathayitavyam, atihṛṣṭaṃ muhurmuhurupahasatā paraṃ nirūpayatā ca parṣadamākārairbruvataścāsya vākyāvakāśo na deyaḥ; kaṣṭaśabdaṃ ca *bruvatā vaktavyo nicyate, athavā punarhīnā te pratijñā, iti/
punaścāhū(hva)yamānaḥ prativaktavyaḥ---*parisaṃvatsaro bhavān śikṣasva tāvat; na tvayā gururupāsito nūnam, athavā paryāptametāvatte; sakṛdapi hi parikṣepikaṃ nihataṃ nihatamāhuriti nāsya yogaḥ kartavyaḥ kathañcit/
apyevaṃ śreyasā saha vigṛhya vaktavyamityāhureke; natvevaṃ jyāyasā saha vigrahaṃ praśaṃsanti kuśalāḥ//
pratyavareṇa tu saha samānābhimatena vā vigṛhya jalpatā suhṛtpariṣadi kathayitavyam, athavā+apyudāsīnapariṣadyavadhānaśravaṇajñānavijñānopadhāraṇavacanaprativacanaśaktisaṃpannāyāṃ kathayatā cāvahitena parasya sādguṇyadoṣabalamavekṣitavyaṃ, samavekṣya ca yatrainaṃ śreṣṭhaṃ manyeta nāsya tatra jalpaṃ yojayedanāviṣkṛtamayogaṃ kurvan; yatra tvenamavaraṃ manyeta tatraivainamāśu nigṛhṇīyāt/
tatra khalvime pratyavarāṇāmāśu nigrahe bhavantyupāyāḥ; tadyathā---śrutahīnaṃ mahatā sūtrapāṭhenābhibhavet, vijñānahīnaṃ punaḥ kaṣṭaśabdena vākyena, vākyadhāraṇāhīnamāviddhadīrghasūtrasaṃkulairvākyadaṇḍakaiḥ, patibhāhīnaṃ punar-*vacanenaikavidhenānekārthavācinā, vacanaśaktihīnamardhoktasya *vākyasyākṣepeṇa, aviśāradamapatrapaṇena, kopanamāyāsanena, bhīruṃ vitrāsanena, anavahitaṃ niyamaneneti/
evametairupāyaiḥ paramavaramabhibhavecchīghram//
tatra ślokau--- vigṛhya kathayedyktyā yuktaṃ ca na nivārayet/
vigṛhyabhāṣā tīvraṃ hi keṣāṃciddrohamāvahet//
nākāryamasti kruddhasya nāvācyamapi vidyate/
kuśalā nābhinandanti kalahaṃ samitau satām//
*prāgeva tāvadidaṃ kartuṃ yateta---sandhāya parṣadā+ayanabhūtamātmanaḥ prakaraṇamādeśayitavyaṃ, yadvā parasya bhṛśadurgaṃ syāt, pakṣamathavā parasya bhṛśaṃ vimukhamānayet; pariṣadi copasaṃhitāyāmaśakyamasmābhirvaktum, eṣaiva te pariṣadyatheṣṭaṃ yathāyogaṃ yathābhiprāyaṃ vādaṃ vādamaryādāṃ ca sthāpayiṣyatītyuktvā tūṣṇīmāsīta//
tatredaṃ vādamaryādālakṣaṇaṃ bhavati---idaṃ vācyam, idamavācyam, evaṃ parājito bhavatīti//
imāni tu khalu padāni *bhiṣagvādamārgajñānārthamadhigamyāni bhavanti; tadyathā---vādaḥ, dravyaṃ, guṇāḥ, karma, sāmānyaṃ, viśeṣaḥ, samavāyaḥ, pratijñā, sthāpanā, pratiṣṭhāpanā, hetuḥ, dṛṣṭāntaḥ, upanayaḥ, nigamanam, uttaraṃ, siddhāntaḥ, śabdaḥ, pratyakṣam, anumānam, aitihyam, aupamyaṃ, saṃśayaḥ, prayojanaṃ, savyabhicāraṃ, jijñāsā, vyavasāyaḥ, arthaprāptiḥ, saṃbhavaḥ, anuyojyam, ananuyojyam, anuyogaḥ, pratyanuyogaḥ, vākyadoṣaḥ, vākyapraśaṃsā, chalam, ahetuḥ, atītakālam, upālambhaḥ, parihāraḥ, pratijñāhāniḥ, abhyanujñā, hetvantaram, arthāntaraṃ, nigrahasthānamiti//
tatra vādo nāma sa yat pareṇa saha śāstrapūrvakaṃ vigṛhya kathayati/sa ca dvividhaḥ saṃgraheṇa---jalpaḥ, vitaṇḍā ca/
tatra pakṣāśritayorvacanaṃ jalpaḥ, jalpaviparyayo vitaṇḍā/
yathā---ekasya pakṣaḥ punarbhavo+astīti, nāstityaparasya; tau ca svasvapakṣahetubhiḥ svasvapakṣaṃ sthāpayataḥ, parapakṣamudbhāvayataḥ, eṣa jalpaḥ/
vitaṇḍā nāma parapakṣe doṣavacanamātrameva//
dravya-guṇa-sāmānya-viśeṣa-samavāyāḥ svalakṣaṇaiḥ ślokasthāne pūrvamuktāḥ//
atha pratijñā---pratijñā nāma sādhyavacanaṃ; yathā---nityaḥ puruṣa iti//
atha sthāpanā---sthāpanā nāma tasyā eva pratijñāyā hetudṛṣṭāntopanayanigamanaiḥ sthāpanā/
*pūrvaṃ hi pratijñā, paścāt sthāpanā, kiṃ hyapratijñātaṃ sthāpanyiṣyati; yathā---nityaḥ puruṣa iti pratijñā; hetuḥ---akṛtakatvāditi; *dṛṣṭāntaḥ---yathā++ākāśamiti; upanayaḥ---yathā cākṛtakamākāśaṃ, tacca nityaṃ, tathā puruṣa iti; nigamanaṃ---tasmānnitya iti//
atha pratiṣṭhāpanā---pratiṣṭhāpanā nāma yā tasyā eva *parapratijñāyā viparītārthasthāpanā/
yathā-anityaḥ puruṣa iti *pratijñā; hetuḥ---aindriyakatvāditi; dṛṣṭāntaḥ---yathā *ghṭa iti, upanayo---yathā ghaṭa aindriyakaḥ sa cānityaḥ, tathā cāyamiti; nigamanaṃ---tasmādanitya iti//
atha hetuḥ---heturnāmopalabdhikāraṇaṃ; tat pratyakṣam, anumānam, aitihyam, aupamyamiti; ebhirhetubhiryadupalabhyate tat tattvam//
atha dṛṣṭāntaḥ---dṛṣṭānto nāma yatra mūrkhaviduṣāṃ buddhisāmyaṃ, yo varṇyaṃ *varṇayati/
yathā---agniruṣṇāḥ, dravamudakaṃ, sthirā pṛthivī, ādityaḥ prakāśaka iti; yathā *ādityaḥ prakāśakastathā *sāṃkhyajñānaṃ prakāśakamiti//
upayo nigamanaṃ coktaṃ sthāpanāpratiṣṭhāpanāvyākhyāyām//
athottaram---uttaraṃ nāma sādharmyopadiṣṭe hetau vaidharmyavacanaṃ, vaidharmyopdiṣṭe vā hetau sādharmyavacanam/
yathā---'hetusadharmāṇo vikārāḥ, śītakasya hi vyādherhetubhiḥ sādharmyaṃ himaśiśiravātasaṃsparśāḥ', iti bruvataḥ paro brūyāt---hetuvidharmāṇo vikārāḥ, yathā śarīrāvayavānāṃ dāhauṣṇyakothaprapacane *hetuvaidharmyaṃ himaśiśiravātasaṃsparśā iti/
atha siddhāntaḥ---siddhānto nāma sa yaḥ parīkṣakairbahuvidhaṃ parīkṣya hetubhiśca sādhayitvā sthāpyate nirṇayaḥ/
sa caturvidhaḥ---sarvatantrasiddhāntaḥ, pratitantrasiddhāntaḥ, adhikaraṇasiddhāntaḥ, abhyupagamasiddhāntaśceti/
tatra sarvatantrasiddhānto nāma tasmiṃstasmin sarvasmiṃstantre tattat prasiddhaṃ; yathā santi nidānāni, santi vyādhayaḥ, santi siddhyupāyāḥ sādhyānāmiti/
pratitantrasiddhānto nāma tasmiṃstasminnekaikasmiṃstantre tattat prasiddhaṃ; yathā---anyatrāṣṭau rasāḥ ṣaḍatra, pañcendriyāṇyatra ṣaḍindriyāṇyanyatra tantre, vātādikṛtāḥ sarve vikārā yathā+anyatra, atra vātādikṛtā bhūtakṛtāśca prasiddhāḥ/
adhikaraṇasiddhānto nāma sa yasminnadhikaraṇe prastūyamāne siddhānyanyānyapyadhikaraṇāni bhavanti, yathā---'na muktaḥ karmānubandhikaṃ kurute, nispṛhatvāt' iti prastute siddhāḥ karmaphala-mokṣa-puruṣa-pretyabhāvā bhavanti/
abhyupagamasiddhānto nāma sa yamarthamasiddhamaparīkṣitamanupadiṣṭamahetukaṃ vā vādakāle+abhyupagacchanti bhiṣajaḥ; tadyathā---dravyaṃ pradhānamiti kṛtvā vakṣyāmaḥ, guṇāḥ pradhānamiti kṛtvā vakṣyāmaḥ, *vīryaṃ pradhānamiti kṛtvā vakṣyāmaḥ, ityevamādiḥ/
atha śabdaḥ---śabdo nāma varṇasamāmnāyaḥ; sa caturvidhaḥ---dṛṣṭārthaśca, adṛṣṭārthaśca, satyaśca, anṛtaśceti/
tatra dṛṣṭārtho nāma---tribhirhetubhirdoṣāḥ prakupyanti, ṣaḍbhirupakramaiśca praśāmyanti, sati śrotrādisadbhāve śabdādigrahaṇamiti/
adṛṣṭārthaḥ punaḥ---asti pretyabhāvaḥ, asti mokṣa iti/
satyo nāma---yathārthabhūtaḥ; santyāyurvedopadeśāḥ, santi siddhyupāyāḥ sādhyānāṃ vyādhīnāṃ, santyārambhaphalānīti/
atha pratyakṣaṃ---pratyakṣaṃ nāma tadyadātmanā cendriyaiśca svayamupalabhyate; tatrātmapratyakṣāḥ sukhaduḥkhecchādveṣādayaḥ, śabdādayastvindriyapratyakṣāḥ//
athānumānam---anumānaṃ nāma tarko yuktyapekṣaḥ; yathā---agniṃ jaraṇaśaktyā, balaṃ vyāyāmaśaktyā, śrotrādīni śabdādigrahaṇenetyevamādi//
athaitihyam---aitihyaṃ nāmāptopadeśo vedādiḥ//
athaupamyam---aupamyaṃ nāma yadanyenānyasya sādṛśyamadhikṛtya prakāśanaṃ; yathā---daṇḍena daṇḍakasya, dhanuṣā dhanuḥstambhasya, iṣvāsenā++ārogyadasyeti//
atha saṃśayaḥ---saṃśayo nāma *sandehalakṣaṇānusandigdheṣvartheṣvaniścayaḥ; yathā---dṛṣṭā hyāyuṣmallakṣaṇairupetāścānupetāśca tathā sakriyāścākriyāśca puruṣāḥ śīghrabhaṅgāścirajīvinaśca, etadubhayadṛṣṭatvāt saṃśayaḥ---kimasti khalvakālamṛtyuruta nāstīti//
atha prayojanaṃ---prayojanaṃ nāma yadarthamārabhyanta ārambhāḥ; yathā---yadyakālamṛtyurasti tato+ahamātmānamāyuṣyairupacariṣyāmyanāyuṣyāṇi ca parihariṣyāmi, kathaṃ māmakālamṛtyuḥ prasaheteti//
atha savyabhicāraṃ---savyabhicāraṃ nāma yadvyabhicaraṇaṃ; yathā---bhavedidamauṣadhamasmin vyādhau yaugikamathavā neti//
atha jijñāsā---jijñāsā nāma parīkṣā; yathā bheṣajaparīkṣottarakālamupadekṣyate//
atha vyavasāyaḥ---vyavasāyo nāma niścayaḥ; yathā---vātika evāyaṃ vyādhiḥ, *idamevāsya bheṣajaṃ ceti//
athārthaprāptiḥ---arthaprāptirnāma yatraikenārthenoktenāparasyārthasyānuktasyāpi siddhiḥ; yathā---nāyaṃ saṃtarpaṇasādhyo vyādhirityukte bhavatyarthaprāptiḥ---apatarpaṇasādhyo+ayamiti, nānena divā bhoktavyamityukte bhavatyarthaprāptiḥ---niśi bhoktavyamiti//
atha saṃbhavaḥ---yo yataḥ saṃbhavati sa tasya saṃbhavaḥ; yathā---ṣaḍdhātavo garbhasya, vyādherahitaṃ, hitamārogyasyeti//
athānuyojyam---anuyojyaṃ nāma yadvākyaṃ vākyadoṣayuktaṃ tat/
*sāmānyato vyāhṛteṣvartheṣu vā viśeṣagrahaṇārthaṃ yadvākyaṃ tadapyanuyojyaṃ; yathā---'saṃśodhanasādhyo+ayaṃ vyādhiḥ' ityukte 'kiṃ vamanasādhyo+ayaṃ, kiṃvā virecanasādhyaḥ' ityanuyujyate//
athānanuyojyam---ananuyojyaṃ nāmāto viparyayeṇa; yathā---ayamasādhyaḥ//
athānuyogaḥ---anuyogo nāma sa yat tadvidyānāṃ tadvidyaireva sārdhaṃ tantre tantraikadeśe vā praśnaḥ praśnaikadeśo vā jñānavijñāvacanaprativacanaparīkṣārthamādiśyate/
yathā---'nityaḥ puruṣaḥ' iti pratijñāte yat paraḥ 'ko hetuḥ' ityāha, so+anuyogaḥ//
atha pratyanuyogaḥ---pratyanuyogo nāmānuyogasyānuyogaḥ; yathā---asyānuyogasya punaḥ ko heturiti//
atha vākyadoṣaḥ---vākyadoṣo nāma yathā khalvasminnartha nyūnam, anarthakam, apārhtakaṃ, viruddhaṃ ceti; etāni hyantareṇa na prakṛto+arhtaḥ praṇaśyet/
tatra nyūnaṃ---pratijñāhetūdāharaṇopanayanigamanānāmanyatamenāpi nyūnaṃ nyūnaṃ bhavati; yadvā bahūpadiṣṭahetukamekena hetunā sādhyate tacca nyūnam/
athādhikam---adhikaṃ nāma yannyanaviparītaṃ, yadvā++āyurvede bhāṣyamāṇe bārhaspatyamauśanasamanyadvā yatkiṃcidapratisaṃbaddhārthamucyate, yadvā saṃbaddhārthamapi dvirabhidhīyate tat punaruktadoṣatvādadhikaṃ; tacca punaruktaṃ dvividham---arthapunaruktaṃ, śabdapunaruktaṃ ca; tatrārthapunaruktaṃ yathā---bheṣajamauṣadhaṃ sādhanamiti, śabdapunaruktaṃ punarbheṣajaṃ bheṣajamiti/
athānarthakam---anarhtakaṃ nāma yadvacanamakṣaragrāmamātrameva syāt pañcavargavanna cārthato gṛhyate/
athāpārthakam---apārthakaṃ nāma yadarthavacca paraspareṇāsaṃyujyamānārthakaṃ; yathā---cakra-na(ta)kra-vaṃśa-vajra-niśākarā iti/
atha viruddhaṃ---viruddhaṃ nāma yaddṛṣṭāntasiddhāntasamayairviruddhaṃ; tatra pūrvaṃ dṛṣṭāntasiddhāntāvuktau; samayaḥ punastridhā bhavati; yathā---āyurvaidikasamayaḥ, yājñikasamayaḥ, kokṣaśāstrikasamayaśceti; tatrāyurvaidikasamayaḥ-catuṣpādaṃ bheṣajamiti, yājñikasamayaḥ-ālabhyā yajamānaiḥ paśava iti, mokṣaśāstrikasamayaḥ-sarvabhūteṣvahiṃseti; tatra svasamayaviparītamucyamānaṃ viruddhaṃ bhavati/
atha vākyapraśaṃsā---vākyapraśaṃsā nāma yathā khalvasminnarthe tvanyūnam, anadhikam, arthavat, anapārthakam, aviruddham, adhigatapadārthaṃ ceti yattadvākyamananuyojyamiti praśasyate//
atha cchalaṃ---chalaṃ nāma pariśaṭhamarthābhāsamanarthakaṃ vāgvastumātrameva/
taddvividhaṃ---vākchalṃ, sāmānyacchalaṃ ca/
tatra vākchalaṃ nāma yathā---kaścidbrūyāt---navatantre+ayaṃ bhiṣagiti, atha bhiṣag brūyāt---nāhaṃ navatantra ekatantro+ahamiti; paro brūyāt---nāhaṃ bravīmi nava tantrāṇi taveti, api tu navābhyastaṃ te tantramiti; bhiṣak brūyāt---na mayā navābhyastaṃ tantram, anekadhā+abhyastaṃ mayā tantramiti; etadvākchalam/
sāmānyacchalaṃ nāma yathā---vyādhipraśamanāyauṣadhamityukte, paro bhūyāt---sat satpraśamanāyeti kiṃ nu bhavānāha; san hi rogaḥ, sadauṣadhaṃ; yadi ca sat satpraśamanāya bhavati, tatra sat kāsaḥ, sat kṣayaḥ, satsāmānyāt kāsaste kṣayapraśamanāya bhaviṣyatīti/
athāhetuḥ---aheturnāma prakaraṇasamaḥ, saṃśayasamaḥ, varṇyasamaśceti/
tatra prakaraṇasamo nāmāheturyathā---anyaḥ śarīrādātmā nitya iti; paro brūyāt---yasmādanyaḥ śarīrādātmā, tasmānnityaḥ; śarīraṃ hyanityamato vidharmiṇā *cātmanā bhavitavyamityeṣa cāhetuḥ; nahi ya eva pakṣaḥ sa eva heturiti/
saṃśayasamo nāmāheturya eva saṃśayahetuḥ sa eva saṃśayacchedahetuḥ; yathā---ayamāyurvedaikadeśamāha, kiṃnvayaṃ cikitsakaḥ syānna veti saṃśaye paro brūyāt---yasmādayamāyurvedaikadeśamāha tasmāccikitsako+ayamiti, na ca saṃśayacchedahetuṃ viśeṣayati, eṣa cāhetuḥ; na hi ya eva saṃśayahetuḥ, sa eva saṃśayacchedaheturbhavati/
varṇyasamo nāmāhetuḥ-yo heturvarṇyāviśiṣṭaḥ; yathā---kaścidbrūyāt---asparśatvādbuddhiranityā śabdaviditi; atra varṇyaḥ śabdo buddhirapi varṇyā, tadubhayavarṇyāviśiṣṭatvādvarṇyasamo+apyahetuḥ//
athātītakālam---atītakālaṃ nāma yat pūrvaṃ vācyaṃ tat paścāducyate, tat kālātītatvādagrāhyaṃ bhavatīti; *pūrvaṃ vā nigrahaprāptamanigṛhya parigṛhya pakṣāntaritaṃ paścānnigṛhīte, tattasyātītakālatvānnigrahavacanamasamarthaṃ bhavatīti//
athopālambhaḥ-upālambho nāma hetordoṣavacanaṃ; yathā-pūrvamahetavo hetvābhāsā vyākhyātāḥ//
atha parihāraḥ---parihāro nāma tasyaiva doṣavacanasya pariharaṇaṃ; yathā---nityamātmani śarīrasthe jīvaliṅgānyupalabhyante, tasya cāpagamānnopalabhyante, tasmādanyaḥ śarīrādātmā nityaśceti//
atha pratijñāhāniḥ---pratijñāhānirnāma sā pūrvaparigṛhītāṃ pratijñāṃ paryanuyukto yat parityajati, yathā prāk pratijñāṃ kṛtvā nityaḥ puruṣa iti, paryanuyuktastvāha---anitya iti//
athābhyanujñā---abhyanujñā nāma sā ya iṣṭāniṣṭābhyupagamaḥ//
atha hetvantaraṃ---hetvantaraṃ nāma prakṛtahetau vācye yadvikṛtahetumāha//
athārthāntaram---arthāntaraṃ nāmaikasmin vaktavye+aparaṃ yadāha/
yathā-jvaralakṣaṇe vācye pramehalakṣaṇamāha//
atha nigrahasthānaṃ---nigrahasthānaṃ nāma parājayaprāptiḥ; tacca trirabhihitasya vākyasyāparijñānaṃ pariṣadi vijñānavatyāṃ, yadvā ananuyojyasyānuyogo+anuyojyasya cānanuyogaḥ/
pratijñāhāniḥ, abhyanujñā, kālātītavacanam, ahetuḥ, nyūnam, adhikaṃ, vyartham, anarthakaṃ, punaruktaṃ, viruddhaṃ, hetvantaram, arthāntaraṃ ca nigrahasthānam//
iti vādamārgapadāni yathoddeśamabhinirdiṣṭāni bhavanti//
vādastu khalu bhiṣajāṃ pravartamāno pravartetāyurveda eva, nānyatra/
atra hi vākyaprativākyavistarāḥ kevalāścopapattayaḥ sarvādhikaraṇeṣu/
tāḥ sarvāḥ samavekṣya sarvaṃ vākyaṃ brūyāt, nāprakṛtakamaśāstramaparīkṣitamasādhakamākulamavyāpakaṃ vā/
hetumanto hyakaluṣāḥ sarva eva vādavigrahāścikitsite kāraṇabhūtāḥ, praśastabuddhivardhakatvāt; sarvārambhasiddhaṃ hyāvahatyanupahatā buddhiḥ//
imāni khalu tāvadiha kānicit prakaraṇāni bhiṣajāṃ jñānārthamupadekṣyāmaḥ/
jñānapūrvakaṃ hi karmaṇāṃ samārambhaṃ praśaṃsanti kuśalāḥ/
jñātvā hi kāraṇa-karaṇa-kāryayoni-kārya-kāryaphalānubandha-deśa-kāla-pravṛttyupāyān samyagabhinirvartamānaḥ kāryābhinirvṛttāviṣṭaphalānubandhaṃ kāryamabhinirvartayatyanatimahatā yatnena kartā//
tatra kāraṇaṃ nāma tad *yat karoti, sa eva hetuḥ, sa kartā//
karaṇaṃ punastad yadupakaraṇāyopakalpate kartuḥ kāryābhinirvṛttau prayatamānasya//
kāryayonistu sā yā vikriyamāṇā kāryatvamāpadyate//
kāryaṃ tu tadyasyābhinirvṛttimabhisamdhāya kartā pravartate //
kāryaphalaṃ punastad yatprayojanā kāryābhinirvṛttiriṣyate//
anubandhaḥ khalu sa yaḥ kartāramavaśyamanubadhnāti kāryāduttarakālaṃ kāryanumittaḥ śubho vā+apyaśubho bhāvaḥ//
pravṛttistu khalu ceṣṭā kāryārthā; saiva kriyā, karma, yatnaḥ, kāryasamārambhaśca//
upāyaḥ punastrayāṇāṃ kāraṇādīnāṃ sauṣṭhavam-*abhividhānaṃ ca samyak kāryakāryaphalānubandhavarjyānāṃ, kāryāṇāmabhinirvartaka *ityatastūpāyaḥ; kṛte nopāyārtho+asti, na ca vidyate tadātve, kṛtāccottarakālaṃ phalaṃ, phalāccānubandha iti//
etaddaśavidhamagre parīkṣyaṃ, tato+anantaraṃ kāryārthā pravṛttiriṣṭā/
tasmādbhiṣak kāryaṃ cikīrṣuḥ prāk kāryasamārambhāt parīkṣayā kevalaṃ parīkṣyaṃ parīkṣya karma samārabheta kartum//
tatra cedbhiṣagabhiṣagvā bhiṣajaṃ kaścidevaṃ khalu pṛcched---vamanavirecanāsthāpanānuvāsanaśirovirecanāni prayoktukāmena bhiṣajā katividhayā parīkṣayā katividhameva parīkṣyaṃ, kaścātra parīkṣyaviśeṣaḥ, kathaṃ ca parīkṣitavyaḥ, kiṃprayojanā ca parīkṣā, kva ca vamanādīnāṃ pravṛttiḥ, kva ca nivṛttiḥ, pravṛttinivṛttilakṣaṇasaṃyoge ca kiṃ naiṣṭhikaṃ, kāni ca vamanādīnāṃ bheṣajadravyāṇyupayogaṃ gacchantīti//
sa evaṃ pṛṣṭo yadi mohayitumicchet, brūyādenaṃ---bahuvidhā hi parīkṣā tathā parīkṣyavidhibhedaḥ, katamena vidhibhedaprakṛtyantareṇa bhinnayā parīkṣayā kena vā vidhibhedaprakṛtyantareṇa parīkṣyasya bhinnasya bhedāgraṃ bhavān *pṛcchatyāyamānaṃ; nedānīṃ bhavato+anyena vidhibhedaprakṛtyantareṇa bhinnayā parīkṣayā+anyena vā vidhibhedaprakṛtyantareṇa parīkṣyasya bhinnasyābhilaṣitamarthaṃ śrotumahamanyena parīkṣāvidhibhedenānyena vā vidhibhedaprakṛtyantareṇa parīkṣyaṃ bhittvā+*anyathā++ācakṣāṇa icchāṃ pūrayeyamiti//
sa yaduttaraṃ brūyāttat samīkṣyottaraṃ vācyaṃ syādyathoktaṃ ca prativacanavidhimavekṣya; *samyak yadi tu brūyānna cainaṃ mohayitumicchet, prāptaṃ tu vacanakālaṃ manyeta, kāmamasmai brūyādāptameva nikhilena//
dvividhā tu khalu parīkṣājñānavatāṃ---pratyakṣam, anumānaṃ ca/
etaddhi dvayamupadeśaśca parīkṣā syāt/
eva meṣā dvividhā parīkṣā, trividhā vā sahopadeśena//
daśavidhaṃ tu parīkṣyaṃ kāraṇādi yaduktamagre, tadiha bhiṣagādiṣu saṃsārya saṃdarśayiṣyāmaḥ---iha kāryaprāptau kāraṇaṃ bhiṣak, karaṇaṃ punarbheṣajaṃ, kāryayonirdhātuvaiṣamyaṃ, kāryaṃ dhātusāmyaṃ, kāryaphalaṃ sukhāvāptiḥ, anubandhaḥ khalvāyuḥ, deśo bhūmirāturaśca, kālaḥ punaḥ saṃvatsaraścāturāvasthā ca, pravṛttiḥ pratikarmasamārambhaḥ, upāyastu bhiṣagādīnāṃ sauṣṭhavam-*abhividhānaṃ ca samyak/ ihāpyasyopāyasya viṣayaḥ pūrveṇaivopāyaviśeṣeṇa vyākhyātaḥ/
iti kāraṇādīni daśa daśasu bhiṣagādiṣu saṃsārya saṃdarśitāni, tathaivānupūrvyaitaddaśavidhaṃ parīkṣyamuktaṃ ca//
tasya yo yo *viśeṣo yathā yathā ca parīkṣitavyaḥ, sa tathā tathā vyākhyāsyate//
kāraṇaṃ bhiṣagityuktamagre, tasya parīkṣā---bhiṣaṅnāma yo bhiṣajyati, yaḥ sūtrārthaprayogakuśalaḥ, yasya cāyuḥ sarvathā viditaṃ yathāvat/
sa ca sarvadhātusāmyaṃ cikīrṣannātmānamevāditaḥ parīkṣeta guṇiṣu guṇataḥ kāryābhinirvṛttiṃ paśyan, kaccidahamasya kāryasyābhinirvartane samarhto na veti; tatreme bhiṣagguṇā yairupapanno bhiṣagdhātusāmyābhinirvartane samartho bhavati; tadyathā---paryavadātaśrutatā, paridṛṣṭakarmatā, dākṣyaṃ, śaucaṃ, jitahastatā, upakaraṇavattā, sarvendriyopapannatā, prakṛtijñatā, pratipattijñatā ceti//
bheṣajaṃ nāma tadyadupakaraṇāyopakalpate bhiṣajo dhātusāmyābhinirvṛttau prayatamānasya viśeṣataścopāyāntebhyaḥ/
taddvividhaṃ vyapāśrayabhedāt---daivavyapāśrayaṃ, yuktivyaṛpāśrayaṃ ceti/
tatra daivavya pāśrayaṃ---mantrauṣadhimaṇimaṅgalabalyupahārahomaniyamaprāyaścittopavāsasvastyayanapraṇipātagamanādi, yuktivyapāśrayaṃ---saṃśodhanopaśamane ceṣṭāśca dṛṣṭaphalāḥ/
etaccaiva bheṣajamaṅgabhedādapi dvividhaṃ---dravyabhūtam, adravyabhūtaṃ ca/
tatra yadadravyabhūtaṃ tadupāyābhiplutam/
upāyo nāma bhayadarśanavismāpanavismāraṇakṣobhaṇaharṣaṇabharstanavadhabandhasvapnasaṃvāhanādiramūrto bhāvaviśeṣo yathoktāḥ siddhyupāyāśca^*upāyābhiplutā iti/
yattu dravyabhūtaṃ tadvamanādiṣu yogamupaiti/
tasyāpīyaṃ parīkṣā---idamevaṃprakṛtyai(e?)vaṃguṇamivaṃprabhāvamasmin deśe jātamasminnṛtāvevaṃ gṛhītamevaṃ nihitamevamupaskṛtamanayā ca mātrayā yuktamasmin vyādhāvevaṃvidhasya puruṣasyaivatāvantaṃ doṣamapakarṣatyupaśamayati vā, yadanyadapi caivaṃvidhaṃ bheṣajaṃ bhavettacca^*anena viśeṣeṇa yuktamiti//
kāryayonirdhātuvaiṣamyaṃ, tasya lakṣaṇaṃ vikārāgamaḥ/
parīkṣā tvasya vikāraprakṛteścaivonātiriktaliṅgaviśeṣāvṛekṣaṇaṃ vikārasya ca sādhyāsādhyamṛdudāruṇaliṅgaviśeṣāvekṣaṇamiti//
kāryaṃ dhātusāmyaṃ, tasya lakṣaṇaṃ vikāropaśamaḥ/ parīkṣā tvasya-rugupaśamanaṃ, svaravarṇayogaḥ, śarīropacayaḥ, balavṛddhiḥ, abhyavahāryābhilāṣaḥ, rucirāhārakāle, abhyavahṛtasya cāhārasya kāle samyagjaraṇaṃ, nidrālābho yathākālaṃ, vaikāriṇāṃ ca svapnānāmadarśanaṃ, sukhena ca pratibodhanaṃ, vātamūtrapurīṣaretasāṃ muktiḥ, sarvākārairmanobuddhīndriyāṇāṃ cāvyāpattiriti//
kāryaphalaṃ sukhāvāptiḥ, tasya lakṣaṇaṃ---manobuddhīcdriyaśarīratuṣṭiḥ//
anubandhastu khalvāyuḥ, tasya lakṣaṇaṃ---prāṇaiḥ saha saṃyogaḥ//
tatra bhūmiparīkṣā āturaparijñānahetorvā syādauṣadhaparijñānahetorvā/
tatra tāvadiyamāturaparijñānahetoḥ/
tadyathā---ayaṃ kasmin bhūmideśe jātaḥ saṃvṛddho vyādhito vā; tasmiṃśca bhūmideśe manuṣyāṇāmidamāhārajātam, idaṃ vihārajātam, idamācārajātam, etāvacca balam, evaṃvidhaṃ sattvam, evaṃvidhaṃ sātmyam, evaṃvidho doṣaḥ, bhaktiriyam, ime vyādhayaḥ, hitamidam, ahitamidamiti *prāyograhaṇena/
auṣadhaparijñānahetostu kalpeṣu bhūmiparīkṣā vakṣyate//
tasya parīkṣā āyuṣaḥ pramāṇajñānahetorvā syād, baladoṣapramāṇajñānahetorvā/
tatra tāvadiyaṃ baladoṣapramāṇajñānahetoḥ; doṣapramāṇānurupo hi *bheṣajapramāṇavikalpo balapramāṇaviśeṣāpekṣo bhavati/
sahasā hyatibalamauṣadhamaparīkṣakaprayuktamalpabalamāturamatipātayet; na hyatibalānyāgreyavāyavīyānyauṣadhānyagnikṣāraśastrakarmāṇi vā śakyante+alpabalaiḥ soḍhum; asahyātitīkṣṇavegatvāddhi tāni sadyaḥprāṇaharāṇi syuḥ/
etaccaiva kāraṇamapekṣamāṇā hīnabalamāturamaviṣādakarairmṛdusukumāraprāyairuttarottaragurubhiravibhramairanātyayikaiścopacarantyauṣadhaiḥ; viśeṣataśca nārīḥ, tā hyanavasthitamṛduvivṛtaviklavahṛdayāḥ prāyaḥ sukumāryo+abalāḥ parasaṃstabhyāśca/
tathā balavati balavadvyādhiparigate svalpabalamauṣadhamaparīkṣakaprayuktamasādhakameva bhavati/
tasmādāturaṃ parīkṣeta prakṛtitaśca, vikṛtitaśca, sārataśca, saṃhananataśca, pramāṇataśca, sātmyataśca, sattvataśca, āhāraśaktitaśca, vyāyāmaśaktitaśca, vayastaśceti, balapramāṇaviśeṣagrahaṇahetoḥ//
*tatra prakṛtyādīn bhāvānanuvyākhyāsyāmaḥ/
tadyathā---śukraśoṇitaprakṛtiṃ, kālagarbhāśayaprakṛtiṃ, āturāhāravihāraprakṛtiṃ, mahābhūtavikāraprakṛtiṃ ca garbhaśarīramapekṣate/
*etāni hi yena *doṣeṇādhikenaikenānekena vā samanubadhyante, tena tena doṣeṇa garbho+anubadhyate; tataḥ sā sā doṣaprakṛtirucyate manuṣyāṇāṃ garbhādipravṛttā/
tasmācchleṣmalāḥ prakṛtyā kecit, pittalāḥ kecit, vātalāḥ kecit, saṃsṛṣṭāḥ kecit, samadhātavaḥ kecidbhavanti/
teṣāṃ hi lakṣaṇāni vyākhyāsyāmaḥ//
śleṣmā hi snigdhaślakṣṇamṛdumadhurasārasāndramandastimitaguruśītavijjalācchaḥ/
tasya snehācchleṣmalāḥ snigdhāṅgāḥ, ślakṣṇatvācchlakṣṇāṅgāḥ, mṛdutvāddṛṣṭisukhasukumārāvadātagātrāḥ, māduryāt prabhūtaśukravyavāyāpatyāḥ, sāratvāt sārasaṃhatasthiraśarīrāḥ, sāndratvādupacitaparipūrṇasarvāṅgāḥ, mandatvānmandaceṣṭāhāravyāhārāḥ, staimityādaśīdhrārambhakṣobhavikārāḥ, gurutvāt sārādhiṣṭhitāvasthitagatayaḥ, śaityādalpakṣuttṛṣṇāsaṃtāpasvedadoṣāḥ, vijjalatvāt suśliṣṭasārasandhibandhanāḥ, tathā+acchatvāt prasannadarśanānanāḥ prasannasnigdhavarṇasvarāśca bhavanti/
ta evaṃguṇayogācchleṣmalā balavanto vasumanto vidyāvanta aujasvinaḥ śāntā āyuṣmantaśca bhavanti//
pittamuṣṇaṃ tīkṣṇaṃ dravaṃ visramamlaṃ kaṭukaṃ ca/
tasyauṣṇyāt pittalā bhavantyuṣṇāsahā, uṣṇamukhāḥ, *sukumārāvadātagātrāḥ, prabhūtavipluvyaṅgatilapiḍakāḥ, kṣutpipāsāvantaḥ, kṣipravalīpalitakhālityadoṣāḥ, prāyo mṛdvalpakapilaśmaśrulomakeśāśca; taikṣṇyāttīkṣṇaparākramāḥ, tīkṣṇāgnayaḥ, prabhūtāśanapānāḥ, kleśāsahiṣṇavo, dandaśūkāḥ; dravatvācchithilamṛdusandhimāṃsāḥ, prabhūtasṛṣṭasvedamūtrapurīṣāśca; visratvāt prabhūtapūtikakṣāsyaśiraḥśarīragandhāḥ; kaṭvamlatvādalpaśukravyavāyāpatyāḥ; ta evaṃguṇayogāt pittalā madhyabalā madhyāyuṣo madhyajñānavijñānavittopakaraṇavantaśca bhavanti//
vātastu rūkṣalaghucalabahuśīghraśītaparuṣaviśadaḥ/
tasya raukṣyādvātalā rūkṣāpacitālpaśarīrāḥ pratatarūkṣa-*kṣāmasannasaktajarjarasvarā jāgarūkāśca bhavanti, laghutvāllaghucapalagaticeṣṭāhāravyāhārāḥ, calatvādanavasthitasandhyakṣibhrūhanvoṣṭhajihvāśriraḥskandhapāṇipādāḥ, bahutvādbahupralāpakaṇḍarāsirāpratānāḥ, śīghratvācchrīghrasamārambhakṣobhavikārāḥ śīghratrāsarāgavirāgāḥ śrutagrāhiṇo+alpasmṛtayaśca, śaityācchītāsahiṣṇavaḥ pratataśītakodvepakastambhāḥ, pāruṣyāt paruṣakeśaśmaśruromanakhadaśanavadanapāṇipādāḥ, vaiśadyāt sphuṭitāṅgāvayavāḥ satatasandhiśabdagāminaśca bhavanti; ta evaṃ guṇayogādvātalāḥ prāyeṇālpabalāścālpāyuṣaścālpāpatyāścālpasādhanāścālpadhanāśca bhavanti//
sarvaguṇasamuditāstu samadhātavaḥ/
ityevaṃ prakṛtitaḥ parīkṣeta//
vikṛtitaśceti vikṛtirucyate vikāraḥ/
tatra vikāraṃ hetu-doṣa-dūṣya-prakṛti-deśa-kāla-balaviśeṣairliṅgataśca parīkṣeta, na hyantareṇa hetvādīnāṃ balaviśeṣaṃ vyādhibalaviśeṣopalabdhiḥ/
yasya hi vyādherdoṣa-dūṣya-prakṛti-deśa-kāla-balasāmyaṃ bhavati, mahacca hetuliṅgabalaṃ, sa vyādhirbalavān bhavati; tadviparyayāccālpabalaḥ; madhyabalastu doṣadūṣyādīnāmanyatamasāmānyāddhetuliṅgamadhyabalatvāccopalabhyate//
sārataśceti sārāṇyaṣṭau puruṣāṇāṃ balamānaviśeṣajñānārthamupadiśyante; tadyathā---tvagraktamāṃsamedo+asthimajjaśukrasattvānīti//
tatra snigdhaślakṣṇamṛduprasannasūkṣmālpagambhīrasukumāralomā saprabheva ca tvak tvaksārāṇām/
sā sāratā sukhasaubhāgyaiśvaryopabhogabuddhividyārogyapraharṣaṇānyāyuṣyatvaṃ cācaṣṭe//
karṇākṣimukhajihvānāsauṣṭhapāṇipādatalanakhalalāṭamehanaṃ snigdharaktavarṇaṃ śrīmadbhrājiṣṇu raktasārāṇām/
sā sāratā sukhamuddhatāṃ medhāṃ manasvitvaṃ saukumāryamanatibalamakleśasahiṣṇutvamuṣṇāsahiṣṇutvaṃ cācaṣṭe//
śaṅkhalalāṭakṛkāṭikākṣigaṇḍahanugrīvāskandhodarakakṣavakṣaḥpāṇipādasandhayaḥ sthiraguruśubhamāṃsopacitā māṃsasārāṇām/
sā sāratā kṣamāṃ dhṛtimalaulyaṃ vittaṃ vidyāṃ sukhamārjavamārogyaṃ balamāyuśca dīrghamācaṣṭe//
varṇasvaranetrakeśalomanakhadantauṣṭhamūtrapurīṣeṣu viśeṣataḥ sneho medaḥsārāṇām/
sā sāratā vittaiśvaryasukhopabhogapradānānyārjavaṃ sukumāropacāratāṃ cācaṣṭe//
pārṣṇigulphajānvaratnijatrucibukaśiraḥparvasthūlāḥ sthūlāsthinakhadantāścāsthisārāḥ/
te mahotsāhāḥ kriyāvantaḥ kleśasahāḥ sārasthiraśarīrā bhavantyāyuṣmantaśca//
mṛdvaṅgā balavantaḥ snigdhavarṇasvarāḥ sthūladīrghavṛttasandhayaśca majjasārāḥ/
te dīrghāyuṣo balavantaḥ śrutavittavijñānāpatyasaṃmānabhājaśca bhavanti//
saumyāḥ saumyaprekṣiṇaḥ kṣīrapūrṇalocanā iva praharṣabahulāḥ snigdhavṛttasārasamasaṃhataśikharadaśanāḥ prasannasnigdhavarṇasvarā bhrājiṣṇavo mahāsphicaśca śukrasārāḥ/
te *strīpriyopabhogā balavantaḥ sukhaiśvaryārogyavittasaṃmānāpatyabhājaśca bhavanti//
smṛtimanto bhaktimantaḥ kṛtajñāḥ prajñāḥ śucayo mahotsāhā dakṣā dhīrāḥ samaravikrāntayodhinastyaktaviṣādāḥ suvyavasthitagatigambhīrabuddhiceṣṭāḥ kalyāṇābhiniveśinaśca sattvasārāḥ/
teṣāṃ svalakṣaṇaireva guṇā vyākhyātāḥ//
tatra sarvaiḥ sārairupetāḥ puruṣā bhavantyatibalāḥ *paramasukhayuktāḥ kleśasahāḥ sarvārambheṣvātmani jātapratyayāḥ kalyāṇābhiniveśinaḥ sthirasamāhitaśarīrāḥ susamāhitagatayaḥ sānunādasnigdhagambhīramahāsvarāḥ sukhaiśvaryavittopabhogasaṃmānabhājo mandajaraso mandavikārāḥ prāyastulyaguṇavistīrṇāpatyāścirajīvinaśca//
madhyānāṃ madhyaiḥ sāraviśeṣairguṇaviśeṣā vyākhyātā bhavanti//
iti sārāṇyaṣṭau puruṣāṇāṃ balapramāṇaviśeṣajñānārthamupadiṣṭāni bhavanti//
kathaṃ nu śarīramātradarśanādeva bhiṣaṅnuhyedayamupacitatvādbalavān, ayamalpabalaḥ kṛśatvāt, mahābalo+ayaṃ mahāśarīratvāt, ayamalpaśarīratvādalpabala iti; dṛśyante hyalpaśarīrāḥ kṛśāścaike balavantaḥ; tatra pipīlikābhāraharaṇavat siddhiḥ/
ataśca sārataḥ *parīkṣetetyuktam//
saṃhananataśceti saṃhananaṃ, *saṃhati saṃyojanamityeko+arthaḥ/
tatra samasuvibhaktāsthi, subaddhasandhi, suniviṣṭamāṃsaśoṇitaṃ, susaṃhataṃ śarīramityucyate/
tatra susaṃhataśarīrāḥ puruṣā balavantaḥ, viparyayeṇālpabalāḥ, madhyatvāt saṃhananasya madhyabalā bhavanti//
pramāṇataśceti śarīrapramāṇaṃ punaryathāsvenāṅgulipramāṇenopadekṣyate utsedhavistārāyāmairyathākramam/
tatra *pādau catvāri ṣaṭ caturdaśāṅgulāni, jaṅghe tvaṣṭādaśāṅgule ṣoḍaśāṅgulaparikṣepe ca, jānunī caturaṅgule ṣoḍaśāṅgulaparikṣepe, triṃśadaṅgulaparikṣepāvaṣṭādaśāṅgulāvūru, ṣaḍaṅguladīrghau vṛṣaṇāvaṣṭāṅgulapariṇāhau, śephaḥ ṣaḍaṅguladīrghaṃ pañcāṅgulapariṇāhaṃ, dvādaśāṅgulipariṇāho bhagaḥ, ṣoḍaśāṅgulavistārā kaṭī, daśāṅgulaṃ bastiśiraḥ, daśāṅgulavistāraṃ dvādaśāṅgulamudaraṃ, daśāṅgulavistīrṇe dvādaśāṅgulāyāme pārśve, dvādaśāṅgulaṃ stanāntaraṃ, dvyaṅgulaṃ stanaparyantaṃ, caturviṃśatyaṅgulaviśālaṃ dvādaśāṅgulotsedhamuraḥ, *dvyaṅgulaṃ hṛdayam, aṣṭāṅgulau skandhau, ṣaḍaṅgulāvaṃsau, ṣoḍaśāṅgulau prabāhū, pañcadaśāṅgulau prapāṇī, hastau *dvādaśāṅgulau, kakṣāvaṣṭāṅgulau, trikaṃ dvādaśāṅgulotsadham, aṣṭādaśāṅgulotsedhaṃ pṛṣṭhaṃ, caturaṅgulotsedhā dvāviṃśatyaṅgulapariṇāhā śirodharā, dvādaśāṅgulotsedhaṃ caturviṃśatyaṅgulapariṇāhamānanaṃ, pañcāṅgulamāsyaṃ, cibukauṣṭhakarṇākṣimadhyanāsikālalāṭaṃ caturaṅgulaṃ, ṣoḍaśāṅgulotsedhaṃ dvātriṃśadaṅgulapariṇāhaṃ śiraḥ; iti pṛthaktvenāṅgāvayavānāṃ mānamuktam/
kevalaṃ punaḥ śarīramaṅguliparvāṇi caturaśītiḥ/
tadāyāmavistārasamaṃ samucyate/
tatrāyurbalamojaḥ sukhamaiśvaryaṃ vittamiṣṭāścāpare bhāvā bhavantyāyattāḥ pramāṇavati śarīre; viparyayastvato hīne+adhike vā//
sātmyataśceti sātmyaṃ nāma tadyat sātatyenopasevyamānamupaśete/
tatra ye ghṛtakṣīratailamāṃsarasasātmyāḥ sarvarasasātmyāśca te balavantaḥ kleśasahāścirajīvinaśca bhavanti, rūkṣasātmyāḥ punarekarasasātmyāśca ye te prāyeṇālpabalā alpakleśasahā alpāyuṣo+alpasādhanāśca bhavanti, vyāmiśrasātmyāstu ye te madhyabalāḥ sātmyanimittato bhavanti//
sattvataśceti sattvamucyate manaḥ/
taccharīrasya tantrakamātmasaṃyogāt/
tantrividhaṃ balabhedena---pravaraṃ, madhyam, avaraṃ ceti; ataśca pravaramadhyāvarasattvāḥ puruṣā bhavanti/
tatra pravarasattvāḥ sattvasārāste sāreṣūpadiṣṭāḥ, svalpaśarīrā hyapi te nijāgantunimittāsu mahatīṣvapi *pīḍāsvavyathā dṛśyante sattvaguṇavaiśeṣyāt; madhyasattvāstva-*parānātmanyupanidhāya saṃstambhayantyātmanā++ātmānaṃ parairvā+api saṃstabhyante; hīnasattvāstu nātmanā nāpi paraiḥ sattvabalaṃ prati śakyante upastambhayituṃ, mahāśarīrā hyapi te svalpānāmapi vedanānāmasahā dṛśyante, sannihitabhayaśokalobhamohamānā raudrabhairadviṣṭabībhatsavikṛtasaṃkathāsvapi ca paśupuruṣamāṃsaśoṇitāni cāvekṣya viṣādavaivarṇyamūrcchonmādabhramaprapatanānāmanyatamamāpnuvantyathavā maraṇamiti//
āhāraśaktitaśceti āhāraśaktirabhyavaharaṇaśaktyā jaraṇaśaktyā ca parīkṣyā; balāyuṣī hyāhārāyatte//
vyāyāmaśaktitaśceti vyāyāmaśaktirapi karmaśaktyā parīkṣyā/
karmaśaktyā hyanumīyate *balatraividhyam//
vayastaśceti kālapramāṇaviśeṣāpekṣiṇī hi śarīrāvasthā vayo+abhidhīyate/
tadvayo *yathāsthūlabhedena trividhaṃ---bālaṃ, madhyaṃ, jīrṇamiti/
tatra bālamaparipakvadhātumajātavyañjanaṃ sukumāramakleśasahamasaṃpūrṇabalaṃ śleṣmadhātuprāyamāṣoḍaśavarṣaṃ, vivardhamānadhātuguṇaṃ punaḥ prāyeṇānavasthitasattvamātriṃśadvarṣamupadiṣṭaṃ; madhyaṃ punaḥ samatvāgatabalavīryapauruṣaparākramagrahaṇadhāraṇasmaraṇavacanavijñānasarvadhātuguṇaṃ balasthitamavasthitasattvamaviśīryamāṇadhātuguṇaṃ pittadhātuprāyamāṣaṣṭivarṣamupadiṣṭam; ataḥ paraṃ hīyamānadhātvindriyabalavīryapauruṣaparākramagrahaṇadhāraṇasmaraṇavacanavijñānaṃ bhraśyamānadhātuguṇaṃ vāyudhātuprāyaṃ krameṇa jīrṇamucyate āvarṣaśatam/
varṣaśataṃ khalvāyuṣaḥ pramāṇamasmin kāle; santi ca punaradhikonavarṣaśatajīvino+api manuṣyāḥ; teṣāṃ vikṛtivarjyaiḥ prakṛtyādibalaviśeṣairāyuṣo lakṣaṇataśca pramāṇamupalabhya vayasastritvaṃ vibhajet//
evaṃ prakṛtyādīnāṃ vikṛtivarjyānāṃ bhāvānāṃ pravaramadhyāvaravibhāgena balaviśeṣaṃ vibhajet/
vikṛtibalatraividhyena tu doṣabalaṃ trividhamanumīyate/
tato bhaiṣajyasya tīkṣṇamṛdumadhyavibhāgena traividhyaṃ vibhajya yathādoṣaṃ bhaiṣajyamavacārayediti//
āyuṣaḥ pramāṇajñānahetoḥ punar-*indriyeṣu jātisūtrīye ca lakṣaṇānyupadekṣyante//
kālaḥ punaḥ saṃvatsaraścāturāvasthā ca/
tatra saṃvatsaro dvidhā tridhā ṣoḍhā dvādaśadhā bhūyaścāpyataḥ pravibhajyate tattatkāryamabhisamīkṣya/
atra khalu tāvat ṣoḍhā pravibhajya kāryamupadekṣyate-hemanto grīṣmo varṣāśceti śītoṣṇavarṣalakṣaṇāstraya ṛtavo bhavanti, teṣāmantarreṣvitare sādhāraṇalakṣaṇāstraya ṛtavaḥ-prāvṛṭśaradvasantā iti/
prāvṛḍiti prathamaḥ *pravṛṣṭaḥ kālaḥ, tasyānubandho hi varṣāḥ/
evamete saṃśodhanamadhikṛtya ṣaṭ vibhajyante ṛtavaḥ//
tatra sādhāraṇalakṣaṇeṣvṛtuṣu vamanādīnāṃ pravṛttirvidhīyate, nivṛttiritareṣu/
sādhāraṇalakṣaṇā hi mandaśītoṣṇavarṣatvāt sukhatamāśca bhavantyavikalpakaśaśca śarīrauṣadhānām, itare punaratyarthaśītoṣṇavarṣatvādduḥkhatamāśca bhavatni vikalpakāśca śarīrauṣadhānām//
tatra hemante hyatimātraśītopahatatvāccharīramasukhopapannaṃ bhavatyatiśītavātādhmātamatidāruṇībhūtamavabaddhadoṣaṃ ca, bheṣajaṃ punaḥ saṃśodhanārthamuṣṇasvabhāvamatiśītopahatatvānmandavīryatvamāpadyate, tasmāttayoḥ saṃyoge saṃśodhanamayogāyopapadyate śarīramapi ca vātopadravāya/
grīṣme punarbhṛśoṣṇopahatatvāccharīramasukhopapannaṃ bhavatyuṣṇavātātapādhmātamatiśithilamatyarthapravilīnadoṣaṃ, bheṣajaṃ punaḥ saṃśodhanārthamuṣṇasvabhāvamuṣṇānugamanāttīkṣṇataratvamāpadyate, tasmāttayoḥ saṃyoge saṃśodhanamatiyogāyopapadyate śarīrāmapi pipāsopadravāya/
varṣāsu tu meghajalāvatate gūḍhārkacandratāre dhārākule viyati bhūmau paṅkajalapaṭalasaṃvṛtāyāmatyarthopaklinnaśarīreṣu bhūteṣu vihatasvabhāveṣu ca kevaleṣvauṣadhagrāmeṣu *toyatoyadānugatamārutasaṃsargād gurupravṛttīni vamanādīni bhavanti, gurusamutthānāni ca śarīrāṇi/
tasmādvamanādīnāṃ nivṛttirvidhīyate *varṣānteṣvṛtuṣu, na cedātyayikaṃ karma/
ātyayike punaḥ karmaṇi kāmamṛtuṃ vikalpya kṛtrimaguṇopadhānena yathartuguṇaviparītena bheṣajaṃ saṃyogasaṃskārapramāṇavikalpenopapādya pramāṇavīryasamaṃ kṛtvā tataḥ prayojayeduttamena yatnenāvahitaḥ//
āturāvasthāsvapi tu kāryākāryaṃ prati kālākālasaṃjñā; tadyathā---asyāmavasthāyām-*asya bheṣajasyākālaḥ, kālaḥ punaranyasyeti; etadapi hi bhavatyavasthāviśeṣeṇa; tasmādāturāvasthāsvapi hi kālākālasaṃjñā/
tasya parīkṣā---muhurmuhurāturasya sarvāvasthāviśeṣāvekṣaṇaṃ yathāvadbheṣajaprayogārtham/
na hyatipatitakālamaprāptakālaṃ vā bheṣajamupayujyamānaṃ yaugikaṃ bhavati; kālo hi bhaiṣajyaprayogaparyāptimabhinirvartayati//
pravṛttistu pratikarmasamārambhaḥ"
tasya lakṣaṇaṃ bhiṣagauṣadhāturaparicārakāṇāṃ kriyāsamāyogaḥ//
upāyaḥ punarbhiṣagādīnāṃ sauṣṭhavam-*abhividhānaṃ ca samyak/
tasya lakṣaṇaṃ---bhiṣagādīnāṃ yathoktaguṇasaṃpat deśakālapramāṇasātmyakriyādibhiśca siddhikāraṇaiḥ samyagupapāditasyauṣadhasyāvacāraṇamiti//
evamete daśa parīkṣyaviśeṣāḥ pṛthak pṛthak parīkṣitavyā bhavanti//
parīkṣāyāstu khalu prayojanaṃ pratipattijñānam/
pratipattirnāma yo vikārāro yathā pratipattavyastasya tathā+anuṣṭhānajñānam//
yatra tu khalu vamanādīnāṃ pravṛttiḥ, yatra ca nivṛttiḥ, tadvyāsataḥ siddhiṣūttaramupadekṣyāmaḥ//
pravṛnivṛttilakṣaṇasaṃyoge tu gurulāghavaṃ saṃpradhārya samyagadhyavasyedanyataraniṣṭhāyām/
santi hi vyādhayaḥ śāstreṣūtsargāpavādairupakramaṃ prati nirdiṣṭāḥ/
tasmādgurulāghavaṃ saṃpradhārya samyagadhyavasyedityuktam//
yāni tu khalu vamanādiṣu bheṣajadravyāṇyupayogaṃ gacchanti tānyanuvyākhyāsyāmaḥ/
tadyathā---phalajīmūtakekṣvākudhāmārgavakuṭajakṛtavedhanaphalāni, phalajīmūtakekṣvākudhāmārgavapatrapuṣpāṇi āragvadhavṛkṣakamadanasvādukaṇṭakāpāṭhāpāṭalāśārṅgeṣṭāmūrvāsaptaparṇanaktamālapicumardapaṭolasuṣavīguḍūcīcitrakasomavalkaśatāvarīdvīpīśigrumūlakaṣāyaiḥ, madhukamadhūkakovidārakarvudāranīpavidulabimbīśaṇapuṣpīsadāpuṣpāpratyak puṣpākaṣāyaiśca, elāhareṇupriyaṅgupṛthvīkākustumburutagaranaladahrīvera-*tālīśośīrakaṣāyaiśca, ikṣukāṇḍekṣvikṣuvālikādarbhapoṭagalakālaṅkṛ(ṅka)takaṣāyaiśca, sumanāsaumanasyāyanīharidrādāruharidrāvṛścīrapunarnavāmahāsahākṣudrasahākaṣāyaiśca, śālmaliśālmalikabhadraparṇyelāparṇyupodikoddālakadhanvanarājādanipacitrāgopīśṛṅgāṭikākaṣāyaiśca, pippalīpippalīmūlacavyacitrakaśṛṅgaverasarṣapaphāṇitakṣīrakṣāralavaṇodakaiśca, yathālābhaṃ yatheṣṭaṃ vā+apyupasaṃskṛtya vartikriyācūrṇāvalehasnehakaṣāyamāṃsarasayavāgūyūṣakāmbalikakṣīropadheyānmodakānanyāṃśca bhakṣyaprakārān vividhānanuvidhāya yathārhaṃ vamanārhāya dadyādvidhivadvamanam/
iti kalpasaṃgraho vamanadravyāṇām/
kalpameṣāṃ vistāreṇottarakālamupadekṣyāmaḥ//
virecanadravyāṇi tu śyāmātrivṛccaturaṅgulatilvakamahāvṛkṣasaptalāśāṅkhinīdantīdravantīnāṃ kṣīramūlatvakpatrapuṣpaphalāni yathāyogaṃ taistaiḥ kṣīramūlatvakpatrapuṣpaphalairvikliptāvikliptaiḥ, ajagandhāśvagandhājaśṛṅgīkṣīriṇīnīlinīklītakakaṣāyaiśca, prakīryodakīryāmasūravidalākampillakaviḍaṅgagavākṣīkaṣāyaiśca, pīlupriyālamṛdvīkākāśmaryaparūṣakabadaradāḍimāmalakaharītakībibhītakavṛścīrapunarnavāvidārigandhādikaṣāyaiśca, sīdhusurāsauvīrakatuṣodakamaireyamedakamadirāmadhumadhūlakadhānyāmlakuvalabadarakharjūrakarkandhubhiśca, dadhidadhimaṇḍodaśvidbhiśca, gomahiṣyajāvīnāṃ ca kṣīramūtrairyathālābhaṃ yatheṣṭaṃ vā+apyupasaṃskṛtya vartikriyācūrṇāsavalekasnehakaṣāyamāṃsarasayūṣakāmbalikayavāgūkṣīropadheyān modakānanyāṃśca bhakṣyapra(vi)kārān *vividhāṃśca yogānanuvidhāya yathārhaṃ virecanārhāya dadyādvirecanam/
iti kalpasaṃgraho virecanadravyāṇām/
kalpameṣāṃ vistareṇa yathāvaduttarakālamupadekṣyāmaḥ//
āsthāpaneṣu tu bhūyiṣṭhakalpāni dravyāṇi yāni yogamupayānti teṣu teṣvavasthāntareṣvāyurāṇāṃ, tāni dravyāṇi nāmato vistareṇopadiśyamānānyaparisaṃkhyeyāni syuratibahutvāt; iṣṭaścānatisaṃkṣepavistaropadeśastantre, iṣṭaṃ ca kevalaṃ jñānaṃ, tasmādrasata eva tānyatra vyākhyāsyāmaḥ/
*rasasaṃsargavikalpavistaro hyeṣāmaparisaṅkhyeyaḥ, samavetānāṃ rasānāmaṃśāṃśabalavikalpātibahutvāt/
tasmāddravyāṇāṃ caikadeśamudāharaṇārthaṃ raseṣvanuvibhajya rasaikaikaśyena ca nāmalakṣaṇārthaṃ ṣaḍāsthāpanaskandhā rasato+anuvibhajya vyākhyāsyante//
yattu ṣaḍvidhamāsthāpanamekarasamityācakṣate bhiṣajaḥ, taddurlabhatamaṃ saṃsṛṣṭarasabhūyiṣṭhatvāddravyāṇām/
tasmānmadhurāṇi madhuraprāyāṇi madhuravipākāni madhuraprabhāvāṇi ca madhuraskandhe madhurāṇyeva kṛtvopadekṣyante, tathetarāṇi dravyāṇyapi//
tadyathā---jīvakarṣabhakau jīvantī vīrā tāmalakī kākolī kṣīrakākolī mudgaparṇī māṣaparṇī śālaparṇī pṛśniparṇya-*sanaparṇī medā mahāmedā karkaṭaśṛṅgī śṛṅgāṭikā chinnaruhā cchatrā+aticchatrā śrāvaṇī mahāśrāvaṇī sahadevā viśvadevā śuklā kṣīraśuklā balā+atibalā vidārī kṣīravidārī kṣudrasahā mahāsahā ṛṣyagandhā+aśvagandhā vṛścīraḥ punarnavā bṛhatī kaṇṭakārikorubūko moraṭaḥ śvadaṃṣṭrā saṃharṣā śatāvarī śatapuṣpā madhūkapuṣpī yaṣṭīmadhu madhūlikā mṛdvīkā kharjūraṃ parūṣakamātmaguptā puṣkarabījaṃ kaśerukaṃ rājakaśerukaṃ rājādanaṃ katakaṃ kāśmaryaṃ śītapākyodanapākī tālakharjūramastakamikṣurikṣuvālikā darbhaḥ kuśaḥ kāśaḥ śālirgundretkaṭakaḥ śaramūlaṃ rājakṣavakaḥ ṛṣyaproktā dvāradā bhāradvājī vanatrapuṣyabhīrupatrī haṃsapādī kākanāsikā kuliṅgākṣī kṣīraballī kapolavallī kapotavallī somavallī gopavallī madhuvallī ceti; eṣāmevaṃvidhānāmanyeṣāṃ ca madhuravargaparisaṃkhyātānāmauṣadhadravyāṇāṃ chedyāni khaṇḍaśaśchedayitvā bhedyāni cāṇuśo bhedayitvā prakṣa lya pānīyena suprakṣālitāyāṃ sthālyāṃ samāvāpya payasā+ardhodakenābhyāsicya sādhayeddarvyā satatamavaghaṭṭayan; tadupayuktabhūyiṣṭhe+ambhasi gataraseṣvauṣadheṣu payasi cānupadagdhe sthālīmupahṛtya *suparipūtaṃ payaḥ sukhoṣṇaṃ ghṛtatailavasāmajjalavaṇaphāṇitopahitaṃ bastiṃ vātavikāriṇe vidhijño vidhivaddadyāt; śītaṃ tu madhusarpirbhyāmupasaṃsṛjya pittavikāriṇe vidhivaddadyāt/
āmrāmrātakalakucakaramardavṛkṣāmlāmlavetasakuvalabadaradāḍimamātuluṅgagaṇḍīrāmalakanandītakaśītakatintiṇḍīkadantaśaṭhairāvatakakośāmradhanvanānāṃ phalāni, patrāṇi cāmrātakāśmantakacāṅgerīṇāṃ caturvidhānāṃ cāmlikānāṃ dvayośca kolayoścāmaśuṣkayordvayoścaiva śuṣkāmlikayorgrāmyāraṇyayoḥ, āsavadravyāṇi ca surāsauvīrakatuṣodakamaireyamedakamadirāmadhuśuktaśīdhudadhidadhimaṇḍodaśviddhānyāmlādīni ca, eṣāmevaṃvidhānāmanyeṣāṃ cāmlavargaparisaṃkhyātānāmauṣadhadravyāṇāṃ chedyāni khaṇḍaśaśchedayitvā bhedyāni cāṇuśo bhedayitvā dravaiḥ sthālyāmabhyāsicya sādhayitvopasaṃskṛtya yathāvattailavasāmajjalavaṇaphāṇitopahitaṃ sukhoṣṇaṃ vātavikāriṇe vidhijño vidhivaddadyāt/
saindhavasauvarcalakālaviḍapākyānūpakūpyavālukailamaulakasāmudraromakaudbhidauṣarapāṭeyakapāṃśujānyevaṃprakārāṇi cānyāni lavaṇavargaparisaṃkhyātāni, etānyamlopahitānyuṣṇodakopahitāni vā snehavanti sukhoṣṇaṃ bastiṃ vātavikāriṇe vidhijño vidhivaddadyāt/
pippalīpippalīmūlahastipippacavyacitrakaśṛṅgaveramaricājamodārdrakaviḍaṅgakustumburupīlutejovatyelākuṣṭhabhallātakāsthihiṅguniryāsakilimamūlakasarṣapalaśunakarañjaśigrukamadhuśigrukakharapuṣpabhūstṛṇasumukhasurasakuṭherakārjakagaṇḍīrakālamālakaparṇāsakṣavakaphaṇijjhakakṣāramūtrapittānīti; eṣāmevaṃvidhānāṃ cānyeṣāṃ kaṭukavargaparisaṃkhyātānāmauṣadhadravyāṇāṃ chedyāni khaṇḍaśaśchedayitvā bhedyāni cāṇuśo bhedayitvā gomūtreṇa saha sādhayitvopasaṃskṛtya yathāvanmadhutailalavaṇopahitaṃ sukhoṣṇaṃ bastiṃ śleṣmavikāriṇe vidhijño vidhivaddadyāt/
candananaladakṛtamālanaktamālanimbatumburukuṭajaharidrādāruharidrāmustamūrvākirātatiktakakaṭukarohiṇītrāyamāṇākāravellikākarīrakaravīrakebukakaṭhillakavṛṣamaṇḍūkaparṇīkarkoṭakavārtākukarkaśakākamācīkākodumbarikāsuṣavyativiṣāpaṭolakulakapāṭhāguḍūcīvetrāgravetasavikaṅkatabakulasomavalkasaptaparṇasumanārkāvalguja-*vacātagarāguruvālakośīrāṇīti, eṣāmevaṃvidhānāṃ cānyeṣāṃ tiktavargaparisaṃkhyātānāmauṣadhadravyāṇāṃ chedyāni khaṇḍaśaśchedayitvā bhedyāni cāṇuśo bhedayitvā prakṣālya pānīyenābhyāsicya sādhayitvopasaṃskṛtya yathāvanmadhutailalavaṇopahitaṃ sukhoṣṇaṃ bastiṃ śleṣmavikāriṇe vidhijño vidhivaddadyāt, śītaṃ tu madhusarpirbhyāmapasaṃsṛjya pittavikāriṇe vidhijño vidhivaddadyāt/
priyagṅvanantāmrāsthyambaṣṭhakīkaṭvaṅgalodhramocarasasamaṅgādhātakīpuṣpapadmāpadmakeśarajambvāmraplakṣavaṭakapītanodumbarāśvatthabhallātakāsthyaśmantakaśirīṣaśiṃśapāsomavalkatindukapriyālabadarakhadirasaptaparṇaśvakarṇasyandanārjunārimedailavālukaparipelavakadambaśallakījiṅginīkāśakaśerukarājakaśerukaṭphalavaṃśapadmakāśokaśāladhavasarjabhūrjaśaṇakharapuṣpāpuraśamīmācīkavarakatuṅgājakarṇasphūrjakabibhītakakumbhīpuṣkarabījabisamṛṇālatālakharjūra-*taruṇānīti, eṣāmevaṃvidhānāṃ cānyeṣāṃ kaṣāyavargaparisaṃkhyātānāmauṣadhadravyāṇāṃ chedyāni khaṇḍaśaśchedayitvā bhedyāni cāṇuśo bhedayitvā prakṣālya pānīyenābhyāsicya sādhayitvopasaṃskṛtya yathāvanmadhutailalavaṇopahitaṃ sukhoṣṇaṃ bastiṃ śleṣmavikāriṇe vidhijño vidhivaddadyāt, śītaṃ tu madhusarpirbhyāmupasaṃsṛjya pittavikāriṇe dadyāt/
tatra ślokāḥ--- ṣaḍvargāḥ parisaṃkhyātā ya ete rasabhedataḥ/
āsthāpanamabhipretya tānvidyātsārvayaugikān//
sarśo hi praṇihitāḥ sarvarogeṣu jānatā/
sarvānrogānniyacchanti yebhya āsthāpanaṃ hitam//
yeṣāṃ yeṣāṃ praśāntyarthaṃ ye ye na parikīrtitāḥ/
dravyavargā vikārāṇāṃ teṣāṃ te parikopakāḥ//
ityete ṣaḍāsthāpanaskandhā rasato+anuvibhajya vyākhyātāḥ//
tebhyo bhiṣagbuddhimān parisaṃkhyātamapi yadyaddravyamayaugikaṃ manyeta, tattadapakarṣayet; yadyaccānuktamapi yaugikaṃ manyeta, tattadvidadhyāt; vargamapi vargeṇopasaṃsṛjedekamekenānekena vā yuktiṃ pramāṇīkṛtya/
pracaraṇamiva bhikṣukasya bījamiva karṣakasya sūtraṃ buddhimatāmalpamapyanalpajñānāya bhavati; tasmādbuddhimatāmūhāpohavitarkāḥ, mandabuddhestu yathoktānugamanameva śreyaḥ/
yathoktaṃ hi mārgamanugacchan bhiṣak saṃsādhayati *kāryamanatimahattvādvā vinipātayatyanatihrasvatvādudāharaṇasyeti//
ataḥ paramanuvāsanadravyāṇyanuvyākhyāsyāmaḥ/
snehastu dvividhaḥ---sthāvarātmakaḥ, jaṅgamātmakaśca/
tatra sthāvarātmakaḥ snehastailamatailaṃ ca/
taddvayaṃ tailameva kṛtvopadekṣyāmaḥ, sarvatastailaprādhānyāt/
jaṅgamātmakastu vasā, majjā, sarpiriti/
teṣāṃ tailavasāmajjasarpiṣāṃ yathāpūrvaṃ śreṣṭhaṃ vātaśleṣmavikāreṣvanuvāsanīyeṣu, yathottaraṃ tu pittavikāreṣu, sarva eva vā sarvavikāreṣvapi yogamupayānti saṃskāravidhiviśeṣāditi//
śirovirecanadravyāṇi punarapāmārgapippalīmaricaviḍaṅgaśigruśirīṣatumburupilvajājyajamodāvārtākīpṛthvīkailāhareṇukāphalāni ca, sumukhasurasakuṭherakagaṇḍīrakālamālakaparṇāsakṣavakaphaṇijjhakaharidrāśṛṅgaveramūlakalaśunatarkārīsarṣapapatrāṇi ca, arkālarkakuṣṭhanāgadantīvacāpāmārgaśvetājyotiṣmatīgavākṣīgaṇḍīrapuṣyavākpuṣpīvṛścikālīvayasthātiviṣāmūlāni ca, haridrāśṛṅgaveramūlakalaśunakandāśca, lodhramadanasaptaparṇanimbārkapuṣpāṇi ca, devadārvagurusaralaśallakījiṅginyasanahiṅguniryāsāśca, tejovatīvarāṅgeṅgudīśobhāñjanakabṛhatīkaṇṭakārikātvacaśceti/
śirovirecanaṃ saptavidhaṃ, phala-patra-mūla-kanda-puṣpa-niryāsa-tvagāśrayabhedāt/
lavaṇakaṭutiktakaṣāyāṇi cendriyopaśayāni tathā+aparāṇyanuktānyapi dravyāṇi yathāyogavihitāni śirovirecanārthamupadiśyante iti//
(agniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte/
anenāvadhinā sthānaṃ vimānānāṃ samarthitam/) vimānasthānavyākhyā samāptā/
athātaḥ katidhāpuruṣīyaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ//
katidhāpuruṣīye+asminnirṇītāstattvadarśinā// ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte śārīrasthāne katidhāpuruṣīyaṃ śārīraṃ nāma prathamo+adhyāyaḥ//1//
athāto+atulyagotrīyaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte śārīrasthāne+atulyagatrīyaṃ śārīraṃ nāma dvitīyo+adhyāyaḥ//2//
athātaḥ khuḍḍikāṃ garbhāvakrāntiṃ śārīraṃ vyādhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
puruṣasyānupahataretasaḥ striyāścāpraduṣṭayoniśoṇitagarbhāśayāyā yadā bhavati saṃsargaḥ ṛtukāle, yadā [Note: 'tayostathaiva yukte saṃsarge'iti, 'cānayostathāvidhayostathaiva yukte saṃsarge'iti ca pā+]cānayostathāyukte saṃsarge śukraśoṇitasaṃsargamantargarbhāśayagataṃ jīvo+avakrāmati sattvasaṃprayogāttadā garbho+abhinirvartate, sa sātmyarasopayogādarogo+abhivardhate samyagupacāraiścopacaryamāṇaḥ, tataḥ prāptakālaḥ sarvendriyopapannaḥ paripūrṇaśarīro balavarṇasattvasaṃhananasaṃpadupetaḥ sukhena jāyate samudayādeṣāṃ bhāvānāṃ---mātṛjaścāyaṃ garbhaḥ pitṛjaścātmajaśca sātmyajaśca rasajaśca, asti ca khalu [Note: 'sattvamupapādukaṃ'iti pā+]sattvamaupapādukamiti hovāca bhagavānātreyaḥ//
neti bharadvājaḥ, kiṃ kāraṇaṃ---na hi mātā na pitā nātmā na sātmyaṃ na pānāśanabhakṣyalehyopayogā garbhaṃ janayanti, na ca paralokādetya garbhaṃ sattvamavakrāmati//
yadi hi mātāpitarau garbhaṃ janayetāṃ, bhūyasyaḥ striyaḥ pumāṃsaśca bhūyāṃsaḥ putrakāmāḥ, te sarve putrajanmābhisandhāya maithunadharmamāpadyamānāḥ putrāneva janayeyurduhitYrvā duhitṛkāmāḥ, na tu kāścit striyaḥ kecidvā puruṣā nirapatyāḥ [Note: 'syuḥ/ na cāpatyakāmāḥ pavideveran'iti pā+]syurapatyakāmā vā parideveran//
yadi hyātmā++ātmānaṃ janayejjāto vā janayedāyamānamajāto vā, taccobhayathā+apyayuktam/
na hi jāto janayati sattvāt, va cājāto janayatyasattvāt, tasmādubhayathā+apyanupapattiḥ/
yadyayamātmā++ātmānaṃ śakto janayituṃ syāt, na tvenamiṣṭāsveva kathaṃ yoniṣu janayedvaśinamapratihatagatiṃ kāmarūpiṇaṃ tejobalajavavarṇasattvasaṃhananasamuditamajaramarujamamaram; evaṃvidhaṃ hyātmā++ātmānamicchatyato vā bhūyaḥ//
yadi hi sātmyajaḥ syāt, tarhi sātmyasevināmevaikāntena prajā syāt, asātmyasevinaśca nikhilenānapatyāḥ syuḥ, taccobhayamubhayatraiva dṛśyate//
yadi hi rasajaḥ syāt, na kecit strīpuruṣeṣvanapatyāḥ syuḥ, na hi kaścidastyeṣāṃ yo rasānnopayuḍkte; śreṣṭharasopayogināṃ cedgarbhājāyanta ityabhipretamiti, evaṃ satyājaurabhramārgamāyūragokṣīradadhighṛtamadhutailasaindhavekṣurasamudgaśālibhṛtānāmevaikāntena prajā syāt, śyāmākavarakoddālakakoradūṣakakandamūlabhakṣāśca nikhilenānapatyāḥ syuḥ, taccobhayamubhayatra dṛśyate//
na khalvapi paralokādetya sattvaṃ garbhamavakrāmati; yadi hyenamavakrāmet, nāsya kiñcit paurvadehikaṃ syādaviditamaśrutamadṛṣṭaṃ vā, sa ca tacca na kiñcidapi smarati//
tasmādetadbrūmahe---amātṛjaścāyaṃ garbho+apitṛjaścānātmajaścāsātmyajaścārasajaśca, na cāsti sattvamaupapādukamiti( [Note: yogīndranāthasenasyāsaṃmato+ayaṃ pāṭhaḥ]hovāca bharadvājaḥ)//
neti bhagavānātreyaḥ, sarvebhya ebhyo bhāvebhyaḥ samuditebhyo garbho+abhinirvartate//
na hi māturvinā garbhotpattiḥ syāt, na ca janma jarāyujānām/
yāni khalvasya garbhasya mātṛjāni, yāni cāsya mātṛtaḥ saṃbhavataḥ saṃbhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā---tvak ca lohitaṃ ca māṃsaṃ ca medaśca nābhiśca hṛdayaṃ ca kloma ca yakṛcca plīhā ca vṛkkau ca bastiśca purīṣādhānaṃ cāmāśayaśca pakvāśayaścottaragudaṃ cādharagudaṃ ca kṣudrāntraṃ ca sthūlāntraṃ ca vapā ca vapāvahanaṃ ceti (mātṛjāni)//
nahi piturṛte garbhotpattiḥ syāt, na ca janma jarāyujānām/
yāni khalvasya garbhasya pitṛjāni, yāni cāsya pitṛtaḥ saṃbhavataḥ saṃbhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā---keśaśmaśrunakhalomadantāsthisirāsnāyudhamanyaḥ śukraṃ ceti (pitṛjāni)//
garbhātmā hyantarātmā yaḥ, taṃ 'jīva' ityācakṣate śāśvatamarujamajaramamaramakṣayamabhedyamacchedyamaloḍyaṃ viśvarūpaṃ viśvakarmāṇamavyaktamanādimanidhanamakṣaramapi/
sa garbhāśayamanupraviśya śukraśoṇitābhyāṃ saṃyogametya garbhatvena janayatyātmanā++ātmānam, ātmasaṃjñā hi garbhe/
tasya punarātmano janmānāditvānnopapadyate, [Note: 'tasmādajāta evāyamajātaṃ garbha janayati, jāto+apyajātaṃ ca garbhaṃ janayati'iti pā+]tasmānna jāta evāyamajātaṃ garbhaṃ janayati, ajāto hyayamajātaṃ garbhaṃ janayati; sa caiva garbhaḥ kālāntareṇa bālayuvasthavirabhāvān prāpnoti, sa yasyāṃ yasyāmavasthāyāṃ vartate tasyāṃ tasyāṃ jāto bhavati, yā tvasya puraskṛtā tasyāṃ janiṣyamāṇaśca, tasmāt sa eva jātaścājātaśca yugapadbhavati; yasmiṃścaitadubhayaṃ saṃbhavati jātatvaṃ janiṣyamāṇatvaṃ ca sa jāto janyate, sa caivānāgateṣvavasthāntareṣvajāto janyayatyātmanā++ātmanam/
sato hyavasthāntaragamanamātrameva hi janma cocyate tatra tatra vayasi tasyāṃ tasyāmavasthāyāṃ; yathā-satāmeva śukraśoṇitajīvānāṃ prāk saṃyogādgarbhatvaṃ na bhavati, tacca saṃyogādbhavati; yathā-satastasyaiva puruṣasya prāgapatyāt pitṛtvaṃ na bhavati, taccāpatyādbhavati; tathā satastasyaiva garbhasya tasyāṃ tasyāmavasthāyāṃ jātatvamajātatvaṃ cocyate//
na khalu garbhasya na ca māturna piturna cātmanaḥ sarvabhāveṣu yatheṣṭakāritvamasti; te kiṃcit svavaśāt kurvanti, kiṃcit karmavaśāt, kvaciccaiṣāṃ karaṇaśaktirbhavati, kvacinna bhavati/
yatra sattvādikaraṇasaṃpattatra yathābalameva yatheṣṭakāritvam, ato+avyathā viparyayaḥ /
na ca karaṇadoṣādakaraṇamātmā saṃbhavati garbhajanane, dṛṣṭaṃ ceṣṭā yoniraiśvaryaṃ mokṣaścātmavidbhirātmāyattam/
nahyanyaḥ sukhaduḥkhayoḥ kartā /
na cānyato garbho jāyate jāyamānaḥ, nāṅkurotpattirabījāt//
yāni tu khalvasya garbhasyātmajāni, yāni cāsyātmataḥ saṃbhavataḥ saṃbhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā---tāsu tāsu yoniṣūtpattirāyurātmajñānaṃ mana indriyāṇi prāṇāpānau preraṇaṃ dhāraṇamākṛtisvaravarṇaviśeṣāḥ sukhaduḥkhe icchādveṣau cetanā dhṛtirbuddhiḥ smṛtirahaṅkāraḥ prayatnaśceti(ātmajāni)//
nahyasātmyasevitvamantareṇa strīpuruṣayorvandhyatvamasti, garbheṣu vā+apyaniṣṭo bhāvaḥ/
yāvāt khalvasātmyasevināṃ strīpuruṣāṇāṃ trayo doṣāḥ prakupitāḥ śarīramupasarpanto na śukraśoṇitagarbhāśayopaghātāyopapadyante, tāvat samarthā garbhajananāya bhavanti/
sātmyasevināṃ punaḥ strīpuruṣāṇāmanupahataśukraśoṇitagarbhāśayānāmṛtukāle sannipatitānāṃ jīvasyānavakramaṇādgarbhā na prādurbhavanti/
nati kevalaṃ sātmyaja evāyaṃ garbhaḥ, samudayo+atra kāraṇamucyate/
yāni khalvasya garbhasya sātmyajāni, yāni cāsya sātmyataḥ saṃbhavataḥ saṃbhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā---ārogyamanālasyamalolupatvamindriyaprasādaḥ svaravarṇabījasaṃpat praharṣabhūyastvaṃ ceti (sātmyajāni)//
na hi rasādṛte mātuḥ prāṇayātrā+api syāt, kiṃ punargarbhajanma/
[Note: 'na caivāsyā asamyapayujyamānā'iti pā+]na caivāsamyagupayujyamānā rasā garbhamabhinirvartayanti, na ca kevalaṃ samyagupayogādeva rasānāṃ garbhābhinirvṛttirbhavati, [Note: 'samudāyo+atra'iti pā+]samudāyo+apyatra kāraṇamucyate/
yāni tu khalvasya garbhasya rasajāni, yāni cāsya rasataḥ saṃbhavataḥ saṃbhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā---śarīrasyābhinirvṛttirabhivṛddhiḥ prāṇānubandhastṛptiḥ puṣṭirutsāhaśceti (rasajāni)//
asti khalu sattvamaupapādukaṃ; [Note: 'jīvaspṛkśarīreṇa'iti pā+]yajjīvaṃ spṛkśarīreṇābhisaṃbadhnāti, yasminnapagamanapuraskṛte śīlamasya vyāvartate, bhaktirviparyasyate, sarvendriyāṇyupatapyante, balaṃ hīyate, vyādhaya āpyāyyante, yasmāddhīnaḥ prāṇāñjahāti, yadindriyāṇāmabhigrāhakaṃ ca 'mana' ityabhidhīyate; tattrividhamākhyāyate---śuddhaṃ, rājasaṃ, tāmasamiti/
yenāsya khalu mano bhūyiṣṭhaṃ, tena [Note: 'dvitīyāyāṃ jātau'iti pā+]dvitīyāyāmājātau saṃprayogo bhavati; yadā tu tenaiva śuddhena saṃyujyate, tadā jāteratikrāntāyā api smarati/
smārtaṃ hi jñānamātmanastasyaiva manaso+anubandhādanuvartate, yasyānuvṛttiṃ puraskṛtya puruṣo 'jātismara' ityucyate/
yāni khalvasya garbhasya sattvajāni, yānyasya sattvataḥ saṃbhavataḥ saṃbhavanti, tānyanuvyākhyāsyāmaḥ; tadyathā---bhaktiḥ śīlaṃ śaucaṃ dveṣaḥ smṛtirmohastyāgo mātsaryaṃ śauryaṃ bhayaṃ krodhastandrotsāhastaikṣṇyaṃ mārdavaṃ gāmbhīryamanavasthitatvamityevamādayaścānye, te sattvavikārā yānuttarakālaṃ sattvabhedamadhikṛtyopadekṣyāmaḥ/
nānāvidhāni khalu sattvāni, tāni sarvāṇyekapuruṣe bhavanti, na ca bhavantyekakālam, ekaṃ tu [Note: 'prāyo+anuvṛttyā'iti pā+]prāyovṛttyā++āha //
evamayaṃ nānāvidhānāmeṣāṃ garbhakarāṇāṃ bhāvānāṃ samudāyādabhinirvartate garbhaḥ; yathā---kūṭāgāraṃ nānādravyasamudāyāt, yathā vā-ratho nānārathāṅgasamudāyāt; tasmādetadavocāma---mātṛjaścāyaṃ garbhaḥ; pitṛjaśca, ātmajaśca, sātmyajaśca, rasajaśca, asti ca sattvamaupapādukamiti(hovāca bhagavānātreyaḥ)//
bharadvāja uvāca---yadyayameṣāṃ nānāvidhānāṃ garbhakarāṇāṃ bhāvānāṃ samudāyādabhinirvartate garbhaḥ kathamayaṃ sandhīyate, yadi cāpi sandhīyate kasmāt samudāyaprabhavaḥ sam garbho manuṣyavigraheṇa jāyate, manuṣyaśca manuṣyaprabhava ucyate; tatra cediṣṭametadyasmānmanuṣyo manuṣyaprabhavastasmādeva manuṣyavigraheṇa jāyate, yathā-gaurgoprabhavaḥ, yathā-cāśvo+aśvaprabhava iti; evaṃ sati yaduktamagre samudayātmaka iti tadayuktam/
yadi ca manuṣyo manuṣyaprabhavaḥ, kasmājjaḍāndhakubjamūkavāmanamimminavyaṅgonmattakuṣṭhikilāsibhyo jātāḥ [Note: 'pitṛsadṛśāḥ'iti pā+]pitṛsadṛśarūpā na bhavanti/
athātrāpi buddhirevaṃ syāt---svenaivāyamātmā cakṣuṣā rūpāṇi vetti, śrotreṇa śabdān, ghrāṇena gandhān, rasanena rasān, sparśanena sparśān, buddhyā boddhavyamityanena hetunā na jaḍādibhyo jātāḥ [Note: 'pitṛsadṛśarūpāḥ'iti pā+]pitṛsadṛśā bhavanti/
atrāpi pratijñāhānidoṣaḥ syāt, evamukte hyātmā satsvindriyeṣu jñaḥ syādasatkhajñaḥ; yatra caitadubhayaṃ saṃbhavati jñatvamajñatvaṃ ca, [Note: 'sa vikāraprakṛtikaścātmā'iti pā+]savikāraścātmā /
yadi ca darśanādibhirātmā viṣayān vetti, nirindriyo darśanādivirahādajñaḥ syāt, ajñatvādakāraṇam, akāraṇatvācca nātmeti vāgnastumātrametadvacanamanarthaṃ syāditi(hovāca bharadvājaḥ)//
ātreya uvāca---purastādetat pratijñātaṃ---sattvaṃ [Note: 'jīvaspṛkśarīreṇa'iti pā+]jīvaṃ spṛkśarīreṇābhisaṃbadhnātīti/
yasmāttu samudāyaprabhavaḥ san sa garbho manuṣyavigraheṇa jāyate, manuṣyo manuṣyaprabhava ityucyate, tadvakṣyāmaḥ-bhūtānāṃ caturvidhā yonirbhavati---jarāyvaṇḍasvedodbhidaḥ/
tāsāṃ khalu catasṛṇāmapi yonīnāmekaikā yoniraparisaṃkhyeyabhedā bhavati, bhūtānāmākṛtiviśeṣāparisaṃkhyeyatvāt/
tatra jarāyujānāmaṇḍajānāṃ ca prāṇināmete garbhakarā bhāvā yāṃ yāṃ yonimāpadyante, tasyāṃ tasyāṃ yonau tathātathārūpā bhavanti; yathā---kanakarajatatāmratrapusīsakānyāsicyamānāni teṣu teṣu madhūcchiṣṭavigraheṣu, tāni yadā manuṣyabimbamāpadyante tadā manuṣyavigraheṇa jāyante, tasmāt samudāyaprabhavaḥ san garbho manuṣyavigraheṇa jāyate; manuṣyaśca manuṣyaprabhava ucyate, tadyonitvāt//
yaccoktaṃ---yadi ca manuṣyo manuṣyaprabhavaḥ, kasmānna jaḍādibhyo jātāḥ pitṛsadṛśarūpā bhavantīti; tatrocyate---yasya yasya hyaṅgāvayavasya bīje bījabhāga upatapto bhavati, tasya tasyāṅgāvayavasya vikṛtirupajāyate, nopajāyate cānupatāpāt; tasmādubhayopapattirapyatra/
sarvasya cātmajānīndriyāṇi, teṣāṃ bhāvābhāvaheturdaivaṃ; tasmānnaikāntato jaḍādibhyo jātāḥ pitṛsadṛśarūpā bhavanti//
na cātmā satsvindriyeṣu jñaḥ, asatsu vā bhavatyajñaḥ; na hyasattvaḥ kadācidātmā, sattvaviśeṣāccopalabhyate jñānaviśeṣa iti//
bhavanti cātra--- na karturindriyābhāvāt kāryajñānaṃ pravartate/
yā kriyā vartate [Note: 'yaiḥ kriyā vartate yā tu'iti pā+]bhāvaiḥ sā vinā tairna vartate //
jānannapi mṛdo+abhāvāt kumbhakṛnna pravartate/
śrūyatāṃ [Note: yogīndranāthasenastu 'vedaṃ'iti paṭhati, vyākhyānayati ca 'vedaṃ vedamivātathajñānaṃ śrūyatām'iti]cedamadhyātmamātmajñānabalaṃ mahat //
indriyāṇi ca [Note: 'saṃyamya'iti pā+]saṃkṣipya manaḥ saṃkṣipya cañcalam /
praviśyādhyātmamātmajñaḥ sve jñāne paryavasthitaḥ//
sarvatrāvahitajñānaḥ sarvabhāvān parīkṣate/
gṛhṇīṣva ce(ve)damaparaṃ bharadvāja vinirṇayam//
nivṛttendriyavākceṣṭaḥ suptaḥ [Note: 'svapnagatān'iti pā+]svapnagato yadā /
viṣayān sukhaduḥkhe ca vetti nājño+apyataḥ smṛtaḥ//
nātmajñānādṛte caikaṃ jñānaṃ kiñcit pravartate/
na hyeko vartate bhāvo vartate nāpyahetukaḥ//
tasmājjñaḥ prakṛtiścātmā draṣṭā kāraṇameva ca /
sarvametadbharadvāja nirṇītaṃ jahi saṃśayam//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte śārīrasthāne khuḍḍīkāgarbhāvakrāntiśārīraṃ nāma tṛtīyo+adhyāyaḥ//3//
athāto mahatīṃ garbhāvakrāntiṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
yataśca garbhaḥ saṃbhavati, yasmiṃśca garbhasaṃjñā, yadvikāraśca garbhaḥ, yayā cānupūrvyā+abhinirvartate kukṣau, yaścāsya vṛddhihetuḥ, yataścāsyājanma bhavati, yataśca jāyamānaḥ kukṣau vināśaṃ prāpnoti, yataśca kārtsnyenāvinaśyan vikṛtimāpadyate, tadanuvyākhyāsyāmaḥ//
mātṛtaḥ pitṛta ātmataḥ sātmyato rasataḥ sattvata ityetebhyo bhāvebhyaḥ samuditebhyo garbhaḥ saṃbhavati/
tasya ye ye+avayavā yato yataḥ saṃbhavataḥ saṃbhavanti tān vibhajya mātṛjādīnavayavān pṛthak pṛthaguktamagre//
śukraśoṇitajīvasaṃyoge tu khalu kukṣigate garbhasaṃjñā bhavati//
garbhastu khalvantarikṣavāyvagnitoyabhūmivikāraścotanādhiṣṭhānabhūtaḥ/
evamanayā yuktyā pañcamahābhūtavikārasamudāyātmako garbhaścetanādhiṣṭhānabhūtaḥ, sa hyasya ṣaṣṭho dhāturuktaḥ//
yayā cānupūrvyā+abhinirvartate kukṣau tāṃ vyākhyāsyāmaḥ---gate purāṇe rajasi nave cānasthite śuddhasnātāṃ striyamavyāpannayoniśoṇitagarbhāśayāmṛtumatīmācakṣmahe/
tayā saha tathābhūtayā yadā pumānavyāpannabījo miśrībhāvaṃ gacchati, tadā tasya harṣodīritaḥ paraḥ śarīradhātvātmā śukrabhūto+aṅgādaṅgāt saṃbhavati/
sa tathā harṣabhūtenātmanodīritaśca- [Note: 'adhiṣṭhitabījadhātuḥ'iti pā+]adhiṣṭhitaśca bījarūpo dhātuḥ puruṣaśarīrādabhiviṣpattyocitena pathā garbhāśayamanupraviśyārtavenābhisaṃsargameti//
tatra pūrvaṃ cetanādhātuḥ [Note: 'sattvopakaraṇaḥ'iti pā+]sattvakaraṇo guṇagrahaṇāya pravartate; sa hi hetuḥ kāranaṃ nimittamakṣaraṃ kartā mantā [Note: 'bodhayitā'iti pā+]veditā boddhā draṣṭā dhātā brahmā viśvakarmā viśvarūpaḥ puruṣaḥ prabhavo+avyayo nityo guṇī grahaṇaṃ pradhānamavyaktaṃ jīvo jñaḥ pudgalaścetanāvān vibhurbhūtātmā cendriyātmā cāntarātmā ceti/
sa guṇopādānakāle+antarikṣaṃ pūrvamanyebhyo guṇebhya upādatte, yathā-pralayātyaye sisṛkṣurbhūtānyakṣarabhūta ātmā sattvopādānaḥ pūrvataramākāśaṃ sṛjati, tataḥ krameṇa vyaktataraguṇān dhātūn vāyvādikāṃścaturaḥ; tathā dehagrahaṇe+api pravartamānaḥ pūrvataramākāśamevopādatte, tataḥ krameṇa vyaktataraguṇān dhātūn vāyvādikāṃścaturaḥ/
sarvamapi tu khalvetadguṇopādānamaṇunā kālena bhavati//
sa sarvaguṇavān garbhatvamāpannaḥ prathame māsi saṃmūrcchitaḥ [Note: 'sarvadhātukalanīkṛtaḥ'iti, 'sarvadhātukalalīkṛtaḥ'iti ca pā+]sarvadhātukaluṣīkṛtaḥ kheṭabhūto bhavatyavyaktavigrahaḥ sadasadbhūtāṅgāvayavaḥ//
dvitīye māsi ghanaḥ saṃpadyate [Note: 'piṇḍaḥ'iti hastalikhitapustake na paṭhyate]piṇḍaḥ peśyarbudaṃ vā/
tatra ghanaḥ puruṣaḥ, peśī strī, arbudaṃ napuṃsakam//
tṛtīye māsi sarvendriyāṇi sarvāṅgāvayavāśca yaugapadyenābhinirvartante//
tatrāsya kecidaṅgāvayavā mātṛjādīnavayavān vibhajya pūrvamuktā yathāvat /
mahābhūtavikārapravibhāgena [Note: 'tvidānīmaparāṃścaivāṅgāvayavān paryāyāntareṇānuvyākhyāsyāmaḥ'iti pā+]tvidānīmasya tāṃścaivāṅgāvayavān kāṃścit paryāyāntareṇāparāṃścānuvyākhyāsyāmaḥ/
mātṛjādayo+apyasya māhābhūtavikārā eva/
tatrāsyākāśātmakaṃ śabdaḥ śrotraṃ lāghavaṃ saukṣmyaṃ vivekaśca, vāyvātmakaṃ sparśaḥ sparśanaṃ raukṣyaṃ preraṇaṃ dhātuvyūhanaṃ ceṣṭāśca śārīryaḥ, agnyātmakaṃ rūpaṃ darśanaṃ prakāśaḥ paktirauṣṇyaṃ ca , abātmakaṃ raso rasanaṃ śaityaṃ mārdavaṃ snehaḥ kledaśca, pṛthivyātmakaṃ gandho ghrāṇaṃ gauravaṃ sthairyaṃ mūrtiśceti//
evamayaṃ lokasaṃmitaḥ puruṣaḥ/
yāvanto hi loke mūrtimanto bhāvaviśeṣāstāvantaḥ puruṣe, yāvantaḥ puruṣe tāvanto loke iti; budhāstvevaṃ draṣṭumicchanti//
evamasyevdriyāṇyaṅgāvayavāśca yaugapadyenābhinirvartante+anyatra tebhyo bhāvebhyo ye+asya jātasyottarakālaṃ jāyante; tadyathā---dantā vyañjanāni [Note: 'śukrarajovyaktībhāvaḥ'iti pā+]vyaktībhāvastathāyuktāni cāparāṇi/
eṣā prakṛtiḥ, vikṛtiḥ punarato+avyathā/ santi khalvasmin garbhe kecinnityā bhāvāḥ, santi cānityāḥ kecit/
tasya ya evāṅgāvayavāḥ santiṣṭhante, ta eva strīliṅgaṃ puruṣaliṅgaṃ napuṃsakaliṅgaṃ vā bibhrati/
tatra strīpuruṣayorye vaiśeṣikā bhāvāḥ pradhānasaṃśrayā guṇasaṃśrayāśca, teṣāṃ yato bhūyastvaṃ tato+anyatarabhāvaḥ/
tadyathā---klaibyaṃ bhīrutvamavaiśāradyaṃ moho+anavasthānamadhogurutvamasahanaṃ śaithilyaṃ mārdavaṃ garbhāśayabījabhāgastathāyuktāni cāparāṇi strīkarāṇi, ato viparītāni puruṣakarāṇi, [Note: 'ubhayabhāgabhāvāni'iti 'ubhayabhāvā'iti ca pā+]ubhayabhāgāvayavā napuṃsakakarāṇi bhavanti//
tasya yatkālamevendriyāṇi saṃtiṣṭhante, tatkālameva cetasi vedanā nirbandhaṃ prāpnoti;tasmāttadā prabhṛti garbhaḥ spandate, prārthayate ca janmāntarānubhūtaṃ yat kiṃcit, taddvaihṛdayyamācakṣate vṛddhāḥ/
mātṛjaṃ cāsya hṛdayaṃ mātṛhṛdayenābhisaṃbaddhaṃ bhavati [Note: 'rasahāriṇībhiḥ'iti pā+]rasavāhinībhiḥ saṃvāhinībhiḥ; tasmāttayostābhirbhaktiḥ [Note: 'saṃpadyate'iti pā+]saṃspandate /
taccaiva kāraṇamavekṣamāṇā [Note: 'dvaihṛdayyāvimānitaṃ'iti pā+]na dvaihṛdayyasya vimānitaṃ garbhamicchanti kartum/
vimānane hyasya dṛśyate vināśo vikṛtirvā/
samānayogakṣemā hi tadā bhavati garbheṇa keṣucidartheṣu mātā/
tasmāt priyahitābhyāṃ garbhiṇīṃ viśeṣeṇopacaranti kuśalāḥ//
tasyā garbhāpatterdvaihṛdayyasya ca nijñānārthaṃ liṅgāni samāsenopadekṣyāmaḥ/
[Note: 'upacārasaṃbodhanaṃ'iti pā+]upacārasādhanaṃ hyasya jñāne, jñānaṃ ca liṅgataḥ, tasmādiṣṭo liṅgopadeśaḥ /
tadyathā---ārtavādarśanamāsyasaṃsravaṇamanannābhilāṣaśchardirarocako+amlakāmatā ca viśeṣeṇa śraddhāpraṇayanamuccāvaceṣu bhāveṣu gurugātratvaṃ cakṣuṣorglāniḥ stanayoḥ stanyamoṣṭhayoḥ stanamaṇḍalayośca kārṣṇyamatyarthaṃ śvayathuḥ pādayorīṣallomarājyudgamo yonyāścāṭālatvamiti garbhe paryāgate rūpāṇi bhavati//
sā yadyadicchettattadasyai dadyādanyatra garbhopaghātakarebhyo bhāvebhyaḥ//
garbhopaghātakarāstvime bhāvā bhavantiḥ; tadyathā---sarvamatigurūṣṇatīkṣṇaṃ dāruṇāśca ceṣṭāḥ; imāṃścānyānupadiśanti vṛddhāḥ---devatārakṣo+anucaraparirakṣaṇārthaṃ na raktāni vāsāṃsi bibhṛyānna madakarāṇi madyānyabhyavaharenna yānamadhirohenna māṃsamaśnīyāt sarvendriyapratikūlāṃśca bhāvān dūrataḥ parivarjayet, yaccānyadapi kiñcit striyo vidyuḥ//
tīvrāyāṃ tu khalu prārthanāyāṃ kāmamahitamapyasyai hitenopahitaṃ dadyāt prārthanāvinayanārtham/
prārthanāsaṃdhāraṇāddhi vāyuḥ prakupito+antaḥśarīramanucaran garbhasyāpadyamānasya vināśaṃ vairūpyaṃ vā kuryāt//
caturthe māsi sthiratvamāpadyate garbhaḥ, tasmāttadā garbhiṇī gurugātratvamadhikamāpadyate viśeṣeṇa//
pañcame māsi garbhasya māṃsaśoṇitopacayo bhavatyadhikamanyebhyo māsebhyaḥ, tasmāttadā garbhiṇī kārśyamāpadyate viśeṣeṇa//
ṣaṣṭhe māsi garbhasya balavarṇopacayo bhavatyadhikamanyebhyo māsebhyaḥ, tasmāttadā garbhiṇī balavarṇahānimāpadyate viśeṣeṇa//
saptame māsi garbhaḥ sarvairbhāvairāpyāyyate, tasmāttadā garbhiṇī sarvākāraiḥ klāntatamā bhavati//
aṣṭame māsi garbhaśca mātṛto garbhataśca mātā [Note: 'rasavāhinībhiḥ'iti pā+]rasahāriṇībhiḥ saṃvāhinībhirmuhurmuhurojaḥ parasparata ādadāte [Note: 'garbhasya saṃpūrṇatvāt'iti pā+]garbhasyāsaṃpūrṇatvāt / tasmāttadā garbhiṇī muhurmuhurmudā yuktā bhavati muhurmuhuśca mlānā, tathā garbhaḥ; tasmāttadā garbhasya janma vyāpattimadbhavatyojaso+anavasthitatvāt/ taṃ caivārthamabhisamīkṣyāṣṭamaṃ māsamagaṇyamityācakṣate kuśalāḥ//
tasminnekadivasātikrānte+api navamaṃ māsamupādāya prasavakālamityāhurādaśamānmāsāt/
etāvān prasavakālaḥ, [Note: 'ata ūrdhvamavasthānaṃ'iti pā+]vaikārikamataḥ paraṃ kukṣāvavasthānaṃ garbhasya//
evamanayā++ānupūrvyā+abhinirvartate kukṣau//
mātrādīnāṃ khalu garbhakarāṇāṃ bhāvānāṃ saṃpadastathā vṛttasya sauṣṭhavānmātṛtaścaivopasnehopasvedābhyāṃ kālapariṇāmāt svabhāvasaṃsiddheśca kukṣau vṛddhiṃ prāpnoti//
mātrādīnāmeva tu khalu garbhakarāṇāṃ bhāvānāṃ vyāpattinimittamasyājanma bhavati//
ye hyasya kukṣau vṛddhihetusamākhyātā bhāvāsteṣāṃ viparyayādudare vināśamāpadyate, athavā+apyavcirajātaḥ syāt//
yatastu kārtsnyenāvinaśyan vikṛtimāpadyate, tadnuvyākhyāsyāmaḥ---yadā striyā doṣaprakopaṇoktānyāsevamānāyā doṣāḥ prakupitāḥ śarīramupasarpantaḥ [Note: 'śoṇitagarbhāśayopaghātāyopapadyante'iti pā+]śoṇitagarbhāśayāvupapadyate, na ca kārtsnyena śoṇitagarbhāśayau dūṣayanti, [Note: 'tadā yaṃ 'iti pā+]tadeyaṃ garbhaṃ labhate strī; tadā tasya garbhasya mātṛjānāmavayavānāmanyatamo+avayavo vikṛtimāpadyata eko+athavā+aneke, yasya yasya hyavayavasya bīje bījabhāge vā doṣāḥ prakopamāpadyante, taṃ tamavayavaṃ vikṛtirāviśati/
yadā hyasyāḥ śoṇite garbhāśayabījabhāgaḥ pradoṣamāpadyate, tadā vandhyāṃ janayati; yadā punarasyāḥ śoṇite garbhāśayabījabhāgāvayavaḥ pradoṣamāpadyate, tadā pūtiprajāṃ janayati; yadā tvasyāḥ śoṇite garbhāśayabījabhāgāvayavaḥ strīkarāṇāṃ ca śarīrabījabhāgānāmekadeśaḥ pradoṣamāpadyate, tadā stryākṛtibhūyiṣṭhāmastriyaṃ [Note: 'rāntāṃ'iti pā+]vārtāṃ nāma janayati, tāṃ strīvyāpadamācakṣate//
[Note: 'evameva puruṣasya bījadoṣe pitṛjāvayavavikṛtiṃ vidyāt/ yadā hyasya bīje bījabhāgāvayavaḥ'iti pā+]evameva puruṣasya yadā bīje bījabhāgaḥ pradoṣamāpadyate, tadā vandhyaṃ janayati; yadā punarasya bīje bījabhāgāvayavaḥ pradoṣamāpadyate, tadā pūtiprajaṃ janayati; yadā tvasya bīje bījabhāgāvayavaḥ puruṣakarāṇāṃ ca śarīrabījabhāgānāmekadeśaḥ pradoṣamāpadyate, tadā puruṣākṛtibhūyiṣṭhamapuruṣaṃ [Note: 'tṛṇapūlikaṃ'iti pā+]tṛṇaputrikaṃ nāma janayati; tāṃ puruṣavyāpadamācakṣate//
etena mātṛjānāṃ pitṛjānāṃ cāvayavānāṃ vikṛtivyākhyānena sātmyajānāṃ rasajānāṃ sattvajānāṃ cāvayavānāṃ vikṛtirvyākhyātā bhavati//
nirvikāraḥ parastvātmā sarvabhūtānāṃ virniśeṣaḥ; sattvaśarīrayostu viśeṣādviśeṣopalabdhiḥ//
tatra trayaḥ śarīradoṣā vātapittaśleṣmāṇaḥ, te śarīraṃ dūṣayanti; dvau punaḥ sattvadoṣau rajastamaśca, tau sattvaṃ dūṣayataḥ/
tābhyāṃ ca sattvaśarīrābhyāṃ duṣṭābhyāṃ vikṛtirupajāyate, nopajāyate cāpraduṣṭābhyām//
tatra śarīraṃ yoniviśeṣāccaturvidhamuktamagre//
trividhaṃ khalu sattvaṃ-śuddhaṃ, rājasaṃ, tāmasamiti/
tatra śuddhamadoṣamākhyātaṃ klyāṇāṃśatvāt, rājasaṃ sadoṣamākhyātaṃ roṣāṃśatvāt, tāmasamapi sadoṣamākhyātaṃ mohāṃśatvāt/
teṣāṃ tu trayāṇāmapi sattvānāmekaikasya bhedāgramaparisaṅkhyeyaṃ taratamayogāccharīrayoniviśeṣebhyaścānyonyānuvidhānatvācca/
śarīraṃ hyapi sattvamanuvidhīyate, sattvaṃ ca śarīram/
tasmāt katicitsattvabhedānanūkābhinirdeśena nidarśanārthamanuvyākhyāsyāmaḥ//
tadyathā---śuciṃ satyābhisandhaṃ jitātmānaṃ saṃvibhāginaṃ jñānavijñānavacanaprativacanasaṃpannaṃ smṛtimantaṃ kāmakrodhalobhamānamoherṣyāharṣāmarṣāpetaṃ samaṃ sarvabhūteṣu brāhmaṃ vidyāt//
ijyādhyayanavratahomabrahmacaryaparamatithivratamupaśāntamadamānarāgadveṣamohalobharoṣaṃ pratibhāvacanavijṣānopadhāraṇaśaktisaṃpannamārṣaṃ vidyāt//
aiśvaryavantamādeyavākyaṃ yajvānaṃ śūramojasvinaṃ tejasopetamakliṣṭakarmāṇaṃ dīrghadarśinaṃ dharmārthakāmābhiratamaindraṃ vidyāt//
lekhāsthavṛttaṃ prāptakāriṇamasaṃprahāryamutthānavantaṃ smṛtimantam- [Note: 'aiśvaryālambinaṃ'iti pā+]aiśvaryalambhinaṃ vyapagatarāgerṣyādveṣamohaṃ yāmyaṃ vidyāt//
śūraṃ dhīraṃ śucimaśucidveṣiṇaṃ yajvānamambhovihāraratimakliṣṭakarmāṇaṃ sthānakopaprasādaṃ vāruṇaṃ vidyāt//
sthānamānopabhogaparivārasaṃpannaṃ dharmārthakāmanityaṃ śuciṃ sukhavihāraṃ vyaktakopaprasādaṃ kauberaṃ vidyāt//
priyanṛtyagītavāditrollāpakaślokākhyāyiketihāsapurāṇeṣu kuśalaṃ gandhamālyānulepanavasanastrīvihārakāmanityamanasūyakaṃ gāndharvaṃ vidyāt//
ityenaṃ śuddhasya sattvasya saptavidhaṃ bhedāṃśaṃ vidyāt kalyāṇāṃśatvāt; tatsaṃyogāttu brāhmamatyantaśuddhaṃ vyavasyet//
śūraṃ caṇḍamasūyakamaiśvaryavantam- [Note: 'audarikaṃ'iti pā+]aupadhikaṃ raudramananukrośamātmapūjakamāsuraṃ vidyāt//
amarṣiṇamanubandhakopaṃ chidraprahāriṇaṃ krūramāhārātimātrarucimāmiṣapriyatamaṃ svapnāyāsabahulamīrṣyuṃ rākṣasaṃ vidyāt//
mahāśanaṃ straiṇaṃ strīrahaskāmamaśuciṃ śucidveṣiṇaṃ bhīruṃ bhīṣayitāraṃ vikṛtavihārāhāraśīlaṃ paiśācaṃ vidyāt//
kruddhaśūramakruddhabhīruṃ tīkṣṇamāyāsabahulaṃ [Note: 'niralaṅkariṣṇuṃ'iti pā+]saṃtrastagocaramāhāravihāraparaṃ sārpaṃ vidyāt//
āhārakāmamatiduḥkhaśīlācāropacāramasūyakamasaṃvibhāginamatilolupamakarmaśīlaṃ praitaṃ vidyāt//
anuṣaktakāmamajasramāhāravihāraparamanavasthitamamarṣaṇamasaṃcayaṃ śākunaṃ vidyāt//
ityevaṃ khalu rājasasya sattvasya ṣaḍvidhaṃ bhedāṃśaṃ vidyāt, roṣāṃśatvāt//
&nirākariṣṇumamedhasaṃ jugupsitācārāhāraṃ maithunaparaṃ svapnaśīlaṃ pāśavaṃ vidyāt//
bhīrumabudhamāhāralubdhamanavasthitamanuṣaktakāmakrodhaṃ saraṇaśīlaṃ toyakāmaṃ mātsyaṃ vidyāt//
alasaṃ kevalamabhiniviṣṭamāhāre sarvabuddhyaṅgahīnaṃ vānaspatyaṃ vid yāt//
ityevaṃ tāmasasya sattvasṛya trividhaṃ bhedāṃśaṃ vidyānmohāṃśatvāt//
ityaparisaṃkhyeyabhedānāṃ trayāṇāmapi sattvānāṃ bhedaikadeśo vyākhyātaḥ; śuddhasya sattvasya saptavidho brahmarṣiśakrayamavaruṇakuberagandharvasattvānukāreṇa, rājasasya ṣaḍvidho daityapiśācarākṣasasarpapretaśakunisattvānukāreṇa, tāmasasya trividhaḥ paśumatsyavanaspatisattvānukāreṇa, kathaṃ ca yathāsattvamupacāraḥ syāditi//
kevalaścāyamuddeśo yathoddeśamabhinirdiṣṭo bhavati [Note: 'garbhāvakrāntisaṃprayuktasyārthasya vijñāne'iti pā+]garbhāvakrāntisaṃprayuktaḥ ; tasya cārthasya vijñāne sāmarthyaṃ garbhakarāṇāṃ ca bhāvānāmanusamādhiḥ, vighātaśca vighātakarāṇāṃ bhāvānāmiti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte śārīrasthāne mahatīgarbhāvakrān tiśārīraṃ nāma caturthe+adhyāyaḥ//4//
athātaḥ puruṣavicayaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
'puruṣo+ayaṃ lokasaṃnitaḥ'ityuvāca bhagavān punarvasurātreyaḥ/
yāvanto hi loke ( [Note: 'mūrtimantaḥ'iti gaṅgādharasaṃmataḥ pāṭhaḥ]bhūrtimanto ) bhāvaviśeṣāstāvantaḥ puruṣe, yāvantaḥ puruṣe tāvanto loke; ityevaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca---netāvatā vākyenoktaṃ vākyārthamavagāhāmahe, bhagavatā buddhyā bhūyastaramato+anuvyākhyāyamānaṃ śuśrūṣāmaha iti//
tamuvāca bhagavānātreyaḥ---aparisaṃkhyeyā lokāvayavaviśeṣāḥ, puruṣāvayavaviśeṣā apyaparisaṃkhyeyāḥ; teṣāṃ yathāsthūlaṃ katicidbhāvān sāmānyamabhipretyodāhariṣyāmaḥ, tānekamanā nibodha samyagupavarṇyamānānagniveśa! /
ṣaḍdhātavaḥ samuditāḥ 'puruṣa'iti śabdaṃ labhante; tadyathā---pṛthivyāpastejo vāyurākāśaṃ brahma cāvyaktamiti, eta eva ca ṣaḍdhātavaḥ samuditāḥ 'puruṣa' iti śabdaṃ labhante//
tasya puruṣasya pṛthivī mūrtiḥ, āpaḥ kledaḥ, tejo+abhisantāpaḥ, vāyuḥ prāṇaḥ, viyat suṣirāṇi, brahma antarātmā/
yathā khalu brāhmī vibhūtirloke tathā puruṣe+apyāntarātmikī vibhūtiḥ, brahmaṇo vibhūtirloke prajāpatirantarātmano vibhūtiḥ puruṣe sattvaṃ, yastvindro loke sa puruṣe+ahaṅkāraḥ, ādityastvādānaṃ, rudro roṣaḥ, somaḥ prasādaḥ, vasavaḥ sukham, aśvinau kāntiḥ, marudutsāhaḥ, viśvedevāḥ sarvendriyāṇi saevendriyārthāśca, tamo mohaḥ, jyotirjñānaṃ, yathā lokasya sargādistathā puruṣasya garbhādhānaṃ, yathā kṛtayugamevaṃ bālyaṃ, yathā tretā tathā yauvanaṃ, yathā dvāparastathā sthāviryaṃ, yathā kalirevamāturyaṃ, yathā yugāntastathā maraṇamiti/
evametenānumānenānuktānāmapi lokapuruṣayoravayavaviśeṣāṇāmagniveśa! sāmānyaṃ vidyāditi//
evaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca---evametat sarvamanapavādaṃ yathoktaṃ bhagavatā lokapuruṣayoḥ sāmānyam/
kinnvasya sāmānyopadeśasya prayojanamiti//
bhagavānuvāca---śṛṇvagniveśa! sarvalokamātmanyātmānaṃ ca sarvaloke samamanupaśyataḥ &satyā buddhiḥ samutpadyate/
sarvalokaṃ hyātmani paśyato bhavatyātmaiva sukhaduḥkhayoḥ kartā nānya iti/
karmātmakatvācca hetvādibhiryuktaḥ sarvaloko+ahamiti viditvā jñānaṃ pūrvamutthāpyate+apavargāyeti/
tatra saṃyogāpekṣī lokaśabdaḥ/
ṣaḍdhātusamudāyo hi sāmānyataḥ sarvalokaḥ//
tasya hetuḥ, utpattiḥ, vṛddhiḥ, upaplavaḥ, viyogaśca /
tatra heturutpattikāraṇaṃ, utpattirjanma, vṛddhirāpyāyanam, upaplavo duḥkhāgamaḥ, ṣaḍdhātuvibhāgo viyogaḥ sajīvāpagamaḥ sa prāṇanirodhaḥ sa bhaṅgaḥ sa lokasvabhāvaḥ/ tasya mūlaṃ sarvopaplavānāṃ ca pravṛttiḥ, nivṛttiruparamaḥ/
pravṛttirduḥkhaṃ, nivṛttiḥ sukhamiti yaj jñānamutpadyate tat satyam/
tasya hetuḥ sarvalokasāmānyajñānam/
etatprayojanaṃ sāmānyopadeśasyeti//
athāgniveśa uvāca---kiṃmūlā bhagavan! pravṛttiḥ, nivṛttau ca ka upāya iti//
bhagavānuvāca---mohecchādveṣakarmamūlā pravṛttiḥ/
tajjā hyahaṅkārasaṅgasaṃśayābhisaṃplavābhyavapātavipratyayāviśeṣānupāyāstaruṇamiva drumamativipulaśākhāstaravo+abhibhūya puruṣamavatatyaivottiṣṭhante; yairabhibhūto na sattāmativartate /
tatraivaṃjātirūpavittavṛttabuddhiśīlavidyābhijanavayovīryaprabhāvasaṃpanno+ahamityahaṅkāraḥ, yanmanovākkāyakarma nāpavargāya sa saṅgaḥ, karmaphalamokṣapuruṣapretyabhāvādayaḥ santi vā neti saṃśayaḥ, sarvāvasthāsvananyo+ahamahaṃ sraṣṭā svabhāvasaṃsiddho+ahamahaṃ śarīrendriyabuddhismṛtiviśeṣarāśiriti grahaṇamabhisaṃplavaḥ, mama mātṛpitṛbhrātṛdārāpatyabandhumitrabhṛtyagaṇo gaṇasya cāhamityabhyavapātaḥ, kāryākāryahitāhitaśubhāśubheṣu viparītābhiniveśo vipratyayaḥ, jñājñayoḥ prakṛtivikārayoḥ pravṛttinivṛttyośca sāmānyadarśanamaviśeṣaḥ, prokṣaṇānaśanāgnihotratriṣavaṇābhyukṣaṇāvāhanayājanayajanayācanasalilahutāśanapraveśādayaḥ samārambhāḥ procyante hyanupāyāḥ/
evamayamadhīdhṛtismṛtirahaṅkārābhiniviṣṭaḥ saktaḥ sasaṃśayo+abhisaṃplutabuddhirabhyavapatito+anyathādṛṣṭiraviśeṣagrāhī vimārgagatirnivāsavṛkṣaḥ sattvaśarīradoṣamūlānāṃ sarvaduḥkhānāṃ bhavati/
evamahaṅkārādibhirdoṣairbhrāmyamāṇo nātivartate pravṛttiṃ, sā ca mūlamaghasya//
nivṛttirapavargaḥ; tat paraṃ praśāntaṃ tattadakṣaraṃ tadbrahma sa mokṣaḥ//
tatra mumukṣūṇāmudayanāni vyākhyāsyāmaḥ/
tatra lokadoṣadarśino mumukṣorādita evācāryābhigamanaṃ, tasyopadeśānuṣṭhānam, agnerevopacaryā, dharmaśāstrānugamanaṃ, tadārthāvabodhaḥ, tenāvaṣṭambhaḥ, tatra yathoktāḥ kriyāḥ, satāmupāsanam, asatāṃ parivarjanam, asaṅgatirjanena, satyaṃ sarvabhūtahitamaparuṣamanatikāle parīkṣya vacanaṃ, sarvaprāṇiṣu cātmanīvāvekṣā, sarvāsāmasmaraṇamasaṅkalpanamaprār thanamanabhibhāṣaṇaṃ ca strīṇāṃ, sarvaparigrahatyāgaḥ, kaupīnaṃ pracchādanārthaṃ, dhāturāganivasanaṃ, kanthāsīvanahetoḥ sūcīpippalakaṃ, śaucādhānahe torjalakuṇḍikā, daṇḍadhāraṇaṃ, bhaikṣacaryārthaṃ pātraṃ, prāṇadhāraṇārthamekakālamagrāmyo yathopapanno+abhyavahāraḥ, śramāpanayanārthaṃ śīrṇaśuṣkaparṇatṛṇāstaraṇopadhānaṃ, dhyānahetoḥ kāyanibandhanaṃ, vaneṣvaniketavāsaḥ, tandrānidrālasyādikarmavarjanaṃ, indriyārtheṣvanurāgopatāpanigrahaḥ, suptasthitagataprekṣitāhāravihārapratyaṅgaceṣṭādikeṣvārambheṣu smṛtipūrvikā pravṛttiḥ, satkārastutigarhāvamānakṣamatvaṃ, kṣutpipāsāyāsaśramaśītoṣṇavātavarṣāsukhaduḥkhasaṃsparśasahatvaṃ,śokadainyamānodvegamadalobharāgerṣyābhayakrodhādibhirasaṃcalanam, ahaṅkārādiṣūpasargasaṃjñā, lokapuruṣayoḥ sargādisāmānyāvekṣaṇaṃ, kāryakālātyayabhayaṃ, yogārambhe satatamanirvedaḥ, sattvotsāhaḥ, apavargāya dhīdhṛtismṛtibalādhānaṃ; niyamanamindriyāṇāṃ cetasi, cetasa ātmani, ātmanaśca; dhātubhedena śarīrāvayavasaṃkhyānamabhīkṣṇaṃ, sarvaṃ kāraṇavadduḥkhamasvamanityamityabhyupagamaḥ, [Note: 'duḥkhasaṃjñā'iti pā+]sarvapravṛttiṣvaghasaṃjñā, sarvasaṃnyāse sukhamityabhiniveśaḥ; eṣa mārgo+apavargāya, ato+anyathā badhyate; ityudayanāni vyākhyātāni//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte śārīrasthāne puruṣavicayaśārīraṃ nāma pañcamo+adhyāyaḥ//5//
athātaḥ śarīravicayaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
śarīravicayaḥ śarīropakārārthamiṣyate/
jñātvā hi śarīratattvaṃ śarīropakārakareṣu bhāveṣu jñānamutpadyate/
tasmāccharīravicayaṃ praśaṃsanti kuśalāḥ//
tatra śarīraṃ nāma cetanādhiṣṭhānabhūtaṃ pañcamahābhūtavikārasamudāyātmakaṃ [Note: 'samayogavāhino yadā hyasmin' iti pā+]samayogavāhi / yadā hyasmiñ śarīre dhātavo vaiṣamyamāpadyante tadā kleśaṃ vināśaṃ vā prāpnoti /
vaiṣamyagamanaṃ hi punardhātūnāṃ vṛddhihrāsagamanamakārtsnyena prakṛtyā ca//
yaugapadyena tu virodhināṃ dhātūnāṃ vṛddhihrāsau bhavataḥ/
yaddhi yasya dhātorvṛddhikaraṃ tattato viparītaguṇasya dhātoḥ pratyavāyakaraṃ saṃpadyate//
tadeva tasmādbheṣajaṃ samyagavacāryāmāṇaṃ yugapannyūnātiriktānāṃ dhātūnāṃ sāmyakaraṃ bhavati, adhikamapakarṣati nyūnamāpyāyayati//
etāvadeva hi bhaiṣajyaprayoge phalamiṣṭaṃ svasthavṛttānuṣṭhāne ca yāvaddhātūnāṃ sāmyaṃ syāt/
svasthā hyapi dhātūnāṃ sāmyānugrahārthameva kuśalā rasaguṇānāhārivikārāṃśca paryāyeṇecchantyupayoktuṃ sātmyasamājñātān; ekaprakārabhūyiṣṭhāṃścopayuñjānāstad- [Note: 'viparītakaraṇalakṣaṇasamājñātayā'iti pā+]viparītakarasamājñātayā ceṣṭayā samamicchanti kartum//
deśakālātmaguṇaviparītānāṃ hi karmaṇāmāhāravikārāṇāṃ ca [Note: 'krimeṇopayogaḥ,samyak sarvābhiyogaḥ,anudīrṇānāṃ saṃdhāraṇaṃ'iti pā+]kriyopayogaḥ samyak, sarvātiyogasandhāraṇam, asamdhāraṇamudīrṇānāṃ ca gatimatāṃ, sāhasānāṃ ca varjanaṃ, svasthavṛttametāvaddhātūnāṃ sāmyānugrahārthamupadiśyate//
dhātavaḥ punaḥ śārīrāḥ samānaguṇaiḥ samānaguṇabhūyiṣṭhairvā+apyāhāravikārairabhyasyamānairvṛddhiṃ prāpnuvanti, hrāsaṃ tu viparītaguṇairviparītaguṇabhūyiṣṭhairvā+apyāhārairabhyasyamānaiḥ//
tatreme śarīradhātuguṇāḥ saṃkhyāsāmarthyakarāḥ; tadyathā---gurulaghuśītoṣṇasnigdharūkṣamandatīkṣṇasthirasaramṛdukaṭhinaviśadapicchilaślakṣṇakharasūkṣmasthūlasāndrudravāḥ/ teṣu ye guravaste gurubhirāhāravikāraguṇairabhyasyamānairāpyāyyante, laghavaśca grasanti; laghavastulaghubhirāpyāyyante, guravaśca hrasanti/ evameva sarvadhātuguṇānāṃ sāmānyayogādvṛddhiḥ, viparyayāddhrāsaḥ/
tasmānmāṃsamāpyāyyate māṃsena bhūyastaramanyebhyaḥ śarīradhātubhyaḥ, tathā lihitaṃ lihitena, medo medasā, vasā vasayā, asthi taruṇāsthnā, majjā majjñā, śuktaṃ śukreṇa, garbhastvāmagarbheṇa//
tatra tvevaṃlakṣaṇena sāmānyavatāmāhāravikārāṇāmasānnidhyaṃ syāt, sannihitānāṃ vā+apyayuktatvānnopayogo dhṛṇitvādanyasmādvā kāraṇāt, sa ca dhāturabhivardhayitavyaḥ syāt, tasya ye samānaguṇāḥ syurāhāravikārā asevyāśca, tatra samānaguṇabhūyiṣṭhānāmanyaprakṛtīnāmapyāhāravikārāṇāmupayogaḥ syāt/
tadyathā---śukrakṣaye kṣīrasarpiṣorupayogo madhurasnigdhaśītasamākhyātānāṃ cāpareṣāṃ dravyāṇāṃ, mūtrakṣaye punarikṣurasavāruṇīmaṇḍadravamadhurāmlalavaṇopakledināṃ, purīṣakṣaye kulmāṣamāṣakuṣkuṇḍājamadhyayavaśākadhānyāmlānāṃ, vātakṣaye kaṭukatiktakaṣāyarūkṣalaghuśītānāṃ, pittakṣaye+amlalavaṇakaṭukakṣāroṣṇatīkṣṇānāṃ, śleṣmakṣaye snigdhagurumadhurasāndrapicchilānāṃ dravyāṇām/
karmāpi yadyasya dhātorvṛddhikaraṃ tattadāsevyam/
evamanyeṣāmapi śarīradhātūnāṃ sāmānyaviparyayābhyāṃ vṛddhihrāsau yathākālaṃ kāryau/
iti sarvadhātūnāmekaikaśo+atideśataśca vṛddhihrāsakarāṇi vyākhyātāni bhavanti//
kārtsnyena [Note: 'śarīrapuṣṭikarāstvime'iti pā+]śarīravṛddhikarāstvime bhāvā bhavanti; tadyathā---kālayogaḥ, svabhāvasaṃsiddhiḥ, āhārasauṣṭhavam, avighātaśceti//
balavṛddhikarāstvime bhāvā bhavanti/
tadyathā---balavatpuruṣe deśe janma balavatpuruṣe kāle ca, sukhaśca kālayogaḥ, bījakṣetraguṇasaṃpacca, āhārasaṃpacca, śarīrasaṃpacca, sātmyasaṃpacca, sattvasaṃpacca, svabhāvasaṃsiddhiśca, yauvanaṃ ca, karma ca, saṃharṣaśceti//
āhārapariṇāmakarāstvime bhāvā bhavanti/
tadyathā---ūṣmā, vāyuḥ, kledaḥ, snehaḥ, kālaḥ, [Note: 'saṃyogaśca'iti pā+]samayogaśceti //
tatra tu khalveṣāmūṣmādīnāmāhārapariṇāmakarāṇāṃ bhāvānāmime karmaviśeṣā bhavanti/
tadyathā---ūṣmā pacati, vāyurapakarṣati, kledaḥ śaithilyamāpādayati, sneho mārdavaṃ janayati, kālaḥ paryāptimabhinirvartayati, samayogastveṣāṃ pariṇāmadhātusāmyakaraḥ saṃpadyate//
[Note: 'pariṇāmataḥ'iti pā+]pariṇamatastvāhārasya guṇāḥ śarīraguṇabhāvamāpadyante yathāsvamaviruddhāḥ; viruddhāśca vihanyurvihatāśca virodhibhiḥ śarīram//
[Note: 'śarīradhātava'iti pā+]śarīraguṇāḥ punardvividhāḥ saṃgraheṇa---malabhūtāḥ, prasādabhūtāśca/
tatra malabhūtāste ye śarīrasyābādhakarāḥ syuḥ/
tadyathā---śarīracchidreṣūpadehāḥ pṛthagjanmāno bahirmukhāḥ, paripakvāśca dhātavaḥ, prakupitāśca vātapittaśleṣmāṇaḥ, ye cānye+api keciccharīre tiṣṭhanto bhāvāḥ śarīrasyopaghātāyopapadyante, [Note: 'malākhyān'iti pā+]sarvāṃstānmale saṃcakṣmahe; itarāṃstu [Note: 'prasādākhyān'iti pā+]prasāde, gurvādīṃśca dravāntān guṇabhedena, rasādīṃśca śukrāntān dravyabhedena//
teṣāṃ sarveṣāmeva vātapittaśleṣmāṇo duṣṭā dūṣayitāro bhavanti, doṣasvabhāvāt/
vātādīnāṃ punardhātvantare kālāntare praduṣṭānāṃ vividhāśitapītīye+adhyāye vijñānā yuktāni/
etāvatyeva duṣṭadoṣagātaryāvat saṃsparśanāccharīradhātūnām/
prakṛtibhūtānāṃ tu khalu vātādīnāṃ phalamārogyam/
tasmādeṣāṃ prakṛtibhāve prayatitavyaṃ buddhimadbhiriti//
[Note: 'tamevamuktavantaṃ'iti pā+]evaṃvādinaṃ bhagavantamātreyamagniveśa uvāca---śrutametadyaduktaṃ bhagavatā śarīrādhikāre vacaḥ/
kinnu khalu garbhasyāṅgaṃ pūrvamabhinirvartate kukṣau, kuto mukhaḥ kathaṃ cāntargatastiṣṭhati, kimāhāraśca vartayati, kathaṃbhūtaśca niṣkrāmati, kaiścāyamāhāropacārairjātaḥ sadyo hanyate, kairavyādhirabhivardhate, kiṃ cāsya devādaprakopanimittā vikārāḥ saṃbhavanti āhosvinna, kiṃcāsya kālākālamṛtyvorbhāvābhāvayorbhagavānadhyavasyati, kiṃcāsya paramāyuḥ, kāni cāsya paramāyuṣo nimittānīti//
tamevamuktavantamagniveśaṃ bhagavān punarvasurātreya uvāca---pūrvamuktametadgarbhāvakrāntau yathā+ayamabhinirvartate kukṣau, yaccāsya yadā saṃtiṣṭhate+aṅgajātam/
viprativādāstvatra bahuvidhāḥ sūtrakṛtāmṛṣīṇāṃ santi sarveṣāṃ; tānapi nibodhocyamānān---śiraḥ pūrvamabhinirvartate kukṣāviti kumāraśirā bharadvājaḥ paśyati, sarvendriyāṇāṃ tadadhiṣṭhānamiti kṛtvā; hṛdayamiti kāṅkāyano bāhlīkabhiṣak, cetanādhiṣṭhānatvāt; nābhiriti bhadrakāpyaḥ, āhārāgama iti kṛtvā; pakvāśayagudamiti bhadraśaunakaḥ, mārutādhiṣṭhānatvāt; hastapādamiti baḍiśaḥ, tatkaraṇatvāt puruṣasya; indriyāṇīti janako vaidehaḥ, tānyasya buddyadhiṣṭhānānīti kṛtvā; parokṣatvādacintyamiti mārīciḥ kaśyapaḥ; sarvāṅgābhinirvṛttiryugapaditi dhanvantariḥ; tadupapannaṃ, sarvāṅgānāṃ tulyakālābhinirvṛttatvāddhṛdayaprabhṛtīnām/
sarvāṅgānāṃ hyasya hṛdayaṃ mūlamadhiṣṭhānaṃ ca keṣāñcidbhāvānām, naca tasmāt pūrvābhinirvṛttireṣāṃ; [Note: 'hṛdayapūrvāṇāṃ'iti pā+]tasmāddhṛdayaprabhṛtīnāṃ sarvāṅgānāṃ tulyakālābhinirvṛttiḥ, sarve bhāvā hyanyonyapratibaddhāḥ; tasmādyathābhūtadarśanaṃ sādhu//
garbhastu khalu mātuḥ pṛṣṭhābhimukha ūrdhvaśirāḥ saṅkucyāṅgānyāste+ [Note: 'saṅkucyāṅgānyāste jarāyuvṛtaḥ kukṣau'iti pā+]antaḥkukṣau //
vyapagatapipāsābubhukṣastu khalu garbhaḥ paratantravṛttirmātaramāśritya vartayatyupasnehopasvedābhyāṃ garbhāśaye sadasadbhūtāṅgāvayavaḥ, tadanantaraṃ hyasya kaścillomakūpāyanairupasnehaḥ kaścinnābhināḍyayanaiḥ/
nābhyāṃ hyasya nāḍī prasaktā, nāḍyāṃ cāparā, aparā cāsya mātuḥ prasaktā hṛdaye, mātṛhṛdayaṃ hyasya tāmaparāmabhisaṃplavate sirābhiḥ [Note: 'saṃspandamānābhiḥ'iti pā+]syandamānābhiḥ; sa tasya raso balavarṇakaraḥ saṃpadyate, sa ca sarvarasavānāhāraḥ/
striyā hyāpannagarbhāyāstridhā rasaḥ pratipadyate-svaśarīrapuṣṭaye, stanyāya, garbhavṛddhaye ca /
sa tenāhāreṇopaṣṭabdhaḥ (paratantravṛttirmātaramāśritya) vartayatyantargataḥ//
sa copasthitakāle janmani prasūtimārutayogāt [Note: 'parivṛtyārvākśirā'iti pā+]parivṛttyāvākśirā niṣkrāmatyapatyapathena, eṣā prakṛtiḥ, vikṛtiḥ punarato+anyathā/
paraṃ [Note: 'paraṃ tataḥ'iti pā+]tvataḥ svatantravṛttirbhavati//
tasyāhāropacārau jātisūtrīyopadiṣṭāvavikārakarau cābhivṛddhikarau bhavataḥ//
tābhyāmeva ca viṣamasevitābhyāṃ jātaḥ sadya upahanyate tarurivāciravyaparopito vātātapābhyāmapratiṣṭhitamūlaḥ//
āptopadeśādadbhutarūpadarśanāt samutthānaliṅgacikitsitaviśeṣāccādoṣaprakopānurūpā devādiprakopanimittā vikārāḥ samupalabhyante//
kālākālamṛtyvostu khalu bhāvābhāvayoridamadhyavasitaṃ naḥ---"yaḥ kaścin sa kāla eva mriyate, na hi kālacchidramasti" ityeke bhāṣante/
na hyacchidratā sacchidratā vā kālasyopapadyate, kālasvalakṣaṇasvabhāvāt/
tatrāhurapare---yo yadā mriyate sa tasya niyato mṛtyukālaḥ; sa sarvabhūtānāṃ satyaḥ, samakriyatvāditi/
etadapi cānyathā+arthagrahaṇam/
na hi kaścinna mriyata iti samakriyaḥ/
kālo hyāyuṣaḥ pramāṇamadhikṛtyocyate/
yasya ceṣṭaṃ yo yadā mriyate sa tasya mṛtyukāla iti, tasya sarve bhāvā yathāsvaṃ niyatakālā bhaviṣyanti; tacca nopapadyate, pratyakṣaṃ hyakālāhāravacanakarmaṇāṃ phalamaniṣṭaṃ, viparyaye ceṣṭaṃ; pratyakṣataścopalabhyate khalu kālākālavyaktistāsu tāsvavasthāsu taṃ tamarthamabhisamīkṣya, tadyathā---kālo+ayamasya vyadherāhārasyauṣadhasya pratikarmaṇo visargasya, akālo veti/
loke+apyetadbhavati---kāle devo varṣatyakāle devo varṣati, kāle śītamakāle śītaṃ, kāle tapatyakāle tapati, kāle puṣpaphalamakāle ca puṣpaphalamiti/
tasmādubhayamasti---kāle mṛtyurakāle ca; naikāntikamatra/
yadi hyakāle mṛtyurna syānniyatakālapramāṇamāyuḥ sarvaṃ syāt; evaṃ gate hitāhitajñānamakāraṇaṃ syāt, pratyakṣānumānopadeśāścāpramāṇāni syurye pramāṇabhūtāḥ sarvatantreṣu, yairāyuṣyāṇyanāyuṣyāṇi copalabhyante/
vāgvastumātrametadvādamṛṣayo manyante---nākāle mṛtyurastīti//
varṣaśataṃ khalvāyuṣaḥ pramāṇamasmin kāle//
tasya nimittaṃ prakṛtiguṇātmasaṃpat sātmyopasevanaṃ ceti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte śārīrasthāne śarīravicayaśārīraṃ nāma ṣaṣṭho+adhyāyaḥ//6//
athātaḥ śarīrasaṃkhyā- [Note: 'śarīrasaṃkhyāṃ nāma śārīraṃ' iti pā+]śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ //
iti ha smāaha bhagavānātreyaḥ //
śarīrasaṃkhyāmavayavaśaḥ kṛtsnaṃ śarīraṃ pravibhajya sarvaśarīrasaṃkhyānapramāṇajñānahetorbhagavantamātreyamagniveśaḥ papraccha //
tamuvāca bhagavānātreyaḥ --- śṛṇu matto+agniveśa ! sarvaśarīramācakṣāṇasya yathāpraśnamekamanā yathāvat / śarīre ṣaṭ tvacaḥ ;tadyathā --- udakadharā tvagbāhyā, dvitīyā tvasṛgdharā,tṛtīyā sidhmakilāsasaṃbhavādhiṣṭhānā,catuethī dadrūkuṣṭhasaṃbhavādhiṣṭhānā,pañcamī tvalajīvidradhisaṃbhavādhiṣṭhānā,ṣaṣṭhī tu yasyāṃ chinnāyāṃ tāmyatyandha iva ca tamaḥ praviśati yāṃ cāpyadhiṣṭhāyārūṃṣi jāyante parvasu kṛṣṇāraktāni sthūlamūlāni duścikitsyatamāni ca ; iti ṣaṭ tvacaḥ / etāḥ ṣaḍaṅgaṃ śarīramavatatya tiṣṭhanti //
tatra [Note: 'atha'iti pā+]ayaṃ śarīrasyāṅgavibhāgaḥ;tadyathā ---dvau bāhū,dve sakthinī,śirogrīvam,antarāadhiḥ,iti ṣaḍaṅgamaṅgam //
trīṇi saṣaṣṭīni śatānyasthnāṃ saha [Note: 'dantolūkhalanakhaiḥ'iti pā+]dantolūkhalanakhena tadyathā --- dvātriṃśaddantāḥ,dvātriṃśaddantolūkhalāni,viṃśatirnakhāḥ,ṣaṣṭiḥ pāṇipādāṅgulyāsthīni,viṃśatiḥ pāṇipādaśalākāḥ, [Note: 'catvāryadhiṣṭhānānyāsāṃ'iti pā+]catvāri pāṇipādaśalākādhiṣṭhānāni,dve pārṣṇyorasthinī,catvāraḥ pādayorgulphāḥ,dvau [Note: 'maṇibandhakau'iti pā+]maṇikau hastayoḥ,catvāryaratyorasthīni,catvāri jaṅghayoḥ,dve jānunī,dve jānukapālike,dvāvūrunalakau,dvau bāhunalakau,dvāvaṃsau,dve aṃsaphalake,dvāvakṣakau,ekaṃ jatru,dve tāluke,dve śroṇiphalake,ekaṃ bhagāsthi,paṅcacatvāriṃśat pṛṣṭhagatānyasthīni,pañcadaśa grīvāyāṃ,caturdaśorasi,dvayoḥ pārśvayoścaturviṃśatiḥ parśukāḥ,tāvanti sthālakāni,tāvanti caiva sthālakārbudāni,ekaṃ hanvasthi,dve hanumūlabandhane,ekāsthi nāsikāgaṇḍalalāṭaṃ,dvau śaṅkhau,catvāri śiraḥkapālānīti; evaṃ trīṇi saṣaṣṭīni śatānyasthnāṃ saha datolūkhalanakhenaiti //
pañcendriyādhiṣṭhānāni; tadyathā --- tvag,jihvā,nāsikā,asṣiṇī,karṇau ca /
pañca buddhīndriyāṇi;tadyathā --- sparśanaṃ,rasanaṃ,ghrāṇaṃ,darśanaṃ,śrotramiti /
pañca karmendriyāṇi ; tadyathā --- hastau,pādau,pāyuḥ,upsthaḥ,jihvā ceti //
hṛdayaṃ cetanādhiṣṭhānamekam //
daśa prāṇāyatanāni; tadyathā --- mūrdhā,kaṇṭhaḥ,hṛdayaṃ,nābhiḥ,gudaṃ,bastiḥ,ojaḥ,śukraṃ,śoṇitaṃ,māṃsamiti/
teṣu ṣaṭ pūrvāṇi marmasaṃkhyātāni//
pañcadaśa koṣṭhāṅgāni; tadyathā --- nābhiśca,hṛdayaṃ ca,kloma ca,yakṛcca,plīhā ca,vṛkkau ca,bastiśca,purīṣādhāraśca,āmāśayaśca,pakvāśayaśca,uttaragudaṃ ca,adharagudaṃ ca,kṣudrāntraṃ ca,sthūlāntraṃ ca,vapāvahanaṃ ceti//
ṣaṭpañcāśat pratyaṅgāni,ṣaṭsvaṅgeṣūpanibaddhāni,yānyaparisaṃkhyātāni pūrvamaṅgeṣu parisaṃkhyāyamāneṣu,tānyanyaiḥ paryāyairiha [Note: 'prakāśya vyākhyātāni'iti pā+]prakāśyāni bhavanti/
tadyathā --- dve jaṅghāpiṇḍike,dve ūrupiṇḍike,dvau sphicau,dvau vṛṣaṇau,ekaṃ śephaḥ,dve ukhe,dvau vaṅghaṇau,dvau kukundarau,ekaṃ bastiśīrṣam,ekamudaraṃ,dvau stanau,dvau [Note: 'dvau bhujau'iti pā+]śleṣmabhuvau, dve bāhupiṇḍike,cibukamekaṃ,dvāvoṣṭhau,dve sṛkkaṇyau,dvau dantaveṣṭakau,ekaṃ tālu,ekā galaśuṇḍikā,dve upajihvike,ekāgojihvikā,dvau gaṇḍau,dve karṇaśaṣkulike,dvau karṇaputrakau,dve akṣikūṭe,catvāryakṣivartmāni,dve akṣikanīnike,dve bhruvau,ekāvaṭuḥ,catvāri pāṇipādahṛdayāni//
nava mahanti chidrāṇi - sapta śirasi,dve cādhaḥ//
etāvaddṛśyaṃ śakyamapi nirdeṣṭum //
anirdeśyamataḥ paraṃ tarkyameva /
tadyathā --- nava snāyu-śatāni, sapta sirāśatāni, dve dhamanīśate, [Note: 'pañca peśīśatāni'iti pā+]catvāri peśīśatāni, saptottaraṃ marmaśataṃ, dve sandhiśate, [Note: 'ekonatriṃśacchatasahasrāṇi'iti pā+]ekonatriṃśatsahasrāṇi nava ca śatāni ṣaṭpañcāśatkāni sirādhamanīnāmaṇuśaḥ pravibhajyamānānāṃ mukhāgraparimāṇaṃ, tāvanti caiva keśaśmaśrulomānīti /
etadyathāvatsaṃkhyātaṃ tvakprabhṛti dṛśyaṃ, tarkyamataḥ param /
[Note: 'eke tadubhayamapi na vikalpayante prakṛtibhāvāccharīrasya'iti,'tvakprabhṛti dṛśyaṃ tarkyamevetyeke,tadubhayamapi na vikalpate prakṛtibhāvāccharīrasya'iti ca pā+]etadubhayamapi na vikalpate, prakṛtibhāvāccharīrasya //
yattvañjalisaṃkhyeyaṃ tadupadekṣyāmaḥ; tat paraṃ pramāṇamabhijñeyaṃ, tacca vṛddhihrāsayogi, tarkyameva / tadyathā --- daśodakasyāñjalayaḥ śarīre svenāñjalipramāṇena, yattu pracyavamānaṃ purīṣam anubadhnātyatiyogena tathā mūtraṃ rudhiramanyāṃśca śarīradhātūn, yattu sarvaśarīracaraṃ bāhyā tvagbibharti, yattu tvagantare vraṇagataṃ lasīkāśabdaṃ labhate, yaccaoṣmaṇānubaddhaṃ lomakūpebhyo niṣpatat svedaśabdamavāpnoti, tadudakaṃ daśāñjalipramāṇaṃ; navāñjalayaḥ pūrvasyāhārapariṇāmadhātoḥ, yaṃ 'rasa' ityācakṣate; aṣṭau śoṇitasya, sapta purīṣasya, ṣaṭ śleṣmaṇaḥ, pañca pittasya, catvāro mūtrasya, trayo vasāyāḥ, dvau medasaḥ, eko majjāyāḥ, mastiṣkasyārdhāñjaliḥ, śukrasya tāvadeva pramāṇaṃ, [Note: 'tāvadeva caujasaḥ, strīṇāmārtavasya catvāro+añjalayaḥ'iti pā+]tāvadeva ślaiṣmikasyaujasa iti/ etaccharīratattvamuktam //
tatra yadviśeṣataḥ sthūlaṃ sthiraṃ mūrtimadgurukharakaṭhinamaṅgaṃ nakhāsthidantamāṃsacarmavarcaḥkeśaśmaśrulomakaṇḍarādi tat pārthivaṃ gandho ghrāṇaṃ ca; yaddravasaramandasnigdhamṛdupicchilaṃ rasarudhiravasākaphapittamūtrasvedādi tadāpyaṃ raso rasanaṃ ca; yat pittamūṣmā ca yo yā ca bhāḥ śarīre tat sarvamāgneyaṃ rūpaṃ darśanaṃ ca; yaducchvāsapraśvāsonmeṣanimeṣākuñcanaprasāraṇagamanapreraṇadhāraṇādi tadvāyavīyaṃ sparśaḥ sparśanaṃ ca; yadviviktaṃ yaducyate mahānti cāṇūni srotāṃsi tadāntarīkṣaṃ śabdaḥ śrotraṃ ca; yat prayoktṛ tat pradhānaṃ buddhirmanaśca/
iti śarīrāvayavasaṃkhyā yathāsthūlabhedenāvayavānāṃ nirdiṣṭā //
śarīrāvayavāstu paramāṇubhedenāparisaṃkhyeyā bhavanti, atibahutvādatisaukṣmyādatīndriyatvācca /
teṣāṃ saṃyogavibhāge paramāṇūnāṃ kāraṇaṃ vāyuḥ karmasvabhāvaśca //
tadetaccharīraṃ saṃkhyātamanekāvayavaṃ dṛṣṭamekatvena saṅgaḥ, pṛthaktvenāpavargaḥ /
tatra pradhānamasaktaṃ sarva [Note: 'sarvasaṃtānanivṛttau'iti pā+]sattānivṛttau nivartate iti //
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte śārīrasthāne śarīrasaṃkhyāśārīraṃ nāma saptamo+adhyāyaḥ //
athāto jātisūtrīyaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
strīpuṃsayoravyāpannaśukraśoṇitagarbhāśayayoḥ śreyasīṃ prajāmicchatostadartha^ [Note: 'tannirvṛttikaraṃ'iti pā+]abhinirvṛttikaraṃ karmopadekṣyāmaḥ//
athāpyetau strīpuṃsau snehasvedābhyāmupapādya,vamanavirecanābhyāṃ saṃśodhya,krameṇa prakṛtimāpādayet /
saṃśuddhau cāsthāpanānuvāsanābhyāmupācaret; upācarecca madhurauṣadhasaṃskṛtābhyāṃ ghṛtakṣīrābhyāṃ puruṣaṃ, striyaṃ tu tailamāṣābhyām//
tataḥ puṣpāt prabhṛti trirātramāsīta(?) brahmacāriṇyadhaḥśāyinī, pāṇibhyāmannamajarjarapātrādbhuñjānā, na ca kāñcinmṛjāmāpadyeta /
tataścaturthe+ahanyenāmutsādya saśiraskaṃ snāpayitvā śuklāni vāsāṃsyācchādayet puruṣaṃ ca /
tataḥ śuklavāsasau sragviṇau sumanasāvanyonyamabhikāmau saṃvaseyātāṃ snānāt prabhṛti yugmeṣvahaḥsu putrakāmau, ayugmeṣu duhitṛkāmau//
na ca nyubjāṃ pārśvagatāṃ vā saṃseveta /
nyubjāyā vāto balavān sa yoniṃ pīḍayati, pārśvagatāyā dakṣiṇe pārśve śleṣmā sa cyutaḥ pidadhāti garbhāśayaṃ, vāme pārśve pittaṃ tadasyāḥ pīḍitaṃ vidahati raktaṃ śukraṃ ca, tasmāduttānā bījaṃ gṛhṇīyāt; tathāhi yathāsthānamavatiṣṭante doṣāḥ/
paryāpte caināṃ śītodakena pariṣiñcet /
tatrātyaśitā kṣudhitā pipāsitā bhītā vimanāḥ śokārtā kruddhā+anyaṃ ca pumāṃsamicchantī maithune cātikāmā vā na garbhaṃ dhatte, viguṇāṃ vā prajāṃ janayati/
atibālāmativṛddhāṃ dīrgharogiṇīmanyena vā vikāreṇopasṛṣṭāṃ varjayet/
ataḥ sarvadoṣavarjitau strīpuruṣau saṃsṛjyeyātām//
saṃjātaharṣau maithune cānukūlāviṣṭagandhaṃ svāstīrṇaṃ sukhaṃ śayanamupakalpya manojñaṃ hitamaśanamaśitvā nātyaśitau dakṣiṇapādena pumānārohet vāmapādena strī//
tatra mantraṃ prayuñjīta -- "ahirasi āyurasi sarvataḥ pratiṣṭhā+si dhātā tvā dadatu vidhātā tvā dadhātu brahmavarcasā bhava"iti /
"brahmā bṛhaspatirviṣṇuḥ somaḥ sūryastathā+aśvinau/
bhago+atha mitrāvaruṇau vīraṃ dadatu me sutam " ityuktvā saṃ vaseyātām//
sā cedevamāśāsīta -- bṛhantamavadātaṃ haryakṣamojasvinaṃ śuciṃ sattvasaṃpannaṃ putramiccheyamiti, śuddhasnānāt prabhṛtyasyai manthamavadātayavānāṃ madhusarpirbhyāṃ saṃsṛjya śvetāyā goḥ sarūpavatsāyāḥ payasā+āloḍya rājate kāṃsye vā pātre kāle kāle saptāhaṃ satataṃ prayacchet pānāya / prātaśca śāliyavānnavikārān dadhimadhusarpirbhiḥ payobhirvā saṃsṛjya bhuñjīta, tathā sāyamavadātaśaraṇaśayanāsanapānavasanabhūṣaṇā ca syāt /sāyaṃ prātaśca śaśvacchvetaṃ mahāntaṃ vṛṣabhamājāneyaṃ vā haricandanāṅgadaṃ paśyet /
saumyābhiścaināṃ kathābhirmanonukūlābhirupāsīta /
saumyākṛtivacanopacāraceṣṭāṃśca strīpuruṣānitarānapi cendriyārthānavadātān paśyet /
sahacaryaścaināṃ priyahitābhyāṃ satatamupacareyustathā bhartā /
na ca miśrībhāvamāpadyeyātāmiti /
anena vidhinā saptarātraṃ sthitvā+aṣṭame+ahanyāplutyādbhiḥ saśiraskaṃ saha bhartrā ahatāni vastrāṇyācchādayedavadātāni, avadātāśca srajo bhūṣaṇāni ca bibhṛyāt//
tata ṛtvik prāguttarasyāṃ diśyagārasya prāgpravaṇamudakpravaṇaṃ vā pradeśamabhisamīkṣya, gomayodakābhyāṃ sthaṇḍilamupalipya, prokṣya codakena, vedīmasmin sthāpayet/
tāṃ paścimenāhatavastrasaṃcaye śvetārṣabhe vā'apyajina upaviśed brāhmaṇaprayuktaḥ, rājanyaprayuktastu vaiyāghre carmaṇyānaḍuhe vā, vaiśyaprayuktastu raurave bāste vā/
tatropaviṣṭaḥ pālāśībhiraiṅgudībhiraudumbarībhirmādhūkībhirvā samidbhiragnimupasamādhāya, kuśaiḥ paristīrya, paridhibhiśca paridhāya, lājaiḥ śuklābhiśca gandhavatībhiḥ sumanobhirupakiret/
tatra praṇīyodapātraṃ pavitrapūtamupasaṃskṛtya sarpirājyārthaṃ yathoktavarṇānājāneyādīn samantataḥ sthāpayet//
tataḥ putrakāmā paścimato'agniṃ dakṣiṇato brāhmaṇamupaviśyānvālabheta saha bhartrā yatheṣṭaṃ putramāśāsānā/
tatastasyā āśāsānāyā ṛtvik prajāpatimabhinirdiśya yonau tasyāḥ kāmaparipūraṇārthaṃ kāmyāmiṣṭiṃ nirvartayed 'viṣṇuryoniṃ kalpayatu'ityanayarcā/
tataścaivājyena sthālīpākamabhighārya trirjuhuyādyathāmnāyam/
mantropamantritamudapātraṃ tasyai dadyāt sarvodakārthān kuruṣveti/
tataḥ samāpte karmaṇi pūrvaṃ dakṣiṇapādamabhiharantī pradakṣiṇamagnimanuparikrāmet saha bhartrā/
[Note: 'tato+anuparikramya'iti pā+]tato brāhmaṇān svasti [Note: 'saha bhartrā++ājyaśeṣaṃ'iti pā+]vācayitvā++ājyaśeṣaṃ prāśnīyāt pūrvaṃ pumān, paścāt strī; na cocchiṣṭamavaśeṣayet/
tatastau saha saṃvaseyātāmaṣṭarātraṃ, tathāvidhaparicchadāveva ca syātāṃ [Note: syātāmiti hastalikhitapustake na paṭhyate], tatheṣṭaputraṃ janayetām//
yā tu strī śyāmaṃ lohitākṣaṃ vyūḍhoraskaṃ mahābāhuṃ ca putramāśāsīta, yā vā kṛṣṇamṛdudīrghakeśaṃ śuklākṣaṃ śukladantaṃ tejasvinamātmavantam; eṣa evānayorapi homavidhiḥ/
kintu paribarho varṇavarjaṃ syāt/
putravarṇānurūpastu yathāśīreva tayoḥ paribarho'anyaḥ kāryaḥ syāt//
śūdrā tu namaskārameva kuryāt [Note: yogīndranāthasenastvamuṃ pāṭhaṃ na paṭhati](devāgnidvijagurutapasvisiddhebhyaḥ) //
yā yā ca yathāvidhaṃ putramāśāsīta tasyāstasyāstāṃ tāṃ putrāśiṣamanuniśamya tāṃstāñjanapadānmanasā'anuparikrāmayet/
[Note: 'tānanuparikramya'iti pā+]tato yā yā yeṣāṃ yeṣāṃ janapadānāṃ manuṣyāṇāmanurūpaṃ putramāśāsīta sā sā teṣāṃ teṣāṃ janapadānāṃ manuṣyāṇāmāhāravihāropacāraparicchadānanuvidhatsveti vācyā syāt/
ityetat sarvaṃ putrāśiṣāṃ samṛddhikaraṃ karma vyākhyātaṃ bhavati//
na khalu kevalametadeva karma varṇavaiśeṣyakaraṃ bhavati/
api tu tejodhāturapyudakāntarikṣadhātuprāyo'avadātavarṇakaro bhavati, pṛthivīvāyudhātuprāyaḥ kṛṣṇavarṇakaraḥ, samasarvadhātuprāyaḥ śyāmavarṇakaraḥ//
sattvavaiśeṣyakarāṇi punasteṣāṃ teṣāṃ prāṇināṃ mātāpitṛsattvānyantarvatnyāḥ śrutayaścābhīkṣṇaṃ svocitaṃ ca karma sattvaviśeṣābhyāsaśceti//
yathoktena vidhinopasaṃskṛtaśarīrayoḥ strīpuruṣayormiśrībhāvamāpannayoḥ śukraṃ śoṇitena saha saṃyogaṃ sametyāvyāpannamavyāpannena yonāvanupahatāyāmapraduṣṭe garbhāśaye garbhamabhinirvartayatyekāntena/
yathā --- nirmale vāsasi suparikalpite rañjanaṃ samuditaguṇamupanipātādeva rāgamabhinirvartayati, tadvat; yathā vā kṣīraṃ dadhnā+abhiṣutamabhiṣavaṇādvihāya svabhāvamāpadyate dadhibhāvaṃ, śukraṃ tadvat//
evamabhinirvartamānasya garbhasya strīpuruṣatve hetuḥ pūrvamuktaḥ /
yathā hi bījamanupataptamuptaṃ svāṃ svāṃ prakṛtimanuvidhīyate vrīhirvā vrīhitvaṃ yavo vā yavatvaṃ tathā strīpuruṣāvapi yathoktaṃ hetuvibhāgamanuvidhīyete//
tayoḥ karmaṇā vedoktena [Note: 'vivartanam anyathātvena pravartanam'iti gaṅgādharaḥ]vivartanamupadiśyate prāgvyaktībhāvāt prayuktena samyak/ karmaṇāṃ hi deśakālasaṃpadupetānāṃ niyatamiṣṭaphalatvaṃ, tathetareṣāmitaratvam/
tasmādāpannagarbhāṃ striyamabhisamīkṣya prāgvyaktībhāvādgarbhasya puṃsavanamasyai dadyāt/
goṣṭhe jātasya nyagrodhasya prāguttarābhyāṃ śākhābhyāṃ śuṅge anupahate ādāya dvābhyāṃ dhānyamāṣābhyāṃ saṃpadupetābhyāṃ gaurasarṣapābhyāṃ vā saha dadhni prakṣipya puṣyeṇa pibet, tathaivāparāñjīvakarṣabhakāpāmārgasahacarakalkāṃśca yugapadekaikaśo yatheṣṭaṃ vā+apyupasaṃskṛtya payasā, kuḍyakīṭakaṃ matsyakaṃ vodakāñjalau prakṣipya puṣyeṇa pibet, tathā kanakamayān rājatānāyasāṃśca puruṣakānagnivarṇānaṇupramāṇān dadhni payasyudakāñjalau vā prakṣipya pibedanavaśeṣataḥ puṣyeṇa, puṣyeṇaiva ca śālipiṣṭasya pacyamānasyoṣmāṇamupāghrāya tasyaiva ca piṣṭasyodakasaṃsṛṣṭasya rasaṃ [Note: 'dehalīmupadhāya'iti pā+]dehalyāmupanidhāya dakṣiṇe nāsāpuṭe svayamāsiñcet picunā/ yaccānyadapi brāhmaṇā brūyurāptā vā striyaḥ puṃsavanamiṣṭaṃ taccānuṣṭheyam/
ata ūrdhvaṃ garbhasthāpanāni vyākhyāsyāmaḥ---aindrī brāhmī śatavīryā sahasravīryā+amoghā+avyathā śivā+ariṣṭā vāṭyapuṣpī viṣvaksenakāntā cetyāsāmoṣadhīnāṃ śirasā dakṣiṇena vā pāṇinā dhāraṇaṃ, etābhiścaiva siddhasya payasaḥ sarpiṣo vā pānam, etābhiścaiva puṣye puṣye snānaṃ, sadā ca [Note: 'sadā caitābhiḥ'iti pā+]tāḥ samālabheta/
tathā sarvāsāṃ jīvanīyoktānāmoṣadhīnāṃ sadopayogastaistairupayogavidhibhiḥ/
iti garbhasthāpanāni vyākhyātāni bhavanti//
garbhopaghātakarāstvime bhāvā bhavanti; tadyathā--- [Note: 'utkaṭaviṣamasthānakaṭhināsanasevinyāḥ'iti pā+]utkaṭaviṣamakaṭhināsanasevinyā vātamūtrapurīṣavegānuparundhatyā dāruṇānucitavyāyāmasevinyāstīkṣṇoṣṇātimātrasevinyāḥ pramitāśanasevinyā garbho mriyate+antaḥ kukṣeḥ, akāle vā sraṃsate, śoṣī vā bhavati; tathā+abhighātaprapīḍanaiḥ śvabhrakūpaprapātadeśāvalokanairvā+abhīkṣṇaṃ mātuḥ prapatatyakāle garbhaḥ, tathā+atimātrasaṃkṣobhibhiryānairyānena, apriyātimātraśravaṇairvā /
pratatottānaśāyinyāḥ punargarbhasya nābhyāśrayā nāḍī kaṇṭhamanuveṣṭayati, vivṛtaśāyinī naktaṃcāriṇī conmattaṃ janayati, apasmāriṇaṃ punaḥ kalikalahaśīlā, vyavāyaśīlā durvapuṣamahrīkaṃ straiṇaṃ vā, śokanityā bhītamapacitamalpāyuṣaṃ vā, [Note: ' abhidhyāyinī'iti pā+]abhidhyātrī paropatāpinamīrṣyuṃ straiṇaṃ vā, stenā tvāyāsabahulamatidrohiṇamakarmaśīlaṃ vā, amarṣiṇī caṇḍamaupadhikamasūyakaṃ vā, svapnanityā tandrālumabudhamalpāgniṃ vā, madyanityā pipāsālumalpasmṛtimanavasthitacittaṃ vā, [Note: 'godhāmāṃsapriyā'iti pā+]godhāmāṃsaprāyā śārkariṇamaśmariṇaṃ śanairmehiṇaṃ vā, varāhamāṃsaprāyā raktākṣaṃ krathanamatiparuṣaromāṇaṃ vā, matsyamāṃsanityā ciranimeṣaṃ stabdhākṣaṃ vā, madhuranityā pramehiṇaṃ mūkamatisthūlaṃ vā, amlanityā raktapittinaṃ tvagakṣirogiṇaṃ vā, lavaṇanityā śīghravalīpalitaṃ khālityarogiṇaṃ vā, kaṭukanityā durbalamalpaśukramanapatyaṃ vā, tiktanityā śoṣiṇamabalamanupacitaṃ vā, kaṣāyanityā śyāvamānāhinamudāvartinaṃ vā, yadyacca yasya yasya vyādhernidānamuktaṃ tattadāsevamānā+antarvatnī tannimittavikārabahulamapatyaṃ janayati/
pitṛjāstu śukra doṣāmātṛjairapacārairvyākhyātāḥ/
iti garbhopaghātakarā bhāvā [Note: 'vyākhyātāḥ'iti pā+]bhavantyuktāḥ /
tasmādahitānāhāravihārān prajāsaṃpadamicchantī strī viśeṣeṇa varjayet/sādhvācārā cātmānamupacareddhitābhyāmāhāravihārābhyāmiti//
vyādhīṃścāsyā mṛdumadhuraśiśirasukhasukumāraprāyairauṣadhāhāropacārairupacaret, na cāsyā vamanavirecanaśirovirecanāni prayojayet, na raktamavasecayet, sarvakālaṃ ca nāsthāpanamanuvāsanaṃ vā kuryādanyatrātyayikādvyādheḥ/
aṣṭamaṃ māsamupādāya vamanādisādhyeṣu punarvikāreṣvātyayikeṣu mṛdubhirvamanādibhistadarthakāribhirvopacāraḥ syāt/
pūrṇamiva tailapātram- [Note: 'asaṃkṣobhyāntarvartnī' iti pā+]asaṃkṣobhayatā+antarvatnī bhavatyupacaryā//
sā cedapacārād dvayostriṣu vā māseṣu puṣpaṃ paṣyennāsyā garbhaḥ sthāsyatīti vidyāt; ajātasāro hi tasmin kāle bhavati garbhaḥ//
sā ceccatuṣprabhṛtiṣu māseṣu krodhaśokāsūyerṣyābhayatrāsavyavāyavyāyāmasaṃkṣobhasaṃdhāraṇaviṣamāśanaśayanasthānakṣutpipāsātiyogāt kadāhārādvā puṣpaṃ paśyet, tasyā garbhasthāpanavidhimupadekṣyāmaḥ/
puṣpadarśanādevaināṃ brūyāt---śayanaṃ tāvanmṛdusukhaśiśirāstaraṇasaṃstīrṇamīṣadavanataśiraskaṃ pratipadyasveti/
tato yaṣṭīmadhukasarpirbhyāṃ paramaśiśiravāriṇi saṃsthitābhyāṃ picumāplāvyopasthasamīpe sthāpayettasyāḥ, tathā śatadhautasahasradhautābhyāṃ sarpirbhyāmadhonābheḥ sarvataḥ pradihyāt, sarvataśca gavyena caināṃ payasā suśītena madhukāmbunā vā nyagrodhādikaṣāyeṇa vā pariṣecayedadho nābheḥ, udakaṃ vā suśītamavagāhayet, kṣīriṇāṃ kaṣāyadrumāṇāṃ ca svarasaparipītāni [Note: 'tailāni' iti pā+]celāni grāhayet, nyagrodhādiśuṅgāsiddhayorvā kṣīrasarpoṣoḥ picuṃ grāhayet, ataścaivākṣamātraṃ prāśayet, prāśayedvā kevalaṃ kṣīrasarpiḥ, padmotpalakumudakiñjalkāṃścāsyai samadhuśarkarān lehārthaṃ dadyāt, śṛṅgāṭakapuṣkarabījakaśerukān bhakṣaṇārthaṃ, gandhapriyaṅgvasitotpalaśālūkodumbaraśalāṭunyagrodhaśuṅgāni vā pāyayedenāmājena payasā, payasā caināṃ balātibalāśāliṣaṣṭikekṣumūlakākolīśṛtena samadhuśarkaraṃ raktaśālīnāmodanaṃ mṛdusurabhiśītalaṃ bhojayet, lāvakapiñjalakuraṅgaśamvaraśaśahariṇaiṇakālapucchakarasena vā ghṛtasusaṃskṛtena sukhaśiśiropavātadeśasthāṃ bhojayet, krodhaśokāyāsavyavāyavyāyāmebhyaścābhirakṣet, saumyābhiścaināṃ kathābhirmanonukūlābhirupāsīta; tathā+asyā garbhastiṣṭhati//
yasyāḥ punarāmānvayāt puṣpadarśanaṃ syāt, prāyastasyāstadgarbhopaghātakaraṃ bhavati, viruddhopakramatvāttayoḥ//
yasyāḥ punaruṣṇatīkṣṇopayogādgarbhiṇyā mahati saṃjātasāre garbhe puṣpadarśanaṃ syādanyo vā yonisrāvastasyā garbho vṛddhiṃ na prāpnoti niḥsrutatvāt; sa kālamavatiṣṭhate+atimātraṃ, tamupaviṣṭakamityācakṣate kecit/
upavāsavratakarmaparāyāḥ punaḥ kadāhārāyāḥ snehadveṣiṇyā vātaprakopaṇoktānyāsevamānāyā garbho vṛddhiṃ na prāpnoti pariśuṣkatvāt;sa cāpi [Note: 'kālāntaraṃ'iti pā+]kālamavatiṣṭhate+atimātram, aspandanaśca bhavati, taṃ tu nāgodaramityācakṣate//
nāryostayorubhayorapi cikitsitaviśeṣamupadekṣyāmaḥ---bhautikajīvanīyabṛhaṇīyamadhuravātaharasiddhānāṃ sarpiṣāṃ payasāmāmagarbhāṇāṃ copyogo garbhavṛddhikaraḥ; tathā saṃbhojanametaireva siddhaiśca ghṛtādibhiḥ [Note: 'sububhukṣāyāṃ'(-ḥ?)iti pā+]subhikṣāyāḥ, abhīkṣṇaṃ yānavāhanāpamārjanāvajṛmbhaṇairupapādanamiti//
yasyāḥ punargarbhaḥ prasupto na spandate tāṃ śyenamatsyagavayaśikhitāmracūḍatittirīṇāmanyatamasya sarpiṣmatā rasena māṣayūṣeṇa vā prabhūtasarpiṣā mūlakayūṣeṇa vā raktaśālīnāmodanaṃ mṛdumadhuraśītalaṃ bhojayet /
tailābhyaṅgena cāsyā abhīkṣṇamudarabastivaṃkṣaṇorukaṭīpārśvapṛṣṭhapradeśānīṣaduṣṇenopacaret//
yasyāḥ punarudāvartavibandhaḥ syādaṣṭame māse na cānuvāsanasādhyaṃ manyeta tatastasyāstadvikārapraśamanamupakalpayennirūham/
udāvarto hyupekṣitaḥ sahasā [Note: 'garbhaṃ sagarbhāṃ garbhiṇīṃ vā nipātayet' iti pā+]sagarbhāṃ garbhiṇīṃ garbhamathavā+atipātayet/
tatra vīraṇaśāliṣaṣṭikakuśakāśekṣuvālikāvetasaparivyādhamūlānāṃ bhūtīkānantākāśmaryaparūṣakamadhukamṛdvīkānāṃ ca payasā+ardhodakenodgamayya rasaṃ priyālabibhītakamajjatilakalkasaṃprayuktamīṣallavaṇamanatyuṣṇaṃ ca nirūhaṃ dadyāt/
vyapagatavibandhāṃ caināṃ sukhasalilapariṣiktāṅgīṃ sthairyakaramavidāhinamāhāraṃ bhuktavatīṃ sāvaṃ madhurakasiddhena tailenānuvāsayet/
nyubjāṃ tvenāmāsthāpanānuvāsanābhyāmupacaret//
yasyāḥ punaratimātradoṣopacayādvā tīkṣṇoṣṇātimātrasevanādvā vātamūtrapurīṣavegavidhāraṇairvā viṣamāśa(sa)naśayanasthānasaṃpīḍanābhighātairvā krodhaśokerṣyābhayatrāsādibhirvā sāhasairvā+aparaiḥ karmabhir- [Note: 'antaḥkukṣau'iti pā+]antaḥkukṣergarbho mriyate, tasyāḥ stimitaṃ stabdhamudaramātataṃ śītamaśmāntargatamiva bhavatyaspandano garbhaḥ, śūlamadhikamupajāyate, na cāvyaḥ prādurbhavanti, yonirnaprasravati, akṣiṇī cāsyāḥ sraste bhavataḥ, tāmyati, vyathate, bhramate, śvasiti, aratibahulā ca bhavati, na cāsyā vegaprādurbhāvo yathāvadupalabhyate; ityevaṃlakṣaṇāṃ striyaṃ mṛtagarbheyamiti vidyāt//
tasya garbhaśalyasya jarāyuprapātanaṃ karma saṃśamanamityāhureke, mantrādikamatharvavedavihitamityeke, paridṛṣṭakarmaṇā śalyahartrā haraṇamityeke/
vyapagatagarbhaśalyāṃ tu striyamāmagarbhāṃ surāsīdhvariṣṭamadhumadirāsavānāmanyatamamagre sāmarthyataḥ pāyayedgarbhakoṣṭhaśuddhyarthamartivismaraṇārthaṃ praharṣaṇārthaṃ ca , ataḥ paraṃ saṃprīṇanair- [Note: 'bṛṃhaṇaiḥ'iti pā+]balānurakṣibhirasnehasaṃprayuktairyavāgvādibhirvā tatkālayogibhirāhārairupacareddoṣadhātukledaviśoṣaṇamātraṃ kālam/
ataḥ paraṃ snehapānairbastibhirāhāravidhibhiśca dīpanīyajīvanīyabṛṃhaṇīyamadhuravātaharasamākhyātairupacaret/
paripakvagarbhaśalyāyāḥ punarvimuktagarbhaśalyāyāstadahareva snehopacāraḥ syāt//
paramato nirvikāramāpyāyyamānasya garbhasya māse māse karmopadekṣyāmaḥ /prathame māse śaṅkitā cedgarbhamāpannā kṣīramanupaskṛtaṃ mātrāvacchītaṃ kāle kāle pibet, sātmyameva ca bhojanaṃ sāyaṃ prātaśca bhuñjīta; dvitīye māse kṣīrameva ca madhurauṣadhasiddhaṃ; tṛtīye māse kṣīraṃ madhusarpirbhyāmupasaṃsṛjya; caturthe māse kṣīranavanītamakṣamātramaśnīyāt; pañcame māse kṣīrasarpiḥ; ṣaṣṭhe māse kṣīrasarpirmadhurauṣadhasiddhaṃ; tadeva saptame māse /
tatra garbhasya keśā jāyamānā māturvidāhaṃ janayantīti striyo bhāṣante; tanneti bhagavānātreyaḥ, kintu garbhotpīḍanādvātapittaśleṣmāṇa uraḥ prāpya vidāhaṃ janayanti, tataḥ kaṇḍūrupajāyate, kaṇḍūmūlā ca kikkisāvāptirbhavati/
tatra kolodakena navanītasya madhurauṣadhasiddhasya pāṇitalamātraṃ kāle kāle+asyai pānārthaṃ dadyāt, candanamṛṇālakalkaiścāsyāḥ stanodaraṃ vimṛdnīyāt, śirīṣadhātakīsarṣapamadhukacūrṇairvā, kuṭajārjakabījamustaharidrākalkairvā, nimbakolasurasamañjiṣṭhākalkairvā, pṛṣatahariṇaśaśarudhirayutayā triphalayā vā; karavīrapatrasiddhena tailenābhyaṅgaḥ; pariṣekaḥ punarmālatīmadhukasiddhenāmbhasā; jātakaṇḍūśca kaṇḍūyanaṃ varjayettvagbhedavairūpyaparihārārtham, asahyāyāṃ tu kaṇḍvāmunmardanoddharṣaṇābhyāṃ parihāraḥ syāt; madhuramāhārajātaṃ vātaharamalpamasnehalavaṇamalpodakānupānaṃ ca bhuñjīta /
aṣṭame tu māse kṣīrayavāgūṃ sarpiṣmatīṃ kāle kāle pibet; tanneti bhadrakāpyaḥ, paiṅgalyābādho hyasyā garbhamāgacchediti; astvatra paiṅgalyābādha ityāha bhagavān punarvasurātreyaḥ , na tvevaitanna kāryam; evaṃ kurvatī hyarogā++ārogyabalavarṇasvarasaṃhananasaṃpadupetaṃ jñātīnāmapi śreṣṭhamapatyaṃ janayati/
navame tu khalvenāṃ māse madhurauṣadhasiddhena tailenānuvāsayet/
ataścaivāsyāstailāt picuṃ yonau praṇayedgarbhasthānamārgasnehanārtham/yadidaṃ karma prathamaṃ māsaṃ samupādāyopadiṣṭamānavamānmāsāttena garbhiṇyā garbhasamaye [Note: 'garbhadhāraṇe' iti pā+]garbhadhāriṇīkukṣikaṭīpārśvapṛṣṭhaṃ mṛdūbhavati, vātaścānulomaḥ saṃpadyate, mūtrapurīṣe ca prakṛtibhūte sukhena mārgamanupadyate, carmanakhāni ca mārdavamupayānti, balavarṇau copacīyete; putraṃ ceṣṭaṃ saṃpadupetaṃ sukhinaṃ sukhenaiṣā kāle prajāyata iti//
prāk caivāsyā navamānmāsāt sūtikāgāraṃ kārayedapahṛtāsthiśarkarākapāle deśe praśastarūparasagandhāyāṃ bhūmau prāgdvāramudagdvāraṃ vā bailvānāṃ kāṣṭhānāṃ taindukaiṅgudakānāṃ bhāllātakānāṃ vāra(ru)ṇānāṃ khādirāṇāṃ vā; yāni cānyānyapi brāhmaṇāḥ śaṃseyuratharvavedavidasteṣāṃ; vasanālepanācchādanāpidhānasaṃpadupetaṃ vāstuvidyāhṛdayayogāgnisalilodūkhalavarcaḥsthānasnānabhūmimahānasamṛtusukhaṃ ca//
tatra sarpistailamadhusaindhavasauvarcalakālaviḍalavaṇaviḍaṅgakuṣṭhakilimanāgarapippalīpipalīmūlahastipippalīmaṇḍūkaparṇyelālāṅgalīvacācavyacitrikacirabilvahiṅgusarṣapalaśunakatakakaṇakaṇikānīpātasībalvajabhūrjakulatthamaireyasurāsavāḥ sannihitāḥ syuḥ; tathā+aśmānau dvau, dve ku(ca)ṇḍamusale, dve udūkhale, [Note: 'kharo vṛṣabhaśca'iti pā+]kharavṛṣabhaśca, dvau ca tīkṣṇau sūcīpippalakau sauvarṇarājatau, śastrāṇi ca tīkṣṇāyasāni, dvau ca bilvamayau paryaṅkau, taindukaiṅgudāni ca kāṣṭhānyagnisandhukṣaṇāni, striyaśca bahvyo bahuśaḥ prajātāḥ sauhārdayuktāḥ satatamanuraktāḥ pradakṣiṇācārāḥ pratipattikuśalāḥ prakṛtivatsalāstyaktaviṣādāḥ kleśasahinyo+abhimatāḥ, brāhmaṇāścātharvavedavidaḥ; yaccānyadapi tatra samarthaṃ manyeta, yaccānyacca brāhmaṇā brūyuḥ striyaśca vṛddhāstat kāryam//
tataḥ pravṛtte navame māse puṇye+ahani praśastanakṣatrayogamupagate praśaste bhagavati śaśini kalyāṇe kalyāṇe ca karaṇe maitre muhūrte śāntiṃ hutvā gobrāhmaṇamagnimudakaṃ cādau praveśya gobhyastṛṇodakaṃ madhulājāṃśca pradāya brāhmaṇebhayo+akṣatān sumanaso nāndīmukhāni ca phalānīṣṭāni dattvodakapūrvamāsanasthebhyo+abhivādya punarācamya svasti vācayet/
tataḥ puṇyāhaśabdena gobrāhmaṇaṃ [Note: 'anvāvartamānā praviśet'iti pā+]samanuvartamānā pradakṣiṇaṃ praviśet sūtikāgāram/
tatrasthā ca prasavakālaṃ pratīkṣet//
tasyāstu khalvimāni liṅgāni prajananakālamabhito bhavanti; tadyathā---klamo gātrāṇāṃ, glānirānanasya, akṣṇoḥ śaithilyaṃ, [Note: 'akṣṇorvimuktabandhanatvamiva'iti pā+]vimuktabandhanatvamiva vakṣasaḥ, kukṣeravasraṃsanam, adhogurutvaṃ, vaṃkṣaṇabastikaṭīkukṣipārśvapṛṣṭhanistodaḥ, yoneḥ prasravaṇam, anannābhilāṣaśceti; tato+anantaramāvīnāṃ prādurbhāvaḥ, prasekaśca garbhodakasya//
āvīprādurbhāve tu bhūmau śayanaṃ vidadhyānmṛdvāstaraṇopapannam/
[Note: 'tadadhyāsīnāṃ tāṃ tataḥ'iti pā+]tadadhyāsīta sā/
tāṃ tataḥ samantataḥ parivārya yathoktaguṇāḥ striyaḥ paryupāsīrannāśvāsayantyo vāgbhir- [Note: 'grāhaṇīyābhirupadiṣṭavadarthābhidhāyinībhiḥ' iti pā+]grāhiṇīyābhiḥ sāntvanīyābhiśca//
sā cedāvībhiḥ saṃkliśyamānā na prajāyetāthaināṃ brūyāt---uttiṣṭha, musalamanyataraṃ gṛhṇīṣva, anenaitadulūkhalaṃ dhānyapūrṇaṃ muhurmuhurabhijahi muhurmuhuravajṛmbhasva caṅkramasva cāntarā+antareti; evamupadiśantyeke/
dāruṇavyāyāmavarjanaṃ hi garbhiṇyāḥ satatamupadiśyate, viśeṣataśca prajananakāle pracalitasarvadhātudoṣāyāḥ sukumāryā nāryā musalavyāyāmasamīrito vāyurantaraṃ labdhvā prāṇān hiṃsyāt, duṣpratīkāratamā hi tasmin kāle viśeṣeṇa bhavati garbhiṇī; tasmānmusalagrahaṇaṃ parihāryamṛṣayo manyante, jṛmbhaṇaṃ caṅkramaṇaṃ ca punaranuṣṭheyamiti /
athāsyai dadyāt kuṣṭhailālāṅgalikīvacācikatracirabilvacavyacūrṇamupaghrātuṃ, sā tanmuhurmuhurupajighret, tathā bhūrjapatradhūmaṃ śiṃśapāsāradhūmaṃ vā/
tasyāścāntarā+antarā kaṭīpārśvapṛṣṭhasakthideśānīṣaduṣṇena [Note: 'anumukhaṃ'iti pā+]tailenābhyajyānusukhamavamṛd(n?)gīyāt/
anena karmaṇā garbho+ [Note: 'avāggarbhaḥ'iti pā+]avāk pratipadyate//
sa yadā jānīyādvimucya hṛdayamudaramasyāstvāviśati, bastiśiro+avagṛhṇāti, tvarayantyenāmāvyaḥ, parivartate+ [Note: 'avāggarbhaḥ'iti pā+]adho garbha iti; asyāmavasthāyāṃ paryaṅkamenāmāropya pravāhayitumupakrameta/
karṇe cāsyā mantramimamanukūlā strī japet--- 'kṣitirjalaṃ viyattejo [Note: 'indraḥ' iti pā+]vāyurviṣṇuḥ prajāpatiḥ/
sagarbhāṃ tvāṃ sadā pāntu vaiśalyaṃ ca diśantu te//
prasūṣva tvamavikliṣṭamavikliṣṭā śubhānane !/
kārtikeyadyutiṃ putraṃ kārtikeyābhirakṣitam' iti//
tāścaināṃ yathoktaguṇāḥ striyo+anuśiṣyuḥ---anāgatāvīrmā pravāhiṣṭhāḥ; [Note: 'yadyanāgatāvīḥ'iti pā+]yā hyanāgatāvīḥ pravāhate vyarthamevāsyāstat karma bhavati, prajā cāsyā vikṛtā vikṛtimāpannā ca, śvāsakāsaśoṣaplīhaprasaktā vā bhavati/
yathā hi kṣavathūdgāravātamūtrapurīṣavegān prayatamāno+apyaprāptakālānna labhate kṛcchreṇa [Note: 'vā labhate'iti pā+]vā+apyavāpnoti, tathā+anāgatakālaṃ garbhamapi pravāhamāṇā; yathā caiṣāmeva kṣavathvādīnāṃ sandhāraṇamupaghātāyopapadyate, tathā prāptakālasya garbhasyāpravāhaṇamiti/sā yathānirdeśaṃ kuruṣveti vaktavyā syāt/
tathā ca kurvatī śanaiḥ pūrvaṃ pravāheta, tato+anantaraṃ balavattaram/tasyāṃ ca pravāhamāṇāyāṃ striyaḥ śabdaṃ kuryuḥ---'prajātā prajātā dhanyaṃ dhanyaṃ putram' iti /
tathā+asyā harṣeṇāpyāyyante prāṇāḥ//
yadā ca prajātā syāttadaivaināmavekṣeta---kācidasyā aparā prapannā na veti /
tasyāścedaparā na prapannā syādathaināmanyatamā strī dakṣiṇena pāṇinā nābherupariṣṭādbalavannipīḍya savyena pāṇinā pṛṣṭhata upasaṃgṛhya tāṃ sunirdhūtaṃ nirdhunuyāt/
athāsyāḥ pārṣṇyā śroṇīmākoṭayet /
asyāḥ sphicāvupasaṃgṛhya supīḍitaṃ pīḍayet/
athāsyā bālaveṇyā kaṇṭhatālu parimṛśet/
bhūrjapatrakācamaṇisarpanirmokaiścāsyā yoniṃ dhūpayet/
kuṣṭhatālīsakalkaṃ [Note: 'balvajakvāthe'iti pā+]balvajayūṣe maireyasurāmaṇḍe tīkṣṇe kaulatthe vā yūṣe maṇḍūkaparṇīpippalīsaṃpāke vā saṃplāvya pāyayedenām/
tathā sūkṣmailākilimakuṣṭhanāgaraviḍaṅgapippalīkālāgurucavyacitrakopakuñcikākalkaṃ kharavṛṣabhasya vā [Note: 'kharasyavṛṣasya vā jarato dakṣiṇaṃ parṇamutkṛtya'iti pā+]jīvato dakṣiṇaṃ karṇamutkṛtya dṛṣadi jarjarīkṛtya [Note: 'balvajayūṣādīnāmanyatame'iti pā+]balvajakvāthādīnāmāplāvanānāmanyatame prakṣipyāplāvya muhūrtasthitamuddhṛtya tadāplāvanaṃ pāyayedenām/
śatapuṣpākuṣṭhamadanahiṅgusiddhasya cainām tailasya picuṃ grāhayet/ataścaivānuvāsayet /
etaireva cāplāvanaiḥ phalajīmūtekṣvākudhāmārgavakuṭajakṛtavedhanahastipippalyupahitairāsthāpayet/
tadāsthāpanamasyāḥ saha vātamūtrapurīṣairnirharatyaparāmāsaktāṃ [Note: 'vāyoranulomagamanāt'iti pā+]vāyorevāpratilomagatvāt/
aparāṃ hi vātamūtrapurīṣāṇyanyāni [Note: 'cāntarbahirmukhāni'iti pā+]cāntarbahirmārgāṇi sajjanti//
tasyāstu khalvaparāyāḥ prapatanārthe karmaṇi kriyamāṇe jātamātrasyaiva kumārasya kāryāṇyetāni karmāṇi bhavanti; tadyathā---aśmanoḥ saṃghaṭṭanaṃ karṇayormūle, śītodakenoṣṇodakena vā [Note: 'sukhena pariṣekaḥ'iti pā+]mukhapariṣekaḥ, tathā sa kleśavihatān prāṇān punarlabheta/
kṛṣṇakapālikāśūrpeṇa cainamabhiniṣpuṇīyuryadyaceṣṭaḥ syād yāvat prāṇānāṃ pratyāgamanam ( [Note: ayaṃ pāṭho hastalikhitapustake nopalabhyate]tattat sarvameva kāryam)/
tataḥ pratyāgataprāṇaṃ prakṛtibhūtamabhisamīkṣya snānodakagrahaṇābhyāmupapādayet//
athāsya tālvoṣṭhakaṇṭhajihvāpramārjanamārabhetāṅgulyā suparilikhitanakhayā suprakṣālitopadhānakārpāsa?sapicumatyā/
prathamaṃ pramārjitāsyasya cāsya śirastālu kārpāsapicunā snehagarbheṇa pratisaṃchādayet/
tato+asyānantaraṃ saindhavopahitena sarpiṣā kāryaṃ pracchardanam//
atastasyāḥ kalpanavidhimupadekṣyāmaḥ---nābhibandhanāt prabhṛtyaṣṭāṅgulamabhijñānaṃ kṛtvā chedanāvakāśasya dvayorantarayoḥ śanairgṛhītvā tīkṣṇena raukmarājatāyasānāṃ chedanānāmanyatamena- [Note: 'ūrdhvadhāreṇa'iti pā+]ārdhadhāreṇa chedayet/
tāmagre sūtreṇopanibadhya kaṇṭhe+asya śithilamavasṛjet/
tasya cennābhiḥ pacyeta, tāṃ lodhramadhukapriyaṅgusuradāruharidrākalkasiddhena tailenābhyajyāt, eṣāmeva tailauṣadhānāṃ cūrṇenāvacūrṇayet/
iti nāḍīkalpanavidhiruktaḥ samyak//
asamyakkalpane hi nāḍyā āyāmavyāyāmottuṇḍitā-piṇḍalikā-vināmikā-vijṛmbhikābādhebhyo bhayam/
tatrāvidāhibhirvātapittapraśamanairabhyaṅgotsādanapariṣekaiḥ sarpirbhiścopakrameta gurulāghavamabhisamīkṣya//
ato+anantaraṃ jātakarma kumārasya kāryam/
tadyathā---madhusarpiṣī mantropamantrite yathāmnāyaṃ prathamaṃ prāśituṃ dadyāt/
stanamata ūrdhvametenaiva vidhinā dakṣiṇaṃ pātuṃ purastāt prayacchet/
[Note: 'athāsya'iti pā+]athātaḥ śīrṣataḥ sthāpayedudakumbhaṃ mantropamantritam//
athāsya rakṣāṃ vidadhyāt---ādānīkhadirakarkandhupīluparūṣakaśākhābhirasyā gṛhaṃ samantataḥ parivārayet/ sarvataśca sūtikāgārasya sarṣapātasītaṇḍulakaṇakaṇikāḥ prakireyuḥ /
tathā taṇdulabalihomaḥ satatam- [Note: 'ubhayataḥkālaṃ'iti pā+]ubhayakālaṃ [Note: 'prāṅnāmakarmaṇaḥ'iti pā+]kriyetānāmakarmaṇaḥ /
dvāre ca musalaṃ dehalīmanu tiraścīnaṃ nyaset/
vacākuṣṭhakṣaumakahiṅgusarṣpātasīlaśunakaṇakaṇikānāṃ rakṣoghnasamākhyātānāṃ cauṣadhīnāṃ poṭṭalikāṃ baddhvā sūtikāgārasyottaradehalyāmavasṛjet, tathā sūtikāyāḥ kaṇṭhe saputrāyāḥ, sthālyudakakumbhaparyaṅkeṣvapi, tathaiva ca dvayordvārapakṣayoḥ/
kaṇakakaṇṭakendhanavānagnistindukakāṣṭhendhanaścāgniḥ sūtikāgārasyābhyantarato nityaṃ syāt/
striyaścaināṃ yathoktaguṇāḥ suhṛdaścānuścānujāgṛyur(anujāgṛyur?)-daśāhaṃ dvādaśāhaṃ vā/
anuparatapradānamaṅgalāśīḥstutigītavāditramannapānaviśadamanuraktaprahṛṣṭajanasaṃpūrṇaṃ ca tadveśma kāryam/
brāhmaṇaścātharvavedavit satatamubhayakālaṃ śāntiṃ juhuyāt svastyayanārthaṃ kumārasya tathā sūtikāyāḥ /
sūtikāṃ tu khalu bubhukṣitāṃ viditvā snehaṃ pāyayeta paramayā śaktyā sarpistailaṃ vasāṃ majjānaṃ vā sātmyībhāvamabhisamīkṣya pippalīpippalīmūlacavyacitrakaśṛṅgaveracūrṇasahitam/
snehaṃ pītavatyāśca sarpistailābhyāmabhyajya veṣṭayedudaraṃ mahatā+acchena vāsasā; tathā tasyā na vāyurudare vikṛtimutpādayatyanavakāśatvāt/jīrṇe tu snehe pippalyādibhireva siddhāṃ yavāgūṃ susnigdhāṃ dravāṃ [Note: 'mātrāṃ'iti pā+]mātraśaḥ pāyayet/
ubhayataḥkālaṃ coṣṇodakena ca pariṣecayet prāk snehayavāgūpānābhyām/
evaṃ pañcarātraṃ saptarātraṃ vā+anupālya krameṇāpyāyayet/
svasthavṛttametāvat sūtikāyāḥ//
tasyāstu khalu yo vyādhirutpadyate sa kṛcchrasādhyo bhavatyasādhyo vā, garbhavṛddhikṣayitaśithilasarvadhātutvāt, pravāhaṇavedanākledanaraktaniḥsrutiviśeṣaśūnyaśarīratvācca; tasmāttāṃ yathoktena vidhinopacaret; bhautikajīvanīyabṛṃhaṇīyamadhuravātaharasiddhairabhyaṅgotsādanapariṣekāvagāhanānnapānavidhibhirviśeṣataścopacaret; viśeṣato hi śūnyaśarīrāḥ striyaḥ prajātā bhavanti//
daśame [Note: 'daśamyāṃ niśyatītāyām'iti pā+]tvahani saputrā strī sarvagandhauṣadhairgaurasarṣapalodhraiśca snātā laghvahataśucivastraṃ [Note: ['laghvahatavastraparihitā'iti pā+]paridhāya pavitreṣṭalaghuvicitrabhūṣaṇavatī ca saṃspṛśya maṅgalānyucitāmarcayitvā ca devatāṃ śikhinaḥ śuklavāsaso+avyaṅgāṃśca brāhmaṇān svasti vācayitvā [Note: 'kumāramahatena vāsasā++ācchādayet prākśirasamudakśirasaṃ vā saṃveśya'iti pā+ ]kumāramahatānāṃ ca vāsasāṃ saṃcaye prākśirasamudakśirasaṃ vā saṃveśya devatāpūrvaṃ dvijātibhyaḥ praṇamatītyuktvā kumārasya pitā dve nāmanī kārayennākṣatrikaṃ nāmābhiprāyikaṃ ca /
tatrābhiprāyikaṃ ghoṣavadādyantasthāntamūṣmāntaṃ vā+ [Note: 'vṛddhatripuruṣāntaraṃ'iti pā+]avṛddhaṃ tripuruṣānūkamanavapratiṣṭhitaṃ, nākṣātrikaṃ tu [Note: ['nakṣatradevatāsaṃyuktaṃ kṛtaṃ'iti pā+]nakṣatradevatāsamānākhyaṃ dvyakṣaraṃ caturakṣaraṃ vā//
/ [Note: 'kṛte'iti pā+]vṛtte ca nāmakarmaṇi kumāraṃ parīkṣitumupakrametāyuṣaḥ pramāṇajñānahetoḥ/
tatremānyāyuṣmatāṃ kumārāṇāṃ lakṣaṇāni bhavanti/
tadyathā---ekaikajā mṛdavo+alpāḥ snigdhāḥ subaddhamūlāḥ kṛṣṇāḥ keśāḥ praśasyante, sthirā bahalā tvak, prakṛtyā+atisaṃpannamīṣat- [Note: 'pramāṇātiriktaṃ'iti pā+]pramāṇātivṛttamanurūpamātapatropamaṃ śiraḥ, vyūḍhaṃ dṛḍhaṃ samaṃ suśliṣṭaśaṅkhasandhyūrdhvavyañjanasaṃpannamupacitaṃ valibhamardhacandrākṛti lalāṭaṃ, bahalau vipulasamapīṭhau samau nīcairvṛddhau pṛṣṭhato+avanatau suśliṣṭakarṇaputrakau mahācchidrau karṇau, īṣatpralambinyāvasaṃgate same saṃhate mahatyau bhuvau, same samāhitadarśane vyaktabhāgavibhāge balavatī tejasopapanne svaṅgāpāṅge cakṣuṣī, ṛjvī mahocchvāsā vaṃśasaṃpanneṣadavanatāgrā nāsikā, mahadṛjusuniviṣṭadantamāsyam, āyāmavistāropapannā ślakṣṇā tanvī [Note: 'prakṛtiyuktā pāṭalavarṇā'iti pā+]prakṛtivarṇayuktā jihvā, ślakṣṇaṃ yuktopacayamūṣmopapannaṃ raktaṃ tālu, mahānadīnaḥ snigdho+anunādī gambhīrasamuttho dhīraḥ svaraḥ, nātisthūlau nātikṛśau vistāropapannāvāsyapracchādanau raktāvoṣṭhau, mahatyau hanū, vṛttā nātimahatī grīvā,vyūḍhamupacitamuraḥ, gūḍhaṃ jatru pṛṣṭhavaṃśaśca, viprakṛṣṭāntarau stanau, asaṃpātinī sthire pārśve, vṛttaparipūrṇāyatau bāhū sakthinī aṅgulayaśca, mahadupacitaṃ pāṇipādaṃ, sthirā vṛttāḥ snigdhāstāmrāstuṅgāḥ kūrmākārāḥ karajāḥ, pradakṣiṇāvartā sotsaṅgā ca nābhiḥ, urastribhāgahīnā samā samupacitamāṃsā kaṭī, vṛttau sthiropacitamāṃsau nātyunnatau nātyavanatau sphicau, anupūrvaṃ vṛttāvupacayayuktāvūrū, nātyupacite nātyapacite eṇīpade pragūḍhasirāsthisandhī jaṅghe, nātyupacitau nātyapacitau gulphau, pūrvopadiṣṭaguṇau pādau kūrmākārau, prakṛtiyuktāni vātamūtrapurīṣaguhyāni tathā svapr(n?)ajāgaraṇāyāsasmitaruditastanagrahaṇāni, yacca kiñcidanyadapyanuktamasti tadapi sarvaṃ prakṛtisaṃpannamiṣṭaṃ, viparītaṃ punaraniṣṭam/
ato dhātrīparīkṣāmupadekṣyāmaḥ /
atha brūyāt---dhātrīmānaya samānavarṇāṃ yauvanasthāṃ nibhṛtāmanāturāmavyaṅgāmavyasanāmavirūpām- [Note: 'avijugupsāmajugupsitāṃ'iti pā+]ajugupsitāṃ deśajātīyāmakṣudrāmakṣudrakarmiṇīṃ kule jātāṃ vatsalāmarogāṃ jīvadvatsāṃ puṃvatsāṃ dogdhrīmapramattāmanuccāraśāyinīmanantyāvasāyinīṃ kuśalopacārāṃśucimaśucidveṣiṇīṃ stanastanyasaṃpadupetāmiti//
tatreyaṃ stanasaṃpat---nātyūrdhvau nātilambāvanatikṛśāvanatipīnau yuktapippalakau sukhaprapānau ceti (stanasaṃpat)//
stanyasaṃpattu prakṛtivarṇagandharasasparśam, udapātre ca duhyamānamudakaṃ vyeti prakṛtibhūtatvāt; tat puṣṭikaramārogyakaraṃ ceti(stanyasaṃpat)//
tasya viśeṣāḥ---śyāvāruṇavarṇaṃ kaṣāyānurasaṃ viśadamanālakṣyagandhaṃ rūkṣaṃ dravaṃ phenilaṃ laghvatṛptikaraṃ karśanaṃ vātavikārāṇāṃ kartṛ vātopasṛṣṭaṃ [Note: 'kṣīramiti jñeyam'iti pā+]kṣīramabhijñeyaṃ ; kṛṣṇanīlapītatāmrāvabhāsaṃ tiktāmlakaṭukānurasaṃ kuṇaparudhiragandhi bhṛśoṣṇaṃ pittavikārāṇāṃ kartṛ ca pittopasṛṣṭaṃ kṣīramabhijñeyam, atyarthaśuklamatimādhuryopapannaṃ lavaṇānurasaṃ ghṛtatailavasāmajjagandhi picchilaṃ tantumadudakapātre+avasīdach(cch?)leṣmavikārāṇāṃ kartṛ śleṣmopasṛṣṭaṃ kṣīramabhijñeyam//
teṣāṃ tu trayāṇāmapi kṣīradoṣāṇāṃ prativiśeṣamabhisamīkṣya yathāsvaṃ yathādoṣaṃ ca vamanavirecanāsthāpanānuvāsanāni vibhajya kṛtāni praśamanāya bhavanti/
pānāśanavidhistu duṣṭakṣīrāyā yavagodhūmaśāliṣaṣṭikamudgahareṇukakulatthasurāsauvīrakamaireyamedakalaśunakarañjaprāyaḥ syāt/
kṣīradoṣaviśeṣāṃścāvekṣyāvekṣya tattadvidhānaṃ kāryaṃ syāt/
pāṭhāmahauṣadhasuradārumustamūrvāguḍūcīvatsakaphalakirātatiktakakaṭukarohiṇīsārivākaṣāyāṇāṃ ca pānaṃ praśasyate, tathā+anyeṣāṃ [Note: 'tiktakaṣāyakaṭukaprāyāṇāṃ'iti pā+]tiktakaṣāyakaṭukamadhurāṇāṃ dravyāṇāṃ prayogaḥ kṣīravikāraviśeṣānabhisamīkṣya mātrāṃ kālaṃ ca /
kṣīrajananāni tu madyāni sīdhuvarjyāni, grāmyānūpaudakāni ca śākadhānyamāṃsāni, dravamadhurāmlalavaṇabhūyiṣṭhāścāhārāḥ, kṣīriṇyaścauṣadhayaḥ, kṣīrapānamanāyāsaśca, vīraṇaṣaṣṭikaśālīkṣuvālikādarbhakuśakāśagundretkaṭamūlakaṣāyāṇāṃ ca pānamiti(kṣīrajananāni)//
dhātrī tu yadā svādubahulaśuddhadugdhā syāttadā snātānuliptā śuklavastraṃ paridhāyaindrīṃ brāhmīṃ śatavīryāṃ sahasravīryāmamoghāmavyathāṃ śivāmariṣṭāṃ vāṭyapuṣpīṃ [Note: 'viṣvaksenakāntāmiti bibhratyoṣadhīḥ'iti pā+]viṣvaksenakāntāṃ vā bibhratyoṣadhiṃ kumāraṃ prāṅmukhaṃ prathamaṃ dakṣiṇaṃ stanaṃ pāyayet/
ato+anantaraṃ kumārāgāravidhimanuvyākhyāsyāmaḥ---vāstuvidyākuśalaḥ praśastaṃ ramyamatamaskaṃ nivātaṃ pravātaikadeśaṃ dṛḍhamapagataśvāpadapaśudaṃṣṭrimūṣikapataṅgaṃ suvibhaktasalilolūkhalamūtravarcaḥsthānasnānabhūmimahānasamṛtusukhaṃ yathartuśayanāsanāstaraṇasaṃpannaṃ kuryāt; tathā suvihitarakṣāvidhānabalimaṅgalahomaprāyaścittaṃ śucivṛddhavaidyānuraktajanasaṃpūrṇam/
śayanāsanāstaraṇaprāvaraṇāni kumārasya mṛdulaghuśucisuganghīni syuḥ; svedamalajantumanti mūtrapurīṣopasṛṣṭāni ca varjyāni syuḥ; asati saṃbhave+anyeṣāṃ tānyeva ca suprakṣālitopadhānāni sudhūpitāni śuddhaśuṣkāṇyupayogaṃ gaccheyuḥ//
dhūpanāni punarvāsasāṃ śayanāstaraṇaprāvaraṇānāṃ ca yavasarṣapātasīhiṅgugugguluvacācorakavayaḥsthāgolomījaṭilāpalaṅkaṣāśokarohiṇīsarpanirmokāṇi ghṛtayuktāni syuḥ//
maṇayaśca dhāraṇīyāḥ kumārasya khaḍgarurugavayavṛṣabhāṇāṃ jīvatāmeva dakṣiṇebhyo viṣāṇebhyo+agrāṇi gṛhītāni syuḥ; aindryādyāścauṣadhayo jīvakarṣabhakau ca, yāni cānyānyapi brāhmaṇāḥ praśaṃseyuratharvavedavidaḥ//
krīḍanakāni khalu kumārasya vicitrāṇi ghoṣavantyabhirāmāṇi cāgurūṇi cātīkṣṇāgrāṇi cānāsyapraveśīni cāprāṇaharāṇi cāvitrā sanāni syuḥ//
tasmāttasmin rudatyabhuñjāne vā+anyatra vidheyatāmagacchati rākṣasapiśācapūtanādyānāṃ nāmānyāhvayatā kumārasya vitrāsanārthaṃ nāmagrahaṇaṃ na kāryaṃ syāt//
yadi tvāturyaṃ kiñcit kumāramāgacchet tat prakṛtinimittapūrvarūpaliṅgopaśayaviśeṣaistattvato+anubudhya sarvaviśeṣānāturauṣadhadeśakālāśrayānavekṣamāṇaścikitsitumārabhetainaṃ madhuramṛdulaghusurabhiśītaśaṅkaraṃ karma pravartayan/
evaṃsātmyā hi kumārā bhavanti /
tathā te śarma labhante cirāya/
aroge tvarogavṛttamātiṣṭheddeśakālātmaguṇaviparyayeṇa vartamānaḥ, krameṇāsātmyāni parivartyopayuñjānaḥ sarvāṇyahitāni varjayet/
tathā balavarṇaśarīrāyuṣāṃ saṃpadamavāpnotīti//
evamenaṃ kumāramāyauvanaprāpterdharmārthakauśalāgamanāccānupālayet//
iti putrāśiṣāṃ samṛddhikaraṃ karma vyākhyātam/
tadācaran yathoktairvidhibhiḥ pūjāṃ yatheṣṭaṃ labhate+anasūyaka iti//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte śārīrasthāne jātisūtrīyaṃ śārīraṃ nāmāṣṭamo+adhyāyaḥ//8//
athāto varṇasvarīyamindiyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iha khalu varṇaśca svaraśca gandhaśca rasaśca sparśaśca cakṣuśca śrotraṃ ca ghrāṇaṃ ca rasanaṃ ca sparśanaṃ ca sattvaṃ ca bhaktiśca śaucaṃ ca śīlaṃ cācāraśca smṛtiścākṛtiśca prakṛtiśca vikṛtiśca balaṃ ca glāniśca medhā ca harṣaśca raukṣyaṃ ca snehaśca tandrā cārambhaśca gauravaṃ ca lāghavaṃ ca guṇāścāhāraśca vihāraścāhārapariṇāmaścopāyaścāpāyaśca vyādhiśca vyādhipūrvarūpaṃ ca vedanāścopadravāśca cchāyā ca praticchāyā ca svapnadarśanaṃ ca dūtādhikāraśca pathi cautpātikaṃ cāturakule bhāvāvasthāntāaṇi ca &bheṣajasaṃvṛttiśca bheṣajavikārayuktiśceti parīkṣyāṇi pratyakṣānumānopadeśairāyuṣaḥ pramāṇāvaśeṣaṃ jijñāsamānena bhiṣajā//
tatra tu khalveṣāṃ parīkṣyāṇāṃ kānicit puruṣamanāśritāni, kānicicca puruṣasaṃśrayāṇi/
tatra yāni puruṣamanāśritāni tānyupadeśato yuktitaśca parīkṣeta, puruṣasaṃśrayāṇi punaḥ prakṛtito vikṛtitaśca//
tatra prakṛtirjātiprasaktā ca, kulaprasaktā ca, &deśānupātinī ca, kālānupātinī ca, vayo+anupātinī ca, pratyātmaniyatā ceti/
jātikuladeśakālavayaḥpratyātmaniyatā hi teṣāṃ teṣāṃ puruṣāṇāṃ te te bhāvaviśeṣā bhavanti//
vikṛtiḥ punarlakṣaṇanimittā ca, lakṣyannimittā ca, nimittānurūpā ca//
tatra lakṣaṇanimittā nāma sā yasyāḥ śarīre lakṣaṇānyeva hetubhūtāni bhavanti daivāt; lakṣaṇāni hi kāniciccharīropanibaddhāni bhavanti, yāni hi tasmiṃstasmin kāle tatrādhiṣṭhānamāsādya tāṃ tāṃ vikṛtimutpādayanti//
lakṣyanimittā tu sā yasyā upalabhyate nimittaṃ &yathoktaṃ nidāneṣu//
nimittānurūpā tu nimittārthānukāriṇī yā, tāmanimittāṃ nimittamāyuṣaḥ pramāṇajñānasyecchanti bhiṣajo bhūyaścāyuṣaḥ kṣayanimittāṃ pretaliṅgānurūpāṃ, yāmāyuṣo+&antargatasya jñānārthamupadiśanti dhīrāḥ/
yāṃ cādhikṛtya puruṣasaṃśrayāṇi mumūrṣatāṃ lakṣaṇānyupadekṣyāmaḥ/
taṃ vistareṇānuvyākhyāsyāmaḥ//
tadyathā---kṛṣṇaḥ, &śyāmaḥ, śyāmāvadātaḥ, avadātaśceti prakṛtivarṇāḥ śarīrasya bhavanti; &yāṃścāparānupekṣamāṇo vidyādanūkato+anyathā vā+api nirdiśyamānāṃstajjñaiḥ//
nīlaśyāvatāmraharitaśuklāśca varṇāḥ śarīrasya vaikārikā bhavanti; yāṃścāpara-&anupekṣamāṇo vidyāt &prāgvikṛtānabhūtvotpannān/
iti prakṛtivikṛtivarṇā bhavantyuktāḥ śarīrasya//
tatra prakṛtivarṇamardhaśarīre vikṛtivarṇamardhaśarīre, dvāvapi varṇau maryādānibhaktau dṛṣṭvā; yadyevaṃ savyadakṣiṇavibhāgena, yadyevaṃ pūrvapaścimavibhāgena, yadyuttarādharavibhāgena, yadyantarbahirvibhāgena, āturasyāriṣṭamiti vidyāt; evameva varṇabhedo mukhe+&apyanyatra vartamāno maraṇāya bhavati//
varṇabhedena glāviharṣaraukṣyasnehā vyākhyātāḥ//
tathā pipluvyaṅgatilakālakapiḍakānāmanyatamasyānane janmāturasyaivamevāpraśastaṃ vidyāt//
nakhanayanavadanamūtrapurīṣahastapādauṣṭhādiṣvapi ca vaikārikoktānāṃ varṇānāmanyatamasya prādurbhāvo hīnabalavarṇendriyeṣu lakṣaṇamāyuṣaḥ kṣayasya bhavati//
yaccānyadapi kiṃcidvarṇavaikṛtamabhūtapūrvaṃ sahasotpadyetānimittameva hīyamānasyāturasya śaśvat, tadariṣṭamiti vidyāt/
svarādhikārastu---haṃsakrauñcanemidundubhikalaviṅkakākakapotajarjarānukārāḥ prakṛtisvarā bhavanti; yāṃścāpara-&anupekṣamāṇo+api vidyādanūkarto+anyathā vā+api virdiśyamānāṃstajñaiḥ/
&eḍakakalagrastānyaktagadgadakṣāmadīnānukīrṇāstvāturāṇāṃ svarā vaikārikā bhavanti; yāṃścāpara-&anupekṣamāṇo+api vidyāt &prāgvikṛtānabhūtvotpannān/
iti prakṛtivikṛtisvarā vyākhyātā bhavanti//
tatra prakṛtivaikārikāṇāṃ svarāṇāmāśvabhinirvṛttiḥ &svarānekatvamekasya cānekatvamapraśastam/
iti varṇasvarādhikārau yathāvaduktau mumūrṣatāṃ lakṣaṇajñānārthamiti//
ityagviceśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne varṇasvarīyamindriyaṃ nāma prathamo+adhyāyaḥ//1//
athātaḥ puṣpitakamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne puṣpitakamindriyaṃ nāma dvitīyo+adhyāyaḥ//2//
athātaḥ parimarśanīyamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
&sparśaprādhānyenaivāturasyāyuṣaḥ &pramāṇāvaśeṣaṃ jijñāsuḥ prakṛtisthena pāṇinā śarīramasya kevalaṃ spṛśet, parimarśayedvā+anyena/
parimṛśatā tu khalvāturaśarīramime bhāvāstatra tatrāvaboddhavyā bhavanti/tadyathā---satataṃ spandamānānāṃ śarīradeśānāmaspandanaṃ, nityoṣmaṇāṃ śītībhāvaḥ, mṛdūnāṃ dāruṇatvaṃ, ślakṣṇānāṃ kharatvaṃ, &satāmasadbhāvaḥ, sandhīnāṃ sraṃsabharaṃśacyavanāni; māṃsaśoṇitayorvītībhāvaḥ, dāruṇatvaṃ, svedānubandhaḥ, stambho vā; yaccānyadapi kiñcidīdṛśaṃ sparśānāṃ lakṣaṇaṃ bhṛśavikṛtamanimittaṃ syāt/ iti lakṣaṇaṃ spṛśyānāṃ bhāvānāmuktaṃ samāsena//
tadvyāsato+anuvyākhyāsyāmaḥ---tasya cet parimṛśyamānaṃ pṛthaktvena pādajaṅghorusphigudarapārśvapṛṣṭheṣikāpāṇigrīvātālvoṣṭhalalāṭaṃ svinnaṃ śītaṃ &stabdhaṃ dāruṇaṃ vītamāṃsaśoṇitaṃ vā syāt, parāsurayaṃ puruṣo na cirāt &kālaṃ mariṣyatīti vidyāt/
tasya cet parimṛśyamānāni pṛthaktvena gulphajānuvaṅkṣaṇagudavṛṣaṇameḍhranābhyaṃsastanamaṇikaparśukāhanunāsikākarṇākṣibhrūśaṅkhādīni srastāni vyastāni cyutāni sthānebhyaḥ &skannāni vā syuḥ, parāsurayaṃ puruṣo+acirāt kālaṃ &mariṣyatīti vidyāt//
tathā+asyocchvāsamanyādantapakṣmacakṣuḥkeśalomodaranakhāṅgulīrālakṣayet/
tasya ceducchvāso+atidīrgho+atihrasvo vā syāt, parāsuriti vidyāt/
tasya cenmanye parimṛśyamāne na spandeyātāṃ, parāsuriti vidyāt/ tasya ceddantāḥ parikīrṇāḥ śvetā jātaśarkarāḥ syuḥ, parāsuriti vidyāt/ tasya cet pakṣmāṇi jaṭābaddhāni syuḥ, parāsuriti vidyāt/ tasya ceccakṣuṣī prakṛtihīne, vikṛtiyukte---atyutpiṇḍite,atipraviṣṭe,atijihme,ativiṣame, atimuktabandhane,atiprasrute,satatonmiṣite,satatanimiṣite,nimiṣonmeṣātipravṛtte,vibhrāntadṛṣṭike,viparītadṛṣṭike,hīnadṛṣṭike,vyastadṛṣṭike,&nakulāndhe,kapotāndhe,alātavarṇe,kṛṣṇapītanīlaśyāvatāmraharitahāridraśuklavaikārikāṇāṃ varṇānāmanyatamenātiplute vā syātāṃ,tadā parāsuriti vidyāt/
athāsya keśalomānyāyacchet,tasya cet keśalomānyāyamyamānāni pralucyeran na cedvedayeyustaṃ parāsuriti vidyāt/ tasya cedudare sirāḥ prakāśerañ śyāvatāmranīlahāridraśuklā vā syuḥ, parāsuriti vidyāt/
tasya cennakhā vītamāṃsaśoṇitāḥ pakvajāmbavavarṇāḥ syuḥ, parāsuriti vidyāt/
athāsyāṅgulīrāyacchet; tasya cedaṅgulaya āyamyamānā na sphuṭeyuḥ, parāsuriti vidyāt//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne parimarśanīyamindriyaṃ nāma tṛtīyo+adhyāyaḥ//3//
athāta indriyānīkamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne indriyānīkamindriyaṃ nāma caturtho+adhyāyaḥ//4//
athātaḥ pūrvarūpīyamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne pūrvarūpīyamindriyaṃ nāma pañcamo+adhyāyaḥ//5//
athātaḥ katamāniśarīrīyamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne katamāniśarīrīyamindriyaṃ nāma ṣaṣṭho+adhyāyaḥ//6//
athātaḥ pannarūpīyamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne pannarūpīyamindriyaṃ nāma saptamo+adhyāyaḥ//7//
athāto+avākśirasīyamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne+avākṇirasīyamindriyaṃ nāmāṣṭamo+adhyāyaḥ//8//
athāto &yasyaśyāvanimittīyamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
tatra ślokau--- vijñānāni manuṣyāṇāṃ maraṇe pratyupasthite/
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne yasyaśyāvanimittīyamindriyaṃ nāma navamo+adhyāyaḥ//9//
athātaḥ sadyomaraṇīyamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne sadyomaraṇīyamindriyaṃ nāma daśamo+adhyāyaḥ//10//
athāto+aṇujyotīyamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//
ityagniveśakṛte tantre carakapratisaṃskṛte indriyasthāne+aṇujyotīyamindriyaṃ nāmaikādaśo+adhyāyaḥ//11//
athāto gomayacūrṇīyamindriyaṃ vyākhyāsyāmaḥ//
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ//