<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?>
<TEI xmlns="http://www.tei-c.org/ns/1.0">
  <teiHeader xml:lang="en">
    <fileDesc>
      <titleStmt>
	<title>Ratnakīrtinibandhāvali</title>
	<author>Ratnakīrti</author>
	<respStmt>
	  <persName xml:id="jw">Jeson Woo
	  </persName>
	  <resp>Creation of e-text from the Ratnakīrtinibandhāvali's
	  second edition (1975, see <ref target="#thakur75"
	  />).</resp>
	</respStmt>
	<respStmt>
	  <persName xml:id="pma">Patrick Mc Allister</persName>
	  <resp>Conversion to TEI xml file, various corrections.
	  </resp>
	  <resp>Maintenance of file for SARIT.
	  </resp>
	</respStmt>
      </titleStmt>
      <editionStmt>

	<p>The following remarks were at the beginning of the original word file:</p>
	<p>
	Explanatory Remarks

1.  This is a database of Ratnakīrti’s works.  It includes the whole work in the Ratnakīrtinibandhāvaliḥ.

2.  The list of the works is as follows:
     1) Sarvajñasiddhiḥ
     2) Īśvarasādhanadūṣaṇam
     3) Apohasiddhiḥ
     4) Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ-Anvayātmikā
     5) Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ-Vyatirekātmikā
     6) Pramāṇāntarbhāvaprakaraṇam
     7) Vyāptinirṇayaḥ
     8) Sthirasiddhidūṣaṇam
     9) Citrādvaitaprakāśavādaḥ
     10) Santānāntaradūṣaṇam

3.  The texts used for this database are as follows:
     1), 2), 3), 4), 6), 7), 9) and 10): Ratnakīrtinibandhāvaliḥ, ed. A. Thakur, 
        Patna: Kashi Prasad Jayaswal Research Institute, 2nd ed. 1975.
     5): An Eleventh-Century Buddhist Logic of Exists, A. C. Senape Mcdermott, 
        Dordrecht-Holland: D. Reidel Publishing Company, 1967.
     8): La Refutation Bouddhique de la Permanence des Choses 
        (Sthirasiddhidūṣaṇa) et la Preuve de la Momentanite des Choses  
        (Kṣaṇabhaṅgasiddhi), K. Mimaki, Paris: Instititut de Civilization Indienne, 
        1976.

4.  I give the page and the line numbers in two different ways.  
4.1  The numbers in each individual database but 5) and 8) correspond to the page and the line numbers in Thakur’s second edition.  For instance, [30.10] indicates the page 30 and the line 10 in the edition.  The numbers in 5) and 8) respectively correspond to those which appear in Macdermott’s and Mimaki’s editions.  Therefore, their numbers indicate the page and the line numbers in Thakur’s first edition. 
4.2  The whole number in the database of Ratnakīrtinibandhāvaliḥ corresponds to the page and the line numbers in Thakur’s second edition.  

5.  I have made a critical edition of the Kṣaṇabhaṅgasiddhi-Anvayātmikā on the basis of three previous editions and the manuscript from the Nepal National Library. I have also improved its some parts with the Pathna manuscript, Jñānaśrīmitra’s Kṣaṇabhaṅgādhyāya and other Naiyāika’s works, such as the Nyāyabhūṣaṇa and the Tātparyaṭīkā.  However, I have made the database of other works without a thorough investigation of them.  I have intended to use it as a reference for reading the Anvayātmikā.  Thus, I must admit that there are lots of errors and misspellings in this version.  I would appreciate it if the user would point out any mistake in this database so that I can improve it.

Woo, Jeson 
Penn and Hiroshima U.

bearbeitet für die WORD-Benutzer von ONO, Dezember 1997. 
Ratnakīrtinibandhāvaliḥ,
ed. A. Thakur, Patna:
Kashi Prasad Jayaswal Research Institute, 2nd ed. 1975
_______________________________________________________
</p>
      </editionStmt>
      <publicationStmt>
	<availability>
	  <p>
	    This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 Unported License.
	  </p>
	</availability>
        <date>2011</date>
      </publicationStmt>
      <sourceDesc xml:id="thakur75">
	<bibl>
	  <title>Ratnakīrtinibandhāvaliḥ (Buddhist Nyāya Works of Ratnakīrti)
	  </title>
	  <author>Ratnakīrti</author>
	  <editor xml:id="Thakur">Anantalal Thakur</editor>
	  <publisher>Kashi Prasad Jayaswal Research Institute</publisher>
	  <address>
	    <name>Patna</name>
	  </address>
	  <date>1975</date>
	  <edition>Second Revised Edition</edition>
	  <series>
	    <title level="s">Tibetan Sanskrit Works Series</title>
	    <biblScope type="vol">3</biblScope>
	  </series>
	</bibl>
      </sourceDesc>
    </fileDesc>
    <encodingDesc>
      <p></p>
      <!-- ... -->
    </encodingDesc>
    <profileDesc>
      <!-- ... -->
    </profileDesc>
    <revisionDesc>
      <change when="2011-07-20" who="#pma"><persName>Patrick Mc Allister</persName>: continuing work on the CAPV.
</change>
<change when="2009-03" who="#pma"><persName>Patrick Mc Allister</persName>: replaced all &lt; with « and
all &gt; with ».
</change>
      <change> Converted from source file to TEI XML by <persName>Patrick Mc
      Allister</persName> <date>2009-03-10</date>
      </change>
    </revisionDesc>
  </teiHeader>

  <text xml:lang="sa-Latn">
    <front>
      <titlePage>
	<docTitle>
	  <titlePart type="main">Ratnakīrtinibandhāvali</titlePart>
	  	</docTitle>
	<docAuthor>Ratnakīrti</docAuthor>
	
      </titlePage>
      <div type="contents" xml:lang="en">
	<head>Contents</head>
	<list>
	  <item><ref target="Sarvajñasiddhiḥ">Sarvajñasiddhiḥ</ref>	  5</item>
	  <item> <ref target="Īśvarasādhanadūṣaṇam">Īśvarasādhanadūṣaṇam</ref>  	31</item>
	  <item> <ref target="Apohasiddhiḥ">Apohasiddhiḥ</ref>  	52</item>
	  <item> <ref target="Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ_Anvayātmikā">Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ Anvayātmikā</ref>   	59</item>
	  <item> <ref target="Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ_Vyatirekātmikā">Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ Vyatirekātmikā</ref> 	72</item>
	  <item> <ref target="Pramāṇāntarbhāvaprakaraṇam">Pramāṇāntarbhāvaprakaraṇam</ref>  	82</item>
	  <item> <ref target="Vyāptinirṇayaḥ">Vyāptinirṇayaḥ</ref> 	91</item>
	  <item> <ref target="Sthirasiddhiduṣaṇam">Sthirasiddhiduṣaṇam</ref>  	95</item>
	  <item> <ref target="Citrādvaitaprakāśavādaḥ">Citrādvaitaprakāśavādaḥ</ref>  	112</item>
	  <item> <ref target="Santānāntaradūṣaṇam">Santānāntaradūṣaṇam</ref>  	127</item>
	</list>
      </div>
    </front>
    <body>
      <div type="book">
	<head>Ratnakīrtinibandhāvali</head>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Sarvajñasiddhiḥ" /><head>Sarvajñasiddhiḥ</head>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-1.4" /> namas tārāyai
</p>



<p>
	yasminn avajñā narakaprasūtir bhaktiś ca sarvābhimatapradāyinī |
</p>


<p>
	avyāhataṃ yo jagadekabandhuḥ sa jñāyate sarvavid atra nirmalam ||
</p>



<p>
<anchor xml:id="thakur75-1.9" /> iha hi dharmajñād aparam anavaśeṣajñam anicchann api Kumārilo dharmajña eva kevale pratiṣiddhe vedam upādeyam abhimanyamānaḥ paṭhati
</p>


<lg>
<l>
	dharmajñatvaniṣedhas tu kevalo 'tropayujyate |
</l>
<l>
  sarvam anyad vijānaṃs tu puruṣaḥ kena vāryate || iti |
</l>
</lg>



<p>
<anchor xml:id="thakur75-1.13" /> tad ayam ācāryo 'pi sarvasarvajñacaraṇareṇusanāthaṃ yāvad ākāśaṃ jagadicchann api tribhuvanacūḍāmaṇībhūtasaparikaraheyopādeyatattvajñapuruṣapuṇḍarīka-prasādhanād apy apramāṇakajaḍavaidikaśabdarāśipramukhasakaladurmatipravādapratihatir ity antarnayann āha –
</p>



<p>
	heyopādeyatattvasya sābhyupāyasya vedakaḥ |
</p>


<p>
	yaḥ pramāṇam asāviṣṭo na tu sarvasya vedakaḥ || PV 
</p>



<p>
ityādi || tad idānīm upayuktasarvajñam eva tāvat prasādhayāmaḥ | paryante tu sarvasarvajñadohadam apy apaneṣyāmaḥ | svāsthyam āsthīyatām |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-1.20" /> yo yaḥ sādaranirantaradīrghakālābhyāsasahitacetoguṇaḥ sa sarvaḥ sphuṭībhāvaḥ yogyaḥ |
</p>


<p>
yathā yuvatyākāraḥ kāminaḥ puruṣasya | yathoktābhyāsasahitacetoguṇāś cāmī caturāryasatyaviṣayā ākārā iti svabhāvo hetuḥ | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-1.23" /> tatra na tāvād āśrayadvāreṇa hetudvāreṇa vāsiddhisambhāvanā | saṃkalparūḍhānāṃ caturāryasatyākārāṇām cetoguṇatvamātrasya ca hetoḥ pratyātmavedyatvāt | nāpi sādaranirantaradīrghakālābhyāsalakṣaṇaṃ hetuviśeṣaṇam asambhāvanīyam | tathā hi saṃsārasvabhāvaṃ duḥkhātiśayam apanetum iyaṃ saṃkalpārūḍhā caturāryasatyākārabhāvanā prārabdhā | asyāś cāsambhāvanā nāma kiṃ (1) bhāvyasya saṃkalpārūḍhatvāsambhavāt (2) anarthitvāt (3) heyarūpāniścayāt (4) heyasya nityatvāt (5) tasyāhetutvāt (6) taddhetor nityatvāt (7) heyahetvaparijñānāt (8) tadbādhakābhāvāt (9) bādhakāparijñānāt (10) cittasya doṣātmakatvāt (11) tasya vyavasthitaguṇatvāt (12) bhavāntarābhāvāt (13) dhvastadoṣapunarudbhavād veti trayodaśa vikalpāḥ || 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-2.7" /> tatra na tāvad ādyaḥ pakṣaḥ | saparikaraheyopādeyātmakasya caturādyasatyākārasya bhāvyasya vikalpārūḍhasya pratyātmavedyatvāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-2.9" /> nāpi dvitīyaḥ | duḥkhamātrasyāpi parityāgārthitvena vyāpteḥ sarvajanānubhavasiddhatvāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-2.11" /> nāpi tṛtīyaḥ | saṃsārātmano duḥkhasvarūpasya pratīteḥ | katham asya duḥkhātmakatvam iti cet | saṃkṣepataḥ kathitaṃ
</p>



<p>
	sākṣād duḥkhaprakṛti narakaṃ pretatiryakkharūpaṃ 
</p>


<p>
	martye śama kvacana tad api grastam evāsukhena |
</p>


<p>
	devānāṃ ca kṣayam upagate puṇyapātheyapiṇḍe 
</p>


<p>
	caṇḍajvālāvyatikaramuco hanta bhogāsta eva || iti ||
</p>



<p>
<anchor xml:id="thakur75-2.17" /> na ca caturthaḥ | vārtamānikapañcaskandhātmakasya duḥkhasyotpādadarśanāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-2.18" /> na ca pañcamaḥ | duḥkhasya kādācitkatvāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-2.19" /> nāpi ṣaṣṭhaḥ | kāryakādācitkatvasya anityahetukatvena vyāptatvāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-2.20" /> nāpi saptamaḥ | duḥkhe viparyāsatṛṣṇāpravṛttiśaktikarmabhiḥ sahitasyātmadṛṣṭilakṣaṇasya hetoḥ sāṃsārikapañcaskandhalakṣaṇakāryānyathānupapattito niścayāt | yad āhuḥ 
</p>



<p>
	ahaṃkāras tāvat tadanu mamakāras tadubhayaprasūto rāgādis tadahitamater dveṣadahanaḥ |
</p>


<p>
	tataḥ śeṣaḥ kleśas tata udayinaḥ karmavisarādvisārī saṃsāraḥ śaraṇarahito dāruṇataraḥ ||
</p>


<p>
	tasmāt tṛṣṇāviparyāsāv ātmadṛṣṭipuraḥsarau |
</p>


<p>
	saṃsāriskandhajanakau nirṇītau kāryahetutaḥ ||
</p>



<p>
<anchor xml:id="thakur75-2.29" /> ātmadarśanasya cāvidyātvam ātmapratikṣepato draṣṭavyam | tadabhāve 'pi kṣaṇabhaṅgaprastāve paralokādikam anākulam avasthāpitam ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-2.31" /> na cāṣṭamaḥ | ātmadṛṣṭirūpāyā avidyāyāḥ pratipakṣabhūtasya nairātmyadarśanasya sambhavāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-3.1" /> nāpi navamaḥ | nairātmyadarśanasya mārgaśabdavācyasya pramāṇato niścitatvāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-3.2" /> daśamo 'py asambhavī | doṣāvasthāyāṃ cittasya saṃskārāpekṣatvāt | yo hi yatsvabhāvas tasmin svabhāve vyavasthito na saṃskāram apekṣate | yathā doṣam apanīya tapanīyam akṣayadaśāyām avasthitam | apekṣate ca cittam avidyāvasthāyāṃ saṃskāram iti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | pratiṣedhyasya tatsvabhāvatvasya yadvyāpakaṃ saṃskāranirapekṣatvaṃ tadviruddhaṃ tadapekṣatvam iti cittasya doṣātmakatvakṣatiḥ ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-3.7" /> ekādaśo 'py ayuktaḥ | cetasas tattatsamskārātiśaye prajñātiśayadarśanāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-3.8" /> na ca dvādaśaḥ | paralokaprasādhanāt | tathā hi, yac cittaṃ tat cittāntaraṃ pratisandhatte | yathedānīntanaṃ cittam | cittaṃ ca maraṇakālabhāvīti svabhāvahetuḥ |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-3.12" /> na cārhaccaramacittena vyabhicāraḥ | tasyāgamamātrataḥ pratītatvāt | niḥkleśacittāntarajananād vā | hetor vā kleśe satīti viśeṣaṇād ity anāgatabhavasiddhiḥ | evaṃ yac cittaṃ tac cittāntarapūrvakaṃ yathedānīntanaṃ cittaṃ | cittaṃ ca janmasamayabhāvīty arthataḥ kāryahetur ity atītabhavasiddhiḥ ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-3.15" /> na ca trayodaśaḥ | doṣakāraṇasyātmadarśanasya yadviruddhaṃ nairātmyadarśanaṃ tasya nirupadravatvāt | bhūtārthatvāt | svabhāvatvāc ca | sarvadāvasthiteḥ | tan nāyaṃ viśeṣaṇāsiddho 'pi hetuḥ | tathāpīdṛśo 'bhyāso na kasyacid dṛśyata iti cet | na dṛśyatām | sambhāvanā tāvad aśakyapratiṣedhā | idānīntanajanapravṛttiś cāvyāhateti nāparaṃ gamyate | ata evedaṃ sambhāvanānumānam ucyate ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-3.20" /> na caiṣa viruddho hetuḥ | sapakṣe kāminy ākāre sambhavāt | na cānaikāntikaḥ | abhyāsasahitacetoguṇasphuṭapratibhāsayoḥ kāryakāraṇayor ghaṭakumabhakārayor iva sarvopasaṃhāreṇa pratyakṣānupalambhataḥ kāryakāraṇabhāvasiddhāv abhyāsasahitacetoguṇatvasya sādhanasya sphuṭapratibhāsakaraṇayogyatayā vyāptisiddheḥ | tathā hi vyāptyadhikaraṇe kāmātur avartini yuvatyākāre sādaranirantaradīrghakālābhyāsasahitacetoguṇāt pūrvaṃ anupalabdhiḥ sphuṭābhasya | paścād abhyāsasaṃvedanaṃ sphuṭābhasaṃvedanam iti | trividhapratyakṣānupalambhasādhyaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ sphuṭapratibhāsābhyāsasacivacittākārayor iyam upapannā sarvopasaṃhāravatī vyāptiḥ | ato 'naikāntikatāpy asambhavinīty anavadyo hetuḥ ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-3.29" /> nanu katham anumānataḥ sarvajñasiddhipratyāśā | tasya parokṣatvena tatpratibaddhaliṅgāniaścayāt | kiṃ ca sarvajñasattāsādhane sarvo hetur na trayīṃ doṣajātim atipatati | sarvajñe hi dharmiṇy asiddhatvam | asarvajñe hi viruddhatvam | ubhayātmake 'py anaikāntikatvam iti ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-4.3" /> api ca abhyāsāt kāraṇāt kāryasya sphuṭābhasya pratītau nāvaśyaṃ kāraṇāni kāryavanti bhavantīty anaikāntikatā | atha sphuṭībhāvayogyatānumīyate | sāpi śaktir ucyate | sā ca kārye 'nantarā sāntarā vā | atrādyā kāryasamadhigamyā | na cādhigatakāryasya tayā kaścid upayogaḥ | dvitīyā tu kāryāvasāyam aikāntikaṃ na sādhayet ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-4.7" /> na ca kāryāpratītau yogyatāniścayaḥ sambhavī | nāpi yogyatāmātrasādhane kṛtārthaḥ sādhanavādī | sarvajñajñāne kārye vivādasya tādavasthyād | bhavatu sphuṭībhāvasya siddhiḥ | tathāpi kaḥ prastāvaḥ sarvajñavivāde sādhanam ārabdhavataḥ sphuṭatvaṃ cetasaḥ sādhayitum ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-4.11" /> kiṃ ca prasiddhānumāne bhūtalasya dharmiṇi kumbhakāraghaṭayor api dharmayoḥ pratītatvāt kāryakāraṇabhāvo grahītuṃ śakyata eva | prastute tu kāmātur asantānavartino yuvatyākārasya dharmiṇas tatpragatābhyāsasphuṭatvayor api dharmayoḥ parokṣatvāt | kathaṃ kāryakāraṇagṛhītiḥ | yathā ca naiyāyikaṃ prati yuṣmābhir ucyate pratyakṣato na kāryamātraṃ puruṣavyāptaṃ sidhyati | kiṃ tv avāntaram eva ghaṭajātīyaṃ kāryam iti tathā nākāramātram abhyāsapūrvakaṃ sidhyati | kiṃ tv avāntaram eva yuvatyākārasāmānyam iti vyaktam eva | na cābhyāsakāryaḥ sphuṭībhāvaḥ | tadabhāve 'pi svapne darśanāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-4.18" /> kiṃ ca sarvavido 'pi yadi caturāryasatyaparijñānataḥ sarvajñatāsthitiḥ, tarhi ghaṭādikatipayavastujñāne 'pi sarvajñeti sādhvī śuddhiḥ | api ca 
</p>



<p>
	jñānavān mṛgyate kaścit taduktapratipattaye |
</p>


<p>
	ajñopadeśakaraṇe vipralambhanaśaṅkibhiḥ || (PV II 30)
</p>



<p>
iti yuṣmābhir evocyate | na ca sarvajñānavān viśeṣaniṣṭhatayādhigantuṃ śakyate | na cāsya sattāmātrasiddhau kaścid upayogaḥ, pravṛtter anaṅgatvād iti sarvam asamañjasam ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-4.24" /> atrocyate | na vayaṃ sākṣātsarvajñasattāpratijñāyāṃ hetuvyāpāram anumanyāmahe | bhūdharādhīnavahnisattāvat | kiṃ tu caturāryasatyākārasvarūpe dharmiṇi sphuṭābhatvasya sādhyasyāyogavyavacchedārthaṃ parvate 'gnimātrāyogavyavacchedavat | sphuṭābhatvaṃ tu kāminy ākārādidṛṣṭānte dṛṣṭam eva | tac ca parvatīyāgnivat | pakṣadharmatābalataḥ satyacatuṣṭayādhikaraṇaṃ sidhyat sarvajñatām ācakṣmahe | yathoktam 
</p>


<p>
ity abhyāsabalāt parisphuṭadaśākoṭiḥ sphurat sambhavī heyādeyatadaṅgalakṣaṇaguṇaḥ sarvajñatā saiva naḥ || iti |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-4.31" /> tad atrābhyāsasahitacaturāryasatyākāraḥ samagro dharmī sāmagryam abhyāsaviśiṣṭacetoguṇatvamātraṃ hetuḥ sphuṭībhāvayogyatāsādhyam | yathā sāgnitvānagnitvasandehe parvatātmā pramāṇapratīto dharmī | tathātrāpi sarvajñatvāsarvajñatvavivāde 'pi pratyātmaviditaḥ satyacatuṣṭayākāro dharmī | tasmāt sphuṭābhatvena sādhyena dṛṣṭānte vyāptisiddher asaty eva tatpratibaddhaliṅganiścayaḥ | sādhyasandehe 'pi dharmiṇaś caturāryasatyākārasya siddher na trividhadoṣajāter avasaraḥ | yogyatāyāḥ prasādhanena ca kāraṇāt kāryapratītāv anaikāntikatvam ity apy anabhyupagamapratihatam | yogyatā ca sāntaraiva sādhyate | iyaṃ ca na gamayatu nāmaikāntataḥ kāryasattvam | anupapadyamānaṃ punar asya sambhavam ākṣipaty eva | tadā bhāvini kārye sandehe 'pi kāraṇayogyatā niścīyata eva | brīhyādau bhāviphalāniścaye 'pi yogyatāniścayena pravṛtteḥ | anyathā śilāśakalāder apy upādānaprasaṅgaḥ |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-5.10" /> tajjātīyasya śarāvasthapaṅkoptasya sāmarthyam upalabdham iti cet | atrāpi kāminy ākāre bhāvanājātīyasya sphuṭībhāvakaraṇayogyatā dṛṣṭeti samānam |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-5.12" /> evaṃ yogyatāmātrasādhanenaiva kṛtārthaḥ sādhanavādī | sarvajñakāraṇabhāvāt tadabhāvavādināṃ nirdalanāt | kāryasya ca traikālikasya sambhāvanāprasādhanāt | muttkyarthināṃ ca pravṛtter avirodhāt | vādino 'pi tanmātrasādhanasyābhipretatvāt | ata eva kaḥ prastāvaḥ sarvajñasattāvivāde sphuṭībhāvasādhanasyetyādy apy anavakāśam | sarvajñaśabdena sphuṭībhāvayogyatāyā vivakṣitatvāt | tathā kāryakāraṇapratītir api sambhavaty eva | tathā hi kāminy abhyāsasantatisahacāri sambhramkāryavacodarśanam eva kāminy ākārasya tadbhāvanāyāś ca darśanam | tathābhūtakāyavaco 'darśanam eva bhāvanāyā adarśanam | evaṃ sphuṭapratibhāsasantatisahacāriviśiṣṭakāyavacodarśanaṃ sphuṭapratibhāsadarśanam | tathāvasthitakāyavaco 'darśanam eva sphuṭapratibhāsādarśanam ity asaty eva prastute 'pi pratyakṣānupalambhataḥ kāryakāraṇabhāvapratītiḥ | iyaṃ ca tathāvasthakāmātur aśarīravacanagrahaṇe tadekadeśabhūtayuvatyākārābhyāsasphuṭapratibhāsagrahaṇavyavasthā vyāvahārikeṇāvaśyaṃ svīkartavyā | anyathā cityacaityarūparasagandhasparśaparamāṇupuñjādyātmakasya kumbhakāraghaṭapradeśāder api rūpaikadeśagrāhakaṃ cakṣuḥpratyakṣaṃ na samudāyavyavasthāpakam iti sarvavyāvahārikapramāṇocchedaprasaṅgaḥ | tathā bāhyaghaṭakām ityādīnāṃ śaktikṛtasya mahato jātibhedasya sambhavād anyajātīyavyāptigrahe 'nyajātīyād buddhimadanumānam ayuktam | saṃkalpārūḍhānāṃ tu jalajvalanayuvatyākārādīnāṃ bāhyatvenādhyastānām api vijñānaikasvarūpatayaikajātīyatvam astīti bhāvanāsahitākāramātreṇaiva vaiśadyavyāptir astu ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-5.30" /> na ca svapne sphuṭatāvyabhicāraḥ | bhāvanāsiddhalakṣaṇayor hetvor jātibhede tatkāryayor ekatvābhimāne 'pi jātibhedasyāvaśyaṃ svīkartavyatvāt | dṛśyate hi siddhasādhyā vaiśadyajātir anapekṣya viparītabhāvanāṃ nidrāvicchede vicchidyamānā | bhāvanābhāvinī tu na vinā vipakṣābhyāsaṃ jāgrato 'pi | yad āhuḥ
</p>



<p>
	svapne 'pi sphuṭatā tathaiva na tathāpy ekatvam evānayor
</p>


<p>
	na prākārasamatvam eva samatāṃ jāteḥ samāmaṅgati |
</p>


<p>
	anyanniddhanirodhabādhyam itaradbādhyaṃ pratyatnaiḥ punar
</p>


<p>
	vaiśadyaṃ viparītabhāvanabalān nairghṛṇyabhede yathā || iti ||
</p>



<p>
<anchor xml:id="thakur75-6.5" /> yad api ghaṭādikatipayajñāne 'pi sarvajñaḥ syād ity uktam | tatrāpi 
</p>



<p>
	ghaṭādiprakṛtāśeṣavedane 'pi bhayaṃ bhavād dheyata yadi ko doṣaḥ so 'pi sarvajñatāṃ vrajet |
</p>


<p>
	saṃsāraduḥkhamokṣāya spṛhayanto vayaṃ punar bhajema tadupāyajñaṃ sthātuṃ tadgītavartamani ||
</p>



<p>
ity uttaraṃ draṣṭavyam | tathā sattāmātre vipratipannān prati sattaiva kevalā prasādhitā | viśeṣajijñāsāyāṃ tu pramāṇopapannakṣaṇikanairātmyavādina eva sugatasya bhagavataḥ sarvajñatā | ata etad api nirastaṃ yad āha Bhaṭṭaḥ 
</p>



<p>
	sugato yadi sarvajñaḥ kapilo neti kā pramā |
</p>


<p>
	athobhāv api sarvajñau matabhedaḥ kathaṃ tayoḥ || iti | (=TS 3149)
</p>



<p>
tasmāt 
</p>



<p>
	uktakrameṇa munirājanaye pramāyāḥ śaktir vyanakti gatim apramitāṃ kṛpāṃ ca |
</p>


<p>
	anyatra tu dvayam udastam ado 'stamāne tenaika eva śaraṇaṃ sa nirātmavādī ||
</p>



<p>
iti viśeṣasiddhir apy anavadeyeti sarvam anākulam ākulādhayaḥ pare na pratipadyante | sādhane 'sminn avadye 'pi durnītidahanadagdhabuddhayaḥ punar apy etad ācakaṣate | bādhakapramāṇasadbhāvāt sarvajñasyāsadvyavahāro yuktaḥ sadvyavahārapratiṣedho vā prasādhakapramāṇābhāvād veti ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-6.25" /> atra vicāryate kiṃ punar asya bhagavato bādhakaṃ pramāṇaṃ pratyakṣam anumānaṃ śabdādikaṃ veti vikalpāḥ ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-6.27" /> na tāvat pratyakṣaṃ | pratyakṣaṃ hi kevalapradeśādau pravartamānaṃ svapravṛttiyogyam eva tatra vastu pratiṣedhati | na vastumātram | na ca sarvajñasya pratyakṣapravṛttiyogyatāsti | svabhāvaviprakṛṣṭatvāt tasya ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-7.1" /> syād etat | na vayaṃ pratyakṣaṃ pravartamānam abhāvaṃ sādhayatīti brūmaḥ | kiṃ tarhi | nivartamānam | tathā hi yatra vastuni pratyakṣasya nivṛttis tasyāsadbhāvaḥ | yathā śaśaviṣāṇādeḥ | yatra tu pratyakṣasya pravṛttis tasya sadbhāvo yathā ghaṭādeḥ | asti ca sarvajñe pratyakṣanivṛttiḥ | tad asyāpy abhāvaḥ kena nivāryata iti ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-7.5" /> ucyate | nivartamānaṃ pratyakṣam abhāvaṃ sādhyatīti ko 'rthaḥ | kiṃ pratyakṣasya yā nivṛttis tato 'bhāvasiddhiḥ, nivṛttisahitād vā pratyakṣāt, nivṛttād vā pratyakṣād iti |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-7.7" /> nādyaḥ pakṣaḥ | saty api vastuni pratyakṣanivṛtter upalabhyamānāyā vastvabhāvaniyatatvāsiddheḥ ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-7.9" /> nāpi dvitīyaḥ | svābhāvena saha kasyacit sāhityānupapatteḥ | anyathā tannivṛttatvānupapatteḥ ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-7.11" /> na ca tṛtīyaḥ | tathā hi nivṛttāt pratyakṣād abhāvasiddhir ity asataḥ pratyakṣād ity uktaṃ bhavati | na cāsato hetubhāvaḥ sambhavati | sarvasamarthyavirahalakṣaṇtvāt tasya | na hi tac ca nāsti tena ca pratipattir iti nyāyam | ato na tāvat pratyakṣaṃ sarvajñabādhakam || 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-7.15" /> nāpy anumānam | tad dhi trividhaliṅgajatvena trividham | tatra kāryasvabhāvayor vidhisādhanatvāt, pratiṣedhe sādhye 'navasaraḥ | na ca dṛśyānupalambhaḥ tatprabhedo vā kāryānupalabdhyādir yogyānupalambho vā parābhimato 'tra pramāṇam | sarvajñatāyāḥ svabhāvaviprakṛṣṭatvenādṛśyatvāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-7.19" /> nanu kāraṇānupalambhād eva sarvajñatāpratiṣedhaḥ sidhyati | tathā hi tatkāraṇam indriyavijñānaṃ vā mānasaṃ vā bhāvanābalajaṃ vā | bhāvanābalajam api cākṣuṣaṃ vā, mānasaṃ veti vikalpāḥ |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-7.22" /> tatra na tāvac cakṣurindriyavijñānam aśeṣārthagrāhi | tasya pratiniyatārthaviṣayatvāt | deśāntare kālāntare ca tathaiva pratiniyamaḥ | anyathā hetuphalabhāvābhāvaprasaṅgāt | anekendriyavaiyarthyaprasaṅgāc ca | tathā ca kārikā 
</p>



<p>
	ekendriyapramāṇena sarvajño yena kalpyate |
</p>


<p>
	nūnaṃ sa cakṣuṣā sarvān rasādīn pratipadyate ||
</p>


<p>
	yajjātīyaiḥ pramāṇaiś ca yajjātīyārthadarśanam |
</p>


<p>
	bhaved idānīṃ lokasya tathā kālāntare 'py abhūt || iti | (ŚV II 112-113; =TS 3158-3159)
</p>



<p>
tataś caivaṃ prayogaḥ kartavyaḥ | buddhacakṣurnātītādiviṣayam | cakṣustvāt | asmadādicakṣurvat | acakṣur vā |
</p>


<p>
atītādiviṣayatvāt | śabdavat | iti sarvam etat śrotrādāv api draṣṭavyam | na cakṣurādiprakarṣaḥ svārtham atikramya dṛṣṭaḥ | Kārikā
</p>



<p>
	yatrāpy atiśayo dṛṣṭaḥ sa svārthānatilaṅghanāt |
</p>


<p>
	dūrasūkṣmādivṛttau syān na rūpe śrotravṛttitaḥ || (ŚV II 114)
</p>



<p>
Bṛhaṭṭīkā ca 
</p>



<p>
	śrotragamyeṣu śabdeṣu dūrasūkṣmopalabdhitaḥ |
</p>


<p>
	puruṣātiśayo dṛṣṭo na rūpādyupalambhanāt ||
</p>


<p>
	cakṣuṣāpi ca dūrasthasūkṣmarūpopalambhanam |       
</p>


<p>
	kriyate 'tiśayaprāptyā na tu śabdādidarśanam || (=TS 3162-63)
</p>



<p>
<anchor xml:id="thakur75-8.13" /> na caitad vaktavyam | yadi nāmaikaikenendriyeṇa tajjñānena vā sarvasyāgrhaṇaṃ tathāpi pañcabhir indriyais tajjñānair vā svasvaviṣayapravṛttair evātiśayaprāptair bhaviṣyatīti | ekaikasyāpi niḥśeṣasvaviṣayagrahaṇādarśanāt | paracittādyatīndriyāṇāṃ grahaṇābhāvāc ca | tad evam indriyavijñānaṃ vā nāśeṣagrāhīti na prathamaḥ pakṣaḥ ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-8.17" /> nāpi dvitīyaḥ | tathā hi yady api tanmānasaṃ sarvārthaviṣayaṃ tathāpi na tasya svātantryeṇārthagrahaṇe vyāpāro 'sti | manaso bahirasvātantryāt | anyathāndhavadhirādyabhāvaprasaṅgaḥ | teṣām api manaso bhāvāt | pāratantrye cetndriyajñānaparigṛhītārthaviṣayatvād atītānāgatadūrasūkṣmavyavahitaparacittāder arthasyendriyaparijñānāgocarasya manasā paricchedo na prāpnotīti kathaṃ sarvajñatā ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-8.22" /> na ca bhāvanābalajaṃ sarvārthagrāhīti tṛtīyaḥ pakṣaḥ | tathā hi tadbhāvanābalajam api yadīndriyāśritam iti caturthaḥ pakṣaḥ, tadā so 'saṅgataḥ | indriyasya tajjñānasya ca niyataviṣayaviṣayatvapratipādanāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-8.25" /> atha bhāvanābalena tathāvidham utpannaṃ manovijñānaṃ sarvārthagrāhīti pañcamaḥ pakṣaḥ | tadānvarthatvāt pratyakṣaśabdasya tasya ca bhāvanābalāvalambino 'py anakṣajatvāt nārthasākṣātkāritvam astīti pratipādanīyam | kiṃ ca svaviṣayasīmānam anatipatyaiva prakarṣo 'pi dṛśyate | na tu sarvaviṣayatveneti | kathaṃ tenāpi sakalārthajātādivedanam | yato na kasyacid abhyāse 'py atīndriyārthadarśitvam upalabdham ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-8.30" /> Bṛhaṭṭīkā 
</p>



<p>
	ye 'pi sātiśayā dṛṣṭāḥ prajñāmedhābalair narāḥ |
</p>


<p>
	stokastokāntaratvena na te 'tīndriyadarśanāḥ ||
</p>


<p>
	prājño 'pi ca naraḥ sūkṣmān athān draṣṭuṃ kṣamo 'pi san |
</p>


<p>
	sajātīr anatikrāman nātiśete parān api || (=TS 3160-61)
</p>


<p>
	ekāvavarakasthasya pratyakṣaṃ yat pravartate | 
</p>


<p>
	śaktis tatraiva tasya syān naivāvavarakāntare ||
</p>


<p>
	ye cārthā dūravicchinnā deśaparvatasāgaraiḥ |
</p>


<p>
	varṣadvīpāntarair ye ca kas tān paśyed ihaiva san || (=TS 3170-71)
</p>



<p>
atra varṣaḥ kālaviśeṣaḥ |
</p>



<p>
	evaṃ śāstravicāreṣu dṛśyate 'tiśayo mahān |
</p>


<p>
	na tu śāstrāntarajñānaṃ tanmātreṇaiva sidhyati ||
</p>


<p>
	jñātvā vyākaraṇaṃ dūraṃ buddhiḥ śabdāpaśabdayoḥ |
</p>


<p>
	ākṛṣyate na nakṣatratithigrahaṇanirṇaye ||
</p>


<p>
	jyotirvic ca prakṛṣṭo 'pi candrārkagrahaṇādiṣu |
</p>


<p>
	na bhavatyādiśabdānāṃ sādhutvaṃ jñātum arhati ||
</p>


<p>
	tathā vedetihāsādijñānātiśayavān api |
</p>


<p>
	na svargadevatāpūrvapratyakṣīkaraṇe kṣamaḥ ||
</p>


<p>
	daśahastāntaraṃ vyomno ye nāmotplutya gacchati |
</p>


<p>
	na yojanam asau gantuṃ śakto 'bhyāsaśatair api |
</p>


<p>
	tasmād atiśayajñānair atidūragatair api |
</p>


<p>
	kiñcid evādhikaṃ jñātuṃ śakyate na tv atīndriyam || iti | (=TS 3164-69)
</p>



<p>
<anchor xml:id="thakur75-9.20" /> pratyakṣasūtre tu kāśikākāraḥ paramatam āśaṅkyāha, tan na, avagataviṣayatvād bhāvanāyāḥ | na cākasmād avagater utpattiḥ sambhavati | sarvotpattimatāṃ kāraṇavattvāt | atha pramāṇāntarāvagataṃ bhāvyate | kiṃ bhāvanayā | tata eva tatsiddheḥ | kiṃ ca tatpramāṇam | na tāvad anumānaṃ dharmādharmayoḥ pūrvam agrahaṇena tadvyāptaliṅgasaṃvedanāsambhavāt | jagadvaividhyārthāpatter api hi kim api kāraṇam astīti etāvad unnīyate | na tu kaścid viśeṣaḥ | na cānirdiṣṭaviśeṣaviṣayā bhāvanā bhavati | yogaśāstreṣv api hi viśeṣā eva dhyeyatayopadiśyante |
</p>



<p>
	dhyeya ātmā prabhuryo 'sau hṛdi dīpa iva sthitaḥ | (Maitrī Up. 6,30)
</p>



<p>
ityādibhiḥ | āgamamānāt tarhi avagataṃ bhāvayiṣyate | yadi pramāṇāt tadā tata evāvagateḥ | kiṃ bhāvanayā | hānopādānārthaṃ hi vastu jijñāsyate | te ca tata eva siddhe iti vyarthā bhāvanā | kāruṇiko 'pi hi dharmāgamān eva śiṣyebhyo vyācakṣīta | na bhāvanābhedam anubhavet |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-10.3" /> atha vipralambhabhūyiṣṭhatvād āgāmānāṃ pramāṇam āgamo na veti vicikitsamāno bhāvanayā jijñāsate | tan na | tato 'pi tadasiddheḥ | bhāvanābalapriniṣpannam api jñānam anāśvsanīyārtham eva | abhūtasyāpi bhāvyamānasyāparokṣārthavat prakāśanāt | yathā hi tair evoktam 
</p>



<p>
	tasmād bhūtam abhūtaṃ vā yad yad evābhibhāvyate |
</p>


<p>
	bhāvanāpariniṣpattau tat sphuṭā kalpadhīḥ phalam || (PV III 285; PVin I 30)
</p>



<p>
api ca bhāvanābalajam apramāṇam | gṛhītagrahaṇāt | yāvad eva hi gṛhītaṃ tāvad eva bhāvanayā viṣayīkriyate | mātrayāpy adhikaṃ na bhāvanā gocarayati | yogābhyāsāhitasaṃskārapāṭavanimittā hi smṛtir eva bhāvaneti gīyate | sā ca pramāṇam iti sthitam eva | na ca taduttarakālaṃ sākṣātkārijñānam udetīti pramāṇam asti | indriyasannikarṣam antareṇārthasākṣātkārasya kvacid adarśanāt | yogināṃ dharmādharmayor aparokṣapratibhāsaṃ jñānaṃ nāsti, indriyasannikarṣābhāvād asmadādivat ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-10.14" /> Vācapatis tu Kaṇikāyām āha | satyaṃ śrutānumānagocaracāriṇī bhāvanā viśadābhajñānahetur iti nāvajānīmahe | kin tu yadviṣayajātaṃ tad eva viśadapratipattigocaraḥ | na jātu rūpabhāvanāprakarṣo rasaviṣayavijñānavaiśadyāya kalpate |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-10.17" /> nanu na viṣayāntaravaiśadyahetubhāvaṃ bhāvanāyāḥ saṅgirāmahe | kintu śrutānumānaviṣayavaiśadyahetutām eva | tadviṣayaś ca samastavastunairātmyam iti tadbhāvanāprakarṣaḥ samastavastunairātmyaṃ viśadayan samastavastuviśadatām antareṇa tadupapatteḥ samastavastuvaiśadyam āvahatīty uktam |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-10.21" /> satyam uktam | ayuktaṃ tu tat |
tathā hi nāgamānumānagocaratvaṃ nirātmanāṃ vastubhedānāṃ
paramārthasatām | na hi te eteṣām anyanivṛttimātrāvagāhinī
paramārthasatsvalakṣaṇaṃ gocarayitum arhataḥ | nāpi tadviṣayā bhāvanā
| tadagrāhyam api svalakṣaṇaṃ tadadhyavaseyatayā tadviṣaya iti
tadyonir api bhāvanā tadviṣayeti tatprakarṣas tadvaiśadyahetur iti cet
| na | tadadhyavaseyasyāpi paramārthasattvābhāvāt | tathā hi yad
anumānena gṛhyate yac cādhyavasīyate te dve apy anyanivṛttī, na
vastunī |<note xml:id="note-2objects-neither-real">Cf. also <ref
target="#Frauwallner37">277</ref>, <ref
target="#buehnemann80">29</ref>, <ref
target="#mccrea_patil06">333</ref>.</note> svalakṣaṇāvagāhitve
'bhilāpasaṃsargayogyapratibhāsānupapatteḥ ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-10.28" /> mā bhūt tayoḥ svalakṣaṇaṃ viṣayaḥ | tatprabhavabhāvanāprakarṣaparyantajanmanas tu viśadābhasya cetaso bhaviṣyati | kāmīnīvikalpaprabhavabhāvanāprakarṣād iva kāmātur asya kāminīsvalakṣaṇasākṣātkāraḥ | karikumbhakaṭhorakucakalaśahāriṇi hariṇaśāvalolalocane campakadalāvadātagātralate lāvaṇyasarasi nirantaralagnalalitadoḥkandalīmūlamāliṅganam aṅgane preyasitare prayaccha | sañjīvaya jīviteṣvari, patito 'smi tava caraṇanalinayor iti vacanakāyaceṣṭayor upalabdheḥ | asti ca vikalpāvikalpayoḥ kathañcit samānaviṣayateti nātiprasaṅga iti cet | satyam | sambhavaty ayam anubhavo na punar asyārthe prāmāṇyasambhavaḥ | atadutpatter atadātmanas tadavyabhicāraniyamāyogāt | atādātmyaṃ cārthasya vijñānād atirekāt | anatireke 'pi ca vijñānānām anyonyasya bhedād atādātmyāt | ekasya vijñānasyetaravijñānavedanānupapatteḥ | vijñānasvalakṣaṇaikatvābhyupagame ca tannityam ekam advitīyaṃ brahmābhyasanīyam iti kṣaṇikanairātmyābhyāsābhyupagamo dattajalāñjaliḥ prasajyeta | tan na tādātmyāt tasyāvyabhicāraḥ | nāpi tatkāryatvāt | bhāvanāprakarṣakāryaṃ khalv evan na viṣayakāryam | yady ucyeta pāramparyeṇa tatkāryam anumānavat | yathā hi vahnisvalakṣaṇād dhūmasvalakṣaṇam | tato dhūmānubhavas tato dahanavikalpaḥ, tataś cānumānam utpannam iti pāramparyeṇa vahnipratibandhāt prāpakaṃ ca vahner dāhapākakāriṇaḥ tathedam api anumānajanitabhāvanāprakarṣaparyantajaṃ pāramparyeṇārthaprasūtatayā tadavyabhicāraniyamāt tatra pramāṇam iti | tat kim anumānena vahniṃ vyavasthāpya bhāvayato yad vahniviṣayamativiśadavijñānaṃ tat pramāṇam iti | om iti brubāṇasya parvatanitambārohaṇe satīndriyasannikarṣajanmano dahanavijñānasya bhāvanādhipatyaviśadābhavijñānena saha saṃvādaniyamaprasaṅgaḥ | visaṃvādaś ca bahulam upalabhyate | lakṣaṇayogini ca vyabhicārasambhave tallakṣaṇam eva bādhitam iti viśadābham api prātibham iva saṃśayākrāntam apramāṇam | tadbhāvanāyā bhūtārthatvaṃ na tajjaviśadābhavijñānaprāmāṇyahetuḥ, vyabhicārāt | etañ ca prāsarpakasyeva saktukarkarīprāptimūlalābhamanorathaparamparāhito draviṇasambhārasākṣātkāras tathāgatasya nirātmakasamastavastusākṣātkāra ity āpatitam | sarvārthavastubhāvanāparikarmitacittasantānavartivijñānaṃ pratyālambanapratyayatvam arthamātrasya |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-11.27" /> tathā ca tadutpatteḥ tadavyabhicāraniyama iti cet | na | arthasya hy ālambanapratyayatvavijñānaṃ pratīndriyāpekṣatvena vyāptam | tac cāsmāt svaviruddhopalabdhyā vyāvartamānam ālambanapratyayatām apy arthasya nivartayati | na khalv indhanaviśeṣo dhūmahetur iti vināpi dahanaṃ sastreṇāpi saṃskārair dhūmam ādhatte | tadādhāne vā samastakāryahetvanumānocchedaprasaṅgaḥ | bhāvanāyāś ca bhūtārthāyā arthānapekṣāyā eva viśadavijñānajananasāmarthyam upalabdhaṃ kāmāturādivartinyā iti bhūtārthāpi tannirapekṣaiva samartheti nārthasyālambanapratyayatvaṃ śakyāvagamam | api ca ālambanapratyayāpi ta evāsya kṣaṇā yujyante, ye tasya purastāt tanā avyavadhānās tathā ca ta evāsya grāhyā na punaḥ pūrvatarāḥ | tatkālā anāgatāś ceti na sarvaviṣayatā | atha dṛśyamānā dhātutrayaparyāpannāḥ prāṇabhṛto janmāntaraparivartopāttātītānāgataskandhakadambakopādānopādeyātmāna iti taddarśanaṃ dṛśyamānatādātmyena tadviśeṣaṇatayātītānāgatam api gocarayati | na cāsmadādidarśanasyāpi tathātvaprasaṅgaḥ, rāgādimalāvṛtatvāt | tasya ca bhagavato nirmṛṣṭanikhilakleśopakleśamalaṃ vijñānamanāvaraṇaṃ paritaḥ pradyotamānam ālambanapratyayaṃ sarvākāraṃ gocarayet | tasya ca sākṣāt paramparayā ca kathañcit sarveṇa sambandhād deśakālaviprakīrṇavastumātraviśiṣṭasvabhāvatayā tathaiva gocarayet | na caitat sarvagrahaṇam antareṇeti sarvaviṣayam asya vijñānam anāvaraṇaṃ siddham | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-12.16" /> tad anupapannam | vicārāsahatvāt | tathā hīyam ālambanapratyayasya sarvaviśiṣṭātmatā bhāvikī na vā | bhāvikī cet | na tāvat sarvasminn ālambanapratyaye caikā sambhavati | ekasyānekavṛttitvānupapatteḥ | nānā cet | ālambanapratyayāś ca sarve ceti tattvam | tathā ca na sambandha iti na tadgrahaṇe sarvagrahaṇam | vikalpāropitatayā tv avikalpakaṃ samastavastuviṣayaṃ sarvatra pratīyata iti subhāṣitam | svālambanapratyayamātragocaram evāvikalpakaṃ samastavastuviśiṣṭālambanādhyavasāyajananam tenādhyavasāyānugatavyāpāram avikalpakam api samastavastuviṣayaṃ bhavati | yad āha 
</p>



<p>
	vyavasyantīkṣaṇād eva sarvākārān mahādhiyaḥ | (PV III 107)
</p>



<p>
iti cet | atha katipayavastvālambanānubhavasya kutastya eṣa mahimā yataḥ samastavastvavasāya iti | rāgādyāvaraṇavigamād iti cet | tarhi yathāvad vastūni paśyet | na punar asmād apārthatvam asyeti | tad ayuktaṃ vikalpanirmāṇakauśalam asya yujyeta | tattvāvarakatā hi sulabhamalānāṃ kleṣādīnāṃ na punarvikalpanirmāṇapratibandhatā | tasmād bhāvanāprakarṣamātrajatvāt, arthāvyabhicāraniyamābhāvāt, viśadābham api saṃśayākrāntatvād apramāṇam apratyakṣaṃ ceti sāmpratam ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-13.1" /> yad api sadarthaprakāśanaṃ buddheḥ svabhāvo 'sadarthatvaṃ cāgantukam iti, asati bādhake sadarthatvam eveti, tad ayuktam | anumitabhāvitavahniviṣayaviśadābhajñānaprāmāṇyaprasaṅgāt tadvidhasya kvacid bādhadarśanād aprāmāṇyam ihāpi samānam | anyatrābhiniveśāt | tad iha yadi viśadābhavijñānahetutvaṃ bhāvanāyā viśeṣaṇatrayayogena sādhyate, tataḥ siddhasādhanam | bhavatu tathāgatas tathābhūtavijñānavān | na tv etad vijñānam asya pratyakṣam apramāṇatvāt | tathā cāpakṣadharmatayā hetor asiddhatā | prasiddhadharmaṇo dharmiṇo 'jijñāsitaviśeṣatayā anumeyatvābhāvāt | atha pratyakṣavijñānahetutā bhāvanāyāḥ paraṃ pratyasiddhā sādhyate, tathā ca sati sādhyaviparyayavyāpter viruddhatā hetoḥ, viśeṣaṇatrayavatyāpi bhāvanāyā viśadābhabhrāntavijñānajanakatvāt | dṛṣṭāntasya ca sādhyahīnatvāt | yadā ca bhūtārthabhāvanājanitatve 'pi nāsya prāmāṇyam abhūtārthatvāt, tadā yad ucyate,
</p>



<p>
	nirupadravabhūtārthasvabhāvasya viparyayaiḥ |
</p>


<p>
	na bādhā yatnavattve 'pi buddhes tatpakṣapātataḥ || (PV I 223; II 210)
</p>



<p>
iti | tad anupapannam | bhūtārthatve 'pi hi buddheḥ tatpakṣapātitā bhūtārthaiḥ pratipakṣair bādho na bhavet | abhūtārthā tv iyaṃ sātmībhāvam āpannāpy ātmātmīyadṛṣṭir iva sambhavadbādhā | tasmāt pratipakṣavivṛddhimātram | na tv ātyantikī vivṛddhiḥ sambhavati | yayā samūlakāṣaṃ kaṣitā doṣā na punar udbhaviṣyanti | ata evāsthirāśrayatve 'pi apunaryatnāpekṣatve 'pi asya nātyantikī niṣṭhā sambhavati | ātmātmīyadṛśa iva virodhipratyayasambhavāt | tatsambhavaś cābhūtārthatvāt | śrutānumitaviṣayaṃ tu pratyakṣaṃ na sambhavaty eva | tayoḥ parokṣarūpāvagāhitvāt | pratyakṣasya ca tadviparītatvāt | tadgatabhūtābhūtārthānuvidhāyitvena svaviṣaye śrutānumānajñānāpekṣayā prāmāṇyānupapatteś ca ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-13.23" /> tat siddham etat bhūtārthabhāvanāprakarṣaparyantajavijñānam apratyakṣam arthe 'prāmāṇyāt | yad apramāṇaṃ tad apratyakṣam arthe | yathā kāmātur asya kāminīvijñānam | apramāṇaṃ ca tat | nitāntaviśadābhatve sati bhāvanāprakarṣajatvāt | yan nitāntaviśadābhatve sati bhāvanāprakarṣajaṃ vijñānaṃ tad apramāṇam |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-14.1" /> yathānumitabhāvitavahniviśadavijñānam iti | samānahetujatvaṃ samānarūpatayā vyāptam | yad āha 
</p>



<p>
	tadatadrūpiṇo bhāvās tadatadrūpahetujāḥ (PV III 251ab)
</p>



<p>
iti | tad asya prāmāṇyaṃ nivartamānaṃ tulyahetujatvam api nivartayati | na caiṣa bhūtārthabhāvanāprakarṣaparyantajo 'nindriyasannikṛṣṭānumitabhāvitavahnivaiśadye ca nirātmakasamastavastuvaiśadye ca viśiṣyate | na ca rāgādyāvaraṇaviraho viśeṣaḥ | na khalv ete kambalādivad āvarakā vijñānasya | kiṃ tu tadākṣiptamanā vividhaviṣayabhedatṛṣṇādiparipluto na śaknoti bhāvayitum iti bhāvanādaramātra eva tadvirahopayogaḥ | asti cehāpi śiśirabharasambhṛtajaḍimamantharatarakāyakāṇḍasyānumitavahnibhāvanābhiyoga iti na hetubhedataḥ pratibandhasiddhiḥ | na caikapārthivāṇusamavāyikāraṇajanmabhir abhinnauṣṇyāpekṣaikavahnisaṃyogāsamavāyikāraṇair gandharasarūpasparśair nānāsvabhāvair vyabhicāraḥ | sāmarthyavaicitryād ekatve 'pi pārthivasya paramāṇoḥ | tadvaicitryaṃ ca kāryavaicitryopalambhāt | tac ca nityasamavetaṃ nityam, kāraṇasāmarthyaprakrameṇa ca pārthivāvayavini kārye jāyata iti avadātam | pariśiṣṭaṃ tu granthavyākhyānasamaye vyākhyāsyāmaḥ | tadāstāṃ tāvat ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-14.16" /> <name type="person">Trilocanas</name> tu <name type="text">nyāyaprakīrṇake</name> prāha | iha kila duḥkhasamudayanirodhamārgākhyānyāryāṇāṃ satyāni catvāri | teṣām satyānāṃ svarūpasākṣātkārijñānaṃ yogipratyakṣaṃ | tatra duḥkhaṃ phalabhūtāḥ pañcopādānaskandhāḥ | tac ca svarūpato jñātavyam | ta eva hetubhūtāḥ samudayaḥ | sa ca prahātavyaḥ | niḥkleśāvasthā cittasya nirodhaḥ | sa ca sākṣātkartavayaḥ | tadavasthāprāptihetur nairātmyakṣaṇikatvādyākāraś cittaviśeṣo mārgaḥ | sa ca bhāvayitavya iti saugatamatam |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-14.22" /> atrocyate | mārgas tāvat pramāṇapariśuddho na bhavatīty uktaṃ prāk | ato 'bhūtaviṣayasya vikalpasyābhyāsād asatyārthavijñānaṃ syān na saṃvādi | api ca pramāṇapariśuddhamārgavādī śākyaḥ pramāṇaṃ pṛṣṭaḥ san sattvākhyaliṅgajaṃ vikalpaṃ brūyāt | tato yāvad vikalpena darśitarūpaṃ tat sarvam asat | śabdasaṃsṛṣṭatvāt | tasmiṃs ca bhāvyamāne sattve bhāvakasya vikalpakasya bhāvanopahite viśadābhatve śabdasamsṛṣṭagrāhyanimittaṃ vikalpakatvaṃ nivartate | tadvyāvṛttau grāhyam api śabdasaṃsṛṣṭaṃ nivartate | ato nirvikalpakam api yogijñānaṃ nirviṣayaṃ prasaktam | yat tu pāramārthikaṃ vastvātmakaṃ na tatpramāṇapariśuddham | śuddhau vā bhāvanayā | bhāvyasya sākṣādvijñātatvāt | na cānyasmin śabdasaṃsṛṣṭe bhāvyamāne sphuṭam anyad rūpaṃ bhavati | śokātur asyāpi niruddhendriyavyāpārasya tanayabhāvanāyāṃ mitrādipratibhāsaprasaṅgāt | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-15.4" /> kṣaṇikatve bhāvye samāropite vāstavaṃ kṣaṇikatvam eva yogivijñānapratibhāsīti cet | na | satyāsatyayor ekatvābhāvātmake hi bhede 'satyabhāvane 'pi yadi satyapratibhāsaḥ, tarhi satyatanayābhyāse 'pi śabdasāmyād abhedinas tanayasaṃjñakasya kasyacid aparasya svarūpapratibhāsaprasaṅgaḥ | tasmād abhūtaviṣayābhyāsaṃ nirvikalpakam api saṃvādān na pramāṇam iti na sarvajñasiddhiḥ |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-15.9" /> api ca bhāvyasya vastunaḥ punaḥ punaś cetasi niveśanam abhyāsaḥ | sa ca brahmacaryeṇa tapasā sādaraṃ dīrghakālaṃ nirantaramāsevito dṛḍhabhūmir asphuṭākārasya vikalpasya sphuṭābhatvajanana iṣṭaḥ | sa kṣaṇikatvanairātmyavādinā draḍhayitum aśakyaḥ | tathā hi bhāvyagrāhī yādṛśo vikalpa utpannas tādṛśa eva niranvayaṃ nirudhyate | tasmiṃś ca niruddhe punaḥ punar utpadyamānaḥ pratyayas tādṛśa evāpūrva utpadyate | tad anena paryāyeṇa kalpasahasre 'py apūrvotpatter aviśeṣān na tajjanyaḥ saṃskāro 'bhyāsa utpadyate | etena viśiṣṭavijñānotpādo 'bhyāso vyākhyātaḥ | niranvayaniruddhaṃ hi pūrvapūrvavijñānaṃ katham uttarāvasthāntaraṃ viśiṣtaṃ janayet | sarvathā kramabhāvibhiḥ pratyayair avasthitam eva rūpaṃ śakyaṃ saṃskartum | anavasthitaṃ tu svotpādavyayayogimātram ity aviśiṣṭaṃ syāt | tasmāt pratyāvṛttibhāvyavastupratyayajaḥ saṃskāro vyutthānapratyayasaṃskāravirodhī yasyāsti tasyaivātmanaḥ prakṛṣṭo 'pi bhāvyasākṣātkāripratyayahetur iti yuktaṃ paśyāmaḥ | kiṃ ca cittam ekāgraṃ vyavasthāpayituṃ vikṣepatyāgārtham abhyāso 'nuṣṭhīyate | na ca kṣaṇikavādināṃ vikṣiptaṃ cittam asti | pratyarthaniyatatayā sarvasya vittaikāgratvāt | tathā hi yadi sākāraṃ vikalpavijñānaṃ svapratibhāsaniyatatvāt ekāgram eva tat kathaṃ vikṣipyate | atha nirākāraṃ tathāpi vikalpakaṃ prati vikalpyaṃ bhinnam eva | na tu sarvavikalpānāṃ vikalpyam asti | tato nirākāram api vijñānaṃ niyatālambanatvād ekāgram eva, na vikṣiptam | sarvathā nāsti kṣaṇikavādinām ekam anekārtham avasthitaṃ cittaṃ yad ekāgraṃ kartum iṣyate | tad evam abhyāsānupapatter asarvajñavatyāṃ cittasantatau na ca vijñānaviśeṣaḥ sarvajñaḥ sidhyatīti ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-15.30" /> nyāyabhūṣaṇakāras tv āha | sarvajñānānāṃ nirālambanatve saṃvedamātratve ca yogītarapratyayayoḥ ko viśeṣaḥ | śuddhāśuddhatvam iti cet | bhavatu nāmaivam | tathāpi caturāryasatyādiviṣayatvam ayuktam | na hi svātmamātravedanena caturāryasatyādikam sākṣātkṛtam iti yuktam, atiprasaṅgāt.
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-16.1" /> tadākāratvena tadviṣayatvam iti cet, tat kim idānīṃ sautrāntikamatam abhyupagataṃ satyam | tathāpy atītānāgataviṣayatvaṃ katham | na hy asataḥ kaścid ākāro 'sti | dṛṣṭaśrutānumitākāraś ca yadi bhāvanābalataḥ spaṣṭa evāvabhāti, tathā ca sati bhrāntam eva yogipratyakṣaṃ syāt | avidyamānasya vidyamānākāratayā pratibhāsanāt, svapnavat | tathā 'visaṃvāditvān na bhrāntam | na | anumānajñānasya bhrāntatve 'pi avisaṃvāditvābhyupagamāt |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-16.7" /> atha bhrāntasyāpi saṃvāditvena prāmāṇyam | tathāpi pratyakṣalakṣaṇasyābhrāntatvaviśeṣaṇaṃ virudhyate | na cāvisaṃvāditvam api tvanmate yuktam | yataḥ prāpyārthadarśakatvaṃ vā, pravṛttiviṣayopadarśakatvaṃ vā, avabhātād arthakriyāniṣpattir vā bhavatām avisaṃvāditvam abhipretam | na caitad atītādyarthajñāne sambhavati | vartamānārthajñānasyāpi kṣaṇikatvapakṣe nopapadyata eva | tasmāt saugatānāṃ yogipratyakṣopavarṇanam ayuktam eveti ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-16.12" /> kiṃ cedam api vaktum ucitam | yady anumānapūrvakam artheṣu bhāvanābalajajñānam āśvāsabhājanaṃ, tadāstāṃ tāvad anumānapauruṣapratyāśā | pratyakṣeṇāpi cakṣurdahanādikaṃ gṛhītvā bhāvanāprakarṣaparyante jātaṃ sthirataraṃ tadākāravijñānaṃ syāt, yāvan na viparītabhāvanābhiyogaparyantaḥ | astaṃ gataś ca tadviṣayo 'vasthānataraprāpto veti kathaṃ pramāṇopanītavastugocaratve 'pi saṃvādāśvāsaḥ | api ca yadā hālika eva havyāśanam anumāya bhāvanayā sphuṭayet, tadā na tadyogijñānaṃ paramārthaviṣayābhāvād iti pratyakṣāntaraprasaṅgaḥ | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-16.19" /> kiṃ ca tadyogijñānam indriyajñānād bhinnam abhinnaṃ vā | abhedapakṣe na yogijñānaṃ nāma pratyakṣeṇa bhinnam indriyajñānenaiva saṅgrahāt | na ca bhāvanopaskṛtasantānasya tathodayād bhedavyavasthā | rasāyanādisaṃskārāpekṣayāpi pratyakṣāntaravyavasthāprasaṅgāt | bhedapakṣe ca bhāvanāsambhavaṃ jñānaṃ kṣaṇikasākṣātkāri | indriyajñānaṃ ca syairyagrāhīti sādhvī siddhiḥ | indriyajñānasyāpi tadavasthāyām asthairyagrhaṇe kṛtaṃ yogijñānena | na ca tasyākasmikaḥ kṣaṇikatvāvabodhaḥ | bhāvanodbhūtavaiśadyasya hi tadbodhaḥ | na cendriyajñānasya bhāvanā | api tu manovijñāne | tām antareṇāpi sākṣāt kriyālābhe ca bhāvanāvaiyarthyam iti kāraṇābhāvād eva sarvajñapratihatiḥ ||
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-16.28" /> atrābhidhīyate | yat tāvat sarvapadārthasaṃvedanasya kāraṇaṃ
kim indriyajñānam ityādi valgitaṃ tatra bhāvanābalajaṃ manovijñānam
eva sarvapadārthagrāhīti pañcama evāsmākaṃ pakṣaḥ | ataḥ
pakṣāntarabhāvino doṣā anubhyupagamapratihatāḥ | yac cāsmadabhyupagate
pañcame pakṣe dūṣaṇam uktam, anarthatvāt pratyakṣaśabdasya, tasya ca
bhāvanābalāvalambino 'py anakṣajatvān nārthasākṣātkāritvam astīti, tad
asaṅgatam | tathā hi pratyakṣaśabdasya tāvad akṣāśritatvaṃ
vyutpattinimittam arthasākṣātkāritvaṃ tu pravṛttinimittam iti
pratipāditam | na ca bhāvanābalāvalambino manovijñānasyānakṣāśritatve
'py arthasākṣārkaraṇe kaścid asti śaktipratighātaḥ | yathā hi
cakṣurindriyaṃ svasāmarthyān atikrameṇa yogyadeśastham artham apekṣya
svavijñānajanane pravartate, tathā
sarvāvidyāparipanthibhūtārthabhāvanāsahitaṃ mana indriyam api
yogyadeśastham arthaṃ prāpya svavijñānajanane pravartiṣyate |
aprāpyakāritāyā ubhayoḥ sādhāraṇatvāt | arthavattāyāś ca manaso 'pi
tadānīm iṣṭatvāt | pṛthagjanasya tu na tādṛśī śaktiḥ, yato
netraśrotravanmano 'pi tādṛṅmaryādayā yogyadeśastham arthasahakāriṇam
āsādya vedanam utpādayet, sarvāvidyonmūlakasya bhāvanāviśeṣasya
sahakāriṇo 'bhāvād iti nātiprasaṅgaḥ | tadavasthāyāṃ tu śrutinayanayor
iva manaso 'pi kiyaddūreṇa viṣayasannidhivyavasthitika eva pramātuṃ
kṣamaḥ | kevalam etāvad ucyate | yāvat tena śakyam adhigantuṃ
svākārārpaṇasamarthaṃ sahakāri vastu tāvad itarajanāsādhāraṇaṃ
truṭyadrūpatayā tasya gocarībhavatīti | ata evārthākāro vastuto na
bhāvanāmātrajanita iti na visaṃvādaśaṅkāpi | bhāvanayā punas
tadīyasantāne netra ivāñjanaviśeṣeṇa śaktir atiśayavatī kācid arpitā
yatparajanāsādhāraṇadarśanam asya | tasmād anakṣajatve 'pi
amnovijñānasyārthasākṣātkāritvaṃ sambhavati |
</p>

<p>
	nanu manaso bahirasvātantryam | anyathāndhabadhirādyabhāvaprasaṅgāt | uktaṃ ca yogināṃ dharmādharmayor aparokṣapratibhāsaṃ jñānaṃ nāsti | indriyasannikarṣābhāvād asmadādivad iti |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-17.18" /> api ca arthasya hy ālambanapratyayatvam indriyāpekṣatvena vyāptam | tac cāsmāt svaviruddhopalabdhyā vyāvartamanam ālambanapratyayatām api tasya nivartayati | na khalv indhanaviśeṣo dhūmahetur iti vināpi dahanaṃ sahasreṇāpi saṃskārair dhūmam ādhatte | tadādhāne samastakāryahetukānumānocchedaprasaṅgaḥ | na ca bhāvanābalena kasyacid atīndriyadarśitvaṃ sarvajñatvaṃ vā dṛṣṭam iti cet | 
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-17.23" /> atrocyate | manaḥśabdena tāvad asmākam anakṣajaṃ vijñānam evābhipretam | na cāsminn andhabadhirādyabhāvaprasaṅgaḥ | sarvāvidyāpratipakṣabhūtārthabhāvanālakṣaṇasya sahakāriviśeṣasyāndhādīnām abhāvāt | indriyasannikarṣābhāvād iti tv arthasākṣātkāritvamātrāpekṣayā sandigdhavyatirekitve anaikāntikī kāraṇānupalabdhiḥ | asmadvidhārthasākṣātkāritvāpekṣayā punaḥ siddhasādhanam ||
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-17.28" /> asmadādiviśeṣaṇaśūnyasyārthasākṣātkāritvamātrasyaivendriyādhīnatva-darśanād anaikāntikatvam asambhavīti cet | yady evam arthasākṣātkāritvamātrasyendiryavadālokādhīnatvam upalabdham iti na santamase paśyeyur ulūkādayaḥ | atha vyabhicāradarśanād ālokasyāvyāpakatvam, vyabhicāraśaṅkayā tarhīndriyasyāpy avyāpakatvam | vyāptyā śaṅkā khaṇḍyata iti cet | śaṅkāsambhavād vyāptir evāsambhavinī yadi prathamata eva vyāptiḥ, vyabhicāro 'pi na dṛśyeta |    
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-18.1" /> tasmād vyabhicāradarśanaṃ vyāptiśaithilyād eva | sati ca vyāptiśaithilye śaṅkāpi nyāyād āpatantī kena pratihanyate | ulūkādīnāṃ bhinnajātīyatvād ālokābhāve 'py arthasākṣātkāritvam astv iti cet | tarhi bhagavato 'pi bhūtārthabhāvanāprakarṣaparyantamahāpralayavāyunā nirastānādyāvipakṣasya saṃsārakūpapatitebhyaḥ prāṇibhyo 'sty evādbhūtavaijātyam iti yuktam asyāvidyāpratipakṣabhāvanātiśayasahitātmakāntarapratyayād ālambanapratyayāc ca sākṣādutpannasyendriyam antareṇārthasākṣātkāritvam | ataḥ kāraṇānupalabdhiḥ kāśikākārasya vyāpakaviruddhopalabdhiś ca vācaspateḥ sandigdhavyatirekitvād anaikāntikī | sandigdhavyatirekitvaṃ tu dūṣaṇam asmadīśvaradūṣaṇe prasādhitam ||
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-18.10" /> tasmāt sādhāraṇakarmanirjātānām asmadādīnām arthasākṣātkāritvam indiryāpekṣatvena vyāptam iti siddhasādhanam | prasiddhānumānasya ca na kṣatir dṛśyatvopādher dhūmādeḥ pratyakṣānupalambhato vyāptigrahaṇāvirodhāt | sāṃsārikāgocarārthasākṣātkāritvamātrāpekṣayā tu sandigdhavyatirekitvam | adṛśyasya pratyakṣānupalambhābhyāṃ kenacid vyāptigrahaṇāyogāt | viparyaye bādhakapramāṇasya cāsambhavād iti | na cātīndriyadarśitvaṃ sarvajñatvaṃ vādarśane 'pi niṣeddhuṃ śakyate, adṛśyānupalambhato niṣedhāyogāt | kāraṇānupalambatas tanniśedha iti cet | kāraṇābhāvo 'pi adarśanamātrato na sidhyatīti tadavasthaḥ paribhavaḥ ||
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-18.18" /> yad api kāśikākāreṇābhihitam, atha pramāṇāntarāvagataṃ bhāvyate, kiṃ bhāvanayā, tata eva tatsiddher iti | tad apy asaṅgataṃ | pramāṇāntaraṃ hy anumānam | na ca caturāryasatyasvarūpe vastutattve niścite sākṣātkāram antareṇa kleśajñeyāvaraṇakṣatir iti svārtham api tāvad bhāvanā yuktimatī | tattvasākṣātkāriṇi ca cittasantāne sati śakyasākṣātkriyam idam ity anye 'pi niścayānantaraṃ sākṣātkriyāyai pravartyante, tadupadiṣṭasvargasādhanaṃ cārthabhāvanayānusarantīti svargāpavargalakṣaṇaparārthasiddhaye ca bhāvanā saphaleti | anyathā tattvāsākṣātkāriṇo lokānatikrāntasya vacanam anādeyam eva syād iti kva parārthavārtāpi | yac ca kiṃ ca tatpramāṇam ityādy ārambhya tasmād bhūtam abhūtaṃ vety etatparyantena dharmādharmayor anumānāpravartanam uktam, tatra dharmādharmaśabdena kim abhipretam | yadi kṣaṇikanirātmakavastu tattvam, tadā tasya pratyakṣeṇāniścaye 'pi yathā viparyaye bādhakapramāṇabalena vyāptisaṃvedanaṃ tathā kṣaṇabhaṅgasādhanāvasare vyavasthāpitam | atha vastūnāṃ svargādisādhanatvam abhipretam, tadā tadviṣayaparijñānāprasādhane 'pi nāsmākaṃ kācit kṣatiḥ | saparikarasaṃsāranirvāṇaparijñānenaivopayuktasarvajñaprasādhanāt | yad āhuḥ: heyopadeyatattvasyetyādi (PV I 217a) |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-18.32" /> yad api, api ca bhāvanābalajaṃ gṛhītagrahaṇād apramāṇam ity uktam, tatra gṛhītaṃ nāma pratyakṣeṇānumānena vā | pramāṇāntarasyābhāvāt | na tāvat pratyakṣaṃ kṣaṇikatvādāv arvācīnasya kasyacid asti | anumānena caikavyāvṛttiviśiṣṭe vastutattve 'vasite 'pi sarvātmanā spaṣṭavastutattvasākṣātkāri pratyakṣaṃ na gṛhītagrāhi, anumānena vastutattvāsparśanāt | na ca taduttarakālam ityādi tu kāraṇānupalabdhidūṣaṇaprastāve prativyūḍham iti | 
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-19.5" /> yad api vācaspatinā satyam ityādinā punaḥ punar uttarottaram āśaṅkya tat kim anumānena vahniṃ vyavasthāpyetyādinā bhāvanābalajasyānumānapūrvakatve visaṃvādam upadarśyopasaṃhṛtam, tan na bhāvanāyā bhūtārthatvaṃ tajjaviśadavijñānaprāmāṇyahetuḥ, vyabhicārād iti | tad asaṅgatam | tathā hy ayaṃ vahniviṣaye 'numānapūrvakabhāvanābalataḥ spaṣṭavahnipratyayaḥ kiṃ vahner apy utpannaḥ, tathābhūtabhāvanāmātrād eva vā | 
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-19.10" /> parathampakṣe visaṃvādaś ca bahulam upalabhyate iti yad uktaṃ tad durbhāṣitam | sākṣād arthād utpannasyāpi visaṃvādasambhave 'nyasyāpi pratyakṣasya hastakatyāgaprasaṅgāt | 
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-19.12" /> dvitīyapakṣe tu bhāvanāprakarṣamātrajasyārthād anutpannasya bahulaṃ visaṃvādopalambhe 'pi bhāvanārthābhyāṃ sākṣād utpannasya yogipratyakṣasyāpi visaṃvādasambhava iti sthavīyasī bhrāntiḥ |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-19.15" /> nanu yadīndriyaṃ vināpi bhāvanārthābhyāṃ yogijñānam utpadyate, tarhi parvate bhāvanāvahnibhyāṃ vahnijñānam utpadyatām avisaṃvādi | visaṃvādaś ca bahulam upalabhyata iti cet | na | sākṣād vahner utpāde sati visaṃvādābhāvāt | kevalam utpāda eva durāpaḥ | na hi vayaṃ pramāṇadṛṣṭavastubhāvanāsahitaṃ mana indiryam arthasvarūpagrāhijñānaṃ janayatīti brūmaḥ, api tv asaddṛṣṭilakṣaṇāvidyāparipanthikṣaṇikanairātmyalakṣaṇasarvavastutattvabhāvanāsahitam | na ca vahnitvaṃ sarvavastutattvam, kiṃ tu kṣaṇikanairātmyam eveti kṣaṇabhaṅgaprasādhanataḥ pratipāditam iti | kiṃ ca svamanīṣāparikalpitaḥ khalv ayam anumitabhāvitavahniviṣayaviśadaḥ pratyayaḥ | na punar asya loke sambhavaḥ | tathā hi niṣprayojanam anunmatto na kaścid bhāvayati | prayojanaṃ ca śiśirabharamanthakāyakāṇḍasyāpi dāhādimātram eva, tac cānumitenaiva vahninā taddeśopasarpaṇāt sidhyati | anupasarpaṇe bhāvānāvaiyarthyam | purastāt tu bhāvite parisphurati tadathāpekṣayā bhrāntiḥ prāsarpakasyevetyādy upahāsyam apy asya kṣatātmano durnītipūtigavībhakṣaṇādhmātajaradgomāyor udgāra iva satām asahyaḥ |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-19.28" /> yad api tato 'nantaramāśaṅkyārthasyālambanapratyayatvam indriyāpekṣitvena vyāptam iti prasādhitam, tatpūrvam eva pratyuktam | tathā bhāvanayās cetyādyāśaṅkyārthasyālambanapratyayatvam aśakyāvagamam iti yad uktaṃ tad apy asambaddham |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-19.31" /> cakṣurindriyasyāpy artham antareṇa dvicandrakeśoṇḍukādau viśadabhrāntajñanajananasāmarthyam upalabdham ity arthasahitam api kevalam eva samartham | ato ghaṭāder apy ālambanapratyayatvam aśakyāvagamam iti indriyapratyakṣam api pratihataṃ syād iti | tathāpi cālambanapratyayāpi ta eva yujyanta ityādir na punar vikalpanirmāṇapratibandhateti paryanto vyarthaḥ | asmābhir evaṃvidhasya prastute 'nabhyupagatatvāt | ata eva tasmād bhāvanāprakarśamātrajatvāt, arthāvyabhicāraniyamābhāvāt, viśadābham api saṃśayākrāntatvāt, apramāṇam apratyakṣaṃ ceti sāmpratam ity upasaṃhāro 'pi dhikkāraḥ | sarveṣām eva hetūnām asiddhatvāt | bhāvanābalajasyārthād apy utpatter indriyapratyakṣavat | sadarthaprakāśanaṃ buddheḥ svabhāva ityādy asmākam api manoharam | bhāvanāyāś ca sāmānyena sphuṭābhajñānahetutvaṃ sādhyate | pramāṇopannacaturāryasatyaviṣayaniṣṭhāyāṃ tu sāmarthyāt pratyakṣapramāṇahetutāpi sādhyate | ata eva kāminīpratibhāsasyāpramāṇatve 'py apratyakṣatve 'pi sphuṭābhatvasya sādhyadharmasāmānyasya sambhavāt na viruddho hetuḥ | nāpi dṛṣṭāntasya sādhyaśūnyateti | na ca nairātmyadṛṣṭiḥ sambhavadbādhā, arthād utpatter abhūtārthatvābhāvāt |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-20.11" /> śrutānumitaviṣayaṃ pratyakṣaṃ na sambhavatīty apy ayuktam | āgamānumānayor dvividho viṣayaḥ grāhyo 'dhyavaseyaś ca | tatra grāhyaḥ svākāraḥ, adhyavaseyas tu pāramārthikavastusvalakṣaṇātmā | asya ca parikṣatve 'numānasāmagrīsambhave 'numānaviṣayatvam, pratyakṣasāmagrīsambhave ca krameṇa pratyakṣaviṣayatvaṃ dṛṣṭam eva | tat siddham ityādyupasaṃhāro 'pi paryākula eva | apramāṇatvād iti hetuś ca prathamo 'siddhaḥ | bhāvanābalajasyārthād apy utpatteḥ, pramāṇaśaktisambhavāt, indriyapratyakṣavat | bhāvanābalajatvād iti dvitīyas tu sandighavyatirekitvād anaikāntikaḥ | tathā yathānumitabhāvitavahniviṣayaviśadajñānam iti dṛṣṭānto 'py asambhavīti pratipāditam | bhavatu vā, tathāpi yogijñānasya tena saha tulyahetutvam asiddham | tad dhi pramāṇadṛṣṭavastubhāvanāmātrajam | yogijñānaṃ tv avidyāpratipakṣasarvavastutattvabhāvanāviṣayābhyām utpannam iti mahāntam api viśeṣam asau durmatiprapātapatito nāvagāhata ity upekṣaṇīyaḥ ||
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-20.21" /> nyāyaprakīrṇe tu mārgas tāvat pramāṇapariśuddho na bhavatīty uktaṃ yat, tat tatprasādhakapramāṇenaiva prayuktam |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-20.23" /> yac cāpi cetyādy ārabhya yogijñÏānaṃ nirviṣayaṃ prasaktam ity uktam tatra keyaṃ nirviṣayatā nāma | kiṃ vikalpākāranivṛttau nirākāratā, arthākārād visadṛśākāratā, atha tadākāratve 'pi tadvastusaṃsparśitā |
</p>

<p>
na tāvat prathamaḥ pakṣaḥ kṣamaḥ | jñānasya nirākāratānupapatteḥ |
</p>

<p>
nāpi dvitīyaḥ | kāminyādibhāvanāyās tadākārasyaiva viśadasya darśanāt |
</p>

<p>
na ca tṛtīyaḥ | arthasamarpitākārasaṃsparśam apāsyānyasyārthasaṃsparsasyāyogāt |
</p>

<p>
tathā coktam: arthena ghaṭayatyenām ityādi (PV III 305a) |
</p>

<p>
tayoś caikatvenādhyavasāyād bāhya eva pravṛttinivṛttī, vyāvahārikasya sphuṭībhāvo 'pi bahirabhimatasya paryante vikalpopādeyakṣaṇasyaiva sphuṭasyodayaḥ | tāvataiva sa viṣayas tena sākṣātkṛta iti vyavahāraḥ kevalam arthād apy utpattau | anyathā vyabhicārād aprāmāṇyam | na ca vikalpopadarśitam api rūpam avastu jñānātmakatvāt | anātmakatve prakāśāyogāt | tadbhāvanaiva cārthabhāvanā, tatsphuṭībhāva eva bāhyasphuṭībhāvaḥ, prakārāntareṇa bāhyasparśāyogāt | etena yat pāramārthikam ityādi na sarvajñasiddhir itiparyantaṃ prayuktam |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-21.6" /> yac cāpi cetyādi na yuktaṃ paśyāma itiparyantena dūṣaṇam uktam, tad apy asaṅgatam | tathā hi yādṛśa eva bhāvyagrāhī pratyayaḥ prathamo niranvayo niruddhas tādṛśa evāpara utpadyata iti niyamaniścayakāraṇaṃ na kiñcid asti caṇḍadevatāsparśād anyat, kṣaṇikatvād iti cet | nanu kṣaṇikatvaṃ sthāyitayā virudhyate na visadṛśotpādena, tad dhi prācīnaṃ niranvayanirodhe yathā sadṛśakṣaṇāntaram ārabhate tathā svahetugatasāmarthyayogāt kāryotpādānumeyād yadi viśeṣaleśaviśiṣṭaṃ kṣaṇāntaram utpādayati, tadā na kācit kṣatiḥ | na hi bhavata iva bhāvasyāpi kṣaṇikatāyāṃ pradveṣo nāma | tasmān na kṣaṇikatvottaraviśiṣṭakṣaṇajanakatvayor virodha iti nāpārthako 'bhyāsaḥ | 
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-21.14" /> yac cedaṃ kiñcetyādinā kṣaṇikatve cittam avikṣiptam āveditam, tad apy asādhu | nairātmyāditattvaparāṅmukhasya sarvasyaiva vikṣiptatvāt | bhāvanābalena tattvasākṣātkāriṇaḥ samāhitatvāt | atha ca tattvasākṣātkriyālābhāt grāhakākārāvagrahasambhavāt ca vyāvahārikam api vikṣiptam asti cittam | yato mamaiva doṣakṣayo bhāvīti mārgāmyāsapravṛttir abhyāhateti | paramārthataḥ prāpyādīnām abhāve 'pi tatsaṃkalpasyaivānādyavidyāprabhāvitasya sarvatra pravartakatvāt | ata eva mārgasatyābhyāsāt siddhaḥ sarvajñaḥ |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-21.21" /> nyāyabhūṣaṇasyāpi yogācārāpekṣayā dūṣaṇam aprastutam | bahirarthābhyupagamenaiva sādhanaprakramāt | yac coktam tathāpy atītānāgataviṣayatvaṃ katham, na hy asataḥ kaścid ākāro 'stīti, tad etat prastāvān avagāhanaphalam | upayuktasarvajñādhikāreṇa hi sarvakṣaṇikanirātmakavastubhāvanopakṣepaḥ, na sarvasarvajñāpekṣayā | tato 'tītānāgatam apratīyamānam api na bādhakam | tāvataiva duḥkhanirodhasiddheḥ | parasmai ca kṣaṇikatvādiniṣṭhakasya deśanāvatārāt | na ca sarvasarvajñahastakatyāgaḥ | tathā hi caturāryasatyasākṣātkāraprāptau nirāvaraṇāntaḥkaraṇasya kāruṇyātiśayāt sarvākāraparārthaparatayā sakalagocaracāriṇi cetasi ciravirūḍhotsāhasya tādṛgupāyaviśeṣādhigamo bhavaṣyati, yam anutiṣṭhatas tadutpattim antareṇāpi devatādhipatyāt satyasvapnavat | pratiparamāṇusarvaviṣayaṃ yathā deśakālākārapratyavasthānukāri sphuṭataraṃ jñānam udiyāt, tadā na tāvad vastuvyabhicārakṛtaṃ visaṃvāditvam, vastūnām eva pratibhāsanāt | utpattisārūpyābhyāṃ vedyasthitir iti tu pṛthagjanāpekṣayā | yoginas tu sārūpyamātreṇaiva grahaṇam iti nyāyaḥ |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-22.1" /> yad Vārttikam
</p>

<lg>
  <l>aviśuddhadhiyaḥ prati |</l>
  <l>	grāhyagrāhakacinteyam acintyā yogināṃ gatiḥ || iti | (PV III 532)</l>
</lg>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-22.4" /> tad evaṃ bhāvibhūtayor ajanakayor api yogijñāne sphuraṇam abādhyam | bhāvibhūtayos tarhi yadi svarūpasya sphuraṇam, vartamānataiva syāt | atha svarūpam asannihitaṃ jñānam eva tadākāram iti nirālambanaṃ niyamena | tad api nāsti | yasmād asannihite 'py arthe bhāvanābalāt taddeśakālākārānukāri vijñānaṃ katham anālambanam | tathātvenādhyavasāyāc ca, adhyavasitakālaviśiṣṭasyaiva satyasvapnavat tasya prāpteḥ |
</p>


<p>
yad Bhāṣyam
</p>

<p>
	yathā sa dṛṣṭaḥ śaradādikālayuktas tathā tasya na bādhitatvam |
</p>


<p>
	tatkālayuktas tu na tena dṛṣṭas tathāpratītāv api nāsti doṣaḥ || (PVA II 615)
</p>

<p>
jñānamātrasya tu tattvataḥ sphuraṇāc ca na vartamānatāprasaṅgaḥ saṅgataḥ | tathā kṣaṇikatvapakṣe 'pi ekatvādhyāropasāmarthyān na vyavahārikaṃ prati pramāṇasya kācit kṣatir iti śāstre prapañcitam |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-22.17" /> yad api kiñ cedam api vaktum ucitam ityādy ārabhya bhāvanābalajasyānumānapūrvakatve 'pi pratyakṣapūrvakatve 'pi vyabhicārābhidhānam, tadarthād api bhāvanābalajasya sākṣādutpattisvīkārād apahastitam | yathendriyajasyāpi dvicandrādijñānasyārthād anutpatter aprāmāṇyam, arthendriyābhyām utpattau tu prāmāṇyam evaṃ pramāṇapūrvakasyāpi bhāvanāmātrād utpannasyāprāmāṇyam, bhāvanārthābhyām utpannasya tu prāmāṇyam | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-22.22" /> yadi yogijñānasyārthād utpattiḥ, pramāṇapūrvakatvāpekṣayā na kiñcit prayojanam iti cet | na | deśakālavastuviśeṣam apāsya sāmāneyana sarvadikkālavartivastumātraṃ kṣaṇikanirātmakam ity aniścaye mahāprayāsasādhyapuruṣāyuṣavyāpinyāṃ bhāvanāyām eva pravṛtter abhāvāt | na ca hāliko havyāśanam anumāya sphuṭīkaroti yena pratyakṣāntaratvaprasaṅgaḥ | asāmarthyavaiyarthyābhyāṃ tadasambhavapratipādanāt |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-22.27" /> yad apy uktaṃ yogino jñānam indriyajñanād abhinnaṃ bhinnaṃ vā | tatra prathamapakṣe tāvan na vastudoṣaḥ | tādṛkpuruṣaviśeṣasya siddhatvāt | vyavasthādūṣaṇam api nāsti | sādhyatayaiva tādṛgdaśāviśeṣasya lokātikrāntātiśayasya paramapuruṣārtharūpasya sādhanaviśeṣapratipādanāya pṛthagjanasādhāraṇendriyajñānād bhedena nirdeśāt | paramapuruṣārthaviṣayatvābhāvād eva ca rasāyanādisaṃskārajasyāpi jñānasya na pratyakṣāntaratā | bhedapakṣe 'pi na tāvat sthairyetarasphuraṇakṛtopālambhasambhavaḥ | indriyajñānenāpi vastu sarvātmanā gṛhṇatā truṭyadrūpasyaiva grahaṇāt | adhyavasāyo hi pūrvaṃ durllabhaḥ idānīṃ tu bhāvanābalanirdalitāvidye cittasantāne so 'pīndriyajñānena janyata iti viśeṣaḥ |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-23.3" /> nanu yogino manovijñānendriyajñānābhyāṃ paśyata ākāradvayasphuraṇaprasaṅga iti cet | satyam | satyajñānākāras tāvad vastuno na bhinnadeśo 'nyatarabhrāntiprasaṅgāt | atas tāv ākārāv apratimau kayā gatyā sphurata iti ko nirṇetuṃ kṣamaḥ | yad āha: acintyā yogināṃ gatir iti (PV III 530d) |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-23.7" /> sarvathā tu na yogijñānasya kṣatir iti siddham | tad evaṃ kāraṇānupalambhād api na sarvajñatābhāvaḥ |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-23.9" /> nanu yadi nāma yuṣmadabhimatasyānumānasya na bādhakam, tathāpy asaty evānumānaṃ bādhakam | tathā hi śakyam idam abhidhātum
</p>


<p>
sugato 'sarvajñaḥ | jñeyatvāt, prameyatvāt, sattvāt, puruṣatvāt, vakṛtvāt, idriyādimattvād ityādi | rathyāpuruṣavat |
</p>


<p>
	tathā ca Bṛhaṭṭīkā
</p>

<p>
	yasya jñeyaprameyatvavastusattvādilakṣaṇāḥ |
</p>


<p>
	nihantuṃ hetavaḥ śaktāḥ ko nu taṃ kalpayiṣyati || (=TS 3157)
</p>

<p>
Kārikāpi
</p>

<p>
	pratyakṣādyavisaṃvādi prameyatvādi yasya ca |
</p>


<p>
	sadbhāvavāraṇe śaktaṃ ko nu taṃ kalpayiṣyati | (ŚV II 132)
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-23.21" /> atrocyate | kim ete jñeyatvādayaḥ sarvajñatvena sākṣād viruddhāḥ paramparayā vā | aviruddhavidhāne pratiṣedhāyogāt | sa ca sākṣād virodhaḥ parasparaparihārasthitilakṣaṇo vā, bhāvābhāvavat, sahānavasthānalakṣaṇo vā, dahanatuhinavad iti | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-23.24" /> na tāvad ādyaḥ pakṣaḥ | yad vyavacchedanāntarīyako yasya paricchedas tayor eva parasparaparihārasthitilakṣaṇo virodhaḥ | na ca jñeyatvādi sarvajñatvavyavacchedena sthitam | kiṃ tarhi | ajñeyatvādivyacacchedena | tathā sarvajñatvam asarvajñatvavyavacchedena, na tu jñeyatvavyavacchedena | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-23.28" /> nāpi dvitīyo virodhaḥ | yasya hy avikalakāraṇasya bhavato yat sannidhānād abhāvas tayor eva sahānavasthānalakṣaṇo virodhaḥ | na ca sarvajñatvaṃ prāk pravṛttam avikalakāraṇaṃ dṛṣṭaṃ yena paścāj jñeyatvādisadbhāve nirvartata iti syāt | tathātve sati deśādiniṣedha eva bhaven na tu sarvathoccheda iti |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-23.32" /> na ca paramparayā virodhaḥ | sa hi bhavan niṣedhyasya sarvajñatvasya vyāpakaviruddhatvāt, kāraṇaviruddhatvāt, kāryaviruddhatvāt, svabhāvaviruddhakāryatvāt, vyāpakaviruddhakāryatvāt, kāraṇaviruddhakāryatvāt, kāryaviruddhakāryatvāt, svabhāvaviruddhavyāptatvāt, vyāpakaviruddhavyāptatvāt, kāraṇaviruddhavyāptatvāt, kāryaviruddhavyāptatvād vā bhavet | tatra sarvajñatvasyāsattvāt, vyāpakakāraṇakāryāṇām asiddhes tadviruddhakāryavyāpyābhāvāt na prameyatvādayaḥ sarvajñatvena paramparayāpi viruddhāḥ | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-24.5" /> nanu vaktṛtvaṃ virudhyata eva sarvaviṣayanirvikalpajñānaviruddhavikalpakāryatvād vaktṛtvasya | naitad yuktam | savikalpāvikalpayor yugapadavṛtter vikalpatvena sarvajñasyāvirodhāt | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-24.8" /> kas tarhi pṛthagjanād asya bheda iti cet | ucyate | yathā māyākāro nirmitāśvādiviṣayaṃ vijñānaṃ nirviṣayatvena niścinvannabhrāntaḥ, tadanyasmāc ca śreṣṭhaḥ, tathā bhagavān api śuddhalaukikavikalpasammukhībhāve 'pi na bhrānto nāpi pṛthagjanasamāna iti | tataś ca nirvikalpakasarvajñajñānavikalpayor virodhābhāvād vaktṛtvaṃ sarvajñatvena sahāviruddham eva ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-24.13" /> etenaid api nirastam yad āha kāśikākāraḥ, samādher vyutthāyopadekṣyata iti cet | na | vyutthitasya hy abhilāpinī pratītir bhrāntabhāṣitam apramāṇaṃ bhaved iti ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-24.15" /> yad apy uktaṃ Bṛhaṭṭīkāyām
</p>

<p>
	yadā copadiśedekaṃ kiñcit sāmānyavaktṛvat |
</p>


<p>
	ekadeśajñagītaṃ tan na syāt sarvajñabhāṣitam || (=TS 3240)
</p>

<p>
tad api nirastam, vikalpenaikasya kasyacid āmukhīkṛtvopadeśe 'pi nirvikalpena sarvam avabudhyamānasya vacanānāṃ sarvajñabhāṣitatvād eva ||
</p>


<p>
yat punaḥ Kārikāyām uktam 
</p>

<p>
	sānnidhyamātratas tasya puṃsaś cintāmaṇer iva |
</p>


<p>
	niścaranti yathākāmāṃ kuḍyādibhyo 'pi deśanāḥ ||
</p>


<p>
	evam ādyucyamānaṃ hi śraddadhānasya śobhate |
</p>


<p>
	kuḍyādiniḥsṛtatvāt tu nāśvāso deśanāsu naḥ ||
</p>


<p>
	kin nu buddhapraṇītāḥ syuḥ kiṃ vā kaiścid durātmabhiḥ |
</p>


<p>
	adṛśyair vipralambhārthaṃ piśācādibhir īritāḥ || (ŚV II 138-140)
</p>

<p>
Bṛhaṭṭīkāyām api 
</p>

<p>
	tasmin dhyānasamādhisthe cintāratnavadāsthite |
</p>


<p>
	niścaranti yathākāmaṃ kuḍyādibhyo 'pi deśanāḥ ||
</p>


<p>
	tābhir jijñāsitān arthān sarvān jānanti mānavāḥ |
</p>


<p>
	hitāni ca yathāyogaṃ kṣipramāsādayanti te ||
</p>


<p>
	ityādi kīrtamānaṃ tu śraddadhānasya śobhate |
</p>


<p>
	vayam aśraddadhānās tu ye yuktīr arthayāmahe ||
</p>


<p>
	kuḍyādiniḥsṛtānāṃ ca na syād āptopadiṣṭatā |
</p>


<p>
	viśvāsaś ca na tāsu syāt kenaitāḥ kīrtitā iti ||
</p>


<p>
	kin nu buddhapraṇītāḥ syuḥ kiṃ vā brāhmaṇavañcakaiḥ |
</p>


<p>
	krīḍadbhir upadiṣṭāḥ syur dūrasthapratiśabdakaiḥ ||
</p>


<p>
	kiṃ vā kṣudrapiśācādyair adṛṣṭaiḥ parikalpitāḥ |
</p>


<p>
	tasamān na tāsu viśvāsaḥ kartavyaḥ prājñamānibhiḥ || (=TS 3241-46)
</p>

<p>
etad apy anabhyupagamenaiva nirastam | śuddhalaukikavikalpasaṃmukhībhāvenaiva tasya deśakatvābhyupagamād iti ||
</p>

<p>
[p.25.11] atha vā yathā cakrasyoparate 'pi daṇḍapreraṇāvyāpāre pūrvāvegavaśād bhramaṇam | evaṃ bhagavati pratyastamitasamastavikalpajāle 'pi sthite yadi pūrvapraṇidhānāhitasatatānābhogavāhinī deśanā syāt tadā ko virodhaḥ | vivakṣābhāve kathaṃ vacanapravṛttir iti na vaktavyam | tadabhāve 'pi nidrāṇasya tattatpravyaktavacanasandarśanāt | vacanamātrasya vivakṣayā vyāpter abhāvāt | tasmād yathā pūrvābhyāsato jhaṭiti prabodhitasyāriṇā prahārādidānenānurūpa eva prakramaḥ śastroddharaṇādikaḥ, tathā sarvavedino 'pi sakalāḥ kalāḥ ity anākulam | 
</p>


<p>
yad āhālaṅkāraḥ 
</p>

<p>
	śatrusānnidhyamātreṇa pravartante 'vikalpataḥ |
</p>


<p>
	prāg eva tannirākāriprakramāḥ kopanirmitāḥ || (PVA III 275)
</p>

<p>
yat punar uktam: piśācādikṛtaśaṅkayā nātrāśvāsaḥ satāṃ yukta iti |
</p>


<p>
tad asaṅgatam, yataḥ
</p>

<p>
	sambhinnālāpahiṃsādikutsitārthopadarśanam |
</p>


<p>
	krīḍāśīlapiśācādeḥ kāryaṃ tāsu na vidyate ||
</p>


<p>
	pramāṇadvayasaṃvādi mataṃ tadviṣaye 'khile |
</p>


<p>
	yasya bādhā pramāṇābhyāmaṇīyasy api nekṣate ||
</p>


<p>
	yathātyantarokṣe 'pi na pūrvāparabādhitam |
</p>


<p>
	karuṇādiguṇotpatteḥ sarvapuṃsāṃ pravartakam ||
</p>


<p>
	sarvānuśayasaṃdohapratipakṣābhidhāyakam |
</p>


<p>
	nirvāṇagaradvārakapāṭapuṭabhedam ||
</p>


<p>
	tac cet krīḍanaśīlānāṃ rakṣasāṃ vā vaco bhavet |
</p>


<p>
	ta eva santu sambuddhāḥ sarvatallakṣaṇasthiteḥ || (=TS 3613-18)
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-26.3" /> na ca nāmni vivādaḥ | na ca nāmanivṛttau vastu nirvartate | pratyuta vedasyaiva krīḍanaśīlapiśācādipraṇītatvaṃ yuktaṃ sambhāvayitum | yena gośavādiṣu yogeṣv agamyāgamanādayo 'satyasamudācārāḥ saṃprakāśitāḥ | lokaprasiddhiś ca | trayo vedasya kartāro munibhaṇḍaniśācarāḥ | iti alam atinirbandhena ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-26.9" /> nanu sarvajñatvaṃ vītarāgāditvena vyāptam iṣyate | tadviruddhaṃ ca rāgādiyogitvam, tatkāryaṃ ca vacanam | tad etad vyāpakaviruddhakāryabhūtaṃ vacanaṃ sarvajñābhāvaṃ sādhayati paramparayā viruddhatvād iti cet | na | rāgādīnāṃ vacasaś ca kāryakāraṇabhāvāsiddheḥ | tathā hi vacanaviśeṣo rāgādikāryam, yo rāgeṇaiva janitaḥ, vacanamātraṃ vā | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-26.13" /> tatra na tāvat prathamaḥ pakṣaḥ | tādṛśasya vacanasya niścayopāyāsambhavāt | asabhyamaithunācāraprakāśakaṃ vacanaṃ tatkāryam iti cet | na | abhiprāyasya durlakṣyatvāt | virakto 'pi raktavac ceṣṭate, rakto 'pi viraktavad ity abhiprāyo durbodaḥ | tataś ca viśiṣṭavyavahārasya sāṃkaryeṇa na tatraikāntena rāgānumānaṃ yujyate | nāpi vacanamātraṃ rāgādikāryam | asaṃmukhībhūtarāgādayo 'pi hi svābhimatadevatāstutividhāne mātrādigurujanasambhāṣaṇādau ca vacanamātram uccārayantaḥ samupalabhyante | na ca yad yadabhāve bhavati tasya tatkāryatocyate, atiprasaṅgāt | rāgādiyogyatā tarhi vacasaḥ kāraṇam, tayā vinopalakhaṇḍalādau vacanasyādarśanād iti cen | na | karaṇaguṇavaktukāmate hi vacanasya hetuḥ | tadabhāvād evopalakhaṇḍalādau nivartate, na rāgādiyogyatāyā abhāvāt | yadi kāraṇaguṇādisakalatadanyakāraṇabhāve 'pi rāgādiyogyatābhāvān notpadyate vacanam iti sidhyet tasyāḥ kāraṇatvam | upalakhaṇḍalādau tu vaktukāmatā nāsti | tat kathaṃ tatkāraṇatvaṃ vacasām iti | evaṃ tarhi vaktukāmataiva rāgo 'stu | iṣṭatvān na kiñcid bādhitaṃ syāt, nāmni vivādābhāvāt | paramārthataḥ punar nityasukhātmātmīyadarśanākṣiptaṃ sāśravaviṣayaṃ cetaso 'bhiṣvaṅgaṃ rāgam āhuḥ |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-26.28" /> niṣpannasarvasampatter vivakṣāpi na yujyata iti cet | adoṣo 'yam, parārthatvādivivakṣāyāḥ | vītarāge 'rthāsaṅgābhāvāt kathṃ parārthāpi pravṛttir iti cet | na | āsaṅgam antareṇa karuṇayāpi pravṛtteḥ |
</p>


<p>
saiva rāga iti cet | iṣṭatvād adoṣaḥ | rāgasya tu svarūpam uktam | kāruṇikasyāpi niṣphalārambho na yukta iti cet | na | parārthasyaiva phalatvāt | iṣṭalakṣaṇatvāt phalasyeti yat kiñcid etat | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-27.1" /> nanu nirvikalpasya bhagavataḥ kathaṃ tasyām avasthāyāṃ karuṇāsambhavaḥ | duḥkhavikalpaprabhavā hi karuṇety anvayavyatirekābhyām anyatvena niścitam |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-27.3" /> tataś ca kāraṇābhāvāt kathaṃ kāryasambhava iti cet | na | yathā kumbhakāranivṛttāv api svasantānamātrabhāvinī ghaṭādisthitis tathotthāpakavikalpābhāve 'pi samanantarapratyayabalād anālambanakaruṇāpravṛtter avāryatvāt | yad āhur guruvaḥ 
</p>

<p>
	sattāropakṛto 'pi bhāvanavaśāt kāṭhinyam āpat tathā śaithilye 'pi yathāsya duḥkhahataye sāndras tathaiva śramaḥ |
</p>


<p>
utpāde tu phalasya hetuniyamo no tu prabandhasthitau tasmād duḥkhadṛśaḥ kṣaye 'pi vilasanmaitryādaye 'smai namaḥ ||
</p>

<p>
etenaitad api nirastaṃ yad āha Kārikāyām
</p>


<p>
 
</p>


<p>
	rāgādirahite cāsamin nirvyāpāre vyavasthite |
</p>


<p>
	deśanānyapraṇītaiva syād ṛte pratyavekṣaṇāt || (ŚV II 137)
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-27.13" /> nanu yadi nāmaiva vaktṛtvaṃ sarvajñatvena sahāviruddhaṃ dehendriyabuddhyādiyogitvaṃ tu viruddham eva | sarvajñatāvyāpakavītarāgatvaviruddharāgādikāraṇatvād dehādīnām |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-27.15" /> tataś ca pratiṣedhyavyāpakaviruddhakāraṇopalambhāt sarvajñābhāva iti cet | ucyate | dehādīnāṃ hetutve 'pi naiṣāṃ kevalānāṃ sahakārimātrāṇām ātmābhiniveśalakṣaṇopādānakāraṇavikalānāṃ rāgādijanakatvam ity agamakā eva dehādayaḥ sarvajñābhāvasya | tasmāj jñeyatvādīnām apy asāmarthyān na paraparikalpitānumānato 'pi sarvajñābhāvaḥ | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-27.20" /> nāpi svavikalpitaṃ śābdādikaṃ bhagavato bādhakam | tathā hi yady api teṣāṃ sati prāmāṇye 'numāna evāntarbhāvaḥ, anantarbhāve cāprāmāṇyam eveti sthūlaṃ dūṣaṇam asti, tathāpi tatprāmāṇyam abhyupagamyāpi brūmaḥ | yat tāvat pauruṣeyavacanaṃ tadapramāṇam eva bhavatām | na ca vaidikaṃ kiñcid vacanaṃ sarvanarāsarvajñatvapratipādakam upalabhyate | pratyuta nimittanāmni śākhāntare sphuṭataram eva sarvajñaḥ pratipāditaḥ |
</p>


<p>
tathā hi:	sa vetti viśvaṃ na ca tasya vettā ityādinā ca sarvajño vede pratipāditaḥ ||
</p>


<p>
nāpy upamānāt tadabhāvaḥ sidhyati | tathā hi smaryamāṇam eva gavādivastu purovartigavayādisādṛśyopādhi gavādyupādhi vā sādṛśyam upamānena pratīyata iti sthitiḥ | na ca sarvajñasantānavartīni cetāṃsi kenacit sarvajñenānubhūtāni yataḥ smaraṇena viṣayīkriyeran, paracittavitter ayogāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-28.1" /> yat punar uktaṃ Kumārilena 
</p>

<p>
	narān dṛṣṭvā tv asravajñān sarvān evādhunātanān |
</p>


<p>
	tatsādṛśyopamānena śeṣāsarvajñaniścayaḥ || (=TS 3215)
</p>

<p>
tad apy ayuktam, adhunātanasarvajñatvāniścayāt | niścaye cātmany eva sarvajñatvābhyupagamaprasaṅgāt |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-28.6" /> nāpy arthāpattir bādhikā | yato dṛṣṭaḥ śruto vārtho 'nyathā nopapadyata iti adṛṣṭārthaparikalpanam arthāpattir ucyate | na cāsarvajñatvam antareṇa sarvanareṣu kaścid artho dṛṣṭaḥ śruto vā nopapadyate yatas tadarthāpattyā parikalpyeta | nanu saṃsārasya tāvad anāditvaṃ pramāṇena pratītam | tac ca na sarvajñena jñāyate, tajjñānāvadheḥ parastād asattve 'nāditākṣatiprasaṅgāt, tadanyathānupapadyamānaṃ sarvabhāvānām anāditvaṃ sarvajñābhāvaṃ sādhayatīti cet |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-28.12" /> ucyate | upayuktasarvajñāpekṣayā tāvad idam adūṣaṇam | tasyānāditvājñāne 'pi upayuktasarvajñatvāvyāhateḥ | sarvasarvajñasyāpy abhāve sādhye 'samartheyam arthāpattiḥ | tathā hi yathā saṃsārasyānāditve pūrvapūrvavastusattāyā anavadhitvaṃ tathā sarvajñajñānasyāpi pūrvapūrvavastusattāvyāpakatvenānavadhiprasaratā iti | ajñātasyaikasyāpi vastuno 'navasthiteḥ | saty api sarvajñe 'nāditvam upapadyamānaṃ na sarvajñābhāvam ākṣipati | tataś cārthāpattir api na sarvajñasya bādhikā |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-28.18" /> na cābhāvapramāṇabādhyaḥ sarvajñaḥ | pramāṇapañcakanivṛttir
</p>


<p>
abhāvapramāṇam iṣyate | tatra nivṛttir iti prasajyavṛttyā
</p>


<p>
pramāṇānutpattimātram abhipretam, atha vā paryudāsavṛttyā
</p>


<p>
vastvantaram, vastvantaram api jaḍarūpaṃ jñānarūpaṃ vā, jñānam api
</p>


<p>
jñānamātram, ekajñānasaṃsargivastujñānaṃ veti vikalpāḥ |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-28.22" /> tatra na tāvan nivṛttimātram abhāvapramāṇam upapadyate | tat
</p>


<p>
khalu nikhilaśaktivikalatayā na kiñcit | yac ca na kiñcit tat kathaṃ
</p>


<p>
prameyaṃ paricchindyāt, tadviṣayaṃ vā vijñānaṃ janayet, pratītaṃ vā
</p>


<p>
tat katham iti sarvam andhakāranartanam | yathoktam: na hy abhāvaḥ
</p>


<p>
kasyacit pratipattiḥ pratipattihetur vā | tasyāpi vā kathaṃ
</p>


<p>
pratipattir (HB 25,12-14) iti |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-28.27" /> nāpi vastvantaratāpakṣe jaḍarūpaḥ pramāṇābhāvaḥ saṅgacchate, tasya prameyaparicchedāyogāt | paricchedasya jñānadharmatvāt | nāpi jñānamātrasvabhāvo 'bhāvaḥ | deśakālasvabhavaviprakṛṣṭasyāpi tato 'bhāvaprasaṅgāt | tadapekṣayāpi vijñānamātratvāt tasya | athaikajñānasaṃsargisvabhāvo 'numanyate, tadā kṣatam abhāvapramāṇapratyāśayā, adhyakṣaviśeṣasyaivābhāvapramāṇanāmakaraṇāt | tasya cāsmābhir dṛśyānupalambhākhyasādhanatvena svīkṛtatvāt | dṛśyānupalambhaś ca bhagavadabhāvasādhane 'samartha iti pūrvam evāveditam | 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-29.1" /> kiṃ ca, kaḥ punar ayaṃ pramāṇābhāvo 'bhimato bhavatām | svapramāṇagaṇanivṛttir atha sarvaprāṇigaṇapramāṇanivṛttiḥ | tatra svapramāṇagaṇanivṛttir vyabhicāriṇī, tasyāṃ satyām api vyavahitasyārthasyānapahnavatvāt | parapramāṇanivṛttis tv asarvavido 'siddhā | yad āha
</p>

<p>
	sarvādṛṣṭiś ca sandigdhā svādṛṣṭir vyabhicāriṇī |
</p>


<p>
	vindhyādrirandhradūrvāder adṛṣṭāv api sattvataḥ || iti || (=TS 122)
</p>

<p>
tad evaṃ nābhāvapramāṇato 'pi sarvajñaniṣedha iti sthitam ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-29.8" /> nanu tathāpi sadvyavahārārthaṃ sādhakam apy asya na vidyate | tathā hi sarvavido 'tīndriyatvāt na tāvad asmadādipratyakṣam asya sādhakam | yathā cāsmābhir asau nopalabhyate tathāsmajjātīyair apy apratyakṣasvabhāvaniyamāt | na cāyaṃ kālāntare 'bhūd iti ca kalpanā yujyate | yathā hi kālatvādidānīntanakālavad iti anenānumānena nirākartuṃ śakyate, na tathā sādhayitum | Kārikā
</p>

<p>
	sarvajñakalpanā tv anyair vede vāpauruṣeyatā |
</p>


<p>
	tulyavat kalpyate yena tenedaṃ saṃpradhāryate ||
</p>


<p>
	sarvajño dṛśyate tāvan nedānīm asmadādibhiḥ |
</p>


<p>
	nirākaraṇavac chakyā na cāsīd iti kalpanā || iti || (ŚV II 116-117)
</p>

<p>
nāpy anumānataḥ sarvajñasiddhiḥ | tatpratibaddhaliṅgāniścayāt |
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-29.19" /> kiṃ ca sarvajñasattāsādhane sarvo hetuḥ trayīṃ doṣajātiṃ
nātivartate asiddhatvaṃ viruddhatvam anaikāntika-tvaṃ ceti | tathā hi
sarvajñe dharmaṇi kriyamāṇe na taddharmo hetuḥ siddhaḥ | tasyaiva
dharmiṇaḥ sādhyatvenāsiddhatvāt | siddhau vā vaiyarthyaprasaṅgāt |
asarvajñe dharmiṇi na sarvajñasiddhiḥ | hetoḥ
sarvajñaviparītasādhanatvena viruddhatvāt | nāpi
sarvajñāsarvajñadharmo hetuḥ | tasyānaikāntikatvāt | tasmān nānumānato
'pi sarvajñasiddhiḥ |
</p>

<p>Kārikā</p>

<lg>
	<l>dṛṣṭo na caikadeśo 'sti liṅgaṃ yo vānumāpayet | iti || (=TS 3125cd)</l>
</lg>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-29.27" /> nāpy āgamagamyaḥ | āgamo hi dvividhaḥ pauruṣeyo nityaś ca | tatra pauruṣeyo 'py āgamaḥ tadīyo vā tatra pramāṇam, narāntarapraṇīto vā | na tāvat tadīyaḥ | anyonyasaṃśrayāpatteḥ | tathā hy āgamasya sarvajñoktatve prāmāṇyam | asya ca prāmāṇye satyasmāt sarvajñasiddhir iti | narāntarapraṇītas tu pramāṇatvenānabhimata evety ato 'pi na sarvajñasiddhiḥ || 
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-30.1" /> kiṃ ca sarvajñapraṇītād vacanāt sarvajñasiddhau kim aparāddhaṃ svavacanena yenāto 'py asau na gamyeta | nāpi nityāgamagamyaḥ sarvajñaḥ, tathāvidhasya sarvajñapratipādakasya nityāgamasyābhāvāt | yac copaniṣadādau sarvajñapratipādakavākyaṃ tasyānyārthatvaṃ draṣṭavyam | na ca nityavākyasyānityasarvajñatvapratipādakatvam, nirviṣayatvaprasaṅgāt |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-30.5" /> kiṃ ca yady aṅgīkṛto nityāgamaḥ, kiṃ sarvajñakalpanayā, nitya evāgamo dharme pramāṇaṃ bhaviṣyati |
</p>


<p>
Kārikā
</p>

<p>
	na cāgamena sarvajñas tadīye 'nyonyasaṃśrayāt |
</p>


<p>
	narāntarapraṇītasya prāmāṇyaṃ gamyate katham ||
</p>


<p>
	na cāpy evaṃ paro nityaḥ śakyo labdhum ihāgamaḥ |
</p>


<p>
	dṛṣṭaś ced arthavādatvaṃ tatpare syād anityatā ||
</p>


<p>
	āgamasya ca nityatve siddhe tatkalpanā vṛthā |
</p>


<p>
	yatas taṃ pratipatsyante dharmam eva tato narāḥ || (ŚV II 118-120)
</p>

<p>
Bṛhaṭṭīkāpi
</p>

<p>
	na cāgamavidhiḥ kaścin nityaḥ sarvajñabodhakaḥ | (=TS 3186ab)
</p>

<p>
ityādi saptacatvāriṃśat ślokāḥ saprapañcam etam arthaṃ pratipādayanti | tad evam āgamato 'pi na sarvajñasiddhiḥ |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-30.18" /> nāpy upamānapramāṇasamadhigamyaḥ | upamānaṃ hi sadṛśagrahaṇanāntarīyakapravṛttikam asannikṛṣṭārthagocaram | yathā gavanagrahaṇadvāreṇa goḥ smaraṇam | na ca sarvajñasadṛśaḥ kaścid asti | Kārikā
</p>

<p>
	sarvajñasadṛśaṃ kañcid yadi paśyema samprati |
</p>


<p>
	upamānena sarvajñaṃ jānīyāmas tato vayam || (=TS 3215)
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-30.24" /> nāpy arthāpattitaḥ sarvajñasiddhiḥ | dṛṣṭaḥ śruto vārtho 'nyathā nopapadyata ity adṛṣṭārthaparikalpanam arthāpattilakṣaṇam | na cātra pramāṇapratītaṃ kiñcid vastv asti yat sarvajñam anatareṇānupapadyamānaṃ tat sattām upanayet | tan nārthāpattir api sarvajñasādhanī |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-30.27" /> na ca pramāṇapañcakābhāvasvabhāvād abhāvapramāṇād asya siddhiḥ, vastvabhāvasādhanatvād asya | pratyutāyam evāsyābhāvaṃ sādhayatīti pratipāditam | yad apīdaṃ kārikābṛhaṭtīkayor ekaṣaṣṭyā ślokaiḥ sarvajñasiddhaye bauddhasya sādhanam āśaṅkya dūṣitaṃ tad api ghṛṇākaram iti granthavistarabhayān na likhitam |
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-31.1" /> tathā hy etāni kila saugataiḥ sarvajñasādhanāya sādhanāny abhidhīyante | sarvajño 'stīti satyam, sarvajñoktatvāt, dharmābhyupadeśakatvāt, buddhaḥ sarvajña iti cirapravṛttadṛḍhasmṛteḥ, prathamataram aśeṣaśiṣyajanavargasyānekavidhacittacaittādiparijñānāt, sakalapadārtharāśitattvopadeśād iti ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-31.6" /> tasmāt sthitam etat nātīndriyadarśī sākṣād asti, api tu nityavacanadvāreṇaiva tasya darśanam iti | tad evaṃ sarvathā sarvajñasādhakapramāṇāsabhavād ayukto bauddhānāṃ sarvajñe sadvyavahāra iti ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-31.9" /> atrocyate | anumānād anyato 'siddhau siddhasādhanam | anumānād apīty asiddham, anumānasya pūrvam uktatvāt | tatpratibaddhaliṅgāniścayād ityādidūṣaṇaprabandho 'pi prativyūḍha ity upayuktasarvajñas tāvat trailokyālokaḥ siddhaḥ |
</p>


<p>
sarvasarvjñapakṣe 'pīdaṃ sādhanam | 
</p>


<p>
yat pramāṇasaṃvādiniścitārthavacanaṃ tat sākṣāt paramparayā vā
tadarthasākṣātkārijñānapūrvakam | yathā dahano dāhaka iti vacanam |
pramāṇasaṃvādi niścitārthavacanaṃ cedam | kṣaṇikāḥ sarvajñasaṃskārā
ity arthataḥ kāryahetuḥ | nāsyāsiddhiḥ,
sarvabhāvakṣaṇabhaṅgaprasādhanād asya vacanasya satyārthatvāt | nāpi
virodhaḥ, sapakṣe bhāvāt | na cānaikāntikaḥ, vacanamātrasya
saṃśayaviparyāsapūrvakatve 'pi pramāṇaniścitārthavacanasya
sākṣātpāramparyeṇa tadarthasākṣātkārijñānapūrvakatvāt | anyathā
niyamena pramāṇasaṃvādāyogāt ||
</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-31.22" /> ayaṃ ca bhāṣyakārīyaḥ sarvasarvajñaprasādhakaprayogaḥ paṇḍitajitāribhiḥ prapañcita iti tata eva pracayato 'avadhārya iti |
</p>

<p>
	durvāraprativādivikramam anādṛtya pramāprauḍhitaḥ sarvajño jagadekacakṣurudagād eṣa prabhāvo 'tra ca |
</p>


<p>
	sambuddhasthitimedinīkulagirer asmadguroḥ kin tv ayaṃ saṃkṣepo mama ratnakīrtikṛtinas tadvistaratrāsinaḥ ||
</p>


<p>
	viśvam astu śubhād asmād yathecchaṃ ratimanmataḥ |
</p>


<p>
	mañjuvajraś ca paryante tatpādaṃ satphalapradam ||
</p>


<p>
	ahañ ca mañjuvajraḥ syāṃ mañjughoṣo 'tha mañjuvāk |
</p>


<p>
	mañjuśrīr vādirāṇmamañjukumāro jinadhūrdharaḥ | 
</p>

<p>
	|| sarvjñasiddhiḥ samāptā ||
</p>

</div>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Īśvarasādhanadūṣaṇam" /><head>Īśvarasādhanadūṣaṇam</head>
<p>
 
Mikogami_Ms 18b1
<anchor xml:id="thakur75-32.4" /> oṃ namas tārāyai

<anchor xml:id="thakur75-32.5" /> sūktaratnāśrayatvena jitaratnākarād idam |
	guror vāgambudheḥ smartuṃ kiñcid ākṛṣya likhyate ||
	rītiḥ sudhānidhir iyaṃ sattame madhyavartini |
	vidveṣiṇi viṣajvālā kiñcij jñe tu na kiñcana || 

<anchor xml:id="thakur75-32.9" /> ihaite naiyāyikādayo vivādapadasya kṣitidharādeḥ svarūpopādānopakaraṇasaṃpradānaprayojanavibhāgapravīṇaṃ sarvajñatādiguṇaviśiṣṭaṃ puruṣaviśeṣam icchanti | yad āhuḥ 

	eko vibhuḥ sarvavid ekabuddhisamāśrayaḥ śāśvata īśvarākhyaḥ |
	pramāṇam iṣto jagato vidhātā svargāpavargārthibhir arthanīyaḥ || iti |

sa ca kathaṃ sidhyatīti paryanuyuktāḥ sādhanam idam ācakṣate | vivādādhyāsitaṃ buddhimaddhetukam |
kāryatvāt | yat kāryaṃ tadbuddhimadhetukam | yathā ghaṭaḥ | kāryaṃ cedam | tasmād buddhimadhetukam iti |
<anchor xml:id="thakur75-32.21" /> hetoḥ parokṣārthapratipādakatvam anubhūteṣu hetvābhāseṣu na śakyam āvedayitum | hetvābhāsāś ca pañca | yathoktam

	savyabhicāraviruddhaprakaraṇasamasādhyasamātītakālā iti |

<anchor xml:id="thakur75-32.24" /> tatra na tāvad ayaṃ sādhyasamo hetuḥ | asiddho hi sādhyasamaḥ kathyate | sa ca saṃkṣepato vibhajyamāno dvidhā vyavatiṣṭhate | āśrayāsiddhatvād vāsiddho yathā surabhi gaganāravindamaravindatvād iti | saty api cāśraye pramāṇena sambandhāsiddher asiddho yathā anityaḥ śabdaḥ sāvayavatvād iti | na cābhyāṃ prakārābhyāṃ prastutasya hetor asiddhir asti | kṣmāruhādau dharmiṇi pramāṇsamadhigate kāryatvasya sādhanasya pramāṇpratītatvāt | cirotpannaparvatādau ca dharmiṇi kāryatvaṃ sāvayavatvena hetunā boddhavyam | tad yathā: vivādapadaṃ kāryam | sāvayavatvāt | yat sāvayavaṃ tat kāryam | yathā vastram | tathā cedam | tasmāt kāryam iti |
<anchor xml:id="thakur75-33.10" /> nanu sāvayavatvena hetunā dravyāṇām eva kāryatvaṃ sidhyati | na tu tatsamavetānāṃ guṇakarmādīnām | teṣām avayavasambandhābhāvād iti cet | satyam | teṣāṃ kāryaguṇāditvena hetvantareṇa kāryatvam adhigantavyam | tathā hi; 
janmabhājo vivādādhyāsitanityetarasamavāyino guṇādayaḥ | kāryaguṇāditvāt | yo yaḥ kāryaguṇādiḥ sa sarvas tathā, yathā ghaṭādirūpādiḥ | tathā caite | tasmāj janmabhājaḥ | iti | kāryatvaṃ ca na svakāraṇasamavāyaḥ, sāmānyaviśeṣo vā boddhavyaḥ, yenāsya pradhvaṃsāvyāpakatvād bhāgāsiddhatā syāt, kiṃ tu kāraṇādhīnasvarūpamātram | tac ca śabdādiṣv iva pradhvaṃsādāv api pratyakṣeṇādhigatam iti na tāvad ayam asiddho hetuḥ | nāpi viruddhaḥ | tathā hi yo vipakṣa eva vartate sa khalu sādhyaviparyayavyāpteḥ sādhyaviruddhaṃ sādhayan viruddho 'bhidhīyate | yathā nityaḥ śabdaḥ kṛtakatvād iti | na cāyaṃ tathā, prasiddhakartṛkeṣu sapakṣeṣu sadbhāvadarśanāt | 
<anchor xml:id="thakur75-33.24" /> nanu buddhimatpūrvakatve sādhye siddhasādhanam | abhimataṃ hi pareṣām api karmajatvaṃ kāryajātasya, karmaṇaś ca cetanātmakatvāt, cetanāhetukatvād vā | taddhetukatvaṃ ca jagataḥ | sarvajñapūrvakatve tu sādhye vyāptiḥ svapne 'pi nopalabddhā | dṛṣṭāntaś ca sādhyahīnaḥ, kulālādīnām asarvajñatvāt | viruddhatā ca hetor asarvajñapūrvakatvenaiva kumbhādau kāryatvasya vyāpter upalabdheḥ | na copalabdhimatpūrvakatvamātraṃ sādhanaviṣayaḥ, tadviśeṣasya tu sarvajñapūrvakatvasyātadviṣayasyāpi tataḥ siddhir iti sāmpratam | tathā hi yady asau viśeṣo na sādhanaviṣayaḥ katham atas tatsiddhiḥ, siddhaṃ vā katham aviṣayaḥ, viṣayaś cet katham anavayadoṣaṃ na spṛśed iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-33.32" /> ucyate | sāmānyamātravyāptāv apy antarbhāvitaviśeṣasya sāmānyasya pakṣadharmatāvaśena sādhyadharmiṇy anumānāt viśeṣaviṣayam anumānaṃ bhavaty eva | itarathā sarvānumānocchedaprasaṅgāt | tathā hi vahnyanumānam api na sāmānyamātraviṣayam, tasya prāg eva siddhatvāt | nāpi tadviśiṣṭagirigocaram vahnitvasāmānyasya tatsambandhābhāvena tadviśeṣaṇatvānupapatteḥ | itarathā gotvasamavāyād iva gāvaḥ śābaleyādayaḥ parvato 'pi vahnitvasamavāyād vahniḥ prasajyeta | asty eva girer vahnitvena saṃyuktasamavāyaḥ sambandha iti cet | tarhi nāpratipadya parvatasaṃyuktaṃ vahniviśeṣam asau śakyapratipattir iti vahniviśeṣasyāpy ananumānam | tathā cānanvayadoṣaprasaṅgaḥ indriyānumāne 'py ayam eva nyāyo draṣṭavyaḥ, yathendriyalakṣaṇakaraṇaviśeṣasiddhiḥ | tathā hi tatrāpi nendriyakaraṇikā kācit kriyopalabdhā | na khalu cchidādyāh kriyā indriyasādhanā, vraścanādīnām anindriyatvāt | na ca vraścanādisādhanā sambhavati rūpādiparicchittilakṣaṇā kriyā | tasmād yathā kriyātvasāmānyasya karaṇamātrādhīnatvavyāptatve pakṣadharmatāvaśād indriyalakṣaṇakaraṇaviśeṣasiddhis tathehāpi saty api kāryatvasyopādānopakaraṇasaṃpradānaprayojanajñakartṛmātravyāptatve 'pi vivādādhyāsiteṣu pakṣadharmatāvaśād upādānādyabhijñasāmānyasyākṣiptaviśeṣasyaiva siddhiḥ | anyathā sāmānyasyāpi vyāpakābhimatasya na siddhiḥ syāt, nirviśeṣasyāsambhavadviśeṣasya vā tasyānupapatteḥ | asarvajñasya cātrādṛṣṭādibhedavijñānasahitasyādhiṣṭhātṛbhāvāsambhavāt sarvajñātmaka eva viśeṣo balād āpatati | 
<anchor xml:id="thakur75-34.17" /> nanūpādānādyabhijñakartṛmātreṇevāsarvajñatvadehitvādibhir api vyāptir aśakyaparihārā, vyabhicārādarśanasya samānatvād iti cet | na | sarvajñatvāsarvajñatvayor dehitvādehitvayor vā kāryotpattāv anuyogāt | na hi sārvajñyaṃ kartṛṇām yogyatām upasthāpayati, asarvajñebhyaḥ kumbhakārādibhyaḥ kumbhādīnām aprasavaprasaṅgāt | nāpy asārvajñyaṃ kumbhakārād eva keyūrādīnām apy utpattiprasaṅgāt | tathā na dehitvaṃ kāryotpattāv upayogi kumbhakārād eva keyūrādīnām utpattiprasaṅgāt | nādehitvaṃ kumbhakārād ghaṭādīnām anutpādaprasaṅgāt | tataś copādānādyabhijñapuruṣapūrvakatvam eva kāryatvasya vyāpakam | tad eva ca buddhimatpuruṣapūrvakatvaśabdavācyam | tena yady api buddhimatpūrvakatvamātraṃ vyāptiviṣayas tathāpi tadviśeṣasya sarvajñatvasya pakṣadharmatābalāt pratilambha iti viśeṣaviṣayam anumānam | na coktadoṣaprasaṅgaḥ, tasya sādhyadṛṣṭāntayor dharmavikalpād utkarṣāpakarṣalakṣaṇaparyanuyogasya sarvānumānasādhāraṇyenānumānamātraprāmāṇyapratikṣepahetutvāt ||
<anchor xml:id="thakur75-34.29" /> etena yad uktaṃ kaṇikāyāṃ yadi kulālādīnāṃ katipayopakaraṇādijñānam, na samastopakaraṇādijñatā, tarhi tenaiva nidarśanena īśvarasyāpi tadupakaraṇādimātrajñānam | tanmātrajñāne na sarvajñatāsiddhiḥ | katipayajño hi tathā sati syāt | na vā tanmātrajñānam apīśvarasya bālādivad ity āha | bālonmattādīnāṃ svakāryaprayojanāparijñāne 'pi nirabhiprāyāṇāṃ tatra tatra pravṛttidarśanāt | na ca kulālādayo nidarśanaṃ na bālādaya ity atra niyamahetur astīti tan nirastam ||
<anchor xml:id="thakur75-35.3" /> īśvarasya hi katipayātīndriyopakaraṇādijñāne tatkāraṇasya sarvatra samānatvād aśeṣopakaraṇādijñatāyā durvāratvāt | kāraṇam ca tajjñāne sattām antareṇa nānyat, dharmādharmādīnāṃ laukikapratyāsattihetūnāṃ tatrāsambhavāt | kāraṇābhede ca kāryābhedaḥ | anyathā katipayātīndriyajñānam api na syāt | yathā hi kulālādis tulyadarśanasāmagrīkeṣu nākiñcijjñāḥ tathātīndriyopakaraṇādiṣv apīśvaraḥ, sāmarthyasyāviśeṣāt | na ca bālonmattādinidarśanena katipayopakaraṇajñatāniṣedho yuktaḥ, bījadṛṣṭāntena buddhimanmātrasyāpi niṣedhābhidhānaprasaṅgāt | tasmād yathopādānādyabhijñasyāpi sambhavād bījādibhir na vyabhicārābhidhānam, tathā bālonmattādibhir apīti kulālādīnām eva dṛṣṭāntatā yuktimatī, upādānādyabhijñabuddhivanmātrakāryatvayoḥ sādhyasādhanayos tatra prasiddhatvāt | tathā jñānavad īśvarasya cikīrṣāprayatnau nityāv ity atrāpi |
<anchor xml:id="thakur75-35.14" /> yad abhihitam: nityau cet kim īśvarasya jñānena cikīrṣāprayatnopayoginā, tayor nityatvāt, svotpādopayogānapekṣaṇādityādi | tad apy asāram | ajñātakartṛtvānupaptteḥ | jñānaṃ hi yatra cikīrṣāpratyatnāv anityau tatra tāv upasthāpayadupakaraṇādikam upadarśayati | yatra tu tau nityau tatropakaraṇādikam upadarśayad api saphalam | tasmāt saty api cikīrṣāpratyatnayor nityatve saphalam īśvarajñānaṃ sākṣātkāryopattāv anupayogy api | ata eva ca so 'yam īdṛśo viśeṣo vicārāsahaḥ kathaṃ pakṣadharmatābalād api sādhyadharmiṇy upasamhriyata ityādir api pralāpa eva | īśvarajñānasyāvyāhatau sarvajñatāviśeṣasya durvāratvāt |
<anchor xml:id="thakur75-35.22" /> yad abhihitam: prekṣāvatāṃ pravṛttiḥ prayojanavattayā vyāptā | na ceśvarasya prekṣāvato jagannirmāṇe prayojanam utpaśyāmaḥ, prāptanikhilaprāpaṇīyasya prāptavyābhāvāt | tad api sāvadyam, tadabhiprāyasya durbodhatvāt, prayojanābhāvāsiddheḥ, vyāpakānupalabdheḥ, sandigdhatvāt | vicitrā hi puruṣamātrasya cetovṛttiḥ prāg eva viśvasya kartuḥ | prāptanikhilaprāpaṇīyasyāpi karuṇayāpi parārthapravṛttaḥ sambhāvyamānatvāt | na cāsya narakādinirmāṇapravṛttiḥ kāruṇikatām upahanti, pratyuta pituḥ putragaṇḍapāṭanavṛttir ivālpaduḥkhadānena prabhūtadāruṇaduḥkhāpanayanāt karuṇātiśayam eva gamayati | prekṣāvatām ivāsyāpi niyatasthirapravṛttisiddheḥ prayojanānumitir eva nyāyaprāptā ||
<anchor xml:id="thakur75-35.31" /> yac cedam udīritam: yadi hi sarvakāryāṇām ekaḥ kartā syāt tato 'jñasya tattvānupapatteḥ sarvajñatā syāt | atha punar ekaikaṃ kāryam ekaikena kartrā janyata iti yo yaj janayati sa tatkāraṇamātrajña eva na tu sarvajña iti |
<anchor xml:id="thakur75-36.3" /> atrocyate | kāryaliṅgāviśeṣād ekaḥ kartā sad iti jñānāviśeṣāt sattaikatvavat | kutaścil liṅgād anumitasya vastuno nānātvasya liṅgāntarānumeyatvāt, nānātvam upapādayituṃ pramāṇāntaraṃ vaktavyam | yathātmanānātvam avasthāpayadbhiḥ sukhādibhir nānātvavyavasthāpanam ucyate | na ceha kartur anekatvādhigame pramāṇāntaram asti | ekatve tu na pramāṇātaram anveṣṭavyam, ekasya kartur abhāve bahūnāṃ vyāhatamanasāṃ svātantreṇa parasparavirodhena mithaḥ svānukūlābhiprāyānavabodhena yugapatkāryānutpattiḥ, utpannasya vā vilopādiprasaṅgaḥ syād iti | ekatve tu siddhe sarvajñatāsiddhir avirodhinī | na ceśvarasya sakalakṣetrajñasamavāyidharmādharmajñānakāraṇābhāvena tadajñānam, tatsamavetānāṃ jñānacikīrṣāpratyatnānāṃ nityatvāt | na ca buddhitannityatvayoḥ kaścit virodhaḥ | na ca buddher anityatāyās tatra tatropalabdher īśvarabuddher api tathātvaṃ yuktam, rūpādīnām apy anityānāṃ tatra tatropalabdhes toyādiparamāṇusamavetānām api rūpādīnām anityatvaprasaṅgāt | parapuruṣasamavetadharmādharmādhiṣṭhānam apy asya yuktam eva, saṃyuktasaṃyogisamavāyasya sambandhasya sadbhāvāt | saṃyuktāḥ khalv īśvareṇa paramāṇavaḥ, taiś ca kṣetrajñāḥ, tatsamavetau ca dharmādharmāv iti ||
<anchor xml:id="thakur75-36.17" /> tad evaṃ kaṇikāyāṃ vācaspater īśvaradūṣaṇaṃ yathāsāram utthāpya vyudastam asmābhiḥ |
aparaṃ ca busaprāyam anabhyupagamaprasiddhasiddhāntagrastam iha granthavistarabhayān na likhitam | tad evam abhimatasyaiva sarvajñatālakṣaṇasya viśeṣasya siddher naiṣa viśeṣaviruddho hetuḥ | nāpi karmabhiḥ siddhasādhanam iti sthitam || 
<anchor xml:id="thakur75-36.21" /> na cānaikāntikaḥ | sa hi bhavann asādhāraṇo vā syāt, yathā nityā pṛthvī gandhavattvād iti, anupasamhāryo vā, yathā sarvaṃ nityaṃ prameyatvād iti, sādhāraṇo vā yathā nityaḥ śabdaḥ, asparśavattvād iti |
<anchor xml:id="thakur75-36.24" /> tatra na tāvad ādimau pakṣau, sapakṣasadbhāvadarśanena pratikṣiptatvāt | nāpy antimaḥ, adhigatakartṛnivṛtter vyomāder vipakṣād vyāvṛtter upalabdheḥ |
<anchor xml:id="thakur75-36.26" /> nanu puruṣavyāpāram antareṇa tṛṇādīn udayamānānavalokayan lokaḥ kāryamātraṃ puruṣapūrvakam iti vyāptim eva na pratipadyata iti cet | evaṃ tarhi prasiddhānumānasthitir api dattajalāñjaliḥ | tatrāpi hi vyāptipratītikāla eva vyāghrādiparyākulātidurgapradeśe vahnivyāpāram antareṇa dhūmaṃ puruṣavyāpāraṃ vinā pūrvaṃ siddhaṃ ghaṭaṃ vā vilokayan loko dhūmamātraṃ vahnipūrvakaṃ ghaṭamātraṃ vā puruṣapūrvakam iti vyāptim eva na pratipadyata iti vaktuṃ śakyatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-37.1" /> tatra vahnipuruṣayor deśakālaviprakṛṣṭatvād apratikṣepa iti cet | yady evaṃ tṛṇādāv api puruṣasya svabhāvaviprakṛṣṭatvād apratikṣepa iti sarvaṃ samānam anyatrābhiniveśāt | puruṣavyāpārapūrvakatā tāvan na pratīyate tṛṇādīnām | sā ca puruṣasyādṛśyatvād asattvād vā na pratīyatām, kim anena vicāritena | sarvathā kiñcitkāryam apūrvapuruṣapūrvakam apaśyan na vyāptiṃ kāryamātrasya puruṣeṇa kaścit cetanāvān avagacchatīti cet | yady evaṃ vahnimātrapūrvakatā tāvan na pratīyate dhūmasya, puruṣamātrapūrvakatā ca ghaṭasya | sā ca vahner deśaviprakṛṣṭatvād asattvād vā puruṣasya kālaviprakṛṣṭatvād asattvād vā na pratīyatām, kim anena vicāritena | sarvathā dhūmamātraṃ vahnivyāpārapūrvakam apaśyan ghaṭamātraṃ vā puruṣapūrvakam apaśyann avyāptim eva dhūmasya vahnimātreṇa ghaṭasya puruṣamātreṇa vā kaścic cetanāvān adhigacchatīty apy ucyamānaṃ na vaktraṃ vakrīkaroti | tat kim anena prasiddhānumānāpalāpinā jātyuttareṇa || 
<anchor xml:id="thakur75-37.12" /> syād etat | na sapakṣāsapakṣayor darśanādarśanamātreṇāvyabhicāraniścayaḥ, atadātmano 'tadutpatteś cāvyabhicāraniyamābhāvāt | tad idaṃ kāryatvaṃ sandigdhavipakṣavyāvṛttikatvenāsādhanam | 
<anchor xml:id="thakur75-37.14" /> atrocyate | nāsti vipakṣād dhetor vyāvṛttisandehaḥ, dhūmānalayor iva kāryabuddhimator upalambhānupalambhasādhanasya kāryakāraṇabhāvasya siddhatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-37.16" /> kāryaviśeṣasyaiva tadutpādasiddhir na kāryasāmānyasya, yathā dhūmādivartino vastutvāder nānalādijanyatvaniścaya iti cet | na | viśeṣahetvabhāvāt | upalambhānupalambhayos tadutpattisādhanatveneṣṭayor aviśeṣāt kāryaviśeṣasyeva kāryasāmānyasya prabodhāśrayāyattatāsiddheḥ | yathā hi kāryaṃ vastrādyupādānavad dṛṣṭam, kāryāntaram apy adṛṣṭopādānam upādānavat kāryatvādy upasthāpyate tathā tad eva kāryaṃ vastrādi dṛṣṭakartṛkam ity adṛṣṭakartṛkam api kāryatvāt kartṛmad vyavasthāpyate | upādānasyeva kartur api kāryeṇānukṛtānvyavyatirekatvāt | tanmātranibandhanatvāc ca sarvatra kāryakāraṇavyavahārayoḥ | tasmād yathā kāryaṃ ca syān nirupādānaṃ ceti na śakyam āśaṅkitum, kāryamātrasyopādānamātrād utpādasiddheḥ tathā kāryaṃ ca bhaved akartṛkaṃ ceti nāśaṅkanīyam, kāryamātrasya kartṛmātrād utpādasiddher aviśeṣāt ||
<anchor xml:id="thakur75-37.26" /> nanu brūyā nāma kiñcit | tathāpi na kāryamātrād buddhimadanumānam, api tu kāryaviśeṣād eva | yaddarśanād akriyādarśino 'pi kṛtabuddhiḥ syāt | na cānapekṣitatattvānugamāc chabdamātrasāmyāt sādhyasiddhir yuktā | gośabdavācyatāmātreṇa vāgādīnāṃ viṣāṇitvānumitiprasaṅgād iti cet | tad etat khasthottaram anuttarārham, kāryasāmānyasyaiva vyāptiprasādhanāt | api ca kā punar iyaṃ kṛtabuddhiḥ, kim apekṣitaparavyāpārāvasāyo 'tha puruṣakṛtam etad iti pauruṣeyatvaniścaya iti | 
<anchor xml:id="thakur75-38.1" /> yady ādyaḥ pakṣaḥ, sa kathaṃ kṣityādiṣu nāsti, kāraṇavyāpārātmalābhakṣaṇasya kāryatvasya kumbhādivat kṣityādiṣv aviśeṣāt | atha puruṣeṇa kṛtam iti pauruṣeyatvaniścayaḥ kṛtabuddhir abhimatā, tadāpi tādṛśī kṛtabuddhiḥ kasya nāstīti vaktavyam | kiṃ kāryatvād iti hetor avinābhāvavedina āhosvit tadviparītasya | nādyaḥ pakṣaḥ | avinābhāvavedinaḥ sādhyāpratipatter ayogāt | atha tadviparītasya sādhyabuddhir na bhavatīti kṛtabuddhihetukatvam avanitanumahīruhādiṣu nāstīti buddhimato 'numānaṃ pratikṣipyate |
<anchor xml:id="thakur75-38.8" /> nanv evaṃ sati sarvānumānocchedaḥ syāt | sarvahetūnām agṛhītāvinābhāvaṃ praty agamakatvāt | tasmān na kṛtabuddhihetutvaṃ viśeṣaḥ | bhavatu vā kaścid anirūpitarūpo viśeṣas tathāpi kim anena | kāryamātrasyaiva dhūmamātrasyeva vyāptipratīteḥ | na ca kāryatvena hetunā saha mṛdvikārasya samakakṣatā | tasya svasādhyena dṛśyakumbhakāreṇa saha vyabhicārasya śataśo darśanāt | kāryatvasya tu dṛśyādṛśyasādhāraṇena buddhimanmātreṇa tadyogād iti nāyam anaikāntikaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-38.14" /> nāpi prakaraṇasamaḥ, apratipakṣatvāt | na hy asya pratipakṣopasthāpakaṃ dharmāntaram asti | yathā nityaḥ śabdo vastutve saty anupalabhyamānanityadharmatvād ity asya, anityaḥ śabdo vastutve saty anupalabhyamānanityadharmatvād iti pratipakṣakṛtaṃ dharmāntaram asti | na cedaṃ bādhakaṃ vaktavyam | neśvarakartṛkaṃ jagat | vastutvasattvād ityādi | īśvarakartṛkatvasya vastutvād iti virodhābhāvāt | iti nāyaṃ prakaraṇasamo 'pi |
<anchor xml:id="thakur75-38.19" /> na ca kālātyayāpadiṣṭaḥ pratyakṣānumānāgamair bādhitaviṣayasya tathābhāvāt | asya ca tair avirodhāt | tatra pratyakṣaviruddhaḥ, anuṣṇas tejo 'vayavī kṛtakatvāt | anumānaviruddhaḥ, sāvayavāḥ paramāṇavo mūrtatvāt | āgamaviruddhaḥ, śucina[ra]śiraḥkapālaṃ prāṇyaṅgatvād iti | tatra na tāvad ayaṃ pratyakṣaviruddhaḥ, sādhyaviparyayasya pratyakṣāviṣayatvāt | nāpy anumānaviruddhaḥ, dharmigrāhiṇānumānenābādhitaviṣayatvāt | na cāgamaviruddhaḥ, āgamena sādhyaviparyayasyāparicchedāt | saugatādyāgamair viparītaparicchedād iti cet | na, teṣāṃ kṣaṇikatvādyarthavisaṃvādopalambhena prāmāṇyābhāvāt | vedāgamo 'pi bādhakatvena nāśaṅkanīyaḥ, 
sahasraśīrṣā puruṣaḥ 
ityādinā tatra kartur eva pratipādanāt | tathābhūtapuruṣātiśayapūrvakatvābhāve satyaprāmāṇyāc ceti nāyam atikrāntakālo hetuḥ | tad evam apanītahetvabhāsavibhramād ataḥ sādhanād upādānādyabhijño buddhimān abhimataḥ kartā sidhyati | sa eva bhagavān asmākam īśvara iti sthitam ||
<anchor xml:id="thakur75-39.1" /> tathāsya siddhaye śaṅkaraḥ sādhanam idam abhipraiti: jagad etat prabodhāśrayāyattaprasavam abhilāṣapratītiparamāṇumūrtyādhāraparatvāparatvānumeyasāmānyasamavāyāntyaviśeṣatadekārthasamavetaparimāṇaikatvapṛthaktvagurutvasnehāpārthivarūparasasparśāpy adravatvāmūrtasaṃyogataditaretarābhāvānupattirūpārūpam asmadādivinirmitetarat |
acetanopādānatvāt | yad itthaṃ tat tathā, yathā kalasaḥ | tathā cedam | tasmād idam api tatheti |
asyāyam arthaḥ | jagad iti dharmī | prabodhāśrayāyattaprasavam iti sādhyam | abhilāṣetyādy anutpattirūpārūpaparyantena dharmiviśeṣeṇākāśādinityavargaparihāraḥ | asmadādivinirmitetarad ity anenāpi dharmiviśeṣeṇa prasiddhakartṛkaghaṭādiparihāraḥ | abhilāṣaś ca prītiś ca paramāṇumūrtiś ca | āsāmadhāra ākāśa ātmā paramāṇuḥ | paratvāparatvānumeyau dikkālau | sāmānyādayas tu yathāprasiddhā grahītavyāḥ | tathā narasiṃhaḥ prāha: vijñānādhārādhīnajanmājanmāvacchinnātmobhayavādyavivādāspadapuruṣa-pūrvakavyatireki bhāvānubhāvi prameyajātam | 
utpattimattvāt | yad yad ākhyātasādhanasambandhi tat tad uktasādhyadharmādhikaraṇam | yathā vāsaḥ |
tathā cedam | tasmād idam api patheti | asyāyam arthaḥ | prameyajātaṃ dharmi | vijñānādhārādhīnajameti sādhyam | ajanmāvacchinnātmeti dharmiviśeṣaṇam | etenākāśādinityavargaparihāraḥ | ubhayavādyavivādāspadapuruṣapūrvakavyatirekīty anenāpi prasiddhakartṛkaghaṭādiparihāraḥ | bhāvānubhāvīti vasturūpam | etena pradhvaṃsādiparihāraḥ | yad yadākhyātasādhanasambandhīti vyāptivacanaṃ yaddharmirūpam kathitasādhanayogīty arthaḥ | 
<anchor xml:id="thakur75-39.28" /> Trilocanas tu vyatirekiṇam imaṃ prayogam āha – sarvaṃ kāryaṃ prabodhavaddhetukam | utpattidharmakatvāt | yan nityaṃ dṛṣṭam abodhavaddhetukaṃ tasyākāśādes tathotpattir nāstīti dṛṣṭam | utpattidharmakaṃ ca pakṣīkṛtam asmadādivinirmitetarat | tasmād bodhavaddhetukam iti | punar dvyaṇukeśvarasiddhau Trilocana eva prāha: vivādāspadībhūtaṃ dvitvam ātmotpattau kasyacid ekaikaviṣayāṃ buddhim apekṣate | dvitvasaṃkhyātvāt | yad yad dvitvaṃ tat tathā | yathā dve dravye | tathā cedaṃ dvyaṇukagataṃ dvitvam | tasmāt tatheti | yasya cātra buddhir apekṣyate sa bhagavān īśvaraḥ || tathā ca Vācaspatiḥ pramāṇayati: vivādādhyāsitatanurugirisāgarādayaḥ upādānādyabhijñakartṛkāḥ | 
kāryatvāt | yad yat kāryaṃ tat tad upādānādyabhijñakartṛkam | yathā prāsādādi | tathā ca vivādādhyāsitās tanvādayaḥ |
tasmāt tatheti | evaṃ sthitvā sthitvā pravṛttidharmakatvāt, sanniveśavattvāt, arthakriyākāritvād ityādayo hetavaḥ kathitapañcāvayavakrameṇa boddhavyā iti |
<anchor xml:id="thakur75-40.16" /> tad etad durmativispanditaṃ jagadandhīkaraṇaṃ na satām upekṣitum ucitam iti kiñcid ucyate | iha khalu buddhimatkāryamātrayoḥ sādhyasādhanayoḥ sarvopasaṃhāravatī vyāptis tāvad avaśyaṃ grahītavyā | anyathā gamyagamakabhāvāyogāt | sā ca gṛhyamāṇā a) kiṃ kāraṇakāryamātrayor iva viparyayabādhakapramāṇabalāt grāhyā | b) yad vā 'gnidhūmayor iva viśiṣṭānvayavyatirekagrahaṇapravaṇaviśiṣṭapratyakṣānupalambhābhyāṃ boddhavyā | c) uta svavyavasthayā sapakṣāsapakṣayor bhūyor darśanādarśanābhyāṃ pratyetavyā | d) āhosvit sapakṣāsapakṣayoḥ sakṛddarśanābhyāṃ jñātavyeti catvāro vikalpāḥ |
<anchor xml:id="thakur75-40.23" /> a) na tāvad ādyaḥ pakṣaḥ, sādhyaviparyaye buddhimadabhāve kāryatvasāmānyasya sādhanasya bādhakapramāṇābhāvāt. nanu bādhakapramāṇābhāvo 'siddhaḥ. tathā hīdaṃ kāryatvaṃ yathā buddhimatā vyāptam iṣyate tathā deśakālasvabhāvaniyatatvenāpi, kadācikakāraṇasannidhimattayāpi, sāmagrīkāryatvenāpi vyāptam upalabdham | sa ca deśādiniyamaḥ kādācitkakāraṇasanndhiḥ sāmagrī vā buddhimatpūrvikā siddhā | yadi punar acetanāni cetanānadhiṣṭhatāni kāryaṃ kuryuḥ tato yatra kvacanāvasthitāni janayeyur iti na deśakālasvabhāvaniyataprasavaṃ kāryam upalabhyeta |
<anchor xml:id="thakur75-40.30" /> hetusamavadhānajanmatayā na kāryaṃ pratyekaṃ kāraṇair janyata iti cet | samavadhānam eva tu kāraṇānāṃ kutaḥ | kādācitkaparipākādadṛṣṭaviśeṣād iti cet | nanv ayam acetanaḥ kathaṃ yathāvat kāraṇāni sannidhāpayet | no khalu kvacid avasthitāni daṇḍādīni vinā kumbhakāraprayatnam adṛṣṭaviśeṣavaśād eva parasparaṃ sannidhīyante | sannihitāni vā kāryāya prabhavantīti buddhimatā deśakālasvabhāvaniyamasya kādācitkakāraṇasannidheḥ sāmagryāś ca vyāptisiddhiḥ | buddhimadabhāve caiṣāṃ vyāpakānāṃ nivṛttau nivartamānaṃ kāryatvaṃ buddhimatpūrvakatvena vyāpyata iti pratibandhasiddhaye vyāpakānupalambhatrayam upanyastam | tathā ca na kāryaṃ buddhimatparityāgād ahetukam eva bhavatīti sambhāvyam, deśakālasvabhavaniyamābhāvaprasaṅgāt | nāpi buddhimato 'nyasmād eva bhavatīti śaṅkanīyam, sakṛd apy utpādābhāvaprasaṅgāt | na cānyasmād asmād api bhavatīti sambhāvyam, aniyatahetutve 'hetutvaprasaṅgāt | tathā buddhimantam antareṇācetanena karaṇe sarvadā kriyāyā avirāmarasaṅgaś cety api viparyayabādhakam atiprasaṅgacatuṣṭayaṃ vyāptiprasādhakam iti | kāryatvasya hetupūrvakatvam iva buddhimatpūrvakatvam apy avāryam iti cet | 
<anchor xml:id="thakur75-41.12" /> atrocyate | sidhyaty evedaṃ manorājyaṃ yadi deśakālasvabhāvaniyamasya kādācitkakāraṇasannidheḥ samagryāś ca buddhimatpūrvakatvena vyāptiḥ sidhyati | kevalam etad eva durāpam | buddhimadabhāve 'pi hi svahetubalasamutpannasannidheḥ pratiniyatadeśakālaśaktinācetanenāpi sāmagrīlakṣaṇakāraṇaviśeṣeṇa kriyamāṇāni deśakālasvabhāvaniyamakādcitkakāraṇasannidhisāmagrīkāryatvāni yujyanta iti sandigdhāsiddhā vyāpakānupalabdhayaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-41.18" /> buddhimadabhāve samavadhānam eva kuta iti cet | tad api cetanānadhiṣṭhitayathoktācetanasāmagrīviśeṣād eva | so 'pi tādṛśād ity anādyacetanasāmagrīparamparāto 'pi deśādiniyamasambhāvanāyāṃ nāvaśyaṃ buddhimadapekṣā | ghaṭāder deśakālasvabhāvaniyamaḥ kādācitkakāraṇasannidhiś ca, sāmagrī ca buddhimatpūrvikā dṛṣṭā ity aparopi deśakālasvabhāvaniyamādis tathaiveti cet | yady evaṃ ghaṭādikam api kāryaṃ bahuśo buddhimatpūrvakam upalabdham iti sarvam eva kāryaṃ tathāstu, kim anena vyāpakānupalambhopanyāsadurvyasanena | ghaṭāder bahuśo buddhimatpūrvakatvadarśane 'pi na sarvatra kāryamātrasya tathābhāvaniścayaś cet | deśādiniyamādīnām apīdaṃ samānam iti katham atrāpi śaṅkāvyudāsaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-41.27" /> astu tadā pratyakṣam eva sarvatra vyāptigrāhakam iti cet | na tarhi viparyayabādhakapramāṇabalād vyāptigrahanirvāhaḥ | pratyakṣaṃ ca tatrāśaktam iti dvitīyavikalpāvasare nivedayiṣyate | tathā siddhe kāryakāraṇabhāve dhūmasyāhetukotpattāv anyasmād evotpattāv anyasmād apy utpattau sambhāvyamānāyāṃ deśādiniyamābhāvakḷptahetutyāgānyahetutvaprasaṅgāḥ saṅgacchante | prastute tu buddhimatkāryamātrayoḥ kāryakāraṇabhāvo nādyāpi siddhaḥ | sādhayituṃ vā śakyaḥ | na cācetanasya kartṛtve kriyāyā avirāmaprasaṅgaḥ saṅgataḥ | na hy acetanam ity eva sarvadā sāmarthyayogi, tasyāpi svahetuparamparāpratibaddhasāmarthyatvād ity acetanakāraṇaviśeṣaparamparāsambhāvanāyāṃ nāvaśyaṃ buddhimadākṣepa iti svamatavyālopaviklavavikrośitamātram evedaṃ na punar atra nyāyagandho 'pi |
<anchor xml:id="thakur75-42.5" /> tad evaṃ vyāptisādhanārtham upanyastaṃ vyāpakānupalambhatrayaṃ sandigdhāsiddham atiprasaṅgatucaṣṭayaṃ ca buddhimatkāryamātrayor vyāptyasiddhāv asaṅgatam | ataḥ kāryatvaṃ sādhanaṃ sandigdhavipakṣavyāvṛttikatvād anaikāntikam ||  
<anchor xml:id="thakur75-42.8" /> atra Vācaspatiḥ prāha: sandigdhavipakṣavyāvṛttikatvaṃ nāma hetudoṣa eva na bhavati | tat kathaṃ nirasyate | tathā hi ya eva vipakṣe dṛṣṭo hetuḥ sa eva prameyatvādivad abhimataṃ na sādhyet | yas tu mahatāpi prayatnena mṛgyamāṇo 'sapakṣe nopalakṣitaḥ sa kathaṃ sādhyaṃ na sādhayet |

	avaśyaṃ śaṅkayā bhāvyaṃ niyāmakam apaśyatām | (PV I 324cd)

iti tu dattāvakāśā laukikam aryādātikrameṇa saṃśayapiśācī labdhaprasarā na kvacin nāstīti nāyaṃ kvacit pravarteta | sarvasyaivārthasya kathañcic chaṅkāspadatvādarśanāt | anarthaśaṅkāyāś ca prekṣāvatāṃ nivṛttyaṅgatvāt | antataḥ snigdhānnapānopayoge 'pi maraṇadarśanāt | tasmāt prāmāṇikalokayātrām anupālayatā yathādarśanaṃ śaṅkanīyam, na tv adṛṣṭam api | viśeṣasmṛtyapekṣo hi saṃśayo nāsmṛter bhavati | na ca smṛtir ananubhūtacare bhavati |
<anchor xml:id="thakur75-42.19" /> tad uktaṃ mīmāṃsāvārttikakṛtā adhyuṣṭasahasrikāyām: nāśaṅkā niḥpramāṇiketi (ŚV II 60cd) |
tathā tenaiva Bṛhaṭṭīkāyām:

	utprekṣeta hi yo mohād ajātam api bādhakam |
	sa sarvavyavahāreṣu saṃśayātmā kṣayaṃ vrajet || iti | (=TS 2871)

tad etat pralāpamātram | na hi mahatāpi prayatnena vipakṣe mṛgyamāṇasya hetor adarśanamātreṇa vyatirekaḥ sidhyati | tathā hi vipakṣe hetur nopalabhyata ity anena tadupalambhakapramāṇanivṛttir ucyate | pramāṇaṃ ca prameyasya kāryam, nākāraṇaṃ viṣaya iti nyāyāt | na ca kāryanivṛttau kāraṇanivṛttir upalabdhā, nirdhūmasyāpi vahner upalambhāt | yadi punaḥ pramāṇasattayā prameyasattā vyāptā syāt, tadā yuktam etat | kevalam iyam eva vyāptir asambhavinī, sarvasya sarvadarśitvaprasaṅgāt | tan nādarśanamātreṇa vyatirekasiddhiḥ | yathoktam:

	sarvādṛṣṭiś ca sandigdhā svādṛṣṭir vyabhicāriṇī |
	vindhyādrirandhradūrvāder adṛṣṭāv api sattvataḥ || iti (=TS 122)

sakalavipakṣasyārvācīnaṃ praty adṛśyatvāt ||
<anchor xml:id="thakur75-43.4" /> yac coktam: saṃśayapiśācī labdhaprasarā na kvacin nāstīti na kvacit pravarteteti | tad asaṅgatam | arthasaṃśayasyāpi prekṣāvatāṃ pravṛttyaṅgatvāt pravṛttir avirodhiny eva | anarthasandehaḥ sarvatra kartuṃ śakyate | antataḥ snigdhānnapānopayoge 'pi maraṇadarśanād apravṛttir iti cet | durjñānam etat | tathā hy arthasandeho 'narthasandeho veti nāyaṃ ṣaṣṭhīsamāsaḥ | kin tv arthonmukhaḥ sandeho 'rthasandehaḥ, anarthonmukhaḥ sandeho 'narthasandeha iti śākapārthivādivanmadhyapadalopī samāsaḥ | evaṃ sati snigdhānnapānādāv arthasandeha eva, tajjātīyasya svaparasantāne dṛṣṭipuṣṭyādyarthasya koṭiśaḥ karaṇadarśanāt, maraṇāder anarthsya kvacit kadācid darśanāt | etadviparīto 'narthasandeho draṣṭavyaḥ | tasmāt pramāṇādivārthasaṃśayād api prekṣāvatāṃ tatra tatra pravṛttir durvāraiva ||
<anchor xml:id="thakur75-43.13" /> yad apīdaṃ lapitaṃ yathādarśanaṃ śaṅkanīyaṃ nādṛṣṭapūrvam api viśeṣasmṛtyapekṣo hi saṃśaya ityādi | tad asambaddhaṃ | sādhakabādhakapramāṇābhāvād eva paryudāsavṛttyā vastvantararūpāt sarvatra saṃśayotpatteḥ | kiṃ ca viśeṣasmṛtyapekṣa evāyaṃ saṃśayaḥ | tathā hi lakṣaṇayogitvāyogitvābhyām eva tajjātīyātajjātīye vaktavye | anyathā lakṣaṇapraṇayanam anarthakaṃ syāt | evaṃ ca sati tādātmyatadutpattilakṣaṇapratibandhaviyogitvena sādhāraṇena dharmeṇa prameyatvadhūmatvakāryatvādīnāṃ tvanmatena sajātīyatvāt prameyatvavyabhicāradarśanam eva śaṅkām upasthāpayatīti yathādarśanam evedam āśaṅkitam | yaś ca Kumārilasya sākṣitvenopanyāsaḥ sa khalu dadhibhāṇḍe viḍālaḥ sākṣīti pravādaṃ nātipatatīti kim atra vaktavyam | tad evaṃ vipakṣe 'darśanamātreṇa hetor vyatirekāsiddheḥ sandigdhavipakṣavyāvṛttikatvaṃ nāma hetudūṣaṇaṃ durvāram eva | ata evāsyopanyāso 'doṣodbhāvanaṃ nāma nigrahasthānam iti yad anenāveditaṃ tad api sāvadyam | pratyutāsmin hetoḥ saddūṣaṇe parihartavye nāyaṃ hetudoṣo 'to parihartavyo 'sya copanyāso 'doṣodbhāvanaṃ nāma nigrahasthānam iti bruvann ayam eva tapasvī svamatena niranuyojyānuyogalakṣaṇena nigrahasthānena nigṛhyata iti kṛpām arhati | tad evaṃ viparyayabādhakapramāṇābhāvād avyāpter asiddheḥ sandigdhavipakṣavyāvṛttikatvād anaikāntikaḥ kāryatvalakṣaṇo hetuḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-43.30" /> athāgnidhūmayor iva viśiṣṭānvayavyatirekagrahaṇapravaṇaviśiṣṭapratyakṣānupalambhābhyāṃ vyaptir niścīyata iti dvitīyaḥ pakṣaḥ | atrocyate | kiṃ dṛśyaśarīropādhinā buddhimanmātreṇa vyāptigṛhyate, āhosvit dṛśyaśarīropādhividhureṇa dṛśyādṛśyasādhāraṇeneti vikalpau | yady ādyaḥ pakṣah, tadā tathābhūtasādhyam antareṇāpy utpadyamāne viṭapādau kāryatvadarśanāt prameyatvādivat sādhāraṇānaikāntiko hetuḥ |
<anchor xml:id="thakur75-44.2" /> nanu vṛkṣādayaḥ pakṣīkṛtāḥ | kathaṃ tair vyabhicāraḥ | trividho hi bhāvarāśiḥ | sandigdhakartṛko yathā vṛkṣādiḥ | prasiddhakartṛko yathā ghaṭādiḥ | akartṛko yathā ākāśādiḥ | tatra prasiddhakartṛke ghaṭādau pratyakṣānupalambhābhyāṃ vyāptim ādāya sandehapade kṣmāruhādau kāryatvam upasaṃhṛtya buddhimān anumīyate | na punar asu vyabhicāraviṣayo bhavitum arhati |
<anchor xml:id="thakur75-44.8" /> yad āha: na sādhyenaiva vyabhicāra iti | ayuktam etat | na hi vyabhicāraviṣaya eva pakṣe bhavitum arhati:

	sandigdhe hetuvacanād vyasto hetor anāśrayaḥ (PV IV 91)

iti nyāyāt | vyabhicāraviṣayatā ca dṛśyaśarīropādher buddhimanmātrasya tṛṇādyutpattau dṛśyānupalambhena pratikṣiptatvāt | tataś ca kṣmādharādir eva sandigdhakartṛkaḥ pakṣīkartum ucitaḥ kṣmāruhādis tv acetanakartṛka iti caturtho bhavarāśir neṣṭavyaḥ | atha vyabhicāracamatkārāstrividhabhāvarāśivyavasthāpanārthaṃ ca viṭapādau pratyakṣāpratikṣiptena dṛśyādṛśyasādhāraṇena buddhimanmātreṇa vyāptir avagamyata iti dvitīyaḥ saṅkalpaḥ | tadā viṭapādau buddhimanmātrasya sambhāvyamānatvād na sādhāraṇānaikāntikatāṃ brūmaḥ | kiṃ tarhi vyāptigrahaṇakāle dṛśyādṛśyasādhāraṇasya buddhimanmātrasya sādhyasyādṛśyatayā dṛśyānupalambhena vyatirekāsiddher vyāpter abhāvat sandigdhavyāvṛttikatvam ācakṣmahe | tathā hi | yadā kumbhakāravyāpārāt pūrvaṃ kumbhasya vyatirekaḥ pratyetavyas tadā na sādhyābhāvakṛto ghaṭavyatirekaḥ pratyetuṃ śakyaḥ | yathā hi viṭapādijanmasamaye buddhimanmātrāsyādṛśyatvena niṣeddhum aśakyatvāt sattāsambhāvanā tathā ghaṭādāv api vyatirekaniścayakāle buddhimanmātrasyādṛśyatvāt sattvasambhāvanāyāṃ sādhyābhāvaprayuktasya sādhanābhāvasyāsiddhatvena vyāpter abhāvāt kathaṃ na sandigdhavyatireko hetuḥ |
<anchor xml:id="thakur75-44.25" /> yathoktam: na ca yathā kāryaṃ ca syān nirupādānāṃ ceti nāśaṅkanīyam, tathā kāryaṃ ca bhaved akartṛkaṃ ceti nāśaṅkanīyam iti, tatrāpi kāryaṃ ca syān nirupādānaṃ ca bhaved iti na vaktavyam iti kenaivaṃ pratārito 'si | yadi hy atra pratyakṣānupalambhābhyāṃ vyāptir gṛhyate tadā katham upādānapūrvakaṃ kāryamātraṃ sidhyati | vyāptigrahaṇaprakārāntaraṃ ca tvayāpi nopanyastam | dṛśyādṛśyasādhāraṇayor upādānakāryamātrayor dṛśyaviṣayābhyāṃ pratyakṣānupalambhābhyāṃ vyāpter abhyūhitum aśakyatvāt | svamatavyālopaprasaṅgas tu pramāṇacintāvasare 'prāptāvakāśaḥ | viparyayabādhakapramāṇabalād vātra vyāptisiddhiḥ | tathā hi yathāṅkurādikaṃ kāryaṃ niyatadeśakālasvabhāvatvena vyāptaṃ tathā śālitvādināpi jātibhedena vyāptam upalabdham | tataś cānupādānapūrvakatvād vipakṣātmanaḥ śālitvādijātibhedasya vyāpakasya nivṛttau nivartamānaṃ kāryatvam upādānapūrvakatve viśrāmyat tena vyāptaṃ sidhyati | na cānupādānenāpi kriyamāṇaḥ śālitvādijātibhedo yujyate, upādānaṃ vinā kṛtānupādānād eva kevalād ekajātīyakāraṇāt tadatajjātīyakāryotpattau kāryabhedasyāhetukatvaprasaṅgāt | tad uktam:
 
	tadatadrūpiṇo bhāvās tadatadrūpahetujāḥ || iti | (PV III 251ab)

anyathānupādānād eva kṣityāder aṅkurādikam utpadyetety aṅkurārthino bījaṃ nānusareyuḥ | tasmād viparyayabādhakapramāṇabalād eva kāryatvasya hetumātrapūrvakatvenevopādānapūrvakatvenāpi vyāptisiddhir iti nyāyaḥ | na caivaṃ kāryamātrakartṛtvamātrayor api vyāptiprasādhakaṃ viparyaye bādhakaṃ pramāṇam asti, pūrvoktasya vyāpakānupalambhatrayasyātiprasaṅgacatuṣṭayasya ca prāg eva pratyākhyātatvāt | tasmāt kāryaṃ ca syāt na ca dhīmatkartṛpūrvakam iti śaṅkāṃ kurvāṇaḥ prativādī vinā caraṇamardanādinā niṣeddhum aśakyaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-45.13" /> nanu yadi dṛśyāgnidhūmasāmānyayor iva dṛśyātmanor eva kāryakāraṇasāmānyayoḥ pratyakṣānupalambhato vyāptis tadā paracittānumānakṣatiḥ | svaparasantānasādhāraṇena dṛśyādṛśyena cinmātreṇa pratyakṣato dṛśyaviṣayād vyāptigrahaṇāyogād ity api na vācyam | bāhyārthasthitau hi svaparasantānasādhāraṇasya cinmātrasya svarūpeṇādṛśyatve 'pi dṛśyaśarīreṇa sahaikasāmagrīpratibandhād avinirbhāgavartitvam assty eva | tato yathā ghaṭaviṣayaṃ pratyakṣaṃ rūpaikadeśapravṛttam apy avyabhicārāt samudāyopasthāpakam tathā dehagrāhakam eva pratyakṣaṃ dehāvinirbhāgavarti svaparasantānasādhāraṇaṃ cinmātraṃ kampāder vyāpakam adhigacchanti | tad evaṃ dṛśyātmano dṛśyāvinirbhāgavartino vā padārthasya vyāvahārikapaṭupratyakṣataḥ siddhir vyāptigrahaś ca, na tu tathātvavinākṛtādṛśyasādhāraṇacinmātrasyeti santānāntarānumānam ucitam | tasmād yadi pratyakṣānupalabhābhyāṃ vyāptigrahas tadā dṛśyenaiva dṛśyasyeti nyāyaḥ | 
<anchor xml:id="thakur75-45.24" /> tad ayaṃ saṃkṣepārthaḥ:

	kāryatvasya vipakṣavṛttihataye sambhāvyate 'tīndriyaḥ kartā ced vyatirekasiddhividhurā vyāptiḥ kathaṃ sidhyati |
	dṛśyo 'tha vyatirekasiddhimanasā kartā samāśrīyate tattyāge 'pi tadā tṛṇādikam iti vyaktaṃ vipakṣe kṣaṇam || 
	(JNA 285,7-10)

ato na pratyakṣānupalmbhābhyām api vyāptisiddhiḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-45.30" /> nanu bhūyodarśanādarśanābhyāṃ pratibandhaḥ pratīyata iti tṛtīya evāsamākaṃ pakṣaḥ | kevalaṃ sa pratibandho na tadutpattilakṣaṇo grahītavyaḥ | kin tu svābhāvikaḥ | sa eva darśanādarśanābhyāṃ pratīyate | tathā caitam evārthaṃ Vācaspatiḥ prāha: na sapakṣāsapakṣayor darśanādarśanābhyāṃ1 kāryatvasya gamakatvam api tu svābhāvikapratibandhabalād iti brūmaḥ | sa eva tu sapakṣāsapakṣayor darśanādarśanābhyāṃ vakṣyamāṇena krameṇa pratīyata iti tadupakṣepo 'pi yuktaḥ | tena yasyāsau svābhāvikapratibandho niyataḥ siddhaḥ sa eva gamako gamyaś cetaraḥ sambandhīti yujyate | tathā hi dhūmādīnāṃ vahnyādibhiḥ saha sambandhaḥ svābhāviko na tu vahnyādīnāṃ dhūmādibhiḥ | te hi vinā dhūmādibhir upalambhyante | yadā tv ārdrendhanasambandham anubhavanti tadā dhūmādibhiḥ sambadhyante | tasmād vahnyādīnām ārdredhanādyupādhikṛtaḥ sambandho na tu svābhāvikas tato na niyataḥ | svābhāvikas tu dhūmādīnāṃ vahnyādibhiḥ sambandhaḥ, tadupādher anupalabhyamānatvāt | kvacid vyabhicārasyādarśanāt | anupalabhyamānasyāpi kalpanānupapatteḥ | na cānupalabhyamāno darśanānarhatayā sādhakabādhakapramāṇābhāvena sandihyamāna upādhiḥ sambandhasya svābhāvikatvaṃ pratibadhnātīti yuktam | yathoktaṃ prāk seyaṃ saṃśayapiśācītyādi | tasmād upādhiṃ prayatnenānviṣyanto 'nupalabhyamānā nāstīty avagamya svābhāvikatvaṃ niścanumaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-46.14" /> syād etat | anyasyānyena sahakāraṇena cet svābhāvikaḥ sambandho bhavet, sarvaṃ sarveṇa sambadhyeta | tathā ca sarvaṃ sarvasmād gamyeta | athānyac ced anyasya kāryaṃ kasmāt sarvaṃ sarvasmān na bhavati, anyatvāviśeṣāt | tataś ca sa evātiprasaṅgaḥ | yady ucyeta svabhāvā na paryanuyojyāḥ | tasmād anyatvāviśeṣe 'pi kiñcid eva kāraṇaṃ kāryaṃ ca kiñcid iti | nanv eṣa svabhāvānanuyogo 'kāryakāraṇabhūtānām api svabhāvapratibandhe tulya eva | tasmād yat kiñcid etad api ||
<anchor xml:id="thakur75-46.20" /> kim asya sambandhasya vyāptigrāhakaṃ pramāṇam iti cet | ucyate

	bhūyodarśanagamyā hi vyāptiḥ sāmānyadharmayoḥ | (ŚV, anumāna, 12)

iti prasiddham eva | asyāyam arthaḥ kāśikākāreṇa vyākhyātaḥ - prācīnānekadarśanajanitasaṃskārasahāye carame darśane cetasi cakāsti dhūmasyāgniniyatasvabhāvatvam, ratnatattvam iva parīkṣakasya, śabdatattvam iva vyākaraṇasmṛtisaṃskṛtasya, brāhmaṇatvam iva mātāpitṛsambandhasmaraṇasacivasyetyādi | na hy etat sarvam āpātato na pratibhātam iti purastād api pratibhāsamānam anyathā bhavatīti ||
<anchor xml:id="thakur75-46.27" /> Trilocanena punar ayam arthaḥ kathitah – bhūyodarśanena bhūyodarśanasahāyena manasā tajjātīyānāṃ sambandho gṛhīto bhavati | ato dhūmo 'gniṃ na vyabhicarati | tadvyabhicāre 'py upādhirahitaṃ sambandham atikrāmet | hetor vipakṣaśaṅkānivartakaṃ pramāṇam upalabdhilakṣaṇaprāptopādhivirahaniścayahetur anupalambhākhyaṃ pratyakṣam eva | tataḥ siddhaḥ svābhāvikaḥ sambandhaḥ | tathehāpīti svamataṃ vyavasthāpitam iti ||
<anchor xml:id="thakur75-47.1" /> Vācaspatināpīdam uktam – abhijātamaṇibhedatattvavad bhūyodarśanajanitasaṃskārasahāyam indriyam eva dhūmādīnāṃ vahnyādibhiḥ svābhāvikasambandhagrāhīti yuktam iti || 
<anchor xml:id="thakur75-47.3" /> atrocyate | bhede sati tadutpatter anyaḥ svābhāvikaḥ sambandhaḥ śabdāsphālanamātram evedam | na khalu nirūpyamāṇaḥ prāpyate | tathā hi svābhāvikas tu dhūmādīnāṃ vahnyādibhiḥ sambandhaḥ tadupādher anupalabhyamānatvāt | kvacid vyabhicārasyādarśanād iti tvayaivāsya lakṣaṇam uktam | etac cāsiddham | yataḥ, upādhiśabdena svato 'rthāntaram evāpekṣaṇīyam abhidhātavyam | na cārthāntaraṃ dṛśyatāniyatam, adṛśyasyāpi deśakālasvabhāvaviprakṛṣṭasya sambhavāt | tataś ca dhūmasyāpi hutāśena saha sambandhe syād upādhiḥ, na copalakṣyata iti katham adarśanān nāsty eva yataḥ svābhāvikasambandhasiddhiḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-47.11" /> atha yady arthānataram apekṣaṇīyaṃ syāt | kathaṃ dhūma ity eva pāvakasattāniyama iti cet | nanv idam eva cintyate | tadutpatter asvīkāre sahasraśo darśane 'pi kiṃ sarvatra dhūme saty avaśyam agniḥ sambhavī na veti kadācid arthāntaram upādhim apekṣya dhūmo 'pi syān nāgnir iti kim atra niṣṭaṅkakāraṇam | tadupādher anupalabhyamānatvāt | kvacid vyabhicārasyādarśanād iti tu yad uktaṃ tat pratyuktam eva | adṛśyasyāpy upādheḥ sambhāvyamānatvāt | vyabhicārasya ca pratyayāntaravaikalyenāhatyādarśane 'pi niṣeddham aśakyatvāt | ata eva tayor bādhakābhāve 'pi sādhakabādhakapramāṇābhāvāt śaṅkā sambhavaty eva | na punas tavāmunā viklavavikrośitamātreṇa vyāvartate | na caitavatā prāmāṇikalokayātrātikramaḥ | prāmāṇikair eva sādhakabādhakapramāṇābhāve nyāyaprāptasya saṃśayasya vihitatvāt | na ca sarvatrāpravṛttiprasaṅgaḥ, pamāṇād arthasaṃśayāc ca pravṛtter upapatteḥ | na cānarthasandehaḥ sarvatra kartuṃ śakyate, kvacid arthonmukhatāyā eva darśanāt ||
<anchor xml:id="thakur75-47.22" /> yac cānyatvāviśeṣe 'pi kiñcid eva kāraṇaṃ kāryaṃ ca kiñcid iti svabhāvo yathā na paryanuyojyas tathaiṣa svabhāvānanuyogo 'kāryakāraṇabhūtānām api svabhāva pratibandhe tulya eveti grāmyajanadhandhīkaraṇaṃ prativandīkaraṇam atilāghavam āviskaroti vācaspateḥ | tathā hi vastutvāviśeṣe 'py agnir dahati nākāśam ity atra yathā nātiprasaṅgaḥ saṅgataḥ pramāṇasiddhatvād asyārthasya, tathā bhedāviśeṣe 'pi kiñcid eva kasyacit kāraṇaṃ kāryaṃ ca kiñcid ity atrāpi nātiprasaṅgāvatāraḥ | bhede sati tadanvayavyatirekānuvidhānalakṣaṇasya kāryakāraṇabhāvasya pramāṇasiddhatvād eva | na caivaṃ svābhāvikasambandhaśabdavācyo 'rthaḥ pramāṇasiddhaḥ kaścid asti, tallakṣaṇasyāsiddhatvād uktatvāt | na ca pratijñāsiddhe vastuny atiprasaṅgo nābhaidhātavyaḥ, sarveṣāṃ sarvatra tadrūpābhyupagamamātreṇa vijetṛtvaprasaṅgāt | yad āhālaṅkārakāraḥ: 

	yat kiñcid ātmābhimataṃ vidhāya niruttaras tatra kṛtaḥ pareṇa |
	vastusvabhāvair iti vācyam itthaṃ tathottaraṃ syād vijayī samastaḥ || iti ||

<anchor xml:id="thakur75-48.4" /> kiṃ ca svābhāvikasambandha iti ko 'rthaḥ | kiṃ svato bhūtaḥ svahetuto bhūto 'hetuko veti trayaḥ pakṣāh | na tāvad ādyaḥ pakṣaḥ, svātmani kāritravirodhāt | dvitīyapakṣe tu tadutpattir eva sambandho mukhāntareṇa svīkṛta iti na kaścid vivādaḥ |ahetukatve tu deśakālasvabhāvaniyamābhāvaprasaṅgād ity asaṅgataḥ svābhāvikaḥ sambandhaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-48.8" /> etena yad uktam: na sapakṣāsapakṣayor darśanādarśanābhyāṃ kāryatvasya gamakatvam api tu svābhāvikasambandhabalād iti brūmaḥ, sa eva tu sapakṣāsapakṣayor darśanādarśanābhyāṃ vakṣyamāṇena krameṇa pratīyata iti, tadiṣṭakāmatāmātrāviṣkaraṇam iti mantavyam | svābhāvikasambandhasya hy upādhinirapekṣaniyatatvaṃ lakṣaṇam uktam | tasya coktanyāyenāsiddhau bhūyodarśanajanitasaṃskārasahāye carame cetasi manasi vā tathābhūtaṃ niyatatvaṃ parisphuratīti sadayena vaktum asakyatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-48.14" /> yac ca śabdatattvam iva brāhmaṇatvam iveti dṛṣṭāntīkṛtaṃ tad dvayam apy asmān pratyasiddham iti dṛṣṭāntayitum anucitam | abhijātamaṇibhedatattvaṃ tu parisphuratīti yuktam | tasya hy upadeśaparamparāto māṇikyavattenāpi kaṣṭenendradhanurākārajyotirādikaṃ lakṣaṇaṃ niścitam | na caivaṃ svābhāvikasambandhalakṣaṇaṃ tvayā svakapolaracitam api pramāṇena niścitam | yenāsyāpi tādṛśī vyavasthā syād iti yat kiñcid etat ||
<anchor xml:id="thakur75-48.20" /> kiṃ ca bhavatu tāvad ayam anavadhāritarūpaḥ svābhāvikaḥ sambandhaḥ, tathāpi darśanādarśanābhyām asya grahaṇam atidurlabham | tathā hi yadi prācīnānekadarśanajanitasaṃskārasahāyena caramacetasā dhūmasyāgniniyatatvaṃ grāhyaṃ tadā sapakṣāsapakṣayoḥ koṭiśaḥ pravṛttadarśanādarśanajanitasaṃskārasahāyena caramacetasā pārthivatvasyāpi lohalekhyatvaniyatatvaṃ gṛhyata iti pārthivatvād api lohalekhyatvasiddhir astu | atha pārthivatvasya lohalekhyatvaniyatatvam eva nāsti vajre vyabhicāradarśanāt | tat kathaṃ pratyakṣeṇa niyatatvagrahaḥ | tarhi dhūmasya vahniniyatatvam eva nāsti, vyabhicārābhāvasya darśayitum aśakyatvāt | tat kathaṃ caramacittena niyamagraha ity apy tulyam |
<anchor xml:id="thakur75-48.28" /> vyabhicārādarśanād avyabhicāra iti cet | nanu vyabhicārādarśanād avyabhicāra iti ko 'rthaḥ | kiṃ vyabhicārādarśanād avyabhicāraḥ, vyabhicārābhāvād vā | prathame pakṣe vyabhicāro bhavatu mā vā vyabhicārādarśanād evāvyabhicāra iti niṣṇātaṃ pāṇḍityam | atha dvitīyaḥ pakṣaḥ | tadā vyabhicārābhāvaḥ kuto jñātaḥ | adarśanād iti cet | tat kim adarśanamātraṃ dṛśyādarśanaṃ vā | prathamam aśktam | na hy adarśane 'pi vyabhicāro nāstīty abhidhātuṃ śakyate, cirakālanaṣṭabrāhmaṇīvyabhicāravat | āhatyādarśane 'py aticirakālavyavadhānena vyabhicāradarśanāt | dvitīyaṃ cāsambhavi, kvacit kadācit kenacid vyabhicāradarśanasāmagryāṃ satyāṃ vyabhicāradarśanāt | darśanasāmagryabhāve tu pratyayāntaravaikalyāt deśakālāntaravartitvād vā vyabhicārasya sarvaṃ pratyupalabdhilakṣaṇaprāptatvābhāvāt | tasmāt saty api vyabhicāre tadupalambhasāmagryabhāvād vyabhicārānupalambhaḥ | prakārāntareṇa vā tadutpattilakṣaṇenāvyabhicāre vyabhicārānupalambha ity ubhayathāpi vyabhicāropalambhanivṛttir astu | tvayā tu yad avyabhicārapratipattinibandhanaṃ darśanādarśanam upavarṇitaṃ tatpārthivatvādau vyabhicārād dhūme 'pi nāvyabhicāranibandhanam iti dhūmo 'pi tvanmate nāśvāsabhājam iti prasaktam | 
<anchor xml:id="thakur75-49.9" /> asmanmate tu pratyakṣānupalambhābhyām ekatra kāryakāraṇabhāvasiddhau na vyabhicāraśaṅkāsambhavaḥ | tadabhāve tu: hetumattāṃ vilaṅghayed (PV I 34d) iti nyāyāt na saṃśayapiśācāvasaraḥ | tad evaṃ bhūyodarśanādarśanābhyām api na vyāptisiddhiḥ | 
<anchor xml:id="thakur75-49.13" /> tarhi sakṛt sapakṣāsapakṣayor darśanādarśanābhyām vyāpter niścaya iti caturtha eva pakṣo 'stu | tathā hi kāryatvasya buddhimanmātrapūrvakatvenānvayo ghaṭādau dṛṣtaḥ, ākāśādau buddhimatkāraṇanivṛttau kāryatvasya vyatirekaḥ | tataś ca sakṛdanvayavyatirekasiddhau vyāpteḥ siddhatvāt kuto 'naikāntikatā |
<anchor xml:id="thakur75-49.17" /> atrābhidhīyate | yadi buddhimatkāraṇakāryatvayor ekatra pratibandhaḥ pramāṇapratītaḥ syāt tadākāśādau buddhimannnivṛttau kāryatvasya nivṛttir iti yuktam | sa ca pratibandhaḥ tādātmyaṃ tadutpattiḥ svābhāviko 'nyo vā na sidhyati sādhakapramāṇābhāvād ity anantaram evāveditam | tataś cākāśādau buddhimannivṛttir api syāt | na ca kāryatvasya nivṛttir iti sandigdhavipakṣavyāvṛttikatvād anaikāntikaṃ kāryatvam |
<anchor xml:id="thakur75-49.22" /> nanv ākāśasyāsamanmate nityatvaṃ tvanmate cāsattvam | tat katham ataḥ kāryatvavyatirekaḥ sandigdha iti cet | ucyate | na hy ākāśe kāryavyāvṛttimātraṃ vyatirekaḥ | kin tu sādhyābhāvaprayuktaḥ sādhanābhāvo vyatirekaḥ | sa cākāśe grahītum aśakyaḥ | yathā tatra buddhimatkāraṇanivṛttis tathā kāraṇamātrasyāpi nivṛttiḥ | tat kasyābhāvaprayuktaḥ kāryābhāvaḥ pratīyatāṃ yena vyatirekaḥ sidhyati ||
<anchor xml:id="thakur75-49.27" /> nanu satyam evaitat | yathākāśe buddhimatkāraṇanivṛttis tathā kāraṇamātrasyāpi tatra nivṛttir na buddhimatkāraṇavyatirekānuvidhāyitvaṃ kāryatvasya niścetuṃ śakyate | tathāpi ghatādau kāryatvasya buddhimatānvayadarśanākāśe 'pi buddhimadabhāvaprayuktaḥ kāryatvābhāvaḥ pratīyate | tat kathaṃ vyatirekāsiddhir iti cet | hanta ghaṭādāv api na kāryatvasya sattāmātram anvayaḥ | kiṃ tu sādhyasadbhāvaprayuktaḥ sādhanasadbhāvaḥ | sa ca ghaṭe grahītum aśakyaḥ | yathā hi tatra buddhimadbhāvas tathā kaṭakuḍyādibhāvo 'pi | tat ka evaṃ jānātu kiṃ buddhimadbhāve kāryatvasya bhāvo yad vā kaṭakuḍyādibhāve bhāva iti | tasmād atra viśiṣṭānvayavyatirekagrahaṇapravaṇaviśiṣṭapratyakṣānupalambhāv anusartavyau yad dṛśyayor eva kāryakāraṇayos tadutpattisiddhāv anvayavyatirekau sidhyataḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-50.4" /> na ca pratibandhasādhakaṃ pramāṇaṃ svapne 'py astīti caturtho 'pi pakṣaḥ kṣataḥ | tad evaṃ buddhimatkāryamātrayor vyāpter asiddhāv adhikaraṇasiddhāntanyāyādyupādānādyabhijñaḥ sarvajñaḥ puruṣaviśeṣaḥ sidhyatīti pratyāśā durāśaiva ||
<anchor xml:id="thakur75-50.7" /> yac ca kriyāsāmānyasya pakṣadharmatāvaśāc cakṣurlakṣaṇakaraṇaviśeṣasiddhir iti dṛṣṭānto darśitaḥ so 'pi sādhyābhinnaḥ | tatra hi rūpajñānānyathānupapattyā siddhasya kāraṇāntarasyaiva cakṣur indriyam iti nāmakaraṇāt | rūpajñānajanakatvātiriktasya cakṣurlakṣaṇaviśeṣasyāsiddhatvāt | atha rūpajñānajanakatvam eva cakṣuṣṭvam ucyate | bhavatu ko doṣaḥ | etad evāsmābhiḥ kāraṇāntaram ucyate | tathaiva yadi tvayāpi buddhimatsāmānyāśrayamātrasya puruṣaviśeṣa iti nāma kriyate, tadā nāsmākaṃ kādacid vipratipattiḥ | paramārthato buddhimatsāmānyāśraye sarvajñatvādiviśeṣaś cakṣurādiviśeṣavat sidhyatīti tatra vivadāmahe | ubhayor api dṛṣṭāntadārṣṭāntikayor viśeṣasādhanasāmarthyābhāvāt ||
<anchor xml:id="thakur75-50.15" /> tad ayaṃ saṃkṣepārthaḥ:
 
	dṛśye tu sādhye vyabhicāra eva dṛśyaṃ na cen na vyabhicārasiddhiḥ |
	sādhāraṇatvād atha vā vipakṣasandehataḥ sādhyamato na sidhyati ||
itīśvaro dattājalāñjaliḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-50.21" /> idānīṃ sādhanasvarūpaṃ nirūpyate | yad etan merumandaramedinīghaṭapaṭādisādhāraṇaṃ kāryamātraṃ sādhanam upanyastam yāvad asya buddhimadanvayavyatirekānuvidhānam ekatra nāvadhāryate tāvad gamakatvam ayuktam | na ca tat svapne 'pi pratyetuṃ śakyam | tathā hi kumbhakāravyāpāre sati mṛtpiṇḍād ghaṭalakṣaṇaṃ kāryam upalabhyatāṃ nāma | na tu vyāpārāt pūrvaṃ ghaṭavatkāryamātrasya vyatirekaḥ pratyetuṃ śakyaḥ, kumbhakāravyatireke 'pi śoṣabhaṅgādilakṣaṇasya kāryasya mṛtpiṇḍe darśanāt | na ca yad vinābhūtaṃ yad upalabhyate tat tasya kāryam atiprasaṅgāt | tṛṇādivanmṛtpiṇḍasya śoṣabhaṅgādikāryamātram api pakṣīkṛtam iti cet | kriyatāṃ buddhimadvyatireke kāryamātravyatirekas tv ektrāpi pratipādyatāṃ yena vyāptisiddhau tṛṇādir iva śoṣabhaṅgāder api buddhimadanumānaṃ syāt | ākāśādivaidharmyadṛṣṭāntas tu pūrva pratihataḥ, buddhimatpūrvakatvasyeva kāraṇmātrapūrvakatvasyāpi tatra sambhavāt kiṃprayuktaḥ kāryatvābhāva ity aparijñānāt ||
<anchor xml:id="thakur75-51.3" /> etena yad uktam - na vyabhicāropalambhāt prātisvikaviśeṣaparityāgena ghaṭādīnām abhūtvābhavanād anyarūpaṃ viśeṣam upalakṣayāmo yanniṣṭhaṃ puruṣapūrvakatvaṃ vyavasthāpayāma iti tad api prativyūḍham | kumbhakārādyabhāve 'pi mṛtpiṇḍādau śoṣabhaṅgādikāryadarśanād abhūtvā bhāvalakṣaṇasya kāryamātrasya vyatirekāsiddher vyāpter abhāvāt || 
<anchor xml:id="thakur75-51.8" /> nanu yadi kāryatvamātrasya na buddhimatā pratyakṣato vyāptigrahaḥ vyatirekābhāvāt, tvayāpi tarhi kathaṃ kṛtakatvasyānityatvena vyāptir avadhārayta iti cet | anapekṣālakṣaṇaviparyayabādhakapramāṇabalād iti brūmaḥ | tac cātadrūpaparāvṛttasyaiva kṛtakatvasya vipakṣād vyatirekaṃ sādhayati | na ca tvayā viparyayabādhakapramāṇam abhidhātuṃ śakyata iti prāg eva pratipāditam | sandigdhavipakṣavyāvṛttikatvād anaikāntikam idaṃ kāryatvamātram ||
<anchor xml:id="thakur75-51.14" /> etena yad etat naiyāyikānām ākṣepaparihāraviḍambanam | iha khalu dve kāryatve | kāryamātram | viśiṣṭaṃ ca | tatrādyasya pratibandhāsiddher anaikāntikatvam | viśiṣṭasya bhūdharādiṣv asambhavād asiddhatvam iti | tad asaṅgatam | kāryatvamātrasyaiva pratibandhopapādanāt ||
<anchor xml:id="thakur75-51.18" /> yac coktaṃ viśiṣṭaṃ kāryatvam iti | kīdṛśaṃ punas tad iti vaktavyam | atha yat kāryaṃ puruṣānvayavyatirekānuvidhāyitayā tat pūrvakam upalabdham | yad dṛṣṭer akriyādarśino 'pi kṛtabuddhir utpadyate tat kāryaṃ sakalaprāsādādyanugataṃ bhūdharādivyāvṛttaṃ viśiṣṭam ity abhidhīyate | tad asundaram | vikalpānupapatteḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-51.22" /> tathā cāha śaṅkaraḥ - kṛtabuddhiḥ kiṃ sādhyabuddhiḥ kiṃ vā sādhanabuddhiḥ | sādhyabuddhir api yadi gṛhītavyāptikasya, sā bhavaty eva | athāgṛhītavyāptikasya, kim anyatrāpi sā bhavantī dṛṣṭā | atha sādhanabuddhiḥ | tarhi svopagamavirodhaḥ, sarvasya bhāvasya kṛtakatvopagamād iti || 
<anchor xml:id="thakur75-51.26" /> vācaspattiḥ punar atrāha - idam atra nipuṇataram nirūpayatu bhavān kiṃ buddhimadanvayavyatirekānuvidhānaṃ viśeṣaḥ | āhosvit tad darśanaṃ yat parvatādiṣu nastīty abhidhīyate | yadi pūrvakaḥ kalpaḥ, sa buddhimaddhetukatvaṃ tanubhuvanādīnām ātiṣṭhamānair abhyupeyata eva | na hi kāraṇaṃ kāryānanuvihitabhāvābhāvam anyo vaktyahrīkāt | atha taddarśanam iti caramaḥ kalpaḥ | na tarhi akriyādarśinaḥ kṛtabuddhisambhavaḥ | ya eva hi ghaṭo 'nena buddhimadanvayavyatirekānuvidhāyī dṛṣṭaḥ, sa eva kāryo na tu vipaṇivartī | tajjātīyasya tadanvayavytirekānuvidhānadarśanād adṛṣṭānvayavyatirekānuvidhānam api tajjātīyaṃ tatheti cet | hantotpattimadghaṭādi buddhimadanvayavyatirekānuvidhāyīti anyad api tanubhuvanādikaṃ tathā bhavan na daṇḍena parāṇudyate | ghaṭajātīyam utpattimadbuddhimatpūrvakam iti cet | nanu prāsādādi taddhetukaṃ na bhavet | aghaṭajātīyatvāt | atha yajjātīyam anvayavyatirekānuvidhāyi dṛṣṭam,tajjātīyam evādṛṣṭānvayavyatirekam api taddhetukam | tat kiṃ kāryajātīyaṃ prāsādādi buddhimaddhetukaṃ na dṛṣṭam yenotpattimattanubhuvanādi tathā na syāt | na khalu tajjātīyatve kaścid viśeṣa iti ||
<anchor xml:id="thakur75-52.8" /> vittokas tv āha - bhavatu vā kaścid anirūpitarūpo viśeṣaḥ | kiṃ punar anena viśeṣaṃ pratipādayatābhipretam | kiṃ kāryatvasāmānyasyāsiddhatvam | atha kāryaviśeṣasya | atha kāryamātrasya buddhimatkartṛvyabhicāraḥ | atha sādhyadṛṣṭāntayor vaidharmyamātram | kiṃ cātaḥ | yadi tāvat kāryasāmānyasyāsiddhatvam | tan nāsti | viśvambharādiṣv api kāraṇavyāpārajanyatvasyobhayasiddhatvāt | atha kāryaviśeṣasya kumbhādivartinaḥ pakṣe 'siddhir abhidhīyate | tadā na kācid atra kṣatir viśeṣasya hetutvenānupādānāt | yadi kāryasāmānyasya kartṛvyabhicāraḥ pratipādayitum iṣṭaḥ | sa na śakyo vipakṣe 'darśanāt | tṛṇādeś ca pakṣīkṛtatvāt | śaṅkāmātrasya sarvathāniṣiddhatvāt | sandigdhavyatirekitvaṃ naiyāyikānāṃ niranuyojyānuyogo bauddhānām adoṣodbhāvanaṃ nigrahasthānam iti tu pratipāditam | tathāpi bādhakapramāṇāny abhiditāny eva |
tasmān na pratibandhāsiddheḥ sarvatra vyabhicārāśaṅkā | atha sādhyadṛṣṭāntayor vaidharmyodbhāvanam | tan na | tasya sarvatra sulabhatvāt | yadi sādhyadṛṣṭāntayor vaidharmyamātrāt sādhyāsiddhiḥ nivṛttedānīm anumānavārtāpi nikuñjamahānasayor api dhūmavattve 'pi kathañcid vaidharmyopapatter iti sakalaṃ yat kiñcid etad iti |
<anchor xml:id="thakur75-52.22" /> tad ayam atra saṃkṣepārthaḥ | yat tāvat kāryatvamātraṃ tadevoktena krameṇa pratibandhasiddher bhūdharādiṣu dṛṣṭaṃ puruṣam anumāpayatīty asmākam abhimatasādhyam asiddhir upapannaiveti | kim asmākam adhikacintayety aṅgīkṛtyāpy uktaṃ viśiṣṭakāryatvam | tad eva tu nāstīti punar vistareṇa pratipāditam iti tad api sarvam anavadheyam eva | tathā hi kāryatvamātrasya tāvad uktena krameṇa vyāpter asiddhatvād anaikāntikatvam anirvāyam | yac ca viśiṣṭakāryatvaṃ vikalpya dūṣitaṃ tasyāsmābhir anabhyupagatatvāt taddūṣaṇāya prabandhaḥ prayāsaikaphalaḥ |  na hi kāryatvaṃ dvividham abhimatam | ekaṃ sarvakāryānugatam, aparaṃ parvatādivyāvṛttaṃ ghaṭapaṭaprāsādādyanuyāyīti | kiṃ tu kāryam anekajātīyakam | tatra yadi nāma paṭasya prāsādādibhiḥ saha vastutvasaṃsthānaviśeṣayogitvakāryatvādibhir dharmaiḥ sajātīyatvam asti tathāpi na tān dharmān buddhimatpūrvakānadhigacchati vyāvahārikaṃ pratyakṣaṃ, kāryatvādīnāṃ buddhimadvyatirekānuvidhānābhāvāt | tat kathaṃ prāsādaparvatādiṣu kāryatvādidarśanād buddhimadanumānam astu | kiṃ tu yasyaiva ghaṭajātīyakāryacakrasya vyatirekasiddhis tasya buddhimadvyāptatvaṃ pratyakṣataḥ sidhyatīty uktam | tena deśakālāntare ghaṭajātīyād eva buddhimadanumānam | yadā tu prāsādajātīyakam api buddhimaddhetukam ekatra pṛthag avadhāryate tadā tajjātīyād api buddhimatsiddhiḥ | evaṃ tattajjātīyasarāvodañcanaśakaṭapaṭakeyūraprabhṛtteḥ kāryacakrād buddhimatpūrvakatvena pṛthak pṛthag avadhāritād buddhimadanumānam anavadyam | amum evārtham abhisandhāyācāryapādair abhihitam:

	siddhaṃ yādṛg adhiṣṭhātṛbhāvābhāvānuvṛttimat |
	sanniveśādi tad yuktaṃ tasmād yad anumīyate || (PV II 11)

iti | evaṃ ghaṭapaṭaparvatadīnāṃ kāryatvavastutvādibhir dharmaiḥ sajātīyatve 'py avāntaraṃ ghaṭapaṭaparvatatvādijātibhedam ādāya lokasya vyāptigrāhakaṃ pratyakṣaṃ pravartata iti darśayituṃ saṃvyavahārapragalbhapuruṣabuddhyapekṣayā yaddarśanād akriyādarśino 'pi kṛtabuddhir bhavatīty uktam | na tu śāstraparavaśabuddhipuruṣāpekṣayā | tathā hi śāstrasaṃskārarahitasya vyavahārapragalbhasya puruṣasya devakulajātīyakaṃ puruṣapūrvakatayāvadhāritavato nagarād vanaṃ praviṣṭasya parvatadevakulayor darśane tayor dvayor apy akriyādarśino 'pi devakule kṛtabuddhir bhavati na parvate | tad anayor devakulaparvatayoḥ kāryatvādinā ekajātitve 'pi kṛtabuddhibhāvābhāvau na tayoḥ parvatadevakulatvalakṣaṇāvāntarajātibhedam anavasthāpya sthātuṃ prabhavataḥ | jātibhede ca siddhe devakulajātīye vyāpter grahaṇāt na parvatajātīyasya, na ca prāsādajātīyasya vyāptisiddhir iti na tato buddhimadanumānam | yadā tu prāsādasyāpi pṛthag vyāptigrahaḥ tadā tajjātīyād api buddhimadanumānam astu | na kṣitidharādijātīyasya svapne 'pi vyāptigrahaḥ | krīḍāparvatāder nāmamātrābhede 'pi parvatādibhir ekāntato bhinnasvarūpatvāt | yac ca pṛṣṭaṃ keyaṃ kṛtabuddhir ityādi | tatra kāmaṃ sādhyabuddhir eveti brūmaḥ | yac cātroktaṃ sādhyabuddhir api yadi gṛhītavyāptikasya sā bhavaty eva | athāgṛhītavyāptikasya kim anyatrāpi sā bhavatī dṛṣṭeti ||
<anchor xml:id="thakur75-53.23" /> atrocyate | gṛhītavyāptikasyānumānaṃ bhavati, agṛhītavyāptikasya na bhavatīty atrāsmākaṃ na kācid vipratipattiḥ | kevalaṃ gṛhītavyāptiko 'smin viṣaye na sambhavatīti brūmaḥ | uktakrameṇa vyatirekāsiddher vyāvahārikapratyakṣeṇa kāryatvasya vyāptatvāniścayāt | tasmād avāntarajātibhedaprasiddhyarthaṃ vyāvahārikapuruṣāpekṣayaivāsyā buddher bhāvābhāvāv uktau | jātibhede ca prayojanaṃ pūrvam eva pratipāditam |
<anchor xml:id="thakur75-53.28" /> yad apy atra nipuṇammanyena vācaspattinā kathitaṃ tat kiṃ kāryajātīyaṃ prāsādādi buddhimaddhetukaṃ na dṛṣṭaṃ yenotpattimattanubhuvanādi tathā na syāt, na khalu tajjātīyakatve kascidviśeṣa iti | tad asaṅgatam | tathā hi bhavatu prāsādaparvatādīnāṃ kāryatvādinā sajātīyatvam | tat tu na vyāvahārikapratyakṣeṇa buddhimadvyāptaṃ pratyetuṃ śakyam, vyāptigrahaṇasamaye dṛṣṭānte buddhimadabhāvaprayuktasya kāryamātravyatir ekasya darśayitum aśakyatvāt | 
<anchor xml:id="thakur75-54.1" /> tad ayaṃ saṃkṣepārthaḥ | kāryatvamātrasyāvyatirekād avyāptasyāgamakatvam | avāntaraṃ tu ghaṭaprāsādādisādhāraṇaṃ kāryatvamātram asmābhir api na svīkṛtam eva | yathā tu ghaṭatvapaṭatvādiprātisvikānekajātipuraskāreṇa prasiddhānumānavyavasthā sā cānavadyam avasthāpiteti | 
<anchor xml:id="thakur75-54.5" /> saṃprati sādhyātmā vicāryate | nanu vādinā sādhane samupanyaste taddūṣaṇopanyāsam apāsya sādhyasvarūpavikalpanaṃ nāma naiyāyikamate niranuyojyānuyogaḥ, saugatamate tv adoṣodbhāvanaṃ nigrahasthānam iti cet | tad etaj jālmajalpitam | tathā hi sādhyasvarūpe 'pariniṣṭhite tadanusāriṇī pakṣasapakṣavipakṣavyavasthā kutaḥ | tadasiddhau cāsiddhatādayo doṣāḥ pakṣadharmatādayś ca guṇā na vyavasthitā ity uktam | nedānīṃ hetor doṣaguṇakatheti mūkena prativādinā sthātavyam | tasmād dhetudoṣopanyāsaiveyaṃ sādhyaniruktir ity ayam eva vādī svamate niranuyojyānuyogadūṣaṇena nigrahasthānena nigṛhyata iti kim atra nirbandhena | 
<anchor xml:id="thakur75-54.13" /> yad etat kāryatvaṃ sādhanaṃ kim anena viśvasya buddhimanmātrapūrvakatvaṃ sādhyate | āhosvid ekatvavibhutvasarvajñatvanityatvādiguṇaviśiṣṭabuddhimatpūrvakatvam | prathamapakṣe siddhasādhanam | dvitīye tu vyāpter abhāvād anaikāntikatā |
<anchor xml:id="thakur75-54.16" /> nanu sāmānyena vyāptau pratītāyām api pakṣadharmatābalād viśeṣasiddhiḥ | yathāgneḥ parvatāyogavyavacchedādisiddhiḥ | anyathā sarvānumānocchedaḥ | anumānadveṣī hy evaṃ jalpati: 

	anumānabhaṅgapaṅke 'smin nimagnā vādidantinaḥ |
	viśeṣe 'nugamābhāvaḥ sāmānye siddhasādhyatā ||

<anchor xml:id="thakur75-54.21" /> atrocyate | siddhyaty eva pakṣadharmatābalato viśeṣaḥ | na tu sarvaḥ | yena hi vinā pakṣasthaṃ sādhanaṃ nopapadyate sa viśeṣaḥ sidhyatu | yathā vahner eva parvatavartitvādiviśeṣo na pañcavarṇaśikhākalāpakamanīyaḥ | na ca girīṇāṃ tarūṇāṃ kāryatvaṃ kartur ekatvavibhutvasarvajñtvādikam antareṇa nopapadyate, taditareṣv api darśnāt | tasmāt 

	pakṣāyogavyavacchedabhedamātre na dūṣaṇam |
	iṣṭasiddhyanvayābhāvād atirikte tu dūṣaṇam || (JNA 268,19)

yady evaṃ svasvarūpopādānopakaraṇasaṃpradānaprayojanābhijña eva kartā sādhyate | svarūpam iha ca dvyaṇukaṃ kāryam | upādānam iha paramāṇujāticatuṣṭayam | upakaraṇaṃ samastakṣetrajñasamavāyidharmādharmau | sampradanaṃ kṣetrajñāḥ, yānayaṃ bhagavān svakarmabhir abhipraiti | prayojanaṃ sukhaduḥkhopabhogaḥ kṣetrajñānām | evaṃ bhūte buddhimati sādhye kutaḥ siddhasādhanam | na cāvyāptiḥ | kulāladṛṣṭāntena upādānādyabhijñatvasya sambhavāt |
tathā ca vācaspatiḥ pramāṇyati: vivādādhyāsitās tanugirisāgarādayaḥ upādānādyabhijñakartṛkāḥ | kāryatvāt | yad yat kāryaṃ tat tad upādānādyabhijñakartṛkam | yathā prāsādādi | tathā ca vivādādhyāsitās tanvādayaḥ | tasmāt tatheti |
<anchor xml:id="thakur75-55.8" /> evam ataḥ sādhanād upādānādyabhijñakartṛmātraṃ prasādhya tasya sarvajñatvasādhanāya Vācaspatir eva punar apīdam āha: bhavatu tāvad upādānādyabhijñakartṛmātrasiddhiḥ | pāriśeṣyāt tu vyatirekidvitīyanāmno 'numānād viśeṣasiddhiḥ | tathā hi: tanubhuvanādyupādānādyabhijñaḥ kartā nānityāsarvaviṣayabuddhimān | tatkartus tadupādānādyabhijñatvaprasaṅgāt | na hy evaṃvidhas tadupādānādyabhijño yathāsmadādiḥ | tadupādānādyabhijñaś cāyam | tasmāt tatheti |
<anchor xml:id="thakur75-55.16" /> no khalu paramāṇubhedān kṣetrajñasamavāyinaś ca karmāśayabhedān aparimeyān anyaḥ śakto jñātum ṛte tādṛgīśvarād iti | 
<anchor xml:id="thakur75-55.18" /> atrocyate | yāvanti dvyaṇukāni bhinnadeśakālasvabhāvāni kāryāṇi santi teṣu sarveṣv eva kim eka eva buddhimān vyāpriyate | aneko vā | yad vā svasvaviṣayamātropādānādivedinaḥ parasparavyāpārānabhijñā bhinnadeśakālasvabhāvāḥ pratidvyaṇukam anya eva buddhimanto vyāpriyante iti trayaḥ pakṣāḥ |
<anchor xml:id="thakur75-55.22" /> na tāvat prathamapakṣaḥ | deśakālasvabhāvabhinnānāṃ sarveṣāṃ dvyaṇukānāṃ kartur ekatvāsiddheḥ | yac caikatvasādhanāya kāryaliṅgāviśeṣād ityādy api sādhanam upanyastaṃ tad asaṅgatam | dhūmaliṅgāviśeṣe 'pi hy agner anekatvavat tatrāpi tacchaṅkāsambhavāt | sad iti liṅgāviśeṣād iti tu dṛṣṭānto 'smān pratyasiddha eva | tasmād yathā mayā nānātvasādhanāya pramāṇaṃ vaktavyaṃ tathā tvayāpy ekatvasādhanāya sādhanam abhidhānīyam |
<anchor xml:id="thakur75-55.27" /> atha manyate anekatvasādhanābhāvād ekatvasiddhir iti | yady evam ekatvasādhanābhāvad anekatvam eva kiṃ nāvagacchasi |
<anchor xml:id="thakur75-55.29" /> yad apy uktam: ekatve tu na pramāṇāntaram anveṣṭavyam ekasya kartur abhāve bahūnāṃ vyāhatamanasām ityādi | tad api cintyatām | bahubhiḥ karaṇe yugapatkāryānutpattir iti kiṃ bhinnadeśakālānāṃ kāryāṇām anutpattir vivakṣitā | ekasyaiva vā mahāvayavinaḥ kṣitighaṭādirūpasya | tatra ekasminn api kārye bahubhiḥ karaṇe utpattivirodhinaṃ na paśyāmaḥ | bahūnāṃ parasparaṃ vaimatyaniyamābhāvāt  | parasparāvyāghātapuruṣatvayor dvividhasyāpi virodhasyāsambhavāt | puruṣatvaṃ hi apuruṣatvena viruddham | na tu parasparāvyāghātena |
<anchor xml:id="thakur75-56.5" /> ye tv anantadeśakālasvabhāvabhedabhinnāsteṣu sutarām evānekavyāpāraniṣedho 'sambhavīti dvitīyo 'pi pakṣo vyudastaḥ | na ca kartur ekatvena dṛṣṭā vyāptisiddhiḥ | anekenāpi svatantreṇa svasvayojanārthinā grāmapraviṣṭahariṇādimāraṇaikakāryadarśanāt | tasyāpi pakṣīkaraṇe ekakartṛpūrvakābhimatasyāpi pakṣīkaraṇe ātmakartṛpūrvakatvam astu | tad evaṃ na sarvadvyaṇukānāṃ kartur ekatvasiddhiḥ | tathā coktam 
ekakartur na siddhau tu sarvajñatvaṃ kim āśrayam |
<anchor xml:id="thakur75-56.11" /> ata eva dvitīyo 'pi pakṣaḥ kṣīṇaḥ | saveṣu dvyaṇukeṣv ekasyāpi kartur apravṛttau bahūnāṃ sutarām apravṛtteḥ |
<anchor xml:id="thakur75-56.13" /> tṛtīyas tu pakṣo yadi bhavet tadā svasvavyāpāraviṣayamātropādānādyabhijñatve 'pi naikaḥ kaścit sarvajñaḥ sidhyati | na ca jñānaṃ sattāmātreṇa katipayātīndriyadarśanavat sarvārthagrahaṇaṃ yena tadabhedāt prastutaparamāṇuvat sarvasyaivāviśeṣeṇa grahaṇāt sarvajñatā syāt | anumānato hi katipayātīndriyadarśane siddhe 'pīśvarasya tatkāraṇayogitvaṃ niścīyate | na tu jñānarāttāmātreṇa prakārāntareṇeti niścaya iti kutaḥ sarvajñatā |
<anchor xml:id="thakur75-56.19" /> nanv atīndriyaṃ paramāṇvādikaṃ jānato na kathaṃ sārvajñyam iti cet | tat kim idānīm asarvadarśitveṣv atīndriyadarśanamātreṇa sarvajñatāpratyayāśā | evam eveti cet | hanta yadi nāma nyāyavihastena tvayā īdṛśo hastasamāracitaḥ sarvajñaḥ paribhāvitas tathāpy anyeṣām apāradūradeśakālavartināṃ dvyaṇukādīnām upādānādiṣu januṣāndhaprakhyasya paramapuruṣārthāvedino vā lokaiḥ prāmāṇikaiś ca nāsya sārvajñyam anumanyate ||
<anchor xml:id="thakur75-56.24" /> asmākan tu nātīndriyadarśimātre pradveṣaḥ | evaṃ ca kartur ekatvāsiddhau vyatireky api hetur asamarthaḥ viśveṣām ekasya kartur asiddhau tadupādānādyabhijñabhāvasyāsiddhatvāt | yaś ca yanmātrakāraḥ sa tanmātropādānādyabhijño bhavan na sarvajñaḥ | anekāśrayeṇāpi upādānādyabhijñasāmānyasya caritārthatvāt | tad evam upādānādyabhijñapuruṣamātrasiddhāv api naikatvasarvajñatvādiviśiṣṭapuruṣaviśeṣasiddhiḥ | puruṣamātre ca siddhasādhanam uktam | buddhimanmātrapūrvakatām icchatām upādānādyabhijñabuddhimatpūrvakatve sādhye kathaṃ siddhasādhanam iti cet | na tadapekṣayā siddhasādhyatāyā janitatvāt kevalam asiddhoddhāre 'bhimate viśeṣe siddhe 'pi naiyāyikasyāpi nābhimatasiddhir iti brūmaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-57.3" /> saugatasya tāvad aniṣṭasiddhir iti cet, na, svābhimatasādhyasādhanenaiva hi parasyāniṣṭam api sādhanīyam | anyathā mātṛśokasmaraṇādināpi tadaniṣṭasiddhiḥ syād iti | asya saṅgrahaḥ
 
	pareṣṭasiddhir napareṣṭabādhakaṃ prasādhane vedanayatnamātrayoḥ |
	ananvayo 'bhīṣṭaviśeṣasādhane vipakṣasandehasahantu sādhanam ||

sādhyacintādhikāras tṛtīyaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-57.11" /> evam anye 'pi hetavo yathāyogam abhyūhya dūṣaṇīyāḥ | tad evaṃ tāvad īśvarasya sadvyavahāro niṣiddhaḥ | asadvyavahārārthan tu tallakṣaṇavilakṣaṇakṣaṇabhaṅgasādhakaṃ sattādisādhanam eva draṣṭavyam iti ||

<anchor xml:id="thakur75-57.14" /> ity abodhajanakartṛvikalpa vyāpi mohatimirapratirodhi |
 Ratnakīrtir acanāmalaramya jyotir astu ciramapratirodhi ||

</p>
</div>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Apohasiddhiḥ" /><head>Apohasiddhiḥ</head>
<p>

	 

<anchor xml:id="thakur75-58.4" /> || namas tārāyai ||
<anchor xml:id="thakur75-58.5" /> apohaḥ śabdārtho nirucyate | nanu ko 'yam apoho nāma | kim idam anyasmād apohyate | asmād vānyad apohyate | asmin vānyad apohyata iti vyutpattyā vijātivyāvṛttaṃ bāhyam eva vivakṣitam | buddhyākāro vā | yadi vā apohanam apoha ity anyavyāvṛttimātram iti trayaḥ pakṣāḥ |
<anchor xml:id="thakur75-58.9" /> na tāvad ādimau pakṣau apohanāmnā vidher eva vivakṣitatvāt | antimo 'py asaṅgataḥ, pratītibādhitatvāt | tathā hi parvatoddeśe vahnir astīti śābdī pratītir vidhirūpam evollikhantī lakṣyate | nānagnir na bhavatīti nitrṛttimātram āmukhayantī | yac ca pratyakṣabādhitaṃ na tatra sādhanāntarāvakāśa ity atiprasiddham ||
</p>

<p><anchor xml:id="thakur75-58.13" /> atha yady api nivṛttim ahaṃ
pratyemīti na vikalpaḥ tathāpi nivṛttapadārthollekha eva
nivṛttyullekhaḥ | na hy anantrbhāvitaviśeṣaṇapratītir viśiṣṭapratītiḥ
| tato yathā sāmānyam ahaṃ pratyemīti vikalpābhāve 'pi
sādhāraṇākāraparisphuraṇād vikalpabuddhiḥ sāmānyabuddhiḥ pareṣām,
tathā nivṛttapratyayākṣiptā nivṛttibuddhir
apohapratītivyavahāramātanotīti cet |</p>

<p><anchor xml:id="thakur75-58.18" /> nanu sādhāraṇākāraparisphuraṇe
vidhirūpatayā yadi sāmānyabodhavyavasthā, tat kim āyātam
asphuradabhāvākāre cetasi nivṛttipratītivyavasthāyāḥ | tato nivṛttim
ahaṃ pratyemīty evam ākārābhāve 'pi nivṛttyākārasphuraṇaṃ yadi syāt ko
nāma nivṛttipratītisthitim apalapet | anyathā asati pratibhāse
tatpratītivyavahṛtir iti gavākāre 'pi cetasi turagabodha ity astu
||</p>

<p><anchor xml:id="thakur75-58.23" /> atha viśeṣaṇtayā antarbhūtā
nivṛttipratītir ity uktam | tathāpi yady agavāpoḍha itīdṛśākāro
vikalpas tadā viśeṣaṇatayā tadanupraveśo bhavatu kiṃ tu gaur iti
pratītiḥ | tadā ca sato 'pi nivṛttilakṣaṇasya viśeṣaṇasya
tatrānutkalanāt kathaṃ tatpratītivyavasthā |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-58.27" /> athaivaṃ matiḥ:  yad vidhirūpaṃ sphurati tasya parāpoho 'py astīti tatpratītir ucyate | tadāpi sambandhamātram apohasya | vidhir eva sākṣān nirbhāsī | api caivam adhyakṣasyāpy apohaviṣayatvam anivāryam viśeṣato vikalpād ekavyāvṛttollekhino 'khilānyavyāvṛttam īkṣamāṇasya | tasmād vidhyākārāvagrahād adhyakṣavad vikalpasyāpi vidhiviṣayatvam eva nānyāpohaviṣayatvam iti katham apohaḥ śabdārtho ghuṣyate | </p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-59.4" /> atrābhidhīyate | nāsmābhir apohaśabdena vidhir eva kevalo 'bhipretaḥ | nāpy anyavyāvṛttimātram | kin tv anyāpohaviśiṣṭo vidhiḥ śabdānām arthaḥ | tataś ca na pratyekapakṣopanipātidoṣāvakāśaḥ ||

<anchor xml:id="thakur75-59.7" /> yat tu goḥ pratītau na tadātmāparātmeti sāmarthyād apohaḥ
paścān niścīyata iti vidhivādināṃ matam, anyāpohapratītau vā
sāmarthyād anyāpoḍho 'vadhāryate iti pratiṣedhavādināṃ matam | tad
asundaram | prāthamikasyāpi pratipattikramādarśanāt | na hi vidhiṃ
pratipadya kaścid arthāpattitaḥ paścād apoham avagacchati | apohaṃ vā
pratipadyānyāpoḍham | tasmād goḥ pratipattir ity anyāpoḍhapratipattir
ucyate | yady api cānyāpoḍhaśabdānullekha uktas tathāpi nāpratipattir
eva viśeṣaṇabhūtasyāpohasya | agavāpoḍha eva gośabdasya niveśitatvāt |
yathā nīlotpale niveśitād indīvaraśabdān nīlotpalapratītau tatkāla eva
nīlimasphuraṇam anivāryaṃ tathā gośabdād apy agavāpoḍhe niveśitād
gopratītau tulyakālam eva viśeṣaṇtvād ago 'pohasphuraṇam anivāryam |
yathā pratyakṣasya prasajyarūpābhāvāgrahaṇam
abhāvavikalpotpādanaśaktir eva tathā vidhivikalpānām api
tadanurūpānuṣṭhānadānaśaktir evābhāvagrahaṇam abhidhīyate |
paryudāsarūpābhāvagrahaṇaṃ tu niyatasvarūpasaṃvedanam ubhayor
aviśiṣṭam | anyathā yadi śabdād arthapratipattikāle kalito na
parāpohaḥ katham anyaparihāreṇa pravṛttiḥ | tato gāṃ badhāneti codito
'śvādīn api badhnīyāt ||

<anchor xml:id="thakur75-59.21" /> yad apy avocad Vācaspatiḥ jātimatyo vyaktayo vikalpānāṃ śabdānāṃ ca gocaraḥ | tāsāṃ ca tadvatīnāṃ rūpam atajjātīyaparāvṛttim ity atas tadavagater na gāṃ badhāneti codito 'śvādīn badhnāti | tad apy anenaiva nirastam | yato jāter adhikāyāḥ prakṣepe 'pi vyaktīnāṃ rūpam atajjātīyaparāvṛttam eva cet, tadā tenaiva rūpeṇa śabdavikalpayor viṣayībhavantīnāṃ katham atadvyāvṛttiparihāraḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-59.26" /> atha na vijātīyavyāvṛttaṃ vyaktirūpaṃ tathāpratītaṃ vā tadā jātiprasāda eṣa iti katham arthato 'pi tadavagatir ity uktaprāyam |
<anchor xml:id="thakur75-59.28" /> atha jātibalād evānyato 'vyāvṛttam | bhavatu jātibalāt svahetuparamparābalād vānyavyāvṛttam | ubhayathāpi vyāvṛttapratipattau vyāvṛttipratipattir asty eva |
<anchor xml:id="thakur75-60.1" /> na cāgavāpoḍhe gośabdasaṅketavidhāv anyonyāśrayadoṣaḥ | sāmānye tadvati vā saṃkete 'pi taddoṣāv akāśāt | na hi sāmānyaṃ nāma sāmānyamātram abhipretam, turage 'pi gośabdasaṃketaprasaṅgāt | kiṃ tu gotvam | tāvatā ca sa eva doṣaḥ | gavādiparijñāne gotvasāmānyāparijñānāt | gotvasāmānyāparijñāne gośabdavācyāparijñānāt |
<anchor xml:id="thakur75-60.6" /> tasmād ekapiṇḍadarśanapūrvako yaḥ sarvavyaktisādhāraṇa iva bahiradhyasto vikalpabuddhyākāraḥ tatrāyaṃ gaur iti saṃketakaraṇe netaretarāśrayadoṣaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-60.8" /> abhimate ca gośabdapravṛttāv agośabdena śeṣasyāpy abhidhānam ucitam | na cānyāpoḍhānyāpohayor virodho viśeṣyaviśeṣaṇabhāvakṣatir vā, parasparavyavacchedābhāvāt | sāmānādhikaraṇyasadbhāvāt | bhūtalaghaṭābhāvavat | svābhāvena hi virodho na parābhāvenety ābālaprasiddham | eṣa panthāḥ śrudhnam upatiṣṭhata ity atrāpy apoho gamyata eva | aprakṛtapathāntarāpekṣayā eṣa eva śrudhnapratyanīkāniṣṭasthānāpekṣayā śrudhnam eva | araṇyamārgavad vicchedābhāvād upatiṣṭhata eva | sārthadūtādivyavacchedena panthā eveti pratipadaṃ vyavacchedasya sulabhatvāt | tasmād apohadharmaṇo vidhirūpasya śabdād avagatiḥ puṇḍarīkaśabdād iva śvetim aviśiṣṭasya padmasya ||
<anchor xml:id="thakur75-60.16" /> yady evaṃ vidhir eva śabdārtho vaktum ucitaḥ, katham apoho gīyata iti cet | uktamatrāpohaśabdenānyāpohaviśiṣṭo vidhir ucyate | tatra vidhau pratīyamāne viśeṣaṇatayā tulyakālam anyāpohapratītir iti |
<anchor xml:id="thakur75-60.19" /> na caivaṃ pratyakṣasyāpy apohaviṣayatvavyavasthā kartum ucitā | tasya śābdapratyayasyeva vastuviṣayatve vivādābhāvāt | vidhiśabdena ca yathādhyavasāyam atadrūpaparāvṛtto bāhyo 'rtho 'bhimataḥ, yathāpratibhāsaṃ buddhyākāraś ca | tatra bāhyo 'rtho 'dhyavasāyād eva śabdavācyo vyavasthāpyate | na svalakṣaṇaparisphūrtyā | pratyakṣavad deśakālāvasthāniyatapravyaktasvalakṣaṇāsphuraṇāt | yac chāstram

	śabdenāvyāpṛtākṣasya buddhāv apratibhāsanāt |
	arthasya dṛṣṭāv iva				(PVin I 15)

 iti | indriyaśabdasvabhāvopāyabhedād ekasyaivārthasya pratibhāsabheda iti cet | atrāpy uktam:

	jāto nāmāśrayo 'nyānyaḥ cetasāṃ tasya vastutaḥ |
	ekasyaiva kuto rūpaṃ bhinnākārāvabhāsi tat || (PV III 235)

<anchor xml:id="thakur75-60.29" /> na hi spaṣṭāspaṣṭe dve rūpe parasparaviruddhe ekasya vastunaḥ staḥ | yata ekenendriyabuddhau pratibhāsetānyena vikalpe | tathā sati vastuna eva bhedaprāpteḥ | na hi svarūpabhedād aparo vastubhedaḥ | na ca pratibhāsabhedād aparaḥ svarūpabhedaḥ | anyathā trailokyam ekam eva vastu syāt ||
<anchor xml:id="thakur75-61.3" /> dūrāsannadeśavartinoḥ puruṣayor ekatra śākhini spaṣṭāspaṣṭapratibhāsabhede 'pi na śākhibheda iti cet | na brūmaḥ pratibhāsabhedo bhinnavastuniyataḥ, kiṃ tv ekaviṣayatvābhāvaniyata iti | tato yatrārthakriyābhedādisacivaḥ pratibhāsabhedas tatra vastubhedaḥ, ghaṭavat | anyatra punarniyamenaikaviṣayatāṃ pariharatīty ekapratibhāso bhrāntaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-61.7" /> etena yad āha Vācaspatiḥ: na ca śabdapratyakṣayor vastugocaratve pratyayābhedaḥ kāraṇabhedena pārokṣyāpārokṣyabhedopapatter iti, tannopayogi | parokṣapratyayasya vastugocaratvāsamarthatāt | parokṣatāśrayas tu kāraṇabheda indriyagocaragrahaṇaviraheṇaiva kṛtārthaḥ | tan na | śābde pratyaye svalakṣaṇaṃ parisphurati | kiṃ ca svalakṣaṇātmani vastuni vācye sarvātmanā pratipatteḥ vidhiniṣedhayor ayogaḥ | tasya hi sadbhāve 'stīti vyartham, nāstīty asamartham | asadbhāve tu nāstīti vyartham, astīty asamartham | asti cāstyādipadaprayogaḥ | tasmāt śābdapratibhāsasya bāhyārthabhāvābhāvasādhāraṇyaṃ na tadviṣayatāṃ kṣamate ||
<anchor xml:id="thakur75-61.15" /> yac ca Vācaspatinā jātimadvyaktivācyatāṃ svavācaiva prastutyāntaram eva na ca śabdārthasya jāter bhāvābhāvasādhāraṇyaṃ nopapadyate | sā hi svarūpato nityāpi deśakālaviprakīrṇānekavyaktyāśrayatayā bhāvābhāvasādhāraṇībhavanty astināstisambandhayogyā | vartamānavyaktisambandhitā hi jāter astitā | atītānāgatavyaktisambandhitā ca nāstiteti sandigdhavyatirekitvād anaikāntikaṃ bhāvābhāvasādhāraṇyam, anyathāsiddhaṃ veti vikalpitam | tad aprastutam | tāvatā tāvan na prakṛtakṣatiḥ | jātau bharaṃ nyasyatā svalakṣaṇavācyatvasya svayaṃ svīkārāt | kiṃ ca sarvatra padārthaya svalakṣaṇasvarūpeṇaivāstitvādikaṃ cintyate | jātes tu vartamānādivyaktisambadhī 'stitvādikam iti tu bālapratāraṇam | evaṃ jātimadvyaktivacane 'pi doṣaḥ | vyakteś cet pratītisiddhiḥ jātir adhikā pratīyatāṃ mā vā, na tu vyaktipratītidoṣānmuktiḥ |
<anchor xml:id="thakur75-61.25" /> etena yad ucyate Kaumārilaiḥ sabhāgatvād eva vastuno na sādhāraṇyadoṣaḥ | vṛkṣatvaṃ hy anirdhāritabhāvābhāvaṃ śabdād avagamyate | tayor anyatareṇa śabdāntarāvagatena sambadhyata iti | tad apy asaṅgatam | sāmānyasya nityasya pratipattāv anirdhāritabhāvābhāvatvāyogāt |
<anchor xml:id="thakur75-62.1" /> yac cedam - na ca pratyakṣasyeva śabdānām arthapratyāyanaprakāro yena taddṛṣṭa ivāstyādiśabdāpekṣā na syāt, vicitraśaktitvāt pramāṇānām iti | tad apy aindriyakaśābdapratibhāsayor ekasvarūpagrāhitve bhinnāvabhāsadūṣaṇena dūṣitam | vicitraśaktitvaṃ ca pramāṇānāṃ sākṣātkārādhyavasāyābhyām api caritārtham | tato yadi pratyakṣārthapratipādanaṃ śābdena tadvad evāvabhāsaḥ syāt | abhavaṃś ca na tadviṣayakhyāpanaṃ kṣamate ||
<anchor xml:id="thakur75-62.6" /> nanu vṛkṣaśabdena vṛkṣatvāṃśo codite sattvādyaṃśaniścayanārtham astyādipadaprayoga iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-62.8" /> niraṃśatvena pratyakṣasamadhigatasya svalakṣaṇasya ko 'vakāśaḥ padāntareṇa | dharmāntaravidhiniṣedhayoḥ pramāṇāntareṇa vā | pratyakṣe 'pi pramāṇāntarāpekṣā dṛṣṭeti cet | bhavatu tasyāniścayātmakatvād anabhyastasvarūpaviṣaye | vikalpas tu svayaṃ niścayātmako yatra grāhī tatra kim apareṇa | asti ca śabdaliṅgāntarāpekṣā | tato na vastusvarūpagrahaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-62.13" /> nanu bhinnā jātyādayo dharmāḥ parasparaṃ dharmiṇaś ceti jātilakṣaṇaikadharmadvāreṇa pratīte 'pi śākhini dharmāntaravattayā na pratītir iti kiṃ na bhinnābhidhānādhīno dharmāntarasya nīlacaloccais taratvāder avabodhaḥ | tad etad asaṅgatam | akhaṇḍātmanaḥ svalakṣaṇasya pratyakṣe 'pi pratibhāsāt | dṛśyasya dharmadharmibhedasya pratyakṣapratikṣitpatatvāt | anyathā sarvaṃ sarvatra syād ity atiprasaṅgaḥ | kālpanikabhedāśrayas tu dharmadharmivyavahāra iti prasādhitaṃ śāstre (PVin?)  |</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-62.19" /> bhavatu vā pāramārthiko 'pi dharmadharmibhedaḥ | tathāpy
anayoḥ samavāyāder dūṣitatvād upakāralakṣaṇaiva pratyāsattir eṣitavyā
| evaṃ ca yathendriyapratyāsattyā pratyakṣeṇa dharmipratipattau
sakalataddharmapratipattis tathā śabdaliṅgābhyām api
vācyavācakādisambandhapratibaddhābhyāṃ dharmipratipatau
niravaśeṣataddharmapratipattir bhavet | pratyāsattimātrasyāviśeṣāt
||</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-62.24" /> yac ca Vācaspatiḥ, na caikopādhinā sattvena viśiṣṭe tasmin gṛhīte upādhyantaraviṣiṣṭas tadgrahaḥ | svabhāvo hi dravyasyopādhibhir viśiṣyate | na tūpādhayo vā viśeṣyatvaṃ vā tasya svabhāva iti | tad api plavata eva | na hy abhedād upādhyantaragrahaṇam āsañjitam | bhedaṃ punas kṛtyaivopakārakagrahaṇe upakāryagrahaṇaprasañjanāt | na cāgnidhūmayoḥ kāryakāraṇabhāva iva svabhāvata eva dharmadharmiṇoḥ pratipattiniyamakalpanam ucitam | tayor api pramāṇāsiddhatvāt | pramāṇsiddhe ca svabhāvopavarṇanam iti nyāyaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-63.3" /> yac cātra Nyāyabhūṣaṇena sūryādigrahaṇe tadupakāryāśeṣavasturāśigrahaṇaprasañjanam uktam, tadabhiprāyānavagāhanaphalam | tathā hi tvanmate dharmadharmiṇor bhedaḥ, upakāralakṣaṇaiva ca pratyāsattis tadopakārakagrahaṇe samānadeśasyaiva dharmarūpasyaiva copakāryasya grahaṇam āsañjitam | tat kathaṃ sūryopakāryasya bhinnadeśasya dravyāntarasya vā dṛṣṭavyabhicārasya grahaṇaprasaṅgaḥ saṅgataḥ | tasmād ekadharmadvāreṇāpi vastusvarūpapratipattau sarvātmapratīteḥ kva śabdāntareṇa vidhiniṣedhāvakāśaḥ | asti ca | tasmān na svalakṣaṇsya śabdavikalpaliṅgapratibhāsitvam iti sthitam ||
<anchor xml:id="thakur75-63.10" /> nāpi sāmānyaṃ śābdapratyayapratibhāsi | saritaḥ pāre gāvaś carantīti gavādiśabdāt sāsnāśṛṅgalāṅgūlādayo 'kṣarākāraparikaritāḥ sajātīyabhedāparāmarśanāt sampiṇḍitaprāyāḥ pratibhāsante | na ca tad eva sāmānyam |

	varṇākṛtyakṣarākāraśūnyaṃ gotvaṃ hi kathyate | (PV III 147)

<anchor xml:id="thakur75-63.14" /> tad eva ca sāsnāśṛṅgādimātram akhilavyaktāv atyantavilakṣaṇam api svalakṣaṇenaikīkriyamāṇaṃ sāmānyam ity ucyate tādṛśasya bāhyasyāprāpter bhrāntir evāsau keśapratibhāsavat | tasmād vāsanāvaśād buddher eva tadātmanā vivarto 'yam astu | asad eva vā tadrūpaṃ khyātu | vyaktaya eva vā svajātīyabhedatiraskāreṇānyathā bhāsantām anubhavavyavadhānāt smṛtipramoṣo vābhidhīyatām | sarvathā nirviṣayaḥ khalv ayaṃ sāmānyapratyayaḥ | kva sāmānyavārtā |
<anchor xml:id="thakur75-63.21" /> yat punaḥ sāmānyābhāve sāmānyapratyayasyākasmikatvam uktaṃ tad ayuktam | yataḥ pūrvapiṇḍadarśanasmaraṇasahakāriṇātiricyamānaviśeṣapratyayajanikā sāmagrī nirviṣayaṃ sāmānyavikalpam utpādayati | tad evaṃ na śābde pratyaye jātiḥ pratibhāti | nāpi pratyakṣe | na cānumānato 'pi siddhiḥ | adṛśyatve pratibaddhaliṅgād adarśanāt | nāpīndriyavad asyāḥ siddhiḥ jñānakāryataḥ kādācitkasyaiva nimittāntarasya siddheḥ | yadā piṇḍāntare antarāle vā gobuddher abhāvaṃ darśayet tadā śāvaleyādisakalagopiṇḍānām evābhāvād abhāvo gobuddher upapadyamānaḥ katham arthāntaram ākṣipet | atha gotvād eva gopiṇḍaḥ | anyathā turago 'pi gopiṇḍaḥ syāt | yady evaṃ gopiṇḍād eva gotvam anyathā turagatvam api gotvaṃ syāt | tasmāt kāraṇaparamparāta eva gopiṇḍo gotvaṃ tu bhavatu mā vā | nanu sāmānyapratyayajananasāmarthyaṃ yady ekasmāt piṇḍād abhinnaṃ tadā vijātīyavyāvṛttaṃ piṇḍāntaram asamartham | atha bhinnam, tadā tad eva sāmānyam, nāmni paraṃ vivāda iti cet | abhinnaiva sā śaktiḥ prativastu | yathā tv ekaḥ śaktasvabhāvo bhāvas tathānyo 'pi bhavan kīdṛśaṃ doṣam āvahati | yathā bhavatāṃ jātir ekāpi samānadhvaniprasavahetuḥ, anyāpi svarūpeṇaiva jātyantaranirapekṣā, tathāsmākaṃ vyaktir api jātinirapekṣā svarūpeṇaiva bhinnā hetuḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-64.7" /> yat tu Trilocanaḥ: aśvatvagotvādīnāṃ sāmānyaviśeṣāṇāṃ svāśraye samavāyaḥ sāmānyaṃ sāmānyam ity abhidhānapratyayor nimittam iti | yady evaṃ vyaktiṣv apy ayam eva tathābhidhānapratyayahetus tu, kiṃ sāmānyasvīkārapramādena | na ca samavāyaḥ sambhavī |

	iheti buddheḥ samavāyasiddhir iheti dhīś ca dvayadarśanena |
	na ca kvacit tadviṣaye tv apekṣā svakalpanāmātramato 'bhyupāyaḥ ||

<anchor xml:id="thakur75-64.15" /> etena seyaṃ pratyayānuvṛttir anuvṛttavastvanuyāyinī katham atyantabhedinīṣu vyaktiṣu vyāvṛttaviṣayapratyayabhāvānupātinīṣu bhavitum arhatīty ūhāpravartanam asya pratyākhyātam | jātiṣv eva parasparavyāvṛttatayā vyaktīyamānāsv anuvṛttapratyayena vyabhicārāt |
<anchor xml:id="thakur75-64.19" /> yat punar anena viparyaye bādhakam uktam, abhidhānapratyayānuvṛttiḥ kutaścin nivṛttya kvacid eva bhavantī nimittavatī, na cānyannimittam ityādi | tan na samyak | anuvṛttam anyatreṇāpy abhidhānapratyayānuvṛtter atadrūpaparāvṛttasvarūpaviśeṣād avaśyaṃ svīkārasya sādhitatvāt | tasmāt

	tulye bhede yayā jātiḥ pratyāsattyā prasarpati |
	kvacin nānyatra saivāstu śabdajñānanibandhanam || (PV I 162)

<anchor xml:id="thakur75-64.24" /> yat punar atra Nyāyabhūṣaṇoktam: na hy evaṃ bhavati, yayā pratyāsattyā daṇḍasūtrādikaṃ prasarpati kvacin nānyatra saiva pratyāsattiḥ puruṣasphaṭikādiṣu daṇḍisūtritvādivyavahāranibandhanam astu, kiṃ daṇḍasūtrādineti | tad asaṅgatam | daṇḍasūtrayor hi puruṣasphaṭikapratyāsannyoḥ dṛṣṭayoḥ daṇḍisūtritvapratyayahetutvaṃ nāpalapyate | sāmānyaṃ tu svapne 'pi na dṛṣṭam | tad yadīdaṃ parikalpanīyaṃ tadā varaṃ pratyāsattir eva sāmānyapratyayahetuḥ parikalpyatām, kiṃ gurvyā parikalpanayety abhiprāyāparijñānāt |
<anchor xml:id="thakur75-65.1" /> bathedaṃ jātiprasādhakam anumānam abhidhīyate | yad viśiṣṭajñānaṃ tadviśeṣaṇagrahaṇanāntarīyakam | yathā daṇḍijñānam | viśiṣṭajñānaṃ cedaṃ gaurayam ity arthataḥ kāryahetuḥ | viśeṣaṇānubhavakāryaṃ hi dṛṣṭānte viśiṣṭabuddhiḥ siddheti | atrānuyogaḥ | viśiṣṭabuddher bhinnaviśeṣaṇagrahaṇanāntarīyakatvaṃ vā sādhyaṃ viśeṣaṇamātrānubhavanāntarīyakatvaṃ vā |
<anchor xml:id="thakur75-65.6" /> prathamapakṣe pakṣasya pratyakṣabādhā sādhanāvadhānam anavakāśayati, vastugrāhiṇaḥ pratyakṣasyobhayapratibhāsābhāvāt | viśiṣṭabuddhitvaṃ ca sāmānyahetur anaikāntikaḥ, bhinnaviśeṣaṇagrahaṇam antareṇāpi darśanāt | yathā svarūpavān ghaṭaḥ, gotvaṃ sāmānyam iti vā |
<anchor xml:id="thakur75-65.11" /> dvitīyapakṣe tu siddhasādhanam | svarūpavān ghaṭa ityādivat gotvajātimān piṇḍa iti parikalpitaṃ bhedam upādāya viśeṣaṇaviśeṣyabhāvasyeṣṭatvād agovyāvṛttānubhavabhāvitvād gaurayam iti vyavahārasya | tad evaṃ na sāmānyasiddhiḥ | bādhakaṃ ca sāmānyaguṇakarmādyupādhicakrasya kevalavyaktigrāhakaṃ paṭupratyakṣaṃ dṛśyānulambho vā prasiddhaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-65.16" /> tad evaṃ vidhir eva śabdārthaḥ | sa ca bāhyo 'rtho buddhyākāraś ca vivakṣitaḥ | tatra na buddhyākārasya tattvataḥ saṃvṛtyā vā vidhiniṣedhau, svasaṃvedanapratyakṣagamyatvāt | anadhyavasāyāc ca | nāpi tattvato bāhyasyāpi vidhiniṣedhau, tasya śābde pratyaye 'pratibhāsanāt | ata eva sarvadharmāṇāṃ tattvato 'nabhilāpyatvaṃ pratibhāsādhyavasāyābhāvāt | tasmād bāhyasyaiva sāṃvṛttau vidhiniṣedhau | anyathā saṃvyavahārahāniprasaṅgāt | tad evaṃ 

	nākārasya na bāhyasya tattvato vidhisādhanam |
	bahir eva hi saṃvṛtyā samvṛtyāpi tu nākṛteḥ ||

<anchor xml:id="thakur75-65.24" /> etena yad Dharmottaraḥ āropitasya bāhyatvasya vidhiniṣedhāv ity alaukikam anāgamamatārkikīyaṃ kathayati, tad apy apahastitam |
<anchor xml:id="thakur75-65.26" /> nanv adhyavasāye yady adhyavaseyaṃ vastu na sphurati tadā tad adhyavasitam iti ko 'rthaḥ | apratibhāse 'pi pravṛttiviṣayīkṛtam iti yo 'rthaḥ | apratibhāsāviśeṣe viṣayāntaraparihāreṇa kathaṃ niyataviṣayā pravṛttir iti cet | ucyate | yady api viśvam agṛhītaṃ tathāpi vikalpasya niyatasāmagrīprasūtatvena niyatākāratayā, niyataśaktitvāt niyataiva jalādau pravṛttiḥ | dhūmasya parokṣāgnijñānajananavat | 
<anchor xml:id="thakur75-66.1" /> niyataviṣayā hi bhāvāḥ pramāṇapariniṣṭhitasvabhāvā na śaktisāṃkaryaparyanuyogabhājaḥ | tasmāt tadadhyavasāyitvam ākāraviśeṣayogāt tatpravṛttijanakatvam | na ca sādṛśyād āropeṇa pravṛttiṃ brūmaḥ, yenākāre bāhyasya bāhye vākārasyāropadvāreṇa dūṣaṇāvakāśaḥ | kiṃ tarhi svavāsanāvipākavaśād upajāyamānaiva buddhir apaśyanty api bāhyaṃ bāhye pravṛttim ātanotīti viplutaiva | tad evam anyābhāvaviśiṣṭo vijātivyāvṛtto 'rtho vidhiḥ | sa eva cāpohaśabdavācyaḥ śabdānām arthaḥ pravṛttinivṛttiviṣayaś ceti sthitam |
<anchor xml:id="thakur75-66.8" /> atra prayogaḥ | yad vācakaṃ tat sarvam adhyavasitātadrūpaparāvṛttavastumātragocaram | yatheha kūpe jalam iti vacanam | vācakaṃ cedaṃ gavādiśabdarūpam iti svabhāvahetuḥ | nāyam asiddhaḥ | pūrvoktena nyāyena pāramārthikavācyavācakabhāvasyābhāve 'pi adhyavasāyakṛtasyaiva sarvavyavahāribhir avaśyaṃ svīkarttavyatvāt |anyathā sarvavyavahārocchedaprasaṅgāt | nāpi viruddhaḥ | sapakṣe bhāvāt | na cānaikāntikaḥ | tathā hi śabdānām adhyavasitavijātivyāvṛttavastumātraviṣayatvam anicchadbhiḥ paraiḥ paramārthato

	 vācyaṃ svalakṣaṇam upādhir upādhiyogaḥ sopādhir astu yadi vā kṛtir astu buddhaḥ |

gatyantarābhāvāt | aviṣayatve ca vācakatvāyogāt | tatra 

	ādyantayor na samayaḥ phalaśaktihāner madhye 'py upādhivirahāt tritayena yuktaḥ ||

<anchor xml:id="thakur75-66.19" /> tad evaṃ vācyāntarasyābhāvāt viṣayavattvalakṣaṇasya vyāpakasya nivṛttau vipakṣato nivarttamānaṃ vācakatvam adhyavasitabāhyaviṣayatvena vyāpyata iti vyāptisiddhiḥ |

	mahāpaṇḍitaratnakīrtipādaviracitam apohaprakaraṇaṃ samāptam ||


</p>
</div>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ_Anvayātmikā" /><head>Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ  Anvayātmikā</head>
<p><anchor xml:id="thakur75-67.3" /> namas tārāyai  ||</p>

<lg>
  <l>ākṣiptavyatirekā yā vyāptir anvayarūpiṇī |</l>
  <l>sādharmyavati dṛṣṭānte sattvahetor ihocyate ||</l>
</lg>


<p><anchor xml:id="thakur75-67.6" /> yat sat tat kṣaṇikam, yathā ghaṭaḥ, santaś cāmī vivādāspadībhūtāḥ padārthā iti |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-67.8" /> hetoḥ parokṣārtha pratipādakatvaṃ hetvābhāsatvaśaṅkānirākaraṇam antareṇa na śakyate pratipādayitum | hetvābhāsāś ca asiddhaviruddhānaikāntikabhedena  trividhāḥ |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-67.10" /> tatra na tāvad ayam asiddho hetuḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-67.11" /> yadi nāma darśane darśane nānāprakāraṃ sattvalakṣaṇam uktam āste, arthakriyākāritvaṃ, sattāsamavāyaḥ, svarūpasattvam, utpādavyayadhrauvyayogitvaṃ, pramāṇaviṣayatvaṃ, sad upalambhaka pramāṇagocaratvaṃ, vyapadeśaviṣayatvam ityādi, tathāpi kim anenāprastutenedānīm eva niṣṭaṅkitena | yad eva hi pramāṇato nirūpyamāṇaṃ padārthānāṃ sattvam upapannaṃ bhaviṣyati tad eva vayam api svīkariṣyāmaḥ | </p>



<p><anchor xml:id="thakur75-67.15" /> kevalaṃ tad etad arthakriyākāritvaṃ sarvajanaprasiddham āste</p>


<p>tat khalv atra sattvaśabdenābhisandhāya sādhanatvenopāttam | tac ca</p>


<p>yathāyogaṃ pratyakṣānumānapramāṇaprasiddhasadbhāveṣu bhāveṣu</p>


<p>pakṣīkṛteṣu pratyakṣādinā pramāṇena pratītam iti na</p>


<p>svarūpeṇāśrayadvāreṇa vāsiddhi sambhāvanāpi ||</p>



<p><anchor xml:id="thakur75-67.20" /> nāpi viruddhatā, sapakṣīkṛte ghaṭe sadbhāvāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-67.20b" /> nanu katham asya sapakṣatvam, pakṣavad atrāpi kṣaṇabhaṅgāsiddheḥ | na hy asya pratyakṣataḥ kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ, tathātvenāniścayāt | nāpi sattvānumānataḥ, punarnidarśanāntarāpekṣāyām anavasthā prasaṅgāt | na cānyad anumānam asti | sambhave vā tenaiva pakṣe 'pi kṣaṇabhaṅgasiddher alaṃ sattvānumāneneti cet |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-67.24" /> ucyate | anumānāntaram eva prasaṅgaprasaṅgaviparyayātmakaṃ ghaṭe  kṣaṇabhaṅgaprasādhakaṃ pramāṇāntaram asti | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-67.25" /> tathā hi  ghaṭo vartamānakṣaṇe tāvad ekām arthakriyāṃ karoti | atītānāgatakṣaṇayor api kiṃ tām evārthakriyāṃ kuryāt, anyāṃ vā, na vā kām api kriyām iti trayaḥ pakṣāḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.3" /> nātra prathamaḥ pakṣo  yuktaḥ, kṛtasya karaṇāyogāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.4" /> atha dvitīyo 'bhyupagamyate, tad idam atra vicāryatām | yadā ghaṭo vartamānakṣaṇabhāvi kāryaṃ karoti tadā kim atītānāgatakṣaṇabhāviny api kārye śakto 'śakto vā  |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.6" /> yadi śaktas tadā vartamānakṣaṇabhāvikāryavad atītānāgatakṣaṇabhāvy api kāryaṃ tadaiva  kuryāt | tatrāpi śaktatvāt | śaktasya ca  kṣepāyogāt, anyathā varttamānakṣaṇabhāvino 'pi kāryasyākaraṇaprasaṅgāt pūrvāparakālayor api śaktatvenāviśeṣāt | samarthasya ca sahakāryapekṣāyā ayogāt | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.9" /> athāśaktaḥ, tadaikatra kārye śaktāśaktatvaviruddhadharmādhyāsāt kṣaṇavidhvaṅso ghaṭasya durvāraprasaraḥ syāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.11" /> nāpi tṛtīyaḥ pakṣaḥ saṅgacchate , śaktasvabhāvānuvṛtter eva | yadā hi śaktasya padārthasya  vilambo 'py asahyas tadā dūrotsāritam  akaraṇam | anyathā vārtamānikasyāpi kāryasyākaraṇaṃ syād ity uktam | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.14" /> tasmād yad yadā yajjananavyavahārapātraṃ tat tadā tat kuryāt | akurvac ca na jananavyavahārabhājanam | tad evam ekatra kārye samarthetarasvabhāvatayā pratikṣaṇaṃ bhedād ghaṭasya sapakṣatvam akṣatam |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.17" /> atra prayogaḥ | yad yadā yajjananavyavahārayogyaṃ tat tadā taj janayaty eva | yathā 'ntyā kāraṇasāmagrī svakāryam | atītānāgatakṣaṇabhāvikāryajananavyavahārayogyaś cāyaṃ ghaṭo vartamānakṣaṇabhāvikāryakaraṇakāle sakalakriyātikramakāle 'pīti svabhāvahetuprasaṅgaḥ |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.20" /> asya ca dvitīyādikṣaṇabhāvikāryakaraṇavyavahāragocaratvasya prasaṅgasādhanasya vārtamānikakāryakaraṇakāle  sakalakriyātikramakāle ca ghaṭe dharmiṇi parābhyupagamamātrataḥ siddhatvād asiddhis tāvad asambhavinī |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.24" /> nāpi viruddhatā, sapakṣe 'ntya kāraṇasāmagryāṃ sadbhāvasambhavāt|  </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.25" /> nanv ayaṃ sādhāraṇānaikāntiko hetuḥ | sākṣādajanake 'pi kuśūlādyavasthitabījādau vipakṣe samarthavyavahāragocaratvasya sādhanasya darśanād iti cet | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-68.26" /> na | dvividho hi samarthavyavahāraḥ pāramārthika aupacārikaś ca | tatra yat pāramārthikaṃ jananaprayuktaṃ jananavyavahāragocaratvaṃ tad iha sādhanatvenopāttam | tasya ca kuśūlādyavasthitabījādau kāraṇakāraṇatvād aupacārikajananavyavahāraviṣayabhūte sambhavābhāvāt kutaḥ sādhāraṇānaikāntikatā | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.1" /> na cāsya sandigdhavyatirekitā, viparyaye bādhakapramāṇasadbhāvat | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.1a" /> tathā hīdaṃ jananavyavahāragocaratvaṃ niyataviṣayatvena vyāptam iti sarvajanānubhavaprasiddham  | na cedaṃ nirnimittam, deśakālasvabhāvaniyamābhāvaprasaṅgāt  | na ca jananād anyan nimittam upalabhyate, tadanvayavyatirekānuvidhānadarśanāt | yadi ca jananam antareṇāpi jananavyavahāragocaratvaṃ syāt tadā sarvasya sarvatra jananavyavahāra ity aniyamaḥ syāt | niyataś cāyaṃ pratītaḥ | tato jananābhāve vipakṣe niyataviṣayatvasya vyāpakasya nivṛttau nivartamānaṃ jananavyavahāragocaratvaṃ janana eva viśrāmyatīti vyāptisiddher anavadyo hetuḥ |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.8" /> na caiṣa ghaṭo varttamānakāryakaraṇakṣaṇe sakalakriyātikramakāle  cātītānāgatakṣaṇabhāvikāryaṃ janayati | tato na jananavyavahārayogyaḥ, sarvaḥ prasaṅgaḥ prasaṅgaviparyayaniṣṭha iti nyāyāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.11" /> atrāpi prayogaḥ | yad yadā yan na karoti na  tat tadā tatra samarthavyavahārayogyam | yathā śālyaṅkuram akurvan kodravaḥ śālyaṅkure | na karoti caiṣa ghaṭo vartamānakṣaṇabhāvikāryakaraṇakāle sakalakriyātikramakāle cātītānāgatakṣaṇabhāvikāryam iti vyāpakānupalabdhir bhinatti samarthakṣaṇād asamarthakṣaṇam |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.15" /> atrāpy asiddhir nāsti, vartamānakṣaṇabhāvikāryakaraṇakāle sakalakriyātikramakāle cātītānāgatakṣaṇabhāvikāryakaraṇasyāyogāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.17" /> nāpi virodhaḥ, sapakṣe bhāvāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.18" /> na cānaikāntikatā, pūrvoktena nyāyena samarthavyavahāragocaratvajanakatvayor vidhibhūtayoḥ sarvopasaṃhāravatyā vyāpteḥ prasādhanāt ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.20" /> yat punar atroktam yad yadā yan na karoti na tat tadā tatra samartham ity atra kaḥ karotyarthaḥ | kiṃ kāraṇatvam | uta  kāryotpādānuguṇasahakārisākalyam | ahosvit kāryāvyabhicāraḥ | kāryasambandho veti | tatra kāraṇatvam eva karotyarthaḥ | tataḥ pakṣāntarabhāvino doṣā anabhyupagamapratihatāḥ |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.24" /> na cātra pakṣe kāraṇatvasāmarthyayoḥ paryāyatvena vyāpakānupalambhasya sādhyāviśiṣṭatvam abhidhātum ucitam, samarthavyavahāragocaratvābhāvasya sādhyatvāt  | kāraṇatvasamarthavyavahāragocaratvayoś ca vṛkṣaśiṃśapayor iva vyāvṛttibhedo 'stīty anavasara evaivaṃvidhasya kṣudrapralāpasya |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-69.28" /> tad evaṃ prasaṅgaprasaṅgaviparyayahetudvayabalato ghaṭe dṛṣṭānte kṣaṇabhaṅgaḥ siddhaḥ | tat kathaṃ sattvād anyad  anumānam dṛṣṭānte kṣaṇabhaṅgasādhakaṃ  nāstīty ucyate | na caivaṃ sattvahetor vaiyarthyam, dṛṣṭāntamātra eva prasaṅgaprasaṅgaviparyayābhyāṃ kṣaṇabhaṅgaprasādhanāt ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.1" /> nanv ābhyām eva pakṣe 'pi kṣaṇabhaṅgasiddhir astv iti cet | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.1a" /> astu, ko doṣaḥ | yo hi pratipattā prativastu yad yadā yajjananavyavahārayojyaṃ tat tadā taj janayatītyādikam upanyasitum analasas tasya tata eva kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ | yas tu prativastu tannyāyopanyāsaprayāsabhīruḥ sa khalv  ekatra dharmiṇi yad yadā yajjananavyavahārayogyaṃ tat tadā taj janayatītyādinyāyena sattvamātram asthairyavyāptam avadhārya sattvād evānyatra kṣaṇikatvam avagacchayatīi, katham apramatto vaiyarthyam asyācakṣīta |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.6" /> tad evam ekakāryakāriṇo  ghaṭasya dvitīyādikṣaṇabhāvikāryāpekṣayā samarthetarasvabhāvaviruddhadharmādhyāsād bheda eveti kṣaṇabhaṅgitayā  sapakṣatām āvahati ghaṭe sattvahetur upalabhyamāno na viruddhaḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.9" /> na cāyam anaikāntikaḥ, atraiva sādharmyavati dṛṣṭānte sarvopasaṃhāravatyā vyāpteḥ prasādhanāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.10" /> nanu viparyayabādhakapramāṇabalād vyāptisiddhiḥ | tasya copanyāsavārtāpi nāsti | tat kathaṃ vyāptiḥ prasādhiteti cet | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.11" /> tad etat taralabuddhivilasitam  | tathā hi uktam etad vartamānakṣaṇabhāvikāryakaraṇakāle 'tītānāgatakṣaṇabhāvikārye 'pi ghaṭasya śaktisambhave tadānīm eva tatkaraṇam , akaraṇe ca śaktāśaktasvabhāvatayā pratikṣaṇaṃ bheda iti kṣaṇikatvena vyāptaiva sā arthakriyāśaktiḥ || </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.15" /> nanv evam anvayamātram astu | vipakṣāt punar ekāntena vyāvṛttir iti kuto labhyata  iti cet | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.16" /> vyāptisiddher eva |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.16a" /> vyatirekasandehe vyāptisiddhir eva katham iti cet | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.17" /> na | dvividhā hi vyāptisiddhiḥ | anvayarūpā ca kartṛdharmaḥ sādhanadharmavati dharmiṇi sādhyadharmasyāvaśyambhāvo yaḥ, vyatirekarūpā ca karmadharmaḥ sādhyābhāve sādhanasyāvaśyamabhāvo  yaḥ | enayoś caikatarapratītir niyamena  dvītyapratītim ākṣipati, anyathaikasyā evāsiddheḥ  |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.20" /> tasmād yathā viparyaye bādhakapramāṇabalāt niyamavati vyatireke siddhe 'nvayaviṣayaḥ saṃśayaḥ pūrvaṃ sthito 'pi paścāt parigalati tato 'nvayaprasādhārthaṃ na pṛthak sādhanam ucyate tathā prasaṅgatadviparyayahetudvayabalato niyamavaty anvaye siddhe vyatirekaviṣaye  pūrvaṃ sthito 'pi sandehaḥ paścāt parigalaty eva | na ca vyatirekaprasādhakam  anyat pramāṇaṃ vaktavyam | tataś ca sādhyābhāve sādhanasyaikāntiko vyatirekaḥ, sādhane sati</p>


<p>sādhyasyāvaśyam anvayo veti na kaścid arthabhedaḥ |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-70.26" /> tad evaṃ viparyayabādhakapramāṇam antareṇāpi prasaṅgaprasaṅgaviparyayahetudvayabalād anvayarūpavyāptisiddhau sattvahetor anaikāntikatvasyābhāvād  ataḥ sādhanāt kṣaṇabhaṅgasiddhir anavadyeti ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.1" /> nanu ca sādhanam idam asiddham | na hi kāraṇabuddhyā kāryaṃ gṛhyate, tasya bhāvitvāt | na ca kāryabuddhyā kāraṇam, tasyātītatvāt | na ca vartamānagrāhiṇā jñānenātītānāgatayor grahaṇaṃ atiprasaṅgāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.3" /> na ca pūrvāparayoḥ kālayor ekaḥ pratisandhātā asti, kṣaṇabhaṅgabhaṅgaprasaṅgāt | kāraṇābhāve tu kāryābhāvapratītiḥ svasaṃvedanavādino  manorathasyāpy aviṣayaḥ |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.5" /> nanu  ca pūrvottarakālayoḥ saṃvittī, tābhyāṃ vāsanā, tayā ca hetuphalāvasāyī  vikalpa iti cet tad ayuktam  | sa hi vikalpo gṛhītānusandhāyako  'tadrūpasamāropako vā |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.7" /> na prathamaḥ pakṣaḥ | ekasya pratisandhātur abhāve pūrvāparagrahaṇayor ayogāt, vikalpavāsanāyā evābhāvāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.9" /> nāpi dvitīyaḥ | marīcikāyām api jalavijñānasya  prāmāṇyaprasaṅgāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.9a" /> tad evam anvayavatirekyor apratipatter  arthakriyālakṣaṇaṃ sattvam asiddham  iti || </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.11" /> kiṃ ca prakārāntarād apīdaṃ sādhanam asiddham | tathā hi bījādīnāṃ sāmarthyaṃ bījādijñānāt tatkāryād  aṅkurāder vā niścetavyam | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.12" /> kāryatvaṃ ca vastutvasiddhau sidhyati | vastutvaṃ ca kāryāntarāt | kāryāntarasyāpi kāryatvaṃ vastutvasiddhau | tadvastutvaṃ ca tadaparakāryāntarād ity anavasthā |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.15" /> athānavasthābhayāt paryante  kāryāntaraṃ nāpekṣate tadā tenaiva pūrveṣām  asattvaprasaṅgān naikasyāpy arthakriyāsāmarthyaṃ  sidhyati |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.17" /> nanu kāryatvasattvayor bhinnavyāvṛttikatvāt sattāsiddhāv api kāryatvasiddhau kā kṣatir iti cet | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.18" /> tad asaṅgatam | saty api kāryatvasattvayor vyāvṛttibhede sattāsiddhau  kutaḥ kāryatvasiddhiḥ | kāryatvaṃ hy  abhūtvābhāvitvaṃ  | bhavanaṃ ca sattā  | sattā ca saugatānāṃ sāmarthyam eva | tataś ca sāmarthyasandehe bhavatīty eva vaktum aśakyam | katham abhūtvābhāvitvaṃ kāryatvaṃ setsyati  | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.21" /> apekṣitaparavyāpāratvaṃ kāryatvam ity api nāsato dharmaḥ | sattvaṃ ca sāmarthyam | tac ca sandigdham iti kutaḥ kāryatvasiddhiḥ  | tadasiddhau pūrvasya sāmarthyaṃ na sidhyatīti sandigdhāsiddho hetuḥ || </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.24" /> tathā viruddho 'py ayam | tathā hi kṣaṇikatve sati na tāvad ajātasyānanvayaniruddhasya vā kāryārambhakatvaṃ sambhavati | na ca niṣpannasya tāvān kṣaṇo 'sti yam upādāya kasmaicit  kāryāya vyāpāryeta | ataḥ kṣaṇikapakṣa evārthakriyānupapatter viruddhatā | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.27" /> athavā vikalpena yad upanīyate tat sarvam avastu | tataś ca vastvātmake kṣaṇikatve sādhye 'vastūpasthāpayann anumānavikalpo viruddhaḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-71.28" /> yadvā sarvasyaiva hetoḥ kṣaṇikatve sādhye viruddhatvaṃ | deśakālāntarānanugame sādhyasādhanabhāvābhāvāt | anugame ca nānākālam ekam akṣaṇikaṃ kṣaṇikatvena virudhyata iti ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-72.1" /> anaikāntiko 'py ayam, sattvasthairyayor virodhābhāvād  iti |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-72.2" /> atrocyate | yat tāvad uktaṃ sāmarthyaṃ na pratīyata iti, tat kiṃ sarvathaiva na pratīyate kṣaṇabhaṅgapakṣe vā |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-72.4" /> prathamapakṣe sakalakārakajñāpakahetucakrocchedān mukhaspandanamātrasyāpy akaraṇaprasaṅgaḥ | anyathā yenaiva vacanena sāmarthyaṃ nāstīti pratipādyate tasyaiva tatpratipādanasāmarthyam avyāhatam āyātam | tasmāt paramapuruṣārthasamīhayā vastutattvanirūpaṇapravṛttasya śaktisvīkārapūrvakaiva  pravṛttiḥ | tadasvīkāre tu na kaścit kvacit pravarteteti nirīhaṃ jagaj jāyeta  |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-72.9" /> atha dvitīyaḥ pakṣaḥ, tadāsti tāvat sāmarthyapratītiḥ | sā ca kṣaṇikatve yadi nopapadyate tadā viruddhaṃ vaktum ucitam | asiddham iti tu nyāyabhūṣaṇīyaḥ prāyo  vilāpaḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-72.11" /> na ca saty api kṣaṇikatve sāmarthyapratītivyāghātaḥ | tathā hi kāraṇagrāhijñānopādeyabhūtena  kāryagrāhiṇā jñānena tadarpitasaṃskāragarbheṇa asya bhāve asya bhāva ity anvayaniścayo janyate | tathā kāraṇāpekṣayā bhūtalakaivalyagrāhijñānopādeyabhūtena kāryāpekṣayā bhūtalakaivalyagrāhiṇā jñānena tadarpitasaṃskāragarbheṇa asyābhāve asyābhāva iti vyatirekaniścayo janyate | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-72.15" /> yad āhur guravaḥ </p>


<p>ekāvasāyasamanantarajātam anyavijñānam anvayavimarśam upādadhāti |</p>


<p>evaṃ tadekavirahānubhavodbhavānyavyāvṛttidhīḥ  prathayati vyatirekabuddhim ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-72.20" /> evaṃ sati gṛhītānusandhāyaka evāyaṃ vikalpaḥ | upādānopādeyabhūtakramipratyakṣadvayagṛhītānusandhānāt | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-72.21" /> yad āhālaṅkāraḥ </p>



<p>	yadi nāmaikam adhyakṣaṃ na pūrvāparavittimat |</p>


<p>	adhyakṣadvayasadbhāve prākparāvedanaṃ katham || iti || (PVA)</p>



<p><anchor xml:id="thakur75-72.24" /> nāpi dvitīyo 'siddhaprabhedaḥ |
sāmarthyaṃ hi sattvam iti saugatānāṃ sthitir eṣā | na
caitatprasādhanārtham asmākam idānīm eva prārambhaḥ | kiṃ tu yatra
pramāṇapratīte bījādau vastubhūte dharmiṇi pramāṇapratītaṃ sāmarthyaṃ
tatra kṣaṇabhaṅgaprasādhanāya | <anchor xml:id="thakur75-72.26" />
tataś cāṅkurādīnāṃ kāryādarśanād āhatya sāmarthyasandehe 'pi
paṭupratyakṣaprasiddham sanmātratvam avadhāryam eva | anyathā na
kvacid api vastumātrasyāpi pratipattiḥ syāt | <anchor
xml:id="thakur75-72.29" /> tasmāc chāstrīyasattvalakṣaṇasandehe 'pi
paṭupratyakṣabalāvalambitavastubhāve 'ṅkurādau kāryatvam
upalabhyamānaṃ bījādeḥ sāmarthyam upasthāpayatīti nāsiddhidoṣāvakāśaḥ
||</p> 

<p><anchor xml:id="thakur75-73.3" /> nāpi kṣaṇikatve sāmarthyakṣatiḥ,
yato viruddhatā syāt, kṣaṇikatvaniyataprāgbhāvitvalakṣaṇakāraṇatvayor
virodhābhāvāt, kṣaṇamātrasthāyiny api sāmarthyasambhavād iti nādimo
virodhaḥ | <anchor xml:id="thakur75-73.5" /> nāpi dvitīyo
virodhaprabhedaḥ | avastuno vastuno vā svākārasya grāhyatve 'pi
adhyavaseyavastvapekṣayaiva sarvatra prāmāṇyapratipādanāt
vastusvabhāvasyaiva kṣaṇikatvasya siddhir iti kva virodhaḥ |</p>

<p> <anchor xml:id="thakur75-73.8" /> yac ca gṛhyate yac
cādhyavasīyate te dve 'py anyanivṛttī na vastunī svalakṣaṇāvagāhitve
'bhilāpasaṃsargānupapatter iti cet |<note xml:id="RNA-n-0">Cf. <ptr
target="#note-2objects-neither-real" />.</note> <anchor
xml:id="thakur75-73.9" /> na | adhyavasāyasvarūpāparijñānāt | agṛhīte
'pi vastuni <choice><corr source="Patil 2003, p. 247,
fn. 17">mānasādi</corr><sic>mānasyādi</sic></choice>pravṛttikārakatvaṃ
vikalpasyādhyavasāyitvam | apratibhāse 'pi pravṛttiviṣayīkṛtatvam
adhyavaseyatvam | etac cādhyavaseyatvaṃ svalakṣaṇasyaiva yujyate,
nānyasya, arthakriyārthitvād arthipravṛtteḥ | <anchor
xml:id="thakur75-73.12" /> evaṃ cādhyavasāye svalakṣaṇasyāsphuraṇam
eva | na ca tasyāsphuraṇe 'pi sarvatrāviśeṣeṇa
pravṛttyākṣepaprasaṅgaḥ, pratiniyatasāmagrīprasūtāt pratiniyata
svākārāt pratiniyataśaktiyogāt, pratiniyata evātadrūpaparāvṛtte
'pratīte 'pi pravṛttisāmarthyadarśanāt | yathā sarvasyāsattve 'pi
bījād aṅkurasyaivotpattiḥ, dṛṣṭasya niyatahetuphalabhāvasya
pratikṣeptum aśakyatvāt | paraṃ bāhyenārthena sati pratibandhe
prāmāṇyam | anyathā tv aprāmāṇyam iti viśeṣaḥ ||</p>

<p> <anchor xml:id="thakur75-73.18" /> tathā tṛtīyo 'pi pakṣaḥ
prayāsaphalaḥ | nānākālasyaikasya vastuno vastuto 'sambhave 'pi
sarvadeśakālavartinor atadrūpaparāvṛttayor eva sādhyasādhanayoḥ
pratyakṣeṇa vyāptigrahaṇāt | <anchor xml:id="thakur75-73.20" />
dvividho hi pratyakṣasya viṣayaḥ, grāhyo 'dhyavaseyaś ca |
sakalātadrūpa parāvṛttavastumātraṃ sākṣād asphuraṇāt pratyakṣasya
grāhyo viṣayo mā bhūt | tadekadeśagrahaṇe tu tanmātrayor
vyāptiniścāyakavikalpajananād adhyavaseyo viṣayo bhavaty eva |
kṣaṇagrahaṇe santānaniścayavat, rūpamātragrahaṇe
rūparasagandhasparśātmaka ghaṭaniścayavac ca | anyathā
sarvānumānocchedaprasaṅgāt ||</p>

<p> <anchor xml:id="thakur75-73.25" /> tathā
hi vyāptigrahaḥ</p>


<p>sāmānyayoḥ, viśeṣayoḥ, sāmānyaviśiṣṭaviśeṣayoḥ viśeṣa</p>


<p>viśiṣṭasāmānyayor veti vikalpāḥ | <anchor xml:id="thakur75-73.27" /> nādyo vikalpaḥ, sāmānyasya</p>


<p>bādhyatvāt | abādhyatve 'py adṛśyatvāt | dṛśyatve 'pi</p>


<p>puruṣārthānupayogitayā tasyānumeyatvāyogāt | nāpy anumitāt sāmānyād</p>


<p>viśeṣānumānam | sāmānyasarvaviśeṣayor vakṣyamāṇa nyāyena</p>


<p>pratibandhapratipatter ayogāt | <anchor xml:id="thakur75-74.1" /> nāpi dvitīyaḥ |</p>


<p>viśeṣasyānanugāmitvāt | <anchor xml:id="thakur75-74.2" /> antime tu vikalpadvaye sāmānyādhāratayā</p>


<p>dṛṣṭa eva viśeṣaḥ sāmānyasya viśeṣyo viśeṣaṇaṃ vā kartavyaḥ | adṛṣṭa</p>


<p>eva vā deśakālāntaravartī | yadvā dṛṣṭādṛṣṭātmako atadrūpaparāvṛttaḥ</p>


<p>sarvo viśeṣaḥ | <anchor xml:id="thakur75-74.5" /> na prathamaḥ pakṣo 'nanugāmitvāt | nāpi</p>


<p>dvitīyaḥ, adṛṣṭatvāt | na ca tṛtīyaḥ, prastutaikaviśeṣadarśane 'pi</p>


<p>deśakālāntaravartināṃ viśeṣāṇām adarśanāt | <anchor xml:id="thakur75-74.7" /> atha teṣāṃ sarveṣām</p>


<p>eva viśeṣāṇāṃ sadṛśatvāt sadṛśasāmagrīprasūtatvāt sadṛśakāryakāritvād</p>


<p>iti pratyāsattyā ekaviśeṣagrāhakaṃ pratyakṣam atadrūpaparāvṛttamātre</p>


<p>niścayaṃ janayad atadrūpaparāvṛttaviśeṣamātrasya vyavasthāpakam |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-74.9" /> yathaikasāmagrīpratibaddharūpamātragrāhakaṃ pratyakṣaṃ ghaṭe</p>


<p>niścayaṃ janayad ghaṭagrāhakaṃ vyavasthāpyate | anyathā ghaṭo 'pi</p>


<p>ghaṭasantāno 'pi pratyakṣato na sidhyet, sarvātmanā grahaṇābhāvāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-74.12" /> tadekadeśagrahaṇaṃ tv atadrūpaparāvṛtte 'py aviśiṣṭam | yady</p>


<p>evam anenaiva krameṇa sarvasya viśeṣasya viśeṣaṇaviśeṣyabhāvavad</p>


<p>vyāptipratipattir apy astu | <anchor xml:id="thakur75-74.13" /> tat kimarthaṃ nānākālam ekam</p>


<p>akṣaṇikam abhyupagantavyaṃ, yena kṣaṇikatvasādhanasya viruddhatvaṃ</p>


<p>syād iti na kaścid virodhaprabhedaprasaṅgaḥ || <anchor xml:id="thakur75-74.16" /> na cāyam</p>


<p>anaikāntiko 'pi hetuḥ, pūrvoktakrameṇa sādharmyadṛṣṭānte</p>


<p>prasaṅgaviparyayahetubhyām anvayarūpavyāpteḥ prasādhanāt | <anchor xml:id="thakur75-74.17" /></p>


<p>nanu yadi prasaṅgaviparyayahetudvayabalato ghaṭe dṛṣṭānte kṣaṇabhaṅgaḥ</p>


<p>sidhyet tadā sattvasya niyamena kṣaṇikatvena vyāptisiddher</p>


<p>anaikāntikatvaṃ na syād iti yuktam | kevalam idam evāsambhavi | tathā</p>


<p>hi śakto 'pi ghaṭaḥ krami sahakāryapekṣayā kramikāryaṃ kariṣyati |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-74.21" /> na caitad vaktavyam, samartho 'rthaḥ svarūpeṇa karoti,</p>


<p>svarūpaṃ ca sarvadāstīty anupakāriṇi sahakāriṇy apekṣā na yujyata iti</p>


<p>| saty api svarūpeṇa kārakatve sāmarthyābhāvāt kathaṃ karotu |</p>


<p>sahakārisākalyaṃ hi sāmarthyam, tadvaikalyaṃ cāsāmarthyam | na ca</p>


<p>tayor āvirbhāvatirobhāvābhyāṃ tadvataḥ kācit kṣatiḥ, tasya tābhyām</p>


<p>anyatvāt | tasmād arthaḥ samartho 'pi syāt, na ca karotīti</p>


<p>sandigdhavyatirekaḥ prasaṅgahetuḥ || <anchor xml:id="thakur75-74.27" /> atrocyate | bhavatu tāvat</p>


<p>sahakārisākalyam eva sāmarthyam | tathāpi so 'pi tāvad bhāvaḥ</p>


<p>svarūpeṇa kārakaḥ | <anchor xml:id="thakur75-74.28" /> tasya ca yādṛśaś caramakṣaṇe</p>


<p>'kṣepakriyādharmā svabhāvas tādṛśa eva cet | <anchor xml:id="thakur75-74.29" /> prathamakṣaṇe</p>


<p>tadā tadāpi prasahya kurvāṇo brahmaṇāpy anivāryaḥ | na ca so 'py</p>


<p>akṣepakriyādharmā svabhāvaḥ sākalye sati jāto bhāvād bhinna</p>


<p>evābhidhātuṃ śakyaḥ, bhāvasyākartṛtvaprasaṅgāt | evaṃ yāvad yāvad</p>


<p>dharmāntaraparikalpas tāvat tāvad udāsīno bhāvaḥ | <anchor xml:id="thakur75-75.2" /> tasmād</p>


<p>yadrūpam ādāya svarūpeṇāpi janayatīty ucyate tasya prāg api bhāve</p>


<p>katham ajaniḥ kadācit | akṣepakriyāpratyanīkasvabhāvasya vā</p>


<p>prācyasya paścād anuvṛttau kathaṃ kadācid api kāryasambhavaḥ || <anchor xml:id="thakur75-75.5" /></p>


<p>nanu yadi sa evaikaḥ kartā syād yuktam etat | kiṃtu sāmagrī janikā |</p>


<p>tataḥ sahakāryantaravirahavelāyāṃ balīyaso 'pi na kāryaprasava iti kim</p>


<p>atra viruddham | na hi bhāvaḥ svarūpeṇa karotīti svarūpeṇaiva karoti ,</p>


<p>sahakārisahitād eva tataḥ kāryotpattidarśanāt | tasmād vyāptivat</p>


<p>kāryakāraṇabhāvo 'py</p>


<p>ekatrānyayogavyavacchedenānyatrāyogavyavacchedenāvaboddhavyaḥ,</p>


<p>tathaiva laukikaparīkṣakāṇāṃ saṃpratipatter iti || <anchor xml:id="thakur75-75.10" /> atrocyate |</p>


<p>yadā militāḥ santaḥ kāryaṃ kurvate tadaikārthakaraṇalakṣaṇaṃ</p>


<p>sahakāritvam eṣām astu | ko niṣeddhā | militair eva tu tatkāryaṃ</p>


<p>kartavyam iti kuto labhyate | pūrvāparayor ekasvabhāvatvād bhāvasya</p>


<p>sarvadā jananājananayor anyataraniyama prasaṅgasya durvāratvāt |</p>


<p>tasmāt sāmagrī janikā, naikaṃ janakam iti sthiravādināṃ manorathasyāpy</p>


<p>aviṣayaḥ | <anchor xml:id="thakur75-75.15" /> dṛśyate tāvad evam iti cet | dṛśyatām | kiṃ tu</p>


<p>pūrvasthitād eva sāmagrīmadhyapraviṣṭād bhāvāt kāryotpattir anyasmād</p>


<p>eva vā viśiṣṭād bhāvād utpannād iti vivādapadam | tatra prāg api</p>


<p>sambhave sarvadaiva kāryotpattir na vā kadācid apīti virodham</p>


<p>asamādhāya cakṣuṣī nimīlya tata eva kāryotpattidarśanād iti</p>


<p>sādhyānuvādamātrapravṛttaḥ kṛpām arhatīti | <anchor xml:id="thakur75-75.20" /> na ca pratyabhijñā</p>


<p>balād ekatvasiddhiḥ | tatpauruṣasya lūnapunarjātakeśanakhādāv apy</p>


<p>upalambhato nirdalanāt | lakṣaṇabhedasya ca darśayitum aśakyatvāt |</p>


<p>sthirasiddhi dūṣaṇe cāsmābhiḥ prapañcato nirastatvāt | <anchor xml:id="thakur75-75.22" /> tasmāt</p>


<p>sākṣāt kāryakāraṇabhāvāpekṣayobhayatrāpy anyayogavyavacchedaḥ |</p>


<p>vyāptau tu sākṣāt paramparayā kāraṇamātrāpekṣayā kāraṇe vyāpake</p>


<p>'yogavyavacchedaḥ | kārye vyāpye 'nyayogavyavacchedaḥ | tathā tad</p>


<p>atatsvabhāve vyāpake 'yogavyavacchedaḥ | tatsvabhāve ca vyāpye</p>


<p>'nyayogavyavacchedaḥ | vikalpārūḍharūpāpekṣayā vyāptau dvividham</p>


<p>avadhāraṇam | <anchor xml:id="thakur75-75.27" /> nanu yadi pūrvāparakālayor ekasvabhāvo bhāvaḥ</p>


<p>sarvadā janakatvenājanakatvena vā vyāpta upalabdhaḥ syāt, tadāyaṃ</p>


<p>prasaṅgaḥ saṅgacchate | na ca kṣaṇabhaṅgavādinā pūrvāparakālayor ekaḥ</p>


<p>kaścid upalabdha iti cet | <anchor xml:id="thakur75-76.1" /> tad etad atigrāmyam | tathā hi</p>


<p>pūrvāparakālayor ekasvabhāvatve satīty asyāyam arthaḥ, parakālabhāvī</p>


<p>janako yaḥ svabhāvo bhāvasya sa eva yadi pūrvakālabhāvī,</p>


<p>pūrvakālabhāvī vā yo 'janakaḥ svabhāvaḥ sa eva yadi parakālabhāvī,</p>


<p>tadopalabdham eva jananam ajananaṃ vā syāt | tathā ca sati siddhayor</p>


<p>eva svabhāvayor ekatvārope siddham eva jananam ajananaṃ vāsajyata iti</p>


<p>| <anchor xml:id="thakur75-76.6" /> nanu kāryam eva sahakāriṇam apekṣate , na tu kāryotpattihetuḥ</p>


<p>| yasmād dvividhaṃ sāmarthyaṃ nijam āgantukaṃ ca sahakāryantaram |</p>


<p>tato 'kṣaṇikasyāpi kramavatsahakārinānātvād api</p>


<p>kramavatkāryanānātvopapatter aśakyaṃ bhāvānāṃ pratikṣaṇam anyatvam</p>


<p>upapādayitum iti cet | <anchor xml:id="thakur75-76.9" /> ucyate | bhavatu tāvan</p>


<p>nijāgantukabhedena dvividhaṃ sāmarthyam | tathāpi tat prātisvikaṃ</p>


<p>vastusvalakṣaṇam arthakriyādharmakam avaśyam abhyupagantavyam | tat</p>


<p>kiṃ prāg api paścād eva veti vikalpya yad dūṣaṇam udīritaṃ tatra kim</p>


<p>uktam aneneti na pratīmaḥ | <anchor xml:id="thakur75-76.12" /> yat tu kāryeṇaiva sahakāriṇo</p>


<p>'pekṣyanta ity upaskṛtaṃ tad api nirupayogam. yadi hi kāryam eva</p>


<p>svajanmani svatantraṃ syād yuktam etat | kevalam evaṃ sati</p>


<p>sahakārisākalyasāmarthyakalpanam aphalam | svātantryād eva hi kāryaṃ</p>


<p>kādācitkaṃ bhaviṣyati | tathā ca sati santo hetavaḥ sarvathā</p>


<p>'samarthāḥ | asat tu kāryaṃ svatantram iti viśuddhā buddhiḥ | <anchor xml:id="thakur75-76.17" /></p>


<p>atha kāryasyaivāyam aparādho yad idaṃ samarthe kāraṇe saty api kadācin</p>


<p>nopapadyata iti cet | na tat tarhi tatkāryaṃ, svātantryāt | <anchor xml:id="thakur75-76.18" /></p>


<p>yad bhāṣyam,</p>



<p>	sarvāvasthāsamāne 'pi kāraṇe yady akāryatā |</p>


<p>	svatantraṃ  kāryam evaṃ syān na tatkāryaṃ tathā sati  || (PV II 396)</p>



<p><anchor xml:id="thakur75-76.21" /> atha na tadbhāve bhavatīti tatkāryam ucyate, kiṃtu tadabhāve na  bhavaty eveti vyatirekaprādhānyād iti cet |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-76.22" /> na  | yadi hi svayaṃ bhavan  bhāvayed eva hetuḥ svakāryam , tadā tadabhāvaprayukto 'syābhāva iti pratītiḥ  syāt | no cet, yathā kāraṇe saty api kāryaṃ svātantryān  na bhavati, tathā tadabhāve 'pi svātantryād eva na bhūtam iti śaṅkā kena nivāryeta  |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-76.25" /> yad Bhāṣyam</p>



<p>	tadbhāve 'pi na bhāvaś ced abhāve 'bhāvitā  kutaḥ |</p>


<p>	tadabhāvaprayukto 'sya  so 'bhāva iti tat kutaḥ || 	(PVA II 411)</p>



<p><anchor xml:id="thakur75-76.28" /> tasmād yathaiva tadabhāve  niyamena na bhavati tathaiva tadbhāve niyamena bhaved eva | abhavac ca na tatkāraṇatām  ātmanaḥ kṣamate |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.1" /> yac coktaṃ prathamakāryotpādanakāle hi uttarakāryotpādanasvabhāvaḥ, ataḥ prathamakāla evāśeṣāṇi kāryāṇi kuryād iti, tad idaṃ mātā me bandhyetyādivat svavacanavirodhād  ayuktam | yo hi uttarakāryajananasvabhāvaḥ sa katham ādau kāryaṃ kuryāt | na tarhi tatkāryakaraṇasvabhāvaḥ | na hi nīlotpādanasvabhāvaḥ pītādikam api karotīti |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.6" /> artocyate | sthirasvabhāvatve hi bhāvasyottarakālam evedaṃ  kāryaṃ na pūrvakālam iti kuta etat | tadabhāvāc ca kāraṇam apy uttarakāryakaraṇasvabhāvam ity api  kutaḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.8" /> kiṃ kurmaḥ | uttarakālam eva tasya janmeti cet | astu, sthiratve tad anupapadyamānam, asthiratām ādiśatu |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.10" /> sthiratve 'py eṣa eva svabhāvas tasya yad uttarakṣaṇa eva karotīti cet | hatedānīṃ  pramāṇapratyāśā | dhūmād atrāgnir  ity atrāpi svabhāva evāsya yad idānīm atra niragnir api dhūma iti vaktuṃ śakyatvāt | tasmāt pramāṇasiddhe  svabhāvāvalambanam  | na tu svabhāvāvalambanena pramāṇavyālopaḥ  | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.12" /> tasmād yadi kāraṇasyottarakāryakārakatvam abhyupagamya kāryasya prathamakṣaṇabhāvitvam āsajyate, syāt svavacanavirodhaḥ | yadā tu kāraṇasya sthiratve kāryasyottarakālatvam evāsaṅgatam ataḥ kāraṇasyāpy uttarakāryajanakatvaṃ vastuto 'sambhavi tadā prasaṅgasādhanam idam | jananavyavahāragocaratvaṃ hi jananena vyāptam iti prasādhitam | uttarakāryajananavyavahāragocaratvaṃ  ca tvad abhyupagamāt prathamakāryakaraṇakāla eva ghaṭe dharmiṇi siddhaṃ | atas tanmātrānubandhina uttarābhimatasya kāryasya prathame kṣaṇe 'sambhavād eva prasaṅgaḥ kriyate | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.20" /> na hi nīlakārake 'pi pītakārakatvārope pītasambhavaprasaṅgaḥ svavacanavirodho nāma | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.21" /> tad evaṃ śaktaḥ sahakāryanapekṣitatvād jananena vyāptaḥ | ajanayaṃś ca śaktāśaktatvaviruddhadharmādhyāsād bhinna eva ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.23" /> nanu bhavatu prasaṅgaviparyayabalād ekakāryaṃ prati śaktāśaktatvalakṣaṇaviruddhadharmādhyāsaḥ | tathāpi na tato bhedaḥ sidhyati | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.24" /> tathā hi bījam aṅkurādikaṃ kurvad  yadi yenaiva svabhāvenāṅkuraṃ  karoti tenaiva kṣityādikaṃ, tadā kṣityādīnām apy aṅkurasvābhāvyāpattiḥ | nānāsvabhāvatvena tu kārakatve svabhāvānām anyonyābhāvāvyabhicāritvād  ekatra bhāvābhāvau parasparaviruddhau syātām ity ekam api bījaṃ bhidyeta  |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.28" /> evaṃ pradīpo 'pi tailakṣayavarti dāhādikam | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.28a" /> tathā pūrvarūpam apy uttararūparasagandhādikam anekaiḥ  svabhāvaiḥ parikaritaṃ  karoti | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-77.29" /> teṣāṃ ca svabhāvānām anyonyābhāvāvyabhicārād viruddhānāṃ yoge pradīpādikaṃ bhidyeta  | na ca bhidyate | tan na viruddhadharmādhyāso bhedakaḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.1" /> tathā bījasyāṅkuraṃ  prati kārakatvaṃ gardabhādikaṃ  praty akārakatvam iti kārakatvākārakatve 'pi viruddhau dharmau | na ca tadyoge 'pi bījabhedaḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.3" /> tad evaṃ ekatra bīje pradīpe rūpe ca vipakṣe paridṛśyamānaḥ śaktāśaktatvādir viruddhadharmādhyāso na ghaṭāder bhedaka  iti |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.5" /> atra brūmaḥ | bhavatu tāvad bījādīnām anekakāryakāritvād dharmabhūtānekasvabhāvabhedaḥ, tathāpi kaḥ prastāvo viruddhadharmādhyāsasya | svabhāvānāṃ hy anyonyābhāvāvyabhicāre bhedaḥ prāptāvasaro na virodhaḥ | virodhas tu yadvidhāne yanniṣedho yanniṣedhe  ca  yadvidhānaṃ tayor ekatra dharmiṇi parasparaparihārasthitatayā syāt | tad atraikaḥ svabhāvaḥ svābhāvena viruddho yukto bhāvābhāvavat | na tu svabhāvāntareṇa  ghaṭatvavastutvavat | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.10" /> evam aṅkurādikāritvaṃ tadakāritvena viruddhaṃ, na punar vastvantarakāritvena | pratyakṣavyāpāraś cātra yathā nānādharmair adhyāsitaṃ bhāvam abhinnaṃ vyavasthāpayati tathā tatkāryakāriṇaṃ kāryāntarākāriṇaṃ  ca | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.12" /> tad yadi pratiyogitvābhāvād anyonyābhāvāvyabhicāriṇāv  api svabhāvāv aviruddhau tatkārakatvānyākārakatve vā viṣayabhedād aviruddhe tat kim āyātam, ekakāryaṃ prati śaktāśaktatvayoḥ parasparapratiyoginor viruddhayor dharmayoḥ | etayor api punar avirodhe  virodho nāma dattajalāñ–jaliḥ ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.16" /> bhavatu tarhy ekakāryāpekṣayaiva sāmarthyāsāmarthyayor virodhaḥ | kevalaṃ yathā tad eva kāryaṃ prati kvacid deśe śaktir deśāntare cāśaktir iti deśabhedād aviruddhe śaktyaśaktī tathaikatraiva kārye kālabhedād  apy aviruddhe | yathā pūrvaṃ niṣkriyaḥ sphaṭikaḥ sa eva paścāt sakriya iti cet |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.19" /> ucyate | na hi vayaṃ paribhāṣāmātrād ekatra kārye deśabhedād aviruddhe śaktyaśaktī brūmaḥ, kiṃ tu virodhābhāvāt | taddeśakāryakāritvaṃ hi taddeśakāryākāritvena viruddham, na punar deśāntare tatkāryākāritvenānyakāryakāritvena vā ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.23" /> yady evaṃ tatkālakāryakāritvaṃ tatkālakāryākāritvena viruddham | na punaḥ kālāntare tatkāryākāritvenānyakāryakāritvena  vā | tat kathaṃ kālabhede 'pi virodha iti cet |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.25" /> ucyate | dvayor hi dharmayor ekatra dharmiṇy anavasthitiniyamaḥ parasparaparihārasthiti lakṣaṇo virodhaḥ | sa ca sākṣātparasparapratyanīkatayā bhāvābhāvavad vā bhavet, ekasya vā niyamena pramāṇāntareṇa bādhanān nityatvasattvavad vā bhaved iti na kaścid arthabhedaḥ | tad atraikadharmiṇi tatkālakāryakāritvādhāre  kālāntare tatkāryākāritvasyā nyakāryakāritvasya vā niyamena pramāṇāntareṇa  bādhanād virodhaḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-78.30" /> tathā hi yatraiva dharmiṇi tatkālakāryakāritvam upalabdhaṃ na tatraiva kālāntare tatkāryākāritvam anyakāryakāritvaṃ vā brahmaṇāpy upasaṃhartuṃ śakyate , yenānayor avirodhaḥ syāt | kṣaṇāntare</p>


<p>kathitaprasaṅgaviparyayahetubhyām avaśyambhāvena  dharmibhedaprasādhanāt ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.3" /> na ca pratyabhijñānād ekatvasiddhiḥ, tatpauruṣasya nirmūlitatvāt | ata eva vajro 'pi pakṣakukṣau  nikṣiptaḥ | katham asau sphaṭiko varākaḥ kālabhedenābhedaprasādhanāya  dṛṣṭāntībhavitum arhati | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.5" /> na caivaṃ samānakālakāryāṇāṃ deśabhede 'pi dharmibhedo yukto  bhedaprasādhaka pramāṇābhāvāt indriyapratyakṣeṇa nirastavibhramāśaṅkenābhedaprasādhanāc ceti na kālabhede 'pi śaktyaśaktyor virodhaḥ svasamayamātrād apahastayituṃ śakyaḥ, samayapramāṇayor apravṛtter iti |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.9" /> tasmāt sarvatra viruddhadharmādhyāsasiddhir eva bhedasiddhiḥ | vipratipannaṃ prati tu viruddhadharmādhyāsād bhedavyavahāraḥ sādhyate ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.11" /> nanu tathāpi sattvam idam anaikāntikam evāsādhāraṇatvāt sandigdhavyatirekitvād  vā | yathā hīdaṃ kramākramanivṛttāv  akṣaṇikān nivṛttaṃ, tathā sāpekṣatvānapekṣatvayor  ekatvānekatvayor  api vyāpakayor nivṛttau kṣaṇikād api | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.13" /> tathā hi upasarpaṇapratyayena devadattakarapallavādinā sahacaro bījakṣaṇaḥ pūrvasmād eva puñjāt samartho jāto 'napekṣa ādyātiśayasya janaka iṣyate | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.15" /> tatra ca samānakuśūlajanmasu bahuṣu bījasantāneṣu kasmāt kiñcid eva bījaṃ paramparayāṅkurotpādānuguṇam  upajanayati bījakṣaṇaṃ, nānye bījakṣaṇā bhinnasantānāntaḥpātinaḥ | na hy upasarpaṇapratyayāt prāg eva teṣāṃ samānāsamānasantānavartināṃ  bījakṣaṇānāṃ kaścit paramparātiśayaḥ  | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.18" /> athopasarpaṇapratyayāt  prāṅ na tatsantānavartino  'pi janayanti, paramparayāpy  aṅkurotpādānuguṇaṃ bījakṣaṇaṃ bījamātrajananāt teṣām | kasyacid eva bījakṣaṇasyopasarpaṇapratyayasahabhuva ādyātiśayotpādaḥ | hanta tarhi tadabhāve  saty utpanno 'pi janayed  eva  | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.21" /> tathā  kevalānāṃ vyabhicārasambhavād ādyātiśayotpādakam  aṅkuraṃ vā prati kṣityādīnāṃ parasparāpekṣāṇām  evotpādakatvam akāmenāpi  svīkartavyam | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.22" /> ato na tāvad anapekṣā kṣaṇikasya sambhavinī | nāpy apekṣā yujyate, samasamayakṣaṇayoḥ savyetaragobiṣāṇayor ivopakāryopakārakabhāvāyogād iti nāsiddhaḥ prathamo vyāpakābhāvaḥ |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.25" /> api cāntyo bījakṣaṇo 'napekṣo 'ṅkurādikaṃ kurvan yadi
yenaiva rūpeṇāṅkuraṃ karoti tenaiva kṣityādikaṃ, tadā kṣityādīnām apy
aṅkurasvābhāvyāpattir abhinnakāraṇatvād iti na tāvad ekatvasambhavaḥ
||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-79.28" /> nanu rūpāntareṇa karoti | tathā hi bījasyāṅkuraṃ praty
upādānatvam | kṣityādikaṃ tu prati sahakāritvam | yady evaṃ,
sahakāritvopādānatve kim ekaṃ tattvaṃ nānā vā | ekaṃ cet, kathaṃ
rūpāntareṇa janakam | nānātve tv anayor bījād bhedo 'bhedo vā | bhede
kathaṃ bījasya janakatvaṃ tābhyām evāṅkurādīnām utpatteḥ | abhede vā
kathaṃ bījasya na nānātvaṃ bhinnatādātmyāt, etayor vaikatvam
ekatādātmyāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-80.4" /> yady ucyeta kṣityādau janayitavye tadupādānaṃ pūrvam eva
kṣityādi bījasya rūpāntaram iti | na tarhi bījaṃ tadanapekṣaṃ
kṣityādīnāṃ janakam | tadanapekṣatve teṣām aṅkurād bhedānupapatteḥ |
na cānupakārakāṇy apekṣanta iti tvayaivotkam | na ca kṣaṇasyopakāra
sambhavo 'nyatra jananāt, tasyābhedyatvād ity anekatvam api nāstīti
dvitīyo 'pi vyāpakābhāvo nāsiddhaḥ | tasmād asādhāraṇānaikāntikatvaṃ
gandhavattvavad iti |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-80.9" /> yadi manyetānupakārakā  api bhavanti sahakāriṇo 'pekṣaṇīyāś ca kāryeṇānuvihitabhāvābhāvāc ca  sahakāryakaraṇāc  ca |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-80.11" /> nanv  anena krameṇākṣaṇiko 'pi bhāvo 'nupakārakān api sahakāriṇaḥ kramavataḥ kramavat kāryeṇānukṛtānvayavyatirekān apekṣiṣyate | kariṣyate ca kramavatsahakārivaśaḥ krameṇa kāryāṇīti vyāpakānupalabdher asiddheḥ sandigdhavyatirekam anaikāntikaṃ sattvaṃ kṣaṇikatvasiddhāv iti |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-80.15" /> atra brūmaḥ | kīdṛśaṃ punar apekṣārtham ādāya kṣaṇike sāpekṣānapekṣatvanivṛttir ucyate | kiṃ sahakāriṇam apekṣata iti sahakāriṇāsyopakāraḥ karttavyaḥ  | atha pūrvāvasthitasyaiva bījādeḥ sahakāriṇā saha sambhūyakaraṇam | yadvā pūrvāvasthitasyety anapekṣya  militāvasthasya karaṇamātram apekṣārthaḥ | atra prathamapakṣasyāsambhavād anapekṣaiva kṣaṇikasya, katham ubhayavyāvṛttiḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-80.19" /> yady anapekṣaḥ kṣaṇikaḥ , kimity upasarpaṇapratyayābhāve 'pi na karoti | karoty eva yadi syāt | svayam asambhavī tu kathaṃ karotu | atha tad vā tādṛg vāsīd iti na kaścid viśeṣaḥ | tatas tādṛk svabhāvasambhave 'py akaraṇaṃ sahakāriṇi  nirapekṣān  na kṣamata iti cet |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-80.23" /> asambaddham etat | varṇasaṃsthānasāmye 'py akartus tatsvabhāvatāyā virahāt | sa cādyātiśayajanakatvalakṣaṇaḥ svabhāvaviśeṣo  na samānāsamānasantānavartiṣu bījakṣaṇeṣu sarveṣv  eva sambhavī | kiṃ tu keṣucid eva karmakarakarapallavasahacareṣu |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-80.26" /> nanv ekatra kṣetre niṣpattilavanādipūrvakam ānīyaikatra kuśūle kṣiptāni sarvāṇy eva bījāni  sādhāraṇarūpāṇy eva pratīyante | tat kutastyo 'yam ekabījasambhavī viśeṣo 'nyeṣāṃ iti cet | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-80.28" /> ucyate | kāraṇam khalu sarvatra kārye dvividham  | dṛṣṭam adṛṣṭaṃ ceti  | sarvāstikaprasiddham etat | tataḥ pratyakṣaparokṣasahakāripratyayasākalyam asarvavidā pratyakṣato na śakyaṃ pratipattum | tato bhaved api kāraṇasāmagrīśaktibhedāt tādṛśaḥ svabhāvabhedaḥ keṣāñcid eva bījakṣaṇānāṃ yena ta eva bījakṣaṇā ādyātiśayam aṅkuraṃ vā paramparayā janayeyuḥ | nānye ca  bījakṣaṇāḥ |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-81.5" /> nanu yeṣūpasarpaṇapratyayasahacareṣu svakāraṇaśaktibhedād ādyātiśaya janakatvalakṣaṇo viśeṣaḥ sambhāvyate sa tatrāvaśyam astīti kuto labhyam iti cet | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-81.6" /> aṅkurotpādād anumitād ādyātiśayalakṣaṇāt  kāryād iti brūmaḥ | kāraṇānupalabdhes tarhi tadabhāva eva bhaviṣyatīti cet | na | dṛśyādṛśyasamudāyasya kāraṇasyādarśane 'py abhāvāsiddheḥ kāraṇānupalabdheḥ sandigdhāsiddhatvāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-81.9" /> tad ayam arthaḥ </p>



<p>	pāṇisparśavataḥ kṣaṇasya na bhidā  bhinnānyakālakṣaṇād bhedo veti matadvaye mitibalaṃ yasyāsty asau  jitvaraḥ |</p>


<p>	tatraikasya balaṃ nimittavirahaḥ kāryāṅgam anyasya vā sāmagrī tu na sarvathekṣaṇasahā kāryaṃ tu mānānugam  || </p>



<p>iti |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-81.14" /> tad evaṃ nopakāro 'pekṣārtha ity anapekṣaiva  kṣaṇikasya sahakāriṣu nobhayavyāvṛttiḥ ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-81.15" /> atha sambhūyakaraṇam apekṣārthaḥ, tadā yadi pūrvasthitasyeti viśeṣaṇāpekṣā tadā kṣaṇikasya naivaṃ kadācid ity anapekṣaivākṣīṇā |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-81.17" /> atha pūrvasthitasyety anapekṣya  militāvasthitasyaiva karaṇam apekṣārthas tadā sāpekṣataiva, nānapekṣā | tathā ca nobhayavyāvṛttir  ity asiddhaḥ prathamo vyāpakānupalambhaḥ | </p>


<p><anchor xml:id="thakur75-81.19" /> tathaikatvānekatvayor api vyāpakayoḥ kṣaṇikād vyāvṛttir
asiddhā | tattadvyāvṛttibhedam āśrityopādānatvādi
kālpanikasvabhāvabhede 'pi paramārthata ekenaiva
svarūpeṇānekakāryaniṣpādanād ubhayavyāvṛtter abhāvāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-81.22" /> yac ca bījasyaikenaiva svabhāvena kārakatve kṣityādīnām
aṅkurasvābhāvyāpattir anyathā kāraṇābhede 'pi kāryabhede 'pi
kāryasyāhetukatvaprasaṅgād ity uktam tad asaṅgatam | kāraṇaikatvasya
kāryabhedasya ca paṭunendriyapratyakṣeṇa prasādhanāt |
ekakāraṇajanyatvaikatvayor vyāpteḥ pratihatatvāt |
prasaṅgasyānupadatvāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-81.26" /> yac ca kāraṇābhede kāryābheda ity uktaṃ tatra sāmagrīsvarūpaṃ kāraṇam abhipretam | sāmagrīsajātīyatve na kāryavijātīyatety arthaḥ | na punaḥ sāmagrīmadhyagatenaikenānekaṃ kāryaṃ na kartavyaṃ nāma, ekasmād anekotpatteḥ pratyakṣasiddhatvāt | na caivaṃ pratyabhijñānāt kālabhede 'py abhedasiddhir  ity uktaprāyam | na cendriyapratyakṣaṃ bhinnadeśaṃ sapratighaṃ dṛśyam arthadvayam ekam evopalambhayatīti kvacid upalabdham | yena tatrāpi bhedaśaṅkā  syāt | śaṅkāyāṃ vā paṭupratyakṣasyāpy apalāpe sarvapramāṇocchedaprasaṅgād  |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-82.3" /> nāpi sattvahetoḥ sandigdhavyatirekitvam , kṣityāder dravyāntarasya bījasvabhāvatvenāsmābhir asvīkṛtatvāt | anupakāriṇy apekṣāyāḥ pratyākhyātatvāt  vyāpakānupalambhasyāsiddhatvāyogāt |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-82.6" /> tad etau dvāv api vyāpakānupalambhāv asiddhau na kṣaṇikāt sattvaṃ nivartayata  iti nāyam asādhāraṇo hetuḥ ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-82.8" /> api ca vidyamāno bhāvaḥ sādhyetarayor aniścitānvayavyatireko
gandhavattādivad asādhāraṇo yuktaḥ | prakṛtavyāpakānupalambhāc ca
sarvathārthakriyaivāsatī ubhābhyāṃ vādibhyām ubhayasmād
vinivartitatvena nirāśrayatvāt | tat katham asādhāraṇānaikāntiko
bhaviṣyatīty alaṃ pralāpini nirbandhena |</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-82.12" /> tad evaṃ śaktasya kṣepāyogāt  samarthavyavahāragocaratvaṃ jananena vyāptam iti prasaṅgaviparyayayoḥ sattve hetor  api nānaikāntikatvam | ataḥ kṣaṇabhaṅgasiddhir iti sthitam |</p>

<lg>
  <l><anchor xml:id="thakur75-82.15" /> iti sādharmyadṛṣṭānte 'nvayarūpavyāptyā kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ samāptā ||</l>
  <l><anchor xml:id="thakur75-82.17" /> kṛtir iyaṃ mahāpaṇḍitaratnakīrtipādānām iti ||</l>
</lg>


</div>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ_Vyatirekātmikā"
/><head>Kṣaṇabhaṅgasiddhiḥ Vyatirekātmikā</head>
<p>	 

<anchor xml:id="thakur75-83.5" /> namas tārāyai
<anchor xml:id="thakur75-83.6" /> vyatirekātmikā vyāptir ākṣiptānvayarūpiṇī |
vaidharmyavati dṛṣṭānte sattvahetor ihocyate ||
<anchor xml:id="thakur75-83.8" /> yat sat tat kṣaṇikam | yathā ghaṭaḥ | santaś cāmī vivādāspadībhūtāḥ padārthā iti svabhāvahetuḥ |
<anchor xml:id="thakur75-83.10" /> na tāvad asyāsiddhiḥ sambhavati, yathāyogaṃ pratyakṣānumānapramāṇapratīte dharmiṇi sattvaśabdenābhipretasyārthakriyākāritvalakṣaṇasya sādhanasya pramāṇasamadhigatatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-83.12" /> na ca viruddhānaikāntikate, vyāpakānupalambhātmanā viparyaye bādhakapramāṇena vyāpteḥ prasādhanāt | 
<anchor xml:id="thakur75-83.13" /> yasya kramākramau na vidyete na tasyārthakriyāsāmarthyam | yathā śaśaviṣāṇasya | na vidyete cākṣaṇikasya kramākramāv iti vyāpakānupalambhaḥ | 
<anchor xml:id="thakur75-83.14" /> na tāvad ayam asiddho hetuḥ, akṣaṇike dharmiṇi kramākramasadbhāvāyogāt | tathā hi prāptāparakālayor ekatve nityatvam | tasya kramākramayoge kṣaṇadvaye 'py avaśyaṃ bhedaḥ | bhedābhedayoś ca parasparavirodhāt kuto 'kṣaṇike kramākramasambhavaḥ | kṣaṇadvaye 'pi bhede kramākramayogaḥ | abhede hi prathama eva kṣaṇe śaktatvād bhāvino 'pi kāryasya karaṇaprasaṅge kathaṃ kāryāntarakaraṇe kramāntarāvakāśaḥ | na cākṣaṇikasyākrameṇaiva sakalasvakāryaṃ kṛtvā svāsthyam | kṣaṇāntare 'pi śaktatvāt punas tatkāryakaraṇaprasaṅgāt |
<anchor xml:id="thakur75-83.21" /> tasmād akṣaṇikam iti pūrvāparakālayor abhedaḥ | kramākramayoga iti pūrvāparakālayor bhedaḥ | anayoś ca parasparaparihārasthitilakṣaṇo virodhaḥ | 
<anchor xml:id="thakur75-83.23" /> tad ayam akṣaṇike dharmiṇi kramākramābhāvalakṣaṇo hetur nāsiddho vaktavyaḥ | kramākramayogitvākṣaṇikatvayor virodhād eva |
<anchor xml:id="thakur75-84.1" /> nāpi viruddhaḥ, sapakṣe bhāvāt |
<anchor xml:id="thakur75-84.2" /> na cānaikāntikaḥ, kramākramābhāvasyārthakriyāsāmarthyābhāvena vyāptatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-84.3" /> yenaiva hi pratyakṣātmanā pramāṇenāparaprakārābhāvād vidhibhūtābhyāṃ kramākramābhyāṃ vidhibhūtasyārthakriyāsāmarthyasya vyāptiḥ prasādhitā, tenaivārthakriyāsāmarthyābhāvena kramākramābhāvasya vyāptiḥ prasādhiteti svīkartavyam | na hi dahanādinā dhūmāder vyāptisādhakapramāṇād aparaṃ dhūmādyabhāvena dahanādyabhāvasya vyāptisādhakaṃ kiñcit pramāṇaṃ śaraṇabhūtam asti | tasmād vidhyor eva vyāptisādhakaṃ pramāṇam abhāvayor api vyāptisādhakam iti nyāyasya duratikramatvāt sattvābhāvena kramākramābhāvo vyāpta eveti nānaikāntika ity anavadyo vyāpakānupalambhaḥ | tad ayam akṣaṇikād vinivartamāṇaḥ svavyāpyaṃ sattvaṃ nivartya kṣaṇike viśrāmayatīti sattvahetoḥ kṣaṇabhaṅgasiddhir apy anavadyā |
<anchor xml:id="thakur75-85.1" /> nanu vyāpakānupalambhataḥ sattvasya kathaṃ svasādhyapratibandhasiddhiḥ, asyāpy anekadoṣaduṣṭatvāt. tathā hi – na tāvad ayaṃ prasaṅgahetuḥ, sādhyadharmiṇi pramāṇasiddhatvāt, parābhyupagamasiddhatvābhāvāt, viparyayaparyavasānābhāvāc ca. atha svatantraḥ, tadāśrayāsiddhaḥ, akṣaṇikasyāśrayasyāsambhavād apratītatvād vā. pratītir hi2 [a] pratyakṣeṇa [b] anumānena [c] vikalpamātreṇa vā syāt |
<anchor xml:id="thakur75-85.6" /> [a] [b] prathamapakṣadvaye sākṣāt pāramparyeṇa vā svapratītilakṣaṇārthakāritve maulaḥ sādhāraṇo hetuḥ vyāpakānupalambhaś ca svarūpāsiddhaḥ syāt, arthakriyākāritve kramākramayor anyatarasyāvaśyambhāvāt | 
<anchor xml:id="thakur75-85.8" /> [c] antimapakṣe tu na kaścid dhetur anāśrayaḥ syāt, vikalpamātrasiddhasya dharmiṇaḥ sarvatra sulabhatvāt.
<anchor xml:id="thakur75-85.10" /> api ca – tat kalpanājñānaṃ [c1] pratyakṣapṛṣṭhabhāvi vā syāt, [c2] liṅgajanma vā, [c3] saṃskārajaṃ vā, [c4] sandigdhavastukaṃ vā, [c5] avastukaṃ vā.
<anchor xml:id="thakur75-85.12" /> tatra [c1][c2] ādyapakṣadvaye 'kṣaṇikasya sattaivāvyāhatā, kathaṃ bādhakāvatāraḥ. 
<anchor xml:id="thakur75-85.12a" /> [c3] tṛtīye tu na sarvadākṣaṇikasattāniṣedhaḥ, tadarpitasaṃskārābhāve tatsmaraṇāyogāt | 
<anchor xml:id="thakur75-85.13" /> [c4] caturthe tu sandigdhāśrayatvaṃ hetudoṣaḥ | 
<anchor xml:id="thakur75-85.14" /> [c5] pañcame ca tadviṣayasyābhāvo na tāvat pratyakṣataḥ sidhyati, akṣaṇikātmanaḥ sarvadaiva tvanmate 'pratyakṣatvāt | na cānumānatas tadabhāvas tatpratibaddhaliṅgānupalambhād ity āśrayāsiddhis tāvad uddhatā | evaṃ dṛṣṭānto 'pi pratihantavyaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-85.18" /> svarūpāsiddho 'py ayaṃ hetuḥ, sthirasyāpi kramākramisahakāryapekṣayā kramākramābhyām arthakriyopapatteḥ | nāpi kramayaugapadyapakṣoktadoṣaprasaṅgaḥ | tathā hi kramisahakāryapekṣayā kramikāryakāritvaṃ tāvad aviruddham |
<anchor xml:id="thakur75-85.21" /> tathā ca Śaṅkarasya saṃkṣipto 'yam abhiprāyaḥ | sahakārisākalyaṃ hi sāmarthyam | tadvaikalyaṃ cāsāmarthyam | na ca tayor āvirbhāvatirobhāvābhyāṃ tadvataḥ kācit kṣatiḥ, tasya tābhyām anyatvāt | tat kathaṃ sahakāriṇo 'napekṣya kāryakaraṇaprasaṅga iti |
<anchor xml:id="thakur75-85.25" /> Trilocanasyāpy ayaṃ saṃkṣiptārthaḥ | kāryam eva hi sahakāriṇam apekṣate | na kāryotpattihetuḥ | yasmāt dvividhaṃ sāmarthyaṃ nijam āgantukaṃ ca sahakāryantaram, tato 'kṣaṇikasyāpi kramavatsahakārinānātvād api kramavatkāryanānātvopapatter aśakyaṃ bhāvānāṃ pratikṣaṇam anyānyatvam upapādayitum iti |
<anchor xml:id="thakur75-85.29" /> Nyāyabhūṣaṇo 'pi lapati | prathamakāryotpādanakāle hi uttarakāryotpādanasvabhāvaḥ | ataḥ prathamakāla evāśeṣāṇi kāryāṇi kuryād iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-85.30" /> tad idaṃ mātā me bandhyetyādivat svavacanavirodhād ayuktaṃ | yo hi uttarakāryajananasvabhāvaḥ sa katham ādau tat kāryaṃ kuryāt | atha kuryāt na tarhi tatkāryakaraṇasvabhāvaḥ | na hi nīlotpādanasvabhāvaḥ pītādikam api karotīti |
<anchor xml:id="thakur75-86.3" /> Vācaspatir api paṭhati | nanv ayam akṣaṇikaḥ svarūpeṇa kāryaṃ janayati | tac cāsya svarūpaṃ tṛtīyādiṣv iva kṣaṇeṣu dvitīye 'pi kṣaṇe sad iti tadāpi janayet | akurvan vā tṛtīyādiṣv api na kurvīta, tasya tādavasthyāt | atādavasthye vā tad evāsya kṣaṇikatvam ||
<anchor xml:id="thakur75-86.7" /> atrocyate | satyaṃ svarūpeṇa kāryaṃ janayati na tu tenaiva | sahakārisahitād eva tataḥ kāryotpattidarśanāt | tasmād vyāptivat kāryakāraṇabhāvo 'py ekatrānyayogavyavacchedena | anyatrāyogavyavacchedenāvaboddhavyaḥ | tathaiva laukikaparīkṣakāṇāṃ saṃpratipatter iti na kramikāryakāritvapakṣoktadoṣāvasaraḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-86.11" /> nāpy akṣaṇike yaugapadyapakṣoktadoṣāvakāśaḥ | ye hi kāryam utpāditavanto dravyaviśeṣās teṣāṃ vyāpārasya niyatakāryotpādanasamarthasya niṣpādite kārye 'nuvartamāneṣv api teṣu dravyeṣu nivṛttārthādūnā sāmagrī jāyate | tat kathaṃ niṣpāditaṃ niṣpādayiṣyati | na hi daṇḍādayaḥ svabhāvenaiva kartāro yenāmī niṣpatter ārabhya kāryaṃ vidadhyuḥ | kiṃ tarhi vyāpārāveśinaḥ | na ceyatā svarūpeṇa na kartāraḥ, svarūpakārakatvanirvāhaparatayā vyāpārasamāveśād iti ||
<anchor xml:id="thakur75-86.17" /> kiṃ ca kramākramābhāvaś ca bhaviṣyati na ca sattvābhāva iti sandigdhavyatireko 'py ayaṃ vyāpakānupalambhaḥ | na hi kramākramābhyām anyasya prakārasyābhāvaḥ siddhaḥ, viśeṣaniṣedhasya śeṣābhyanujñāviṣayatvāt | 
<anchor xml:id="thakur75-86.20" /> kiṃ ca prakārāntarasya dṛśyatve nātyantaniṣedhaḥ | adṛśyatve tu nāsattāniścayo viprakarṣiṇām iti na kramākramābhyām arthakriyāsāmarthyasya vyāptisidhiḥ | ataḥ sandigdhavyatireko 'pi vyāpakānupalambhaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-86.23" /> kiṃ ca dṛśyādṛśyasahakāripratyayasākalyavataḥ kramayaugapadyasyātyantaparokṣatvāt tena vyāptaṃ sattvam api parokṣam eveti na tāvat pratibandhaḥ pratyakṣataḥ sidhyati | nāpy anumānataḥ tatpratibaddhaliṅgābhāvād iti |
<anchor xml:id="thakur75-86.26" /> api ca kramākramābhyām arthakriyākāritvaṃ vyāptam ity atisubhāṣitam | yadi krameṇa vyāptaṃ katham akrameṇa | athākrameṇa na tarhi krameṇa | kramākramābhyām vyāptam iti tu bruvatā vyāpter evābhāvaḥ pradarśito bhavati | na hi bhavati dhūmo vahnibhāvābhāvābhyāṃ vyāpta iti | ato vyāpter anaikāntikatvam |
<anchor xml:id="thakur75-86.30" /> capi ca kim idaṃ bādhakam akṣaṇikānām asattāṃ sādhayati, utasvid akṣaṇikāt sattvasya vyatirekam, atha sattvakṣaṇikatvayoḥ pratibandham. 
<anchor xml:id="thakur75-86.31" /> na pūrvo vikalpaḥ, uktakrameṇa hetor āśrayāsiddhatvāt | 
<anchor xml:id="thakur75-87.1" /> na ca dvitīyaḥ. yato vyāpakanivṛttisahitā vyāpyanivṛttir vyatirekaśabdasyārthaḥ. sā ca yadi pratyakṣeṇa pratīyate tadā taddhetuḥ syād iti sattvam anaikāntikam. vyāpakānupalambhaḥ svarūpāsiddhaḥ.  atha sā vikalpyate tadā pūrvoktakrameṇa pañcadhā vikalpya vikalpo dūṣaṇīyaḥ. 
<anchor xml:id="thakur75-87.4" /> ata eva na tṛtīyo 'pi vikalpaḥ vyatirekāsiddhau sambandhāsiddheḥ |
<anchor xml:id="thakur75-87.6" /> kiṃ ca na bhūtalavad atrākṣaṇiko dharmī dṛśyate | na ca svabhāvānupalambhe vyāpakānupalambhaḥ kasyacit dṛśyasya pratipattim antareṇāntarbhāvayituṃ śakyata iti |
<anchor xml:id="thakur75-87.9" /> kiṃ cāsyābhāvadharmatve āśrayāsiddhatvam itaretarāśrayatvaṃ ca | bhāvadharmatve viruddhatvaṃ ca | ubhayadharmatve cānaikāntikatvam iti na trayīṃ doṣajātim atipatati |
<anchor xml:id="thakur75-87.11" /> yat punar uktam akṣaṇikatve kramayaugapadyābhyām arthakriyāvirodhād iti | dtatra virodhasiddhim anusaratā virodhy api pratipattavyaḥ | tatpratītināntarīyakatvād virodhasiddheḥ | yathā tuhinadahanayoḥ sāpekṣadhruvabhāvayoś ca | 
<anchor xml:id="thakur75-87.13" /> pratiyogī cākṣaṇikaḥ pratīyamānaḥ pratītikāritvāt sann eva syāt, ajanakasyāprameyatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-87.15" /> saṃvṛtisiddhenākṣaṇikatvena virodhasiddhir iti cet | saṃvṛtisiddham api vāstavaṃ kālpanikaṃ vā syāt |
<anchor xml:id="thakur75-87.17" /> yadi vāstavaṃ kathaṃ tasyāsattvam | kathaṃ cārthakriyākāritvavirodhaḥ | arthakriyāṃ kurvad dhi vāstavam ucyate |
<anchor xml:id="thakur75-87.19" /> atha kālpanikam | tatra kiṃ virodho vāstavaḥ, kālpaniko vā | na tāvad vāstavaḥ, kalpitavirodhivirodhatvāt, bandhyāputravirodhavat | atha virodho 'pi kālpanikaḥ na tarhi sattvasya vyatirekaḥ pāramārthika iti kṣaṇabhaṅgo dattajalāñjalir iti |
<anchor xml:id="thakur75-87.23" /> ayam eva codyaprabandho 'smadgurubhiḥ saṅgṛhītaḥ |
enityaṃ nāsti na vā pratītiviṣayaṃ3 tenāśrayāsiddhatā 
hetoḥ svānubhavasya ca kṣatir ataḥ kṣiptaḥ sapakṣo 'pi ca |
śūnyaś ca dvitayena sidhyati na cāsattāpi sattā yathā 
no nityena virodhasiddhir asatā śakyā kramāder api || J 89,16-19; cf. R 94,21-24
iti | 
<anchor xml:id="thakur75-87.28" /> atrocyate – iha vastuny api dharmidharmavyavahāro dṛṣṭaḥ, yathā gavi gotvam, paṭe śuklatvam, turage gamanam ityādi. avastuny api dharmidharmavyavahāro dṛṣṭaḥ, yathā śaśaviṣāṇe tīkṣṇatvābhāvaḥ, bandhyāputre vaktṛtvābhāvaḥ, gaganāravinde gandhābhāva ityādi. tatrāvastuni dharmitvaṃ nāstīti kiṃ vastudharmeṇa dharmitvaṃ nāsti, āhosvid avastudharmeṇāpi |
<anchor xml:id="thakur75-88.3" /> prathamapakṣe siddhasādhanam. dvitīyapakṣe tu svavacanavirodhaḥ. yad āhur guravaḥ –
fdharmasya kasyacid avastuni mānasiddhā 
bādhāvidhivyavahṛtiḥ kim ihāsti no vā | 
kvāpy asti cet katham iyanti na dūṣaṇāni 
nāsty eva cet svavacanapratirodhasiddhiḥ || J 89,21-24; cf. R 94,26-28

<anchor xml:id="thakur75-88.8" /> avastuno dharmitvasvīkārapūrvakatvasya vyāpakasyābhāvād āśrayāsiddhidūṣaṇasyānupanyāsaprasaṅga ity arthaḥ | yenaiva hi vacanenāvastuno dharmitvaṃ pratiṣidhyate, tenaivāvastuno dharmitvābhāvena dharmeṇa dharmitvam abhyupagatam | paran tu pratiṣidhyata iti vyaktam idam īśvaraceṣṭitam | tathā hy avastuno dharmitvaṃ nāstīti vacanena dharmitvābhāvaḥ kim avastuni vidhīyate, anyatra vā, na vā kvacid apīti trayaḥ pakṣāḥ |
<anchor xml:id="thakur75-88.13" /> prathamapakṣe 'vastuno na dharmitvaniṣedhaḥ dharmitvābhāvasya dharmasya tatraiva vidhānāt | 
<anchor xml:id="thakur75-88.14" /> dvitīye 'vastuni kim āyātam anyatra dharmitvābhāvavidhānāt | 
<anchor xml:id="thakur75-88.15" /> tṛtīyas tu pakṣo vyartha eva nirāśrayatvād iti katham avastuno dharmitvaniṣedhaḥ | tasmād yathā pramāṇopanyāsaḥ prameyasvīkārapūrvakatvena vyāptaḥ vācakaśabdopanyāso vā vācyasvīkārapūrvakatvena vyāptas tathāvastuno dharmitvaṃ nāstīti vacanopanyāso 'vastuno dharmitvasvīkārapūrvakatvena vyāptaḥ | anyathā tadvacanopanyāsasya vyarthatvāt | 
<anchor xml:id="thakur75-88.19" /> tad yadi vacanopanyāso vyāpyadharmas tadā 'vastuno dharmitvasvīkāro 'pi vyāpakadharmo durvāraḥ | atha na vyāpakadharmaḥ tadā vyāpyasyāpi vacanopanyāsasyāsambhava iti mūkataivātra balād āyāteti kathaṃ na svavacanapratirodhasiddhiḥ |
<anchor xml:id="thakur75-88.22" /> yad āhācāryaḥ: na hy abruvan paraṃ bodhayitum īśaḥ | bruvan vā doṣam imaṃ parihartum iti mahati saṃkaṭe praveśaḥ |

<anchor xml:id="thakur75-88.24" /> avastuprastāve sahṛdayānāṃ mūkataiva yujyata iti cet | aho
mahadvaidagdhyam | avastuprastāve svayam eva yathāśakti valgitvā
bhagno mūkataiva nyāyaprāpteti paribhāṣayā niḥsartum icchati | na
cāvastuprastāvo rājadaṇḍena vinā caraṇamardanādināniṣṭimātreṇa vā
pratiṣeddhaṃ śakyate | tataś cātrāpi kramākramabhāvasya sādhanatve
sattvābhāvasya ca sādhyatve sandigdhavastubhāvasyāvastvātmano vā
kṣaṇikasya dharmitvaṃ kena pratiṣidhyate |

<anchor xml:id="thakur75-89.1" /> trividho hi dharmo dṛṣṭaḥ | kaścit vastuniyato nīlādiḥ | kaścid avastuniyato yathā sarvopākhyāvirahaḥ | kaścid ubhayasādhāraṇo yathā 'nupalabdhimātram | tatra vastudharmeṇāvastuno dharmitvaniṣedha iti yuktam | na tv avastudharmeṇa vastvavastudharmeṇa vā, svavacanasyānupanyāsaprasaṅgād ity akṣaṇikasyābhāve sandehe 'pi vā vastudharmeṇa dharmitvam avyāhatam iti nāyam āśrayāsiddho vyāpakānupalambhaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-89.6" /> akṣaṇikāpratītāv āśrayāsiddho hetur iti yuktam uktam, tadapratītau tadvyavahārāyogāt | kevalam asau vyavahārāṅgabhūtā pratītir vastvavastunor ekarūpā na bhavati | sākṣāt pāramparyeṇa vastusāmarthyabhāvinī hi vastupratītiḥ | yathā pratyakṣam anumānaṃ pratyakṣapṛṣṭhabhāvī ca vikalpaḥ | avastunas tu sāmarthyābhāvād vikalpamātram eva pratītiḥ | vastuno hi vastubalabhāvinī pratītir yathā sākṣāt pratyakṣam, paramparayā tatpṛṣṭhabhāvī vikalpo 'numānaṃ ca | avastunas tu na vastubalabhāvinī pratītis tatkārakatvenāvastutvahāniprasaṅgāt | tasmād vikalpamātram evāvastunaḥ pratītiḥ | 
<anchor xml:id="thakur75-89.12" /> na hy abhāvaḥ kaścid vigrahavān yaḥ sākṣāt kartavyo 'pi tu vyavahartavyaḥ | sa ca vyavahāro vikalpād api sidhyaty eva anyathā sarvajanaprasiddho 'vastuvyavahāro na syāt | iṣyate ca taddharmitvapratiṣedhānubandhād ity akāmakenāpi vikalpamātrasiddho 'kṣaṇikaḥ svīkartavya iti nāyam apratītatvād apy āśrayāsiddho hetur vaktavyaḥ | tataś cākṣaṇikasya vikalpamātrasiddhatve yad uktam |
<anchor xml:id="thakur75-89.17" /> na kaścid dhetur anāśrayaḥ vikalpamātrasiddhasya dharmiṇaḥ sarvatra sulabhatvād iti tad asaṅgatam | vikalpamātrasiddhasya dharmiṇaḥ sarvatra sambhave 'pi vastudharmeṇa dharmitvāyogāt | vastudharmahetutvāpekṣayā āśrayāsiddhasyāpi hetoḥ sambhavāt | 
<anchor xml:id="thakur75-89.20" /> yathātmano vibhutvasādhanārtham upanyastaṃ sarvatropalabhyamānaguṇatvād iti sādhanam | vikalpaś cāyaṃ hetūpanyāsāt pūrvaṃ sandigdhavastukaḥ | samarthite tu hetāv avastuka iti brūmaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-89.23" /> na cātra sandigdhāśrayatvaṃ nāma hetudośaḥ | āstāṃ tāvat | sandigdhasyāvastuno 'pi vikalpamātrasiddhasyāvastudharmāpekṣayā dharmitvaprasādhanāt | vastudharmahetvapekṣayaiva sandigdhāśrayasya hetvābhāsasya vyavasthāpanāt | yatheha nikuñje mayūraḥ kekāyitād iti | avastukavikalpaviṣayasyāsattvaṃ tu vyāpakānupalambhād eva prasādhitam | evaṃ dṛṣṭāntasyāpi vyomotpalāder dharmitvaṃ vikalpamātreṇa pratītiś cāvagantavyā | tad evam avastudharmāpekṣāyāvastuno dharmitvasya vikalpamātreṇa pratīteś cāpahnotum aśakyatvān nāyam āśrayāsiddho hetuḥ | na ca dṛṣṭāntakṣatiḥ |
<anchor xml:id="thakur75-89.30" /> na caiṣa svarūpāsiddhaḥ, akṣaṇike dharmiṇi kramākramayor vyāpakayor ayogāt | tathā hi yadi tasya prathame kṣaṇe dvitīyādikṣaṇabhāvikāryakaraṇasāmarthyam asti tadā prathamakṣaṇabhāvikāryavat dvitīyādikṣaṇabhāvy api kāryaṃ kuryāt, samarthasya kṣepāyogāt | 
<anchor xml:id="thakur75-90.2" /> atha tadā sahakārisākalyalakṣaṇasāmarthyaṃ nāsti, tadvaikalyalakṣaṇasyāsāmarthyasya sambhavāt | na hi bhāvaḥ svarūpeṇa karotīti svarūpeṇaiva karoti, sahakārisahitād eva tataḥ kāryotpattidarśanād iti cet | 
<anchor xml:id="thakur75-90.4" /> yadā tāvad amī militāḥ santaḥ kāryaṃ kurvate | tadaikārthakaraṇalakṣaṇaṃ sahakāritvam eṣām astu, ko niṣeddhā | militair eva tu tatkāryaṃ kartavyam iti kuto labhyate | pūrvāparakālayor ekasvabhāvatvād bhāvasya sarvadā jananājananayor anyataraniyamaprasaṅgasya durvāratvāt | tasmāt sāmagrī janikā, naikaṃ janakam iti sthiravādināṃ manorajyasyāpy aviṣayaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-90.9" /> kiṃ kurmo dṛśyate tāvad evam iti cet | dṛśyatāṃ, kiṃ tu pūrvasthitād eva paścāt sāmagrīmadhyapraviṣṭād bhāvāt kāryotpattir anyasmād eva viśiṣṭasāmagrīsamutpannāt kṣaṇād iti vivādapadam etat | tatra prāg api sambhave sarvadaiva kāryotpattir na vā kadācid apīti virodham asamādhāya tata eva kāryotpattir iti sādhyānuvādamātrapravṛttaḥ kṛpām arhati |
<anchor xml:id="thakur75-90.14" /> na ca pratyabhijñānād evaikatvasiddhiḥ, tatpauruṣasya lūnapunarjātakeśakuśakadalīstambādau nirdalanāt | vistareṇa ca pratyabhijñādūṣaṇam asmābhiḥ sthirasiddhidūṣaṇe pratipāditam iti tata evāvadhāryam |
<anchor xml:id="thakur75-90.17" /> nanu kāryam eva sahakāriṇam apekṣate | na tu kāryotpattihetuḥ | yasmād dvividhaṃ sāmarthyaṃ nijam āgantukaṃ ca sahakāryantaram tato akṣaṇikasyāpi kramavatsahakārinānātvād api kramavatkāryanānātvam iti cet | 
<anchor xml:id="thakur75-90.19" /> bhavatu tāvat nijāgantukabhedena dvividhaṃ sāmarthyam | tathāpi tat prātisvikaṃ vastusvalakṣaṇaṃ sadyaḥ kriyādharmakam avaśyābhyupagantavyam | tad yadi prāg api, prāg api kāryaprasaṅgaḥ | atha paścād eva, na tadā sthiro bhāvaḥ |  
<anchor xml:id="thakur75-90.23" /> na ca kāryaṃ sahakariṇo 'pekṣata iti yuktam, tasyāsattvāt | hetuś ca sann api yadi svakāryaṃ na karoti, tadā tatkāryam eva tan na syāt, svātantryāt | 
<anchor xml:id="thakur75-90.25" /> yac coktam – yo hi uttarakāryajananasvabhāvaḥ sa katham ādau kāryaṃ kuryāt, atha kuryāt na tarhi tatkāryakaraṇasvabhāvaḥ, na hi nīlotpādanasvabhāvaḥ pītādikam api karotīti tad asaṅgatam | sthirasvabhāvatve bhāvasyottarakālam evedaṃ na pūrvakālam iti kuta etat | tadabhāvāc ca kāraṇam apy uttarakāryasvabhāvam ity api kutaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-90.29" /> kiṃ kurmaḥ, uttarakālam eva tasya janmeti cet | sthiratve tadanupapadyamānam asthiratām ādiśatu | sthiratve 'py eṣa eva svabhāvas tasya yad uttarakṣaṇa eva svabhāvas tasya yad uttarakṣaṇa eva kāryaṃ karotīti cet | na | pramāṇabādhite svabhāvābhyupagamāyogād iti na tāvad akṣaṇikasya kramikāryakāritvam asti | nāpy akramikāryakāritvasambhavaḥ, dvitīye 'pi kṣaṇe kārakasvarūpasadbhāve punar api kāryakaraṇaprasaṅgāt |
<anchor xml:id="thakur75-91.4" /> kārye niṣpanne tadviṣayavyāpārābhāvād ūnā sāmagrī na niṣpāditaṃ niṣpādayed iti cet | na | sāmagrīsambhavāsambhavayor api sadyaḥ kriyākārakasvarūpasambhave janakatvam avāryam iti prāg eva pratipādanāt | kāryasya hi niṣpāditatvāt punaḥ kartum aśakyatvam eva kāraṇam asamartham āvedayati | 
<anchor xml:id="thakur75-91.7" /> tad ayam akṣaṇike kramākramikāryakāritvābhāvo na siddhaḥ | na ca kramākramābhyām aparaprakārasambhavo yena tābhyām avyāptau sandigdhavyatireko hetuḥ syāt | prakārāntaraśaṅkāyāṃ tasyāpi dṛśyatvādṛśyatvaprakāradvayadūṣaṇe 'pi svapakṣe 'py anāśvāsaprasaṅgāt | tasmād anyonyavyavacchedasthitayor nāparaḥ prakāraḥ sambhavati | svarūpāpraviṣṭasya vastuno 'vastuno vātatsvabhāvatvāt | prakārāntarasyāpi kramasvarūpāpraviṣṭatvāt | tathātīndriyasya sahakāriṇo 'dṛśyatve 'py ayogavyavacchedena dṛśyasahakārisahitasya dṛśyasyaiva sattvasya dṛśyakramākramābhyāṃ vyāptiḥ pratyakṣād eva sidhyati | evaṃ kramākramābhyām arthakriyākāritvaṃ vyāptam iti kramākramayor anyonyavyavacchedena sthitatvād etatprakāradvayaparihāreṇārthakriyākāritvam anyatra na gatam ity arthaḥ | ata evaitayor vinivṛttau nivartate ||
<anchor xml:id="thakur75-91.17" /> Trilocanasyāpi vikalpatraye prathamadūṣaṇam āśrayāsiddhidoṣaparihārato nirastam | 
<anchor xml:id="thakur75-91.18" /> dvitīyaṃ cāsaṅgatam, vikalpajñānena vyatirekasya pratītatvāt | na hy abhāvaḥ kaścidvigrahavān yaḥ sākṣātkartavyaḥ, api tu vikalpād eva vyavahartavyaḥ | na hy abhāvasya vikalpād anyā pratipattir apratipattir vā sarvathā | ubhayathāpi tadvyavahārahāniprasaṅgāt | evaṃ vaidharmyadṛṣṭāntasya hetuvyatirekasya ca vikalpād eva pratipattiḥ | 
<anchor xml:id="thakur75-91.22" /> tṛtīyam api dūṣaṇam asaṅgatam | vyāpakānupalambhena nirdoṣeṇa sattvasya kṣaṇikatvena vyāpter avyāhatatvāt | 
<anchor xml:id="thakur75-91.23" /> tad ayaṃ vyāpakānupalambho 'kṣaṇikasyāsattvam sattvasya tato vyatirekaṃ kṣaṇikatvena vyāptiṃ ca sādhayaty ekavyāpārātmakatvād iti sthitam ||
<anchor xml:id="thakur75-91.25" /> nanu vyāpakānupalabdhir iti yady anupalabdhimātraṃ tadā na tasya sādhyabuddhijanakatvam avastutvāt | na cānyopalabdhir vyāpakānupalabdhir abhidhātuṃ śakyā bhūtalādivad anyasya kasyacid anupalabdher iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-91.27" /> tad asaṅgatam | dharmyupalabdher evānyatrānupalbdhitayā vyavasthāpanāt | yathā hi neha śiṃśapā vṛkṣābhāvād ity atra vṛkṣāpekṣayā kevalapradeśasya dharmiṇa upalabdhir vṛkṣānupalabdhiḥ | śiśapāpekṣayā ca kevalapradeśasya dharmiṇa upalabdhir eva śiṃśapāyā abhāvopalabdhir iti svabhāvahetuparyavasāyivyāpāro vyāpakānupalambhaḥ | tathā nityasya dharmiṇo vikalpabuddhyavasitasya kramikāritvākramikāritvāpekṣayā kevalagrahaṇād eva kramikāritvākramikāritvānupalambhaḥ | arthakriyāpekṣayā ca kevalapratītir evārthakriyāyogapratītir iti vyāpakānupalambhāntarād asya na kaścid viśeṣaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-92.5" /> adhyavasāyāpekṣayā ca bāhye 'kṣaṇike vastuni vyāpakābhāvād vyāpyābhāvasiddhivyavahāraḥ | adhyavasāyaś ca samanantarapratyayabalāyātākāraviśeṣayogād agṛhīte 'pi pravartanaśaktir boddhavyaḥ | īdṛśaś cādhyavasāyo 'smaccitrādvaitasiddhau nirvāhitaḥ | sa cāvisaṃvādī vyavahāraḥ parihartum aśakyaḥ | yad vyāpakaśūnyaṃ tadvyāpyaśūnyam iti | etasyaivārthasyānenāpi krameṇa pratipādanāt | ayaṃ ca nyāyo yathā vastubhūte dharmiṇi tathāvastubhūte 'pīti ko viśeṣaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-92.10" /> tathā hy ekajñānasaṃsargy atra vikalpya eva | yathā ca hariṇaśirasi tenaikajñānasaṃsargi śṛṅgam upalabdhaṃ śaśaśirasy api tena sahaikajñānasaṃsargitvasambhāvanayaiva śṛṅgaṃ niṣidhyate, tathā nīlādāv apariniṣṭhitanityānityabhāve kramākramau svadharmiṇā sārdham ekajñānasaṃsargiṇau dṛṣṭau, yadi nitye bhavataḥ, nityagrāhijñāne svadharmiṇā nityena sahaiva gṛhye yātām iti sambhāvanayā ekajñānasaṃsargadvārakam eva pratiṣidhyate | kathaṃ punar etasminn ity ajñāne kramākramayor asphuraṇam iti yāvatā kramākramakroḍīkṛtam eva nityaṃ vikalpayām iti cet | ata eva bādhakāvatāro viparītāropam antareṇa tasya vaiyarthyāt |
<anchor xml:id="thakur75-92.17" /> kālāntare 'py ekarūpatayā nityatvam | kramākramau ca kṣaṇadvaye bhinnarūpatayā | tato nityatvasya kramākramikāryaśakteś ca parasparaparihārasthitilakṣaṇatayā durvāro virodha iti kathaṃ nitye kramākramayor antarbhāvaḥ | anantarbhāvāc ca śuddhanityavikalpena dūrīkṛtakramākramasamāropeṇa katham ullekhaḥ | tataś ca pratiyogini nitye 'pi vikalpyamāna ekajñānasaṃsargilakṣaṇaprāpte nityopalabdhir eva nityaviruddhasyānupalabhyamānasya kramākramasyānupalabdhiḥ | tata eva cārthakriyāśakter anupalabdhiḥ | tasmād vyāpakavivekidharmyupalabdhitayā na vyāpakānupalambhāntarād asya viśeṣaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-92.25" /> na tv etad avastu dharmitvopayogivastvadhiṣṭhānatvāt pramāṇavyavasthāyā iti cet | kim idaṃ vastvadhiṣṭhānatvaṃ nāma | kiṃ pamparayāpi vastunaḥ sakāśād āgatatvam, atha vastuni kenacid ākāreṇa vyavahārakāraṇatvam, vastubhūtadharmipratibaddhatvaṃ vā |
<anchor xml:id="thakur75-93.1" /> yady ādyaḥ pakṣas tadā kramākramasyārthakriyāyāś ca vyāptigrahaṇagocaravastupratibaddhatvam asyāpi na kṣīṇam |
<anchor xml:id="thakur75-93.2" /> na dvitīye 'pi pakṣe doṣaḥ sambhavati, kṣaṇabhaṅgivastusādhanopāyatvād asya |
<anchor xml:id="thakur75-93.3" /> na cāntimo 'pi vikalpaḥ kalpyate, tasyaiva nityavikalpasya vastuno dharmibhūtasya kramākramavad bāhyanityopādānaśūnyatvenārthakriyāvad bāhyanityopādānaśūnyatve prasādhanāt | paryudāsavṛttyā buddhisvabhāvabhūtākṣaṇikākāre vastubhūte dharmiṇi pratibaddhatvasambhavāt ||
<anchor xml:id="thakur75-93.7" /> ayam eva nyāyo na vaktā bandhyāsutaś caitanyābhāvād ityādau yojyaḥ | etena yathā vṛkṣābhāvādir antarbhāvayituṃ śakyate na tathāyam iti Trilocano 'pi nirastaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-93.10" /> na ca kramādyabhāvastrayīṃ doṣajātiṃ nātikrāmati, abhāvadharmatve 'pi āśrayāsiddhidoṣaparihārāt | 
<anchor xml:id="thakur75-93.11" /> yat tv anena pramāṇāntarān nityānām asattvasiddhau kramādivirahasyābhāvadharmatā sidhyatīty uktam, tadbālasyāpi durabhidhānam | nityo hi dharmī | asattvaṃ sādhyam | kramikāryakāritvākramikāryakāritvaviraho hetuḥ | asya cābhāvadharmatvaṃ nāmāsattvalakṣaṇasvasādhyāvinābhāvitvam ucyate | tac ca kramākrameṇa sattvasya vyāptisiddhau sattvasya vyāpyasyābhāvena kramākramasya vyāpakasya viraho vyāptaḥ sidhyatīty abhāvadharmatvaṃ prāg eva vidhyor vyāptisādhanāt pratyakṣād anumānād ekasmād vā pramāṇāntarāt siddham iti netaretarāśrayadoṣaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-93.18" /> na ca sattāyām ivāsattāyām api tulyaḥ prasaṅgo bhinnanyāyatvāt | vastubhūtaṃ hi tatra sādhyaṃ sādhanaṃ ca | tayor dharmy api vastv eva yujyate | 
<anchor xml:id="thakur75-93.19" /> vastunas tu pratyakṣānumānābhyām eva siddhiḥ | tayor abhāve niyamenāśrayāsiddhir iti yuktam | asattāsādhane tv avastudharmo hetur avastuvikalpamātrasiddhe dharmiṇi nāśrayāsiddhidoṣeṇa dūṣayituṃ śakyaḥ | tathākṣaṇikasya kramayaugapadyābhyām arthakriyāvirodhaḥ sidhyaty eva | 
<anchor xml:id="thakur75-93.22" /> tathā vikalpād evākṣaṇiko virodhī siddhaḥ | vikalpollikhitaś cāsya svabhāvo nāpara ity api vyavahartavyam | anyathā tadanuvādena kramākramādirahitatvādiniṣedhādikam ayuktam, tatsvarūpasyānullekhād anyasyollekhād ity akṣaṇikaśaśaviṣāṇādiśabdānuccāraṇaprasaṅgaḥ | asti ca | ato yathā pramāṇābhāve 'pi vikalpasiddhasya bandhyāsutādeḥ saundaryādiniṣedho 'nurūpas tathā vikalpopanītasyaivākṣaṇikarūpasya tata eva pratyanīkākāreṇa saha virodhavyavasthāyāṃ kīdṛśo doṣaḥ syāt | yadi cākṣaṇikānubhavābhāvād virodhapratiṣedhas tarhi bandhyāputrādyanubhavābhāvād eva saundaryādiniṣedho 'pi mā bhūt ||
<anchor xml:id="thakur75-94.5" /> nanv evaṃ virodhasyāpāramārthikatvam | taddvāreṇa kṣaṇabhaṅgasiddhir apy apāramārthikī syād iti cet | 
<anchor xml:id="thakur75-94.6" /> na hi virodho nāma vastvantaraṃ kiñcid ubhayakoṭidattapādasambandhābhidhānam iṣyate 'smābhir upapadyate vā yenaikasambandhino vastutvābhāve 'pāramārthikaṃ syāt | yathā tv iṣyate tathā pāramārthika eva | viruddhābhimatayor anyonyasvarūpaparihāramātraṃ virodhārthaḥ | sa ca bhāvābhāvayoḥ pāramārthika eva | na bhāvo 'bhāvarūpam āviśati, nāpy abhāvo bhāvarūpaṃ praviśatīti yo 'yam anayor asaṃkaraniyamaḥ sa eva pāramārthiko virodhaḥ | kālāntaraikarūpatayā hi nityatvam | kramākramau kṣaṇadvaye 'pi bhinnarūpatayā | tato nityatvakramākramikāryakāritvayor bhāvābhāvavad virodho 'sty eva ||
<anchor xml:id="thakur75-94.14" /> nanu nityatvaṃ kramayaugapadyavattvaṃ ca viruddhau dharmau vidhūya nāparo virodho nāma, kasya vāstavatvam iti cet | 
<anchor xml:id="thakur75-94.15" /> na | na hi dharmāntarasya sambhavena virodhasya pāramārthikatvaṃ brūmaḥ | kiṃ tu viruddhayor dharmayoḥ sadbhāve | anyathā virodhanāmadharmāntarasambhave 'pi yadi na viruddhau dharmau kva pāramārthikavirodhasambhavaḥ | viruddhau ced dharmau tāvataiva tāttviko virodhavyavahāraḥ kim apareṇa pratijñāmātrasiddhena virodhanāmnā vastvantareṇa | 
<anchor xml:id="thakur75-94.20" /> tad ayaṃ pūrvapakṣasaṃkṣepaḥ
gnityaṃ nāsti na vā pratītiviṣayas tenāśrayāsiddhatā hetoḥ svānubhavasya ca kṣatir ataḥ kṣiptaḥ sapakṣo 'pi ca |
śūnyaś ca dvitayena sidhyati na cāsattā 'pi sattā yathā no nityena virodhasiddhir asatā śakyā kramāder api || J 89,16-19; cf. R 87,24-27 
iti | 
<anchor xml:id="thakur75-94.25" /> atra siddhāntasaṃkṣepaḥ 
hdharmasya kasyacid avastuni mānasiddhā bādhāvidhivyavahṛtiḥ kim ihāsti no vā |
kvāpy asti cet katham iyanti na dūṣaṇāni nāsty eva cet svavacanapratirodhasiddhiḥ ||  J 89,21-24; cf. R 88,4-7
<anchor xml:id="thakur75-95.1" /> tad evaṃ nityaṃ na kramikāryakāritvākramikāryakāritvayogīti paramārthaḥ | tataś ca sattāyuktam api naiveti paramārthaḥ | tataś ca kṣaṇikākṣaṇikaparihāreṇa rāśyantarābhāvād akṣaṇikān nivartamānam idaṃ sattvaṃ kṣaṇika eva viśrāmyat tena vyāptaṃ sidhyatīti sattvāt kṣaṇikatvasiddhir avirodhinī ||

	prakṛtiḥ sarvadharmāṇāṃ yad bodhān muktir iṣyate |
	sa eva tīrthyanirmāthī kṣaṇabhaṅgaḥ prasādhitaḥ ||

<anchor xml:id="thakur75-95.7" /> iti kṛtir ayaṃ Ratnakīrteḥ ||

</p>
</div>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Pramāṇāntarbhāvaprakaraṇam" /><head>Pramāṇāntarbhāvaprakaraṇam</head>
<p>	 

<anchor xml:id="thakur75-96.4" /> pramāṇadvitayād anyapramāṇagaṇadūṣaṇam |
nāpūrvam ucyate tat tu prayogeṇātra mudryate ||
<anchor xml:id="thakur75-96.6" /> iha khalu pramāṇamātre na kecid vipratipadyante | antataś cārvākasyāpi saṃpratipatteḥ | pramāṇamātrocchedavādī ca tattadāṅśakya pratividhānād asmadgurubhir avajñātaḥ 

	pramāṇam apramāṇaṃ ced vicārāvasaro hataḥ |
	bruvatā niyataṃ kiñcit sādhyaṃ vā bādhyam eva vā ||
	tatrāyuktiṃ bruvāṇasya ślāghā sadasi kīdṛśī |
	nānumāyāḥ parā yuktiḥ kiṃ siddhaṃ tadanādare ||
	svīkṛtā tena sety asmāt tanmatyā bādhanaṃ yadi |
	abādhane 'syāḥ svīkārāt tadbhiyā bādhanaṃ katham ||
	sādhyaṃ na kiñcid iti cet bādhāyā api sādhyatā |
	sāpi neti vaco vyarthaṃ praśnamātre 'pi kiṃ phalam ||
	phalaṃ yadi giraḥ kvāpi nānyat tac cāvabodhanāt |
	vācaḥ pratyāyane śaktā nākṣadhūmādi sundaram ||
	saṃvṛtau mānam iṣṭaṃ ced vicāro 'py eṣa saṃvṛtiḥ |
	saṃvṛtāv api neṣṭaṃ ced vadan jetā yathā tathā || (JNA 363f.)
	saṃvṛtiś ca vinā mānaṃ vāṅmātreṇa na sidhyati |
	mānato yadi durvāraḥ pramāṇasya parigrahaḥ || 

ācāryo 'py āha -

	aniṣṭeś cet pramāṇaṃ hi sarveṣṭīnāṃ nibandhanam |
	bhāvābhāvavyavasthāṃ kaḥ kartuṃ tena vinā prabhuḥ || iti | (PV IV 215)

<anchor xml:id="thakur75-96.26" /> tad evaṃ pramāṇamātrāpratikṣepe pratyakṣaṃ tāvad ādau gaṇanīyam, tanmūlatvād aparapramāṇopapatteḥ | na ca cārvāko 'py anumānam avasthāpya sthātuṃ prabhavati, vyāpāratrayakaraṇāt | 
<anchor xml:id="thakur75-97.1" /> tac chāstre hi pratyakṣetarasāmānyayoḥ pramāṇetaravidhānaṃ lakṣaṇapraṇayanato vidhātavyam | tac ca lakṣaṇaṃ pratyakṣe dharmiṇi lakṣye prāmāṇye pratyetavye svabhāvo hetuḥ | parabuddhipratipattau ca kāryādivyāpāraḥ kāryahetuḥ | paralokapratiṣedhe ca dṛśyānupalambho 'ṅgīkartavya iti katham anumānāpalāpaḥ |
yad ācāryaḥ
 
	pramāṇetarasāmānyasthiter anyadhiyo gateḥ |
	pramāṇāntarasadbhāvapratiṣedhāc ca kasyacit || (PVin I 2)

api ca  

	arthasyāsambhave 'bhāvāt pratyakṣe 'pi pramāṇatā |
	pratibaddhasvabhāvasya taddhetutve samaṃ dvayam || (PVin I 3)

ity anumānam api pramāṇam | prāmāṇyaṃ ca pramāṇāntarāgṛhītaniścitapravṛttiviṣayārthatayā tatprāpaṇe śaktiḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-97.13" /> nanv astu prāpaṇe śaktiḥ prāmāṇyam, paramasaunārthād utpatteḥ, api tv arthadarśanād iti cet | kim idam arthadarśanam | arthasya dharmo dṛśyatvam | jñānasya dharmo draṣṭṛtvam | prathamapakṣe nīlatvavad dṛśyatvasyāpi sādhāraṇatvād ekagocaro 'rthaḥ sarvagocaraḥ syāt | na hi pratipuruṣam arthānāṃ bhedo nairātmyaprasaṅgāt | dvitīyapakṣe tu katham anyasmin jñānasvabhāve draṣṭṛtve saty anyasyāsambaddhasyārthasya pratyāśā syāt | draṣṭṛatvaṃ dṛśyatvam antareṇānupapadyamānaṃ tadākṣipatīti cet | nanu jñānārthayor utpattisārūpyabalato draṣṭḥdṛśyatvavyavasthāpanam etat | anabhyupagame draṣṭṛtvaṃ dṛśyatvaṃ ca na sambhavatīti kiṃ kenākṣipyatām | bhavatu vā prakārāntareṇāpi draṣṭṛdṛśyabhāvas tathāpi bhede saty avyabhicāras tadutpattir eva prāptinimittam | sā ca prāpaṇaśaktiḥ pratyakṣānumānayor aviśiṣṭeti pramāṇe eva |
<anchor xml:id="thakur75-97.23" /> nanv anyad api śābdopamānādikaṃ pramāṇam asti | tathā hi śabdāc codanārūpād asannikṛṣṭe 'rthe svargādau yaj jñānam utpadyate tad api śābdaṃ jñānaṃ pramāṇam eva | pratyayitoditavākyaprasūtaṃ ca jñānaṃ pramāṇam | yad āha Kumārilaḥ 

	tac cākartṛkato vākyād anyād vā pratyayito[?]ditāt | iti |

tatra yadā śabdasamutthaṃ jñānaṃ pramāṇaṃ tadopādānādibuddhiḥ phalam | yadā tu śabdas tadā tadālambanaṃ jñānaṃ phalam iti Naiyāyikasya punaḥ: āptopadeśaḥ śabdaḥ (NSū 1.1.7), iti śabdapramāṇalakṣaṇasūtram | tatra śabda iti lakṣyapadam | āptopadeśa iti lakṣaṇapadam | asyāyaṃ saṃkṣepārthaḥ | āptopadiṣṭaḥ śabdaḥ pramāṇam iti | āptaś ca sākṣātkṛtaheyopādeyatattvo yathādṛṣṭasya cārthasyācikhyāsayā prayukta upadeṣṭā abhidhīyate | pramāṇaphalavyavasthā ca pūrvavad draṣṭavyeti |
<anchor xml:id="thakur75-98.3" /> tathā Mīmāṃsakānām upamānaṃ pramāṇam | yad uktaṃ Śabarasvāninā upamānam api sādṛśyam asannikṛṣṭe 'rthe buddhim utpādayati | yathā gavayadarśanaṃ goḥ smaraṇasyeti | 
<anchor xml:id="thakur75-98.5" /> asyāyam arthaḥ | ekatra dṛśyamānaṃ sādṛśyaṃ kartṛ | pratiyogyantare dṛśyamānapratiyogisādṛśyaviśiṣṭatayaitatsādṛśyaviśiṣṭo 'sau ity asannikṛṣṭe 'rthe yāṃ buddhim utpādayati tadupamānaṃ pramāṇam iti yat tadoradhyāhāra iti | tasmāt samaratīti smaraṇaṃ puruṣaḥ | tenāyam arthaḥ - yathā gavaye dṛśyamānaṃ sādṛśyaṃ gāṃ smarato manuṣyasya etatsādṛśyaviśiṣṭo 'sau gaur iti buddhim utpādayatīti |
<anchor xml:id="thakur75-98.10" /> na cedam upamānaṃ smaraṇaṃ kartavyam, gavayasādṛśyaviśiṣṭasya gor goviśiṣṭasya ca sādṛśyasya prameyatvāt | gosādṛśyayor viśeṣaṇaviśeṣyabhāvasyopamānapramāṇaviṣayasya gogrāhiṇā gavayagrāhiṇā vā pratyakṣeṇa kenacid agrahaṇāt | yad āha Bhaṭṭaḥ

	pratyakṣe 'pi yathā deśe smaryamāṇe ca pāvake |
	viśiṣṭasyānyataḥ siddher anumānapramāṇatā ||
	pratyakṣeṇāvabuddhe ca sādṛśye gavi ca smṛte |
	viśiṣṭasyānyato 'siddher upamānapramāṇatā || (ŚV XI 39; 38)

<anchor xml:id="thakur75-98.17" /> na ca grahaṇam antareṇa smaraṇam asti | tasmān nopamānaṃ smaraṇam ataḥ pramaṇam iti | Naiyāyikādīnāṃ tūpamānasūtram,

	prasiddhasādharmyāt sādhyasādhanam upamānam iti | (NSū 1.1.6)

<anchor xml:id="thakur75-98.20" /> asyāyam arthaḥ | prasiddhaṃ sādharmyaṃ yasya tasmād gavayādeḥ sādhyasya saṃjñāsaṃjñisambandhasya sādhanaṃ siddhis tadupamānaphalam | samākhyāsambandhapratipattihetur upamānam ity arthaḥ | ayam asya prapañcaḥ | yaḥ pratipattā gāṃ jānāti na gavayam, ādiṣṭaś ca svāminā gacchāraṇyaṃ gavayamānayāsmād iti, gavayaśabdavācyam artham ajānāno vanecaram anyaṃ vā tajjñaṃ pṛṣṭavān, bhrātaḥ kīdṛśo gavaya iti | tena cādiṣṭaṃ yathā gaus tathā gavaya iti | tasya śrutātideśavākyasya kasyāñcid araṇyānyām upagatasyātideśavākyārthsmaraṇasahakāri yad gavayasārūpyajñānaṃ tatprathamata evāsau gavayaśabdavācyo 'rtha iti pratipattiṃ prastuvānam upamānaṃ pramāṇam iti |
<anchor xml:id="thakur75-99.1" /> tathārthāpattisaṃjñaṃ pramāṇaṃ mīmāṃsakasya | arthāpattir api dṛṣṭaḥ śruto vārtho 'nyathā nopadyamāno yad arthāntaraṃ parikalpayati sārthāpattiḥ | yathā jīvati devadatte gṛhābhāvadarśanena bahirbhāvasyārthasya parikalpanā | asyāyam arthaḥ | pratyakṣādibhiḥ ṣaḍbhiḥ pramāṇaiḥ prasiddho yo 'rthaḥ sa yena vinā na yujyate tasyārthasya kalpanam arthāpattir iti | sā ca ṣaṭpramāṇapūrvikā ṣaṭprakāraiveti ||
<anchor xml:id="thakur75-99.6" /> pratyakṣānumānādipramāṇapañcakābhāvasvabhāvam abhāvākhyaṃ pramāṇam | prameyaṃ ghaṭādyabhāvaḥ | nāstīha ghaṭādīti jñānaṃ ghaṭādyabhāvālambanaṃ phalam | yadāha Kumārilaḥ 

	pratyakṣāder anupattiḥ pramāṇābhāva ucyate |
	sātmano 'pariṇāmo vā vijñānaṃ vānyavastuni ||
	pramāṇapañcakaṃ yatra vasturūpe na jāyate |
	vastusattāvabodhārthaṃ tatrābhāvapramāṇatā || iti | (ŚV XIII 11; 1)

etāni ṣaṭ pramāṇāni pratyakṣādīny asaṃkīrṇasvasvalakṣaṇayogitvād anyāpraviṣṭasvabhāvāni pratyetavyānīti ||
<anchor xml:id="thakur75-99.15" /> atrocyate | codanāyās tāvad bāhye 'rthe pratibandhābhāvān na prāmāṇyam | prayogaḥ - yasya yatra pratibandho nāsti na tasya tatra prāmāṇyam | yathā dahane 'pratibaddhasya rāsabhasya | apratibaddhāś ca bahirarthe vaidikāḥ śabdāḥ iti vyāpakānupalabdhiḥ | na tāvad ayam asiddho hetuḥ | śabdānāṃ vastutaḥ pratibandhābhāvāt | pratibaddhasvabhāvatā hi pratibandhaḥ | na ca sā nirnibandhanā, sarveṣāṃ sarvatra pratibaddhasvabhāvatāprasaṅgāt | nibandhanaṃ cāsyās tādātmyatadutpattibhyām anyan nopalabhyate, atatsvabhāvasyātadutpatteś ca tatrāpratibaddhasvabhāvatvāt | na hi śabdānāṃ bahirarthasvabhāvatāsti bhinnapratibhāsāvabodhaviṣayatvāt | nāpi śabdā bahirarthād upajāyante, artham antareṇāpi puruṣasyecchāpratibaddhavṛtteḥ śabdasyotpādadarśanāt |
<anchor xml:id="thakur75-99.24" /> nanu yogyatayaiva kiñcit pratibaddhasvabhāvam upalabhyate | yathā cakṣur indriyaṃ rūpe | cakṣuḥ khalu vyāpāryamāṇaṃ rūpam evopalabhyati | tathaivaite vaidikāḥ śabdās tādātmyatadutpattiviyuktā api yogyatāmātreṇātīndriyam arthaṃ bodhayiṣyanti tat kathaṃ tādātmyatadutpattivirahamātreṇāpratibandho yenaivaṃ vyāpakānupalabdhiḥ sidhyatīti | naiṣa doṣaḥ | yataś cakṣur indriyam api rasādiparihāreṇa rūpa eva prakāśakatvena pratiniyataṃ tatkāryatvāt | rūpaṃ hi cakṣur upakaroti | na sattāmātreṇa cakṣū rūpaṃ prakāśayati, vyavahitasyāpi rūpopalabdhiprasaṅgāt | tasmād rūpād yogyadeśasannihitāt tajjñānajananayogyatām āsādya cakṣū rūpajñānam utpādayattatkāryam iti vyaktam avasīyate | anyathā tadupakārānapekṣasya tasyāpi tatprakāśananiyamo nopapadyate | na hy anupakāryatvāviśeṣe cakṣū rūpasyaiva prakāśakam, na rasāder iti ghaṭām upaiti niyamaḥ | ayam eva tarhi niyamaḥ kuto yad rūpeṇaiva cakṣur upakartavyam, na rasādineti | yadi vastuvaśād eva rūpam upakaroti na rasādikam, hanta tarhi yathopakāryatvaṃ prati niyamaś cakṣuṣo rūpeṇa, tathā śabdānām api svābhāvika evāstu bahirarthapratyāyananiyama iti |</p>

<p> <anchor xml:id="thakur75-100.6" /> atrocyate | na cakṣuṣaḥ svābhāviko rūpopakāryatāniyamaḥ,
kasyacid vastunaḥ svābhāvikatvānupapatteḥ | tathā hi svābhāvikatvaṃ
vastudharmasyānujānānaḥ praṣṭavyaḥ - kiṃ svābhāvika iti svato bhavati,
āhosvit parataḥ, athāhetutaḥ | yadi svato bhavati, tad asaṅgatam,
svātmani kriyāvirodhāt | athāhetutaḥ, tad ayuktam, ahetor
deśādiniyamāyogāt | tasmān na svābhāviko rūpopakāryatāpratiniyamaś
cakṣuṣaḥ | kiṃnibandhanas tarhi svahetupratibaddha iti, brūmaḥ -
cakṣuḥ khalu svahetunā janyamānaṃ tādṛśam eva janitam
yadrūpopakartavyam eva bhavati | rūpam api tādṛśam eva svahetunā
janitaṃ yat tad upakārakasvabhāvam |</p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-100.14" /> śabdānām api sa svabhāvaḥ svahetupratibaddho yenaite
bāhyārthāvyabhicāriṇa iti cet | na śakyam evam abhidhātum,
nityatvābhyupagamād vedavākyānām | athānityatvam abhyupagamyāyam
ākṣepaḥ parihartum iṣyate, tad api duṣkaram, doṣāntaraprasaṅgāt | yadi
svahetunaiva te niyamārthopadarśanaśaktimanto janitāḥ,
tadāvyutpannasamayasyāpi svārtham avabodhayeyuḥ | yathā cakṣuḥ svaheto
rūpaprakāśakam utpannaṃ sat prakāśayaty eva rūpam asaṅketavido 'pi, na
ca śabdād uccaritāt prāgapratītasamayasyāpi viśeṣāvagamaḥ samasti |
tasmān na svahetupratibaddhaś cakṣurāder iva śabdānām
arthapratipādananiyama iti niścayaḥ ||
</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-100.22" /> atha svahetubhir evāyam īdṛśas teṣāṃ svabhāvo datto yena te saṃketaviśeṣasahāyā eva kam apy artham avabodhayanti | na tarhi saṅketaparāvṛttau padārthāntaravṛttayo bhaveyuḥ | yadi hy ayam agnihotraśabdaḥ saṃketāpekṣo yāgaviśeṣapratipādakaḥ, kathaṃ saṅketānyatvenārthāntaraṃ pratipādayati | na hi kṣityādyapekṣeṇa bījena svahetor aṅkurajananasvabhāvenotpannena rāsabhaḥ śakyo janayitum, tathā śabdo 'pi yad arthapratipādananiyatas tam eva prakāśayet ||
</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-100.27" /> atha tattatsaṅketāpekṣas tattadarthapratyāyanayogya evāyaṃ
jāta ity ucyate | tad api na prasutopayogi | na hy evam asya prāmāṇyam
avatiṣṭhate | yadā hi saṅketenāpuruṣārthapratipādanam api sambhāvyata
eva, tadā na śakyam upakalpayituṃ kim ayam abhimatasyaivārthasya
dyotako na veti | tarhi vācyavācakalakṣaṇaḥ śabdārthayoḥ sambandho
bhaviṣyati | tathā cāha</p>

<lg>
	<l>vācyavācakasambandhāḥ santi yady api vāstavāḥ |</l>
	<l>saṅketair anabhivyaktā na te 'rthavyaktihetavaḥ ||</l>
</lg>

<p>
iti cet | nanu tasya vāstavatve 'saṅketavido 'py arthapratipattir
bhaved ity uktam, saṅketāpekṣāyāṃ cārthāntare na
pravartetetyādyabhihitam | ataḥ pūrvam evāyaṃ pratyākhyāto
vācyavācakalakṣaṇaḥ sambandhaḥ | tasmān na bahirarthe pratibandhaḥ
śabdānām iti nirṇayaḥ ||</p>

<p>tataś ca nāsiddho hetuḥ ||</p>


<p><anchor xml:id="thakur75-101.6" /> nāpy viruddhaḥ, viparyayavyāptyabhāvāt | tadabhāvaś ca
sapakṣe vṛttyupadarśanāt | na hi viruddhasya sādharmyavati dharmiṇi
sadbhāvo yuktaḥ, sādhyaviparyayasya tatrābhāvāt | na ca vyāpakam
antareṇa vyāpyasya sambhavaḥ, tatpracyutiprasaṅgāt || </p>


<p>
<anchor xml:id="thakur75-101.9" /> nāpy anaikāntiko hetuh, viparyaye bādhakapramāṇasambhavāt | prāmāṇyapratiṣedhe hi sādhye prāmānyam eva vipakṣaḥ | na ca tasmin pratibandhābhāvalakṣaṇo hetur asti, svaviruddhena pratibandhena vyāptatvāt | na khalv ayaṃ prādeśikaḥ pramāṇaśabdo jñāneṣu nirnibandhana eva, sarvajñāneṣu prāmāṇyavyapadeśaprasaṅgāt | nibandhanaṃ ca svaviṣayapratibandhād anyan nopapadyate | tasmāt pramāṇasya pramāṇavyapadeśaviṣayatvaṃ svaviṣayapratibandhena vyāptam | ataḥ pramāṇe dharmiṇi vipakṣe prāmāṇyasya viruddhavyāptasyopalambhena vipakṣe vyavacchedasiddher nānaikāntiko hetuḥ |
<anchor xml:id="thakur75-101.16" /> na cānyo doṣaḥ sambhavī | tasmān nirastāśeṣadoṣeṇa hetunā yat prasiddhaṃ tad upādeyam eva satām iti paṇḍitaśrījitāripādair eva vedāprāmāṇye darśitam | 
<anchor xml:id="thakur75-101.18" /> evaṃ ca vaidikaśabdānāṃ prāmāṇye niraste tadutthaṃ jñānam apy apramāṇam eva | āptapraṇītasya punar vacanasyārthāvyabhicāre tajjanmano jñānasyāvyabhicārasambhave 'pi na prāmāṇyam upagantuṃ śakyate, paracittavṛttīnām aśakyaniścayatvenāptatvāparijñānāt vacanasyāpi tatpraṇītatvāpratipatteḥ | prayogaś cātra -
<anchor xml:id="thakur75-101.22" /> yad yena rūpeṇa na niścitaṃ na tat tena rūpeṇa vyavahriyate | yathā rathyāpuruṣaḥ sarvajñatvena | na pratīyate cābhimatapuruṣa āptatveneti vyāpakānupalabdhiḥ || 
<anchor xml:id="thakur75-101.24" /> nāyam asiddhiḥ, āptābhimatasya tathātvāniścayāt | tathā hi paracittavṛttayo 'tīndriyatvān na pratyakṣasamadhigamyā iti kāyavāgvyavahārato 'numātavyāḥ | tau ca kāyavāgvyavahārau buddhir pūrvam anyathāpi kartuṃ śakyate | tatas tatpratibaddhatvenāniścayāt kathaṃ kāyavāgvyavahārato viśiṣṭaparacittavṛttyanumānam ||
<anchor xml:id="thakur75-101.28" /> nāpi viruddhaḥ, sapakṣe sadbhāvasambhavāt ||
<anchor xml:id="thakur75-101.29" /> nāpy anaikāntikaḥ, prāmāṇikatadrūpavyavahartavyatvaniścitatvayor vyāpyavyāpakabhūtayor vidhibhūtayor vṛkṣatvaśiṃśapātvayor iva pratyakṣānupalambhābhyāṃ sarvopasaṃhāreṇa vyāpteḥ siddhatvāt | tad ataḥ sādhanād doṣatrayarahitāt sādhyaṃ siddhyad avācyam eva | tad evam āptatvasya durbodhatvena tatpraṇītatvāniścayād ekaprahāranihatam āptavacasaḥ prāmāṇyam |
<anchor xml:id="thakur75-102.4" /> ato yad etasya prāmāṇyaprasiddhyarthaṃ vācaspatiprabhṛtīnāṃ valgitaṃ tadaprāptāvasaram eva | evaṃ pratyayoditam api bhaṭṭābhimataṃ śābdaṃ prāmāṇyaṃ vyastam iti boddhavyam | tasmāt sthitam etat na śābdaṃ bahirarthe pramāṇam astīti | buddhyākāre tu tatkāryaprasūtatvāt tadanumānam eveti |

<anchor xml:id="thakur75-102.7" /> mīmāṃsakoktaṃ tāvad upamānaṃ mānam eva na bhavati,
nirviṣayatvād asya | ihāpi prayogaḥ - yasya na viṣayavattvaṃ na tasya
prāmāṇyam | yathā keśoṇḍukajñānasya | na siddhaṃ ca viṣayavattvam
upamānajñānasyeti vyāpakānupalambhaḥ |

<anchor xml:id="thakur75-102.11" /> nāyam asiddho hetuḥ, nirviṣayatvād upamānasya | tathā hi sādṛśyaviśiṣṭaḥ piṇḍaḥ piṇḍaviśiṣṭaṃ vā sādṛśyam upamānasya viṣayo varṇyate | na sadṛśavastuvyatiriktaṃ sādṛśyaṃ vyavasthāpayituṃ śakyate, pramāṇenāpratītatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-102.14" /> nanu sādṛśyaṃ vastu durvāram eva | yadāha

	sādṛśyasya ca vastutvaṃ na śakyam apabādhitum | 
	bhūyo 'vayavasāmānyayogo jātyantarasya tat || (ŚV XIII 18)

iti | atrocyate | yadi sadṛśātiriktaṃ sādṛśyaṃ vastu dṛśyaṃ syāt, tadā dṛśyānupalambhagrastam eva, śāstrānāhitasaṃskāreṇāpi kenacit tasyādarśanāt | tasya cāstitve sarvaṃ sarvatrāstīty apravṛttinivṛttikaṃ jagadāpadyeta | athādṛśyaṃ tatsādṛśyam upeyate, tathāpi tatra prasiddhaliṅgābhāvād asiddham eva | siddhena ca tena viṣayavattopamānasya sidhyeta | sādṛśyapratyayas tu svahetos tathotpannena sadṛśavastunāpi kriyamāṇo ghaṭata eva iti na sādṛśyam upsthāpayituṃ prabhavati | upamānapramāṇabalād eva sādṛśyasiddhir iti cet | na | pramāṇāntarasiddhayor eva sādṛśyapiṇḍayor viśeṣaṇaviśeṣyabhāvasyopamānaviṣayatvāt kathaṃ sādṛśyamātrasyopamānāt siddhiḥ | tataś ca sādṛśyasyāsiddher na tadviśiṣṭaḥ piṇḍaḥ piṇḍaviśiṣṭaṃ vā sādṛśyam upamānasya viṣayaḥ | tad evam upamānasya nirviṣayatvaṃ siddham iti nāsiddho hetuḥ | nāpi viruddhaḥ, sapakṣe bhāvāt |
<anchor xml:id="thakur75-102.28" /> na cānaikāntikaḥ | tathā hi prāmāṇyānbhāve sādhye prāmāṇyam eva vipakṣaḥ | tac ca viṣayavattayā vyāptam, nirnimittatve sarvajñānaprāmāṇyaprasaṅgāt | tad yaṃ viruddhavyāptopalabdhyā vipakṣān nivartamāno viṣayavattvābhāvalakṣaṇo hetuḥ prāmāṇyābhāvalakṣaṇa eva viśrāmyatīti vyāptisiddhiḥ | ato nopamānaṃ pramāṇam iti |

<anchor xml:id="thakur75-103.1" /> naiyāyikaparikalpitopamānanirākaraṇārtham apy ayam eva prayogo
draṣṭavyaḥ, tasyāpi nirviṣayatvāt | tathā hi samākhyāsambandhas tasya
viṣayo varṇyate | sa ca paramārthato nāsti | sa hi sambandhaḥ
sambandhibhyāṃ bhinno 'bhinno vā | yadi bhinnas tadā tayor iti kutaḥ |
na ca sambandhāntarād iti vaktavyam, tad api kathaṃ teṣām iti cintāyām
anavasthāprasaṅgaḥ | na ca yathā pradīpaḥ prakāśāntaram antareṇa
prakāśate tathā sambandho 'pi sambandhāntareṇa sambaddho bhaviṣyatīti
vaktum ucitam | pramāṇasiddhe hi vasturūpe 'yam asya svabhāva iti
varṇyate | yathā pradīpasyaiva | sambandhas tu na pramāṇapradītaḥ |
tat ka evaṃ jānātv ayam asya svabhāva iti, yad vā nāsty evāyam iti |
ayam anayoḥ sambandhaḥ sambaddhāv etāv iti tu buddhiḥ svahetubalāt
sambaddhavastudvayād api sambhāvyamānā na sambandham ākṣeptuṃ
prabhavati | tasmān na bhinnasambandhasiddhiḥ | athābhinnaḥ tadā
sambandhināv eva kevalāv iti na samākhyāsambandho nāma, yaḥ kaścid
upamānasya viṣayaḥ syāt | nanu sambandhabuddhijanakatvaṃ
sambaddhapadārthād bhinnam abhinnaṃ vā | bhede ca sa eva sambandhaḥ
nāmni paraṃ vivādaḥ | athābhinnam, tadā yathā sambaddhapadārthasya
svabhāvaḥ sarvapadārthasādhāraṇas tathā tad api rūpaṃ tadavyatibhinnaṃ
sarvapadārthasādhāraṇam iti sa padārtho 'bhimatapadārtheneva parair
api padārthaiḥ saha sambaddhaḥ syāt |


<anchor xml:id="thakur75-103.17" /> na caivam, tasmād bhinnaṃ tatsambandhabuddhijanakatvaṃ sambaddhapadārthād eṣṭavyam iti cet | nanv etad āśaṅkya Rājakulapādaiḥ parihṛtam eva | tathā hi 

	sambaddhaṃ svayam eva cen nanu yathā taṃ tasya sambandhinaṃ
		pratyātmā jagatīm api prati tathā tat kena yogo 'sya na |
	sambandhe parato 'pi tulyam akhilaṃ tenaiva cet saṃyamo
		hetuḥ kiṃ na niyāmakaḥ sa ca kathaṃ yogaḥ kvacin nāpare ||

iti | tasmāt sambandhābhāvāt pūrvoktena nyāyena sārūpyābhāvāc cāsiddhaṃ naiyāyikasyāpi nirviṣayam upamānaṃ pramāṇam ato 'nantareṇaiva vyāpakānupalambhena nirākṛtam |
<anchor xml:id="thakur75-103.25" /> arthāpattir api | yad etat sāmānyalakṣaṇaṃ pratyakṣādipratīto yo 'rthaḥ sa yena vinā nopapadyate tasyārthasya parikalpanam athāpattir ity atra vicāryate | yasyārthasya darśanād yo 'rthaḥ parikalpyate tayor yadi pratibandho 'sti tadārthāpattir anumānam eva | athāpattir iti nāmāntarakaraṇe nāsmākaṃ kācid vipratipattiḥ | tathā hi pramāṇaparidṛṣṭo 'rthaḥ kenacid vinā nopapadyata iti kuto labhyate, yadi paridṛśyamānaparikalpyamānayoḥ kaścit sambandhaḥ syāt | anyathā tena vinā nopapadyata ity ahrīkād anyo na brūyāt, ghaṭapaṭavat | sa ca sambandhaḥ kvacit pūrvam avaśyaṃ pratyakṣānupalambhataḥ, kvacid adṛśyatve 'pi viparyayabādhakapramāṇabalād vā niścetavyaḥ | anyathā tena vinānupapattijñānasyaivānupapatteḥ | sati caivam, ekaṃ sambadhinaṃ dṛṣṭvā yatrasthena vinā tatrasthaṃ nopapadyate, tasya dvitīyasya sambandhinaḥ kalpanam anumānam eva | tatra svabhāvapratibandhe svabhāvahetujaiva sārthāpattiḥ | tadutpattipratibandhe kāryaliṅgajaiva | tad uktam: anyathānupapannatvam anvayavyatirekiṇy arthe bhavati yat, tasmān nārthāpattiḥ, pramāṇāntaram iti | tasmāt paridṛśyamānaparikalpyamānayoḥ sati pratibandhe nārthāpattiḥ pramāṇāntaram iti | atha tayor na pratibandhaḥ, tadārthāpattiḥ pramāṇam eva na bhavatīti mantavyam, sākṣāt pāramparyeṇa ca sambandhābhāvāt | yasya yatra pratibandho nāsti na tasya tatra prāmāṇyam ityādir vedanirākaraṇārthaṃ yaḥ pūrvam upanyastaḥ sa evāsyā api prāmāṇyanirākaraṇāya draṣṭavyaḥ | sāmānyenaivārthāpattau nirākṛtāyāṃ pratyakṣādir pūrvakatvalakṣaṇas tatprapañco nirasto bhavaty eveti tadarthaṃ na prabandho 'bhidhīyate, gavi nirākṛte śāvaleyanirākṛtivat | tasmān nārthāpattiḥ pramāṇāntaram iti | 
<anchor xml:id="thakur75-104.14" /> tathā abhāvapramāṇasyāpi prāmāṇyaṃ nopapadyate, tasyāpi nirviṣayatvāt | tataś ca Mīmāṃsakopavalgitopamānanirākaraṇārtham upanyasto yo viṣayavattvābhāvalakṣaṇo 'nupalambhaḥ sa evāsyāpi nirāsārtham upanyasitavyaḥ | nanu cātrāsiddho hetuḥ |
tathā hi yadi ghaṭābhāvo vāstavaḥ prameyabhūto na syāt, tadā nāstīha ghaṭa iti pratyayaḥ katham utpadyata iti cet | kevalapradeśagrāhipratyakṣād iti brūmaḥ | nanu yadi kaivalyaṃ pradeśasvarūpaṃ tat tarhi saghaṭe 'pi pradeśe vidyata iti tatrāpi tasya pratyayasya sadbhāvaprasaṅgaḥ | athātiriktaḥ, mukhāntareṇābhāva evābhyupagato bhavatīti cet, na |
kaivalyaṃ tadviviktatvam asaṅkīrṇatvam ityādibhiḥ padaiḥ pradeśasya ghaṭaṃ pratyanāpannādhārabhāvasya svahetuta utpannasya ghaṭapradeśād anya evātmābhidhīyate | sa eva cābhāvapratyayaṃ janayatīti kim apareṇābhāvena kartavyam |
<anchor xml:id="thakur75-104.24" /> nanu ghaṭaṃ pratyanāpannādhārabhāvasya pradeśasyeti ghaṭābhāvayuktasya pradeśasyety uktaṃ bhavatīti cet | tarhi ghaṭābhāvo 'pi ghaṭaṃ pratyanāpannādhārabhāvaḥ kim abhāvāntareṇa svarūpeṇaiva vā | prathamapakṣe 'navasthā | atha tadabhāvarūpatvād abhāvāntaram antareṇaiva ghaṭābhāvo ghaṭaṃ pratyanāpannādhārabhāvaḥ | yady evam asahāyaḥ pradeśaviśeṣo 'pi paryudāsavṛttyā ghaṭābhāvarūpatvād abhāvaṃ vinaiva ghaṭaṃ pratyanāpannādhārabhāvo yukta iti kim akāṇḍam āhopuruṣikayā mithyāpralāpenābodhaviklavaṃ śiṣyapudgalam ākulayasi | tasmād bhūtalātiriktasyābhāvasyāsiddhatvān nāyaṃ viṣayavattābhāvalakṣaṇo hetur asiddhaḥ | pramāṇapañcakābhāvād eva tu prameyābhāvasiddhipratyāśāpi na yujyate, vipratipattiviṣayatvād asyānenaiva prameyābhāvasiddher ayogāt |
<anchor xml:id="thakur75-104.33" /> viruddhānaikāntikatve ca pūrvam eva hetoḥ parihṛte | tad ataḥ siddham abhāvapramāṇābhimatasyāprāmāṇyam iti |
<anchor xml:id="thakur75-105.1" /> atha vābhāvapramāṇasvarūpam eva nirūpyatām | kaḥ punaḥ pramāṇābhāvātmābhimato bhavatām, kiṃ prasajyavṛttyā pramāṇānutpattimātram, atha vā paryudāsavṛttyā bhāvāntaram | vastvantaram api jaḍarūpaṃ jñānarūpaṃ vā | jñānarūpam api jñānamātrakam ekajñānasaṃsargivastujñānaṃ veti ṣaḍ vikalpāḥ |
<anchor xml:id="thakur75-105.5" /> tatra na tāvan nivṛttirūpo 'bhāvo yujyate | sa khalu nikhilaśaktivikalatayā na kiñcit | yac ca na kiñcit tat katham abhāvaṃ paricchindyāt, tadviṣayaṃ vā jñānaṃ janayet, pratītaṃ vā tat katham iti sarvam andhakāranartanam | yad āhuḥ: na hy abhāvaḥ kasyacit pratipattiḥ pratipattihetur vā tasyāpi kathaṃ pratipattir iti (HB 25,12-14) | nāpi vastvantaratāpakṣe jaḍarūpo 'bhāvaḥ saṅgacchate, tasyābhāvalakṣaṇaprameyaparicchedābhāvāt, paricchedasya jñānadharmatvāt | nāpi jñānamātrasvabhāvo 'bhāvo vaktavyaḥ, deśakālasvabhāvaviprakṛṣṭasyāpi tato 'bhāvaprasaṅgāt, tadapekṣayāpi jñānamātratvāt tasya | athaikajñānasaṃsargivastujñānasvabhāvo 'numanyate tadāstam abhāvapramāṇapratyāśayā, pratyakṣaviśeṣasyaivābhāvanāmakaraṇāt | tasya cāsmābhir dṛśyānupalambhākhyasādhanatvena svīkṛtatvāt | ato na kācid vipratipattir nāma | tasmād abhāvapramāṇasvarūpam api nirūpyamāṇaṃ viśīryata eva | yad apy asya lakṣaṇam uktam 

	pratyakṣāder anutpattiḥ pramāṇābhāva ucyate | (ŚV, abhāva, 11ab)

ityādi, tad api yācitakam aṇḍanam | tasmāt sthitam etat, pramāṇasya sato 'traivāntarbhāvāt pramāṇa eva |

	|| pramāṇāntararbhāvaprakaraṇaṃ samāptam ||

</p>
</div>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Vyāptinirṇayaḥ" /><head>Vyāptinirṇayaḥ</head>
<p>

<anchor xml:id="thakur75-106.4" /> iha dahanādinā dhūmāder arthāntarasya vyāptis tadutpattilakṣaṇā | sā ca viśiṣṭānvayavyatirekagrahaṇapravaṇaviśiṣṭapratyakṣānupalambhasādhaneti nyāyaḥ | atra ca bhaṭtapravṛtayo vipratipadyante | tathā hi te 'gnim iti pradeśe dhūmasya bhūyordarśanaṃ tadvyukte ca tathaivādarśanam ity anvayavyatirekitvaṃ kalpayām babhūvuḥ |
<anchor xml:id="thakur75-106.8" /> nanu bhūyasāpi pravṛtte darśanādarśane ghaṭakulaṭādāv upalabdho vyabhicāra iti cet | kim etāvatā tatrāpy tatrāpy anumānam astu, tadvad vā dhūmādāv api mā bhūt | prathamapakṣas tāvad vyabhicārād eva nirastaḥ | dvitīyo 'pi vyabhicārād eva | na hy anyasya vyabhicāre dhūmasya kiñcit | tasmād agnidhūmayor avyabhicārasyāsambhave śaktam api tadupapattayaḥ tatprasādhakaviśiṣṭapratyakṣānupalambhā vā nānumānopayoginaḥ | sambhave vā kiṃ tadutpattyā tadupayoginā viśiṣṭapratyakṣānupalambhena, darśanādarśanābhyām evāvyabhicārasiddheḥ | tathā ca Kāśikākāraḥ: prācīnānekadarśanajanitasaṃskārasahāyena carameṇa cetasā dhūmasyāgniniyatatvaṃ gṛhyata iti ||
<anchor xml:id="thakur75-106.16" /> Trilocanas tv āha: pratyakṣānupalambhayor viśeṣaviṣayatvāt kathaṃ tābhyāṃ sāmānyayoḥ sambandhapratipattiḥ | athānagnivyāvṛttenādhūmavyāvṛttasya sambandhaḥ pratīyata eveti | nanu so 'pi kasya pramāṇasya viṣayaḥ | na tāvat pratyakṣasya, svalakṣaṇaviṣayatvāt tasya | nāpy anumānasya, tasyāpi tatpūrvakatvāt | na ca vyāvṛttyoḥ (J2 vyāvṛttaḥ) kaścit sambandhaḥ | atha pratyakṣapṛṣṭhabhāvī vikalpo dṛṣṭe bhede 'bhedam adhyavasyati, tad eva sāmānyam | evam api vikalpānāṃ na vastv eva viṣayaḥ | api tu grāhyākāraḥ | sa ca na vastu | vastu tu teṣāṃ parokṣam eveti, kathaṃ tenāpi sambandhagrahaḥ | asmākaṃ tu bhūyodarśanasahāyena manasā tajjātīyānāṃ sambandho gṛhīto bhavati | ato dhūmo nāgniṃ vyabhicarati | tadvyabhicāre dhūma upādhirahitaṃ sambandham atikrāmed iti hetor vipakṣaśaṅkānivartakaṃ pramāṇam upalabdhilakṣaṇaprāptopādhivirahahetur anupalambhākhyaṃ pratyakṣam eva | tataḥ siddhaḥ svābhāvikaḥ sambandhaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-106.27" /> Vācaspates tu prapañcaḥ | tathā hi dhūmādīnāṃ vahnyādibhiḥ svābhāvikaḥ sambandhaḥ | na tu vahnyādīnāṃ dhūmādibhiḥ | te hi vināpi dhūmādibhir upalabhyante | vahnyādayas tu yadārdrendhanasambandham anubhavanti tadā dhūmādibhiḥ sambadhyante | vahnyādīnāṃ tu sphuṭamārdrendhanādyupādhikṛtaḥ sambandho na tu svābhāvikaḥ | tato 'niyataḥ | svābhāvikas tu dhūmādīnāṃ vahnyādibhiḥ sambandhaḥ, tadupādher anupalabhyamānatvāt | kvacid vyabhicārasyādarśanād anupalabhyamānasyāpi kalpanānupapatteḥ | na cādṛśyamāno 'pi darśanānarhatayā sādhakabādhakapramāṇābhāvena sagdihyamāna upādhiḥ sambandhasya svābhāvikatvaṃ pratibadhnātīti yuktam |

	avaśyaṃ śaṅkayā bhāvyaṃ niyāmakam apaśyatām (PV I 324cd)

iti tu dattāvakāśā laukikamaryādātikrameṇa śaṅkāpiśācī labdhaprasarā na kvacin nāstīti nāyaṃ kvacit pravarteta | sarvatraiva kasyacid anarthasya kathañcic chaṅkāspadatvāt | anarthaśaṅkāyāś ca prekṣāvatāṃ nivṛttyaṅgatvāt | antataḥ snigdhānnapānopayoge 'pi maraṇadarśanāt | tasmāt prāmāṇikalokayātrām anupālayatā yathādarśanam eva śaṅkanīyam | na tv adṛṣṭapūrvam api | viśeṣasmṛtyapekṣa eva hi saṃśayo nāsmṛter bhavati | na ca smṛtir ananubhūtacare bhavitum arhati | tad uktaṃ Mīmāṃsāvārtikakṛtā: nāśaṅkā niḥpramāṇikā iti |
tasmād upādhiṃ prayatnenānviṣyanto 'nupalabhamānā nāstīty avagamya svābhāvikatvaṃ sambandhasya niścinumaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-107.16" /> syād etat | anyasyānyena sahākāraṇena cet  svābhāvikaḥ sambandho bhavet, sarvaṃ sarveṇa svabhāvataḥ sambadhyeta | sarvaṃ sarvasmād gamyeta | athānyasya ced anyat kāryaṃ kasmāt sarvaṃ sarvasmān na bhavati, anyatvāviśeṣāt | tataś ca sa evātiprasaṅgaḥ | yady ucyeta na bhāvasvabhāvāḥ paryanuyojyāḥ, tasmād anyatvāviśeṣe 'pi kiñcid eva kāraṇaṃ kāryaṃ ca kiñcid iti | nanv eṣa svabhāvānām anuyogo bhinnānāṃ akāryakāraṇabhūtānām api svabhāvapratibandhe tulya eva | tasmād yatkiñcid etad api | kena punaḥ pramāṇenaiṣa svābhāvikaḥ sambandho gṛhyate | pratyakṣasambandhiṣu pratyakṣeṇa tathā hi abhijātamaṇibhedatattvavad bhūyodarśanajanitasaṃskārasahāyam indriyam eva dhūmādīnāṃ vahnyādibhiḥ svābhāvikasambandhagrāhīti yuktam utpaśyāmaḥ | evaṃ mānāntaraviditasambandheṣu mānāntarāṇy eva yathāsvaṃ bhūyodarśanasahāyāni svābhāvikasambandhagrahaṇe pramāṇāny unnetavyāni | svabhāvataś ca pratibaddhā hetavaḥ svasādhyena yadi sādhyam antareṇa bhaveyuḥ, svabhāvād eva pracyaverann iti tarkasahāyā nirastasādhyavyatir ekavṛttisandehā yatra dṛṣṭās tatra svasādhyam upasthāpayanty eveti ||
<anchor xml:id="thakur75-108.3" /> atrocyate | iha khalu bhede tadutpattir eva vyāptiḥ | na cāsāvanyo vā svata evāvinābhāvalakṣaṇaḥ svābhāvikaḥ sambandho bhūyodarśanamātrataḥ sidhyati | tathā hi, kiṃ yatra bhūyodarśanapravṛttis tatra niyatatvavyavasthā, yatra vā niyatatvam asti tatraiva bhūyodarśanapravṛttiḥ | prathamapakṣe ghaṭād api kulaṭā, pārthivatvād api lohalekhyatvaṃ sidhyet, bhūyodarśanasambhave 'pi niyatatvasambhavāt |
<anchor xml:id="thakur75-108.8" /> vyabhicāradarśanān naivam iti cet | kasya punarvyabhicāradarśanam yasya kasyacit śāstrakārasya, pratipattur vā | prathamapakṣe pratipattuḥ kim āyātaṃ yato nānumānam ayaṃ kuryāt | anyathānyasya tadviṣayapratyakṣīkāreṇaiva so 'pi kṛtārtha iti kim avaśyam anumānam anveṣate | na cāptavacanād avyabhicāradarśanād anumānam | āptasya niścetum aśakyatvād ity anyatra prasādhanāt | śāstrakāraṃ ca pṛṣṭvā dṛṣṭasambandho 'pi dhūmād agnim anumāsyata ity alaukikam | pratipattus tu nāvaśyaṃ sann api vyabhicāro gocarībhavati | na hi yatra vyabhicāras tatraiva tāvati kāle deśe vāvaśyaṃ pratītim avatarati | apratīyamānaś ca nāsty eveti na niyamaḥ | saty api vyabhicāre darśanasāmagryabhāvāt tasyādarśanāt | aticirakālavyavadhāne 'pi darśanāt brāhmaṇyādivyabhicāravat ||
<anchor xml:id="thakur75-108.18" /> ghaṭapārthivādau pratipattaiva pravṛttaḥ | tadaiva krameṇa vā vyabhicāraṃ paśyed iti cet | yadi tāvad asau kathañcit pravartate, pravṛtto 'pi vā sāmagryabhāvāvyabhicāraṃ na paśyet | vajraṃ vā lohena vyāpārayet | vyaktaṃ tasya tāvat tad apy amānam āpannam iti mahat pāṇḍityam | tasmād yadi vyabhicāradarśanād anumānaṃ tadādṛṣṭavyabhicārasya pratipattur ghaṭapārthivatvād apy asti | tathā adarśanamātreṇa vyabhicārābhāvo na sidhyati, yogyānupalabdher eva sarvatrābhāvasādhane 'dhikārāt | tato bahulaṃ sahacāramātreṇa na vyabhicārī na vyāvyabhicārī niścita iti śaṅkāvakāśaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-108.25" /> yady evam adṛṣṭavyabhicārād api dhūmād anumānaṃ mā bhūt | na | īdṛśasya śaṅkāvakāśasya sarvatra tadutpattirahite sambhavād iti | atha kadācit pratipattā pravṛtto vyabhicāraṃ paśyati | na tarhi yatra bhūyodarśanam, tatra niyatatvasthitiḥ | tatra kuto dhūme pratibandhasiddhiḥ | bhūyodarśanasyānyatra niyatatvopasthāpakatvakṣatau malinapauruṣatvena sarvatrānāśvāsāt ||
<anchor xml:id="thakur75-108.30" /> yady evaṃ dvicandrādau cakṣurādipratyakṣaṃ malinapauruṣam upalabdham iti ghaṭādikam api nopasthāpayed iti cet | na | indriyaviṣayakāryaṃ hi pratyakṣam | na dvicandrādijñānam īdṛśam arthakāryatvābhāvāt | tato bhinnalakṣaṇasya pratyakṣābhāsattve 'pi ghaṭajñānaṃ pratyakṣam eva | na caiva dhūmādau pārthivatvādau ca vyāptigrāhakasya bhūyodarśanasya lakṣaṇabhedo yenaikatrāśvāsaḥ syāt ||
<anchor xml:id="thakur75-109.4" /> ete evārthakāryatvākāryatve lakṣaṇabheda iti cet | na | ghaṭādijñānasya hy arthakāryatvavivāde pramāṇāntarato 'rthakriyālābhato vā niścayaḥ, na pratijñāmātreṇa | na cātra dhūmasyāgnisahacāraḥ sadātano 'yam atha suhṛddvayasyeva sātyayo gṛhīta iti saṃśaye sadātanasahacāraprasādhakapramāṇāntarasaṅgatir asti, tatkāryaṃ vā kiñcid upalabhyate | tarhi bādhyamānatvābādhyamānatvalakṣaṇo lakṣaṇabhedo bhaviṣyatīty api na vaktavyam, avyabhicāragrahākasya bhūyodarśanasya bādhitatvāsiddheḥ | abādhamātraṃ hi prasajyapratiṣedho 'pramāṇam | pramāṇāntarasaṅgatir arthakriyālābho vā prayudāsaś cāsiddha iti na tāvat prathamaḥ pakṣaḥ | nāpi dvitīyaḥ | niyatatvābhāve 'pi pārthivatvādau bhūyodarśanasambhavād iti na bhūyodarśanagamyā vyāptiḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-109.13" /> Trilocanacodye 'pi brūmaḥ | yadi pratyakṣaṃ svalakṣaṇaviṣayam ity ayogavyavacchedenocyate tadā siddhasādhanam | anyayogavyavacchedas tv asiddhaḥ, pratyakṣānumānādisarvajñānānāṃ grāhyāvaseyabhedena viṣayadvaividhyānatikramāt | yad dhi yatra jñāne pratibhāsate tad grāhyam | yatra tu tat pravarte tad adhyavaseyam | tatra pratyakṣasya svalakṣaṇaṃ grāhyam | adhyavaseyaṃ tu sāmānyam, atadrūpaparāvṛttasvalakṣaṇamātrātmakam | anumānasya tu viparyayaḥ | tataś ca sāṃvyavahārikapramāṇāpekṣayā rūparasagandhasparśasamudāyātmakasya ghaṭasya rūpabhedamātragrahaṇe 'pi pratyakṣataḥ samudāyasiddhivyavasthā | tathaikasyātadrūpaparāvṛttasya grahaṇe 'pi sādhyasādhanasāmānyayor atadrūpaparāvṛttavastumātrātmanor ayogavyavacchedena viṣayabhūtayor vyāptigraho yukta eva | ata eva vikalpānām avastv eva viṣayaḥ, vastu tu teṣāṃ parokṣam evety api durjñānam, sarvavikalpānām adhyavaseyāpekṣayā vastuviṣayatvāt | śāstre 'pi tathaiva pratipādanāt | na ca manasā tajjātīyānāṃ vyāptigrahaḥ śakyaḥ, manaso bahir asvātantryāt | anyathā andhabadhir ādyabhāvaprasaṅgāt | na ca vahnivyabhicāre dhūma upādhirahitaṃ sambandham atikrāmed iti vaktum ucitam, svakapolakalpitasvābhāvikasambandhasya yācitakamaṇḍanatvād iti ||
<anchor xml:id="thakur75-109.27" /> yad api vācaspatijalpitam, yo yatropādhinā niyatas tatra tasya svābhāvikaḥ sambandhaḥ | yathā dahane dhūmasya | tadupādher dṛśyasyānupalabhyamānatvāt kvacid vyabhicārasyādarśanād ity atredaṃ vicāryate | yasyādarśanataḥ svābhāvikaḥ sambandho vavasthāpanīyaḥ, sa khalu dhūmasvarūpād arthāntaram upādhir vaktavyo yathā dahanād indhanam | arthāntaraṃ ca kiñcid dṛśyam adṛśyaṃ ca kiñcit, na tu sarvam eva dṛśyatāniyatam | tataś ca dhūmasyāpi hutāśane syād upādhiḥ, na copalabhyate ity upādhimātrānupalabdhir anaikāntikī | tat katham adarśanamātrān nāsty evopādhiḥ, yataḥ svābhāvikasambandhasiddhiḥ syāt | dṛśyopadhyabhāvasādhane tu siddhasādhanam | paramadṛśyopādhiśaṅkāsambhave svābhāvikatvapratirodhas tadavstha eva | kvacid vyabhicārādarśanād ity asambaddham eva, upādhivat vyabhicārasyāpy adarśanamātrād abhāvāsiddheḥ | vyabhicārasya sarvadeśakālayoḥ sambhave 'pi sarvadā sarvatra sarveṇa sāmagryabhāvād api niścetum aśakyatvāt | brāhmaṇyādivyabhicāravad evāhatyādarśane 'pi deśakālāntare taddarśanasya niṣeddham aśakyatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-110.7" /> nanu yadi dhūmasyāpekṣaṇīyam arthāntaram upādhiḥ syāt kathaṃ dhūma ity eva pāvakasattāniyama iti cet | nanv idam eva cintyate kiṃ dhūme saty avaśyam agniḥ sambhavī na veti | kadācid arthāntaram upādhim apekṣya dhūmo 'pi syān nāgnir iti kim atra niṣṭabdhaṃ kāraṇam | tasmāt pāvakaparādhīnodayo dhūmaḥ pariniṣṭhitaḥ kathaṃ tadabhāve bhāvaṃ svīkuryād ity eva sādhu |
<anchor xml:id="thakur75-110.12" /> atha vyaktau jātau vā vahnivyabhicāro na dṛṣṭaḥ, kathaṃ tatra śaṅkyata iti cet | tat kiṃ sthāṇuvyaktau jātau vā puruṣatvaṃ dṛṣṭaṃ yena sthāṇau śaṅkyate | anyatrordhvatāliṅgite dṛṣṭam iti cet | ihāpy anyatra bhūyaḥ sahacāriṇi pārthivatvādau dṛṣṭa eva vyabhicāraḥ | yatraiva tu yat saṃśayate tatraiva tasya darśanam apekṣyata ity alaukikam | yadi dhūmavyaktau vyabhicāro dṛṣṭas tadā dhūmasāmānyaṃ vyāptau bahirbhūtam eva, kathaṃ saṃśayaḥ | atha jātau dṛṣṭas tadāpi vyabhicāraniścaya eva, kathaṃ saṃśayaḥ | ato dhūmajātāv adṛśyamāno 'pi vyabhicāra upādhir vā darśanāyogyatayā niṣeddhum aśakya iti saṃśayo durvāraprasaraḥ | sa cedānīm upādher vyabhicārasya vā saṃśayaḥ svābhāvikatvasaṃśayasvabhāvaḥ svābhāvikatvaniścayaṃ tāvad avaśyaṃ pratibadhnāti | tasmāt svābhāvikatvaniścayapratibandha evārthataḥ, niścayam antareṇa gamakasya svayam akiñcitkaratvāt | tad evam upādhyanupalabdhir vyabhicārasyānupalabdhir vā 'naikāntikī na tayor abhāvaṃ sādhayati, yataḥ sambandhasya svābhāvikatvasiddhiḥ syāt | asiddhā ceyam upādhyanupalabdhiḥ | yathā dahano nendhanena vinā dhūmena sambadhyate tathā dhūmo 'pi na vināgninā sambadhyata iti samānam upādhitvam indhanasyobhayatra |
<anchor xml:id="thakur75-110.26" /> atha siddhasyāgner indhanasāhityena dhūmalābha ity upādhivyavasthā, asiddhasya tu dhūmasya tannimittātmalābhatayāvyabhicārāt svābhāvikaḥ sambandha iti vyavasthāpyata iti cet | evam api saiva tadutpattir āyātā | saiva svābhāvikaḥ sambandhaḥ | na punaḥ pratijñāsiddhaḥ sahacāramātrātmakaḥ | kiṃ ca svābhāvikatvād avyabhicāraḥ sarvatra, sarvatrāvyabhicārāc ca svābhāvikatvam atītaretarāśrayatvam anivāryam | yasya tu sakṛttadutpattipratītir eva sarvatrāvyabhicārapratītis tasya nāyaṃ prasaṅgaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-110.32" /> yady evaṃ mamāpi bhūyodarśanād avyabhicārasiddhir iti cet | na | bhūya ity apariniṣṭhitavārasaṃkhyatvāt kiyatā darśanena lakṣaṇānusārī nirvṛtim āsādayet | asmākaṃ tu pratyakṣānupalabdhau parigaṇitasaṃkhyāv eva | yad āhuḥ 

	prāg adṛṣṭau kramāt paśyan veti hetuphalasthitim |
	dṛṣṭau vā kramaśo 'paśyann anyathā tv anavasthitir iti ||

<anchor xml:id="thakur75-111.4" /> yat tv anupalabhyamānasyāpi kalpanānupapatter iti vilapitam, tadbālasyāpy asāmpratam | anupalabhyamāne 'rthe ca kalpanāvakāśāt | na hi dṛśyamāno ghaṭaḥ kalpita ucyate | na ca sandihyamāna upādhiḥ sambandhasya svābhāvikatvaṃ pratibadhnātīti yuktam, sādhakabādhakābhāva eva saṃśayasya nyāyaprāptatvāt | ata eva na sarvatra śaṅkāpiśācāvakāśaḥ | tat kathaṃ nāyaṃ pravarteta |
<anchor xml:id="thakur75-111.9" /> pramāṇaviṣaye 'pi śaṅkā kartuṃ śakyata iti cet | na | svīkṛtapramāṇasya hi niścayaphalatvāt pramāṇasyāvipratipannapramāṇaviṣaye niścayasvīkāranāntarīyaka eva tatsvīkāraḥ | na ca śaṅkety eva na pravṛttiḥ, arthasaṃśayenāpi pravṛtter anivāryatvāt snigdhānnapānopayogavat | tadupayoge kadācin maraṇadarśane 'pi koṭiśo jīvitadarśanāt | na ca prāmāṇikalokayātrākṣatiḥ, prāmāṇikair eva pramāṇābhāve saṃśayasya vihitatvāt | yathādarśanam āśaṅkanīyam ityādy api siddhasādhanam, anyatra dṛṣṭasyaivopādher vyabhicārasya vā śaṅkitatvāt | kiṃ ca bādhakādarśane 'pi sādhakābhāvād api śaṅkā syād eva |
<anchor xml:id="thakur75-111.17" /> yad api syād etad iti valgitaṃ tad api niḥsāram | pramāṇasiddhe hi rūpe svābhāvāvalambanam | na tu svabhāvāvalambanenaiva vastusvarūpavyavasthā | tad yadi niyataviṣayānvayavyatirekagrāhakapratyakṣānupalambhapramāṇasiddhe hetuphalabhāve svabhāvavādas tat kim āyātaṃ svābhāvikasambandhe | yatra tadutpattisāmagrīṃ hṛdayena dūrīkṛtyānyataḥ sahacaritadvayād viśeṣeṇa pratītau pratyupāya eva davīyān | tatsāmagryapakṣaṇe ca tadutpattir eva sā | kim āhopuruṣikayā nāmāntarakaraṇena | kena punaḥ pramāṇena eṣa svābhāvikaḥ sambandho gṛhyata ityādis tadgrahaṇaprakāraḥ pūrvam eva nirākṛtaḥ | tathā svābhāvikatvāsiddhau svabhāvataś ca pratibaddhā hetava ityādy upasaṃhāro 'pi manorājyamātram | tasmād arthāntare gamye kāryahetus tadbhāvasiddhiś ca pratyakṣānupalambhād iti sthitam | tad evaṃ svābhāvikavādena hṛdayānulepanam aśucin eva parihāryaṃ dūrata iti |

	|| vyāptinirṇyaḥ samāpto ratnakīrtipādānām || 
   

</p>
</div>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Sthirasiddhiduṣaṇam" /><head>Sthirasiddhiduṣaṇam</head>
<p>	 

<anchor xml:id="thakur75-112.3" /> namas tārāyai ||

	yadyogād andhavad viśvaṃ saṃsāre bhramad iṣyate |
	sā kṛpāvaśagaiḥ pāpā sthirasiddhir apāsyate ||

<anchor xml:id="thakur75-112.6" /> iha pare sakalapadārthasthairyaprasādhanārthaṃ pratyakṣam anumānam arthāpattiṃ [ca] pramāṇāny ācakṣate |
<anchor xml:id="thakur75-112.7" /> tathā hi | sa evāyaṃ ghaṭasphaṭikādir iti pratyabhijñākhyaṃ pratyakṣam udīyamānaṃ sthairyam utthāpayati | na cedam apramāṇam abhidhātavyam | aprāmāṇyaṃ hi bhavad aprāmāṇyakāraṇopapattyā vā bhavet, prāmāṇyalakṣaṇavirahād vā |
<anchor xml:id="thakur75-112.9" /> yady ādyaḥ pakṣaḥ | kiṃ aprāmāṇyakāraṇam, mithyātvam ajñānaṃ saṃśayo vā |
<anchor xml:id="thakur75-112.10" /> na tāvad atra mithyātvam | mithyātvaṃ hi tadviṣaye bādhakapratyayād vā hetūktadoṣato vā sambhāvyeta | 
<anchor xml:id="thakur75-112.11" /> na tāvad bādhagandho 'pi sambhavati | deśakālanarāntareṣv apy asambhavāt | na cānavagatāpi bādhā kadācid api bhaviṣyatīti śaṅkā yuktimatī | nirbījaśaṅkānupapatteḥ | 

	avaśayaṃ śaṅkayā bhāvyaṃ niyāmakam apaśyatām | (PV I 324cd)

 iti dattāvakāśā saṃśayapiśācī labdhaprasarā na kvacin nāstīti nāyaṃ kvacit pravarteta | antataḥ snigdhānnapānopayoge 'pi maraṇadarśanena sarvatra śaṅkānivṛtteḥ | tasmāt prāmāṇikalokayātrām anupālayatā yathā darśanam eva śaṅkanīyaṃ nādṛṣṭapūrvam api |
<anchor xml:id="thakur75-112.18" /> yad uktaṃ Kārikāyāṃ nāśaṅkā niṣpramāṇikā (ŚV II 60d) |
iti | Bṛhaṭṭīkāyām api 

	utprekṣeta hi yo mohād ajñātam api bādhakam | 
	sa sarvavyavahāreṣu saṃśayātmā kṣayaṃ vrajet || iti | (=TS 2871)

<anchor xml:id="thakur75-112.24" /> kṣaṇabhaṅgasādhanaṃ bādhakam asyeti cet | na | anumānasya paramparayāpi pratyakṣapūrvatvāt pratyakṣam pradhānam | prādhānyāc cānumānasya bādhakam | na tv anumānam asya | pratyakṣāntaraṃ tu bādhakaṃ bhavati | yathā sarpādipratyayasya rajjvādipratyakṣam | tac cātra na sambhavati | 
<anchor xml:id="thakur75-112.28" /> nanu pratyakṣe 'pi bādhake kasmān na bhavati parasparapratibhandhena dvayor apy apratyakṣatā | 
<anchor xml:id="thakur75-112.28a" /> na, arthakriyāsamarthavastuviṣayāviṣayatvena samānatvābhāvād ekasya pratyakṣābhāsatvād iti na sadviṣayatvabādhakapratyayān mithyātvam |
<anchor xml:id="thakur75-113.1" /> nāpi hetūktadoṣataḥ | deśakālanarāntareṣv avisaṃvādāt |
<anchor xml:id="thakur75-113.2" /> nāpy ajñānam aprāmāṇyakāraṇam atrāsti | pratyabhijñānasaṃvedanasambhavāt |
<anchor xml:id="thakur75-113.3" /> na ca saṃśayaḥ | na hi tad evedaṃ syād vā na veti sphaṭikādiṣūdayati matiḥ | kiṃ tu tad evedaṃ sphaṭikādikam iti nirastā vibhramāśaṅkā | tan nāprāmāṇyakāraṇopapattyā pratyabhijñānasyāprāmāṇyam |
<anchor xml:id="thakur75-113.5" /> nāpi lakṣaṇakṣayāt | yad eva hi utpannam asandigdham aduṣṭakāraṇajanyaṃ deśakālanarāntareṣv abādhitaṃ ca tad eva pramāṇam iti naḥ siddhāntaḥ | tad uktam |

	tasmād dṛḍhaṃ yad utpannaṃ na visaṃvādam ṛcchati |
	jñānāntareṇa vijñānaṃ tat pramāṇaṃ pratīyatām || (ŚV II 80; =TS 2904)

tathā Bṛhaṭṭīkāpi

	tatrāpūrvārthavijñānaṃ niścitaṃ bādhavarjitam |	
	aduṣṭakāraṇārabdhaṃ pramāṇaṃ lokasammatam || (auch PVA 21,17f = PVAO 53,4f; TBV 13,24f, 318,25f, 394,16f; TR 126,21, ; Ravigupta, D304b1-2 (vol 9) = Q151a1:; cf. Mimaki 1976: 88f und 284f)

iti | etac ca lakṣaṇam uktanyāyena pratyabhijñāne 'pi sambhavatīti pramāṇam evedam |
<anchor xml:id="thakur75-113.14" /> nanv idam ekam eva na bhavati kāraṇabhedāt, viṣayabhedāt, svabhāvavirodhāc ca |
<anchor xml:id="thakur75-113.14a" /> tathā hi | sa iti saṃskārakāryam | ayam iti cendriyakāryam | na ca kāraṇabhede 'pi kāryābhedo viśvavaicitryāhetukatvaprasaṅgāt |
<anchor xml:id="thakur75-113.16" /> tathā saty api sphaṭikaḥ sphaṭika iti vyapadeśābhede pūrvadeśakālasambandhāparadeśakālasambandhābhyāṃ viruddhadharmābhyāṃ yogāt sphaṭikaḥ pūrvāparakālayor bhidyata iti viṣayabhedo vaktavyaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-113.18" /> tathā sa iti parokṣam | ayam iti sākṣātkāraḥ | na cānayoḥ svabhāvaviruddhayor dahanatuhinayor iva śakyā śakreṇāpy ekatā āpādayitum | trailokasyaikyaprasaṅgāt |
<anchor xml:id="thakur75-113.20" /> na cāsya prāmāṇyam, vikalpatvenāvastunirbhāsitvāt, smārtād aviśeṣāc ca | tasmāt pratyabhijñā ekatvaṃ sthāpayati bhāvānām iti manorathamātram |
<anchor xml:id="thakur75-113.23" /> atrocyate | ekam evedaṃ pratyabhijñānaṃ samākhyātam,
<anchor xml:id="thakur75-113.23a" /> yady apīndriyaṃ kevalam asamartham, yady api saṃskāramātram, saṃskārasadhrīcīnaṃ tu indriyaṃ bhāvayiṣyati pratyabhijñām | tadbhāvābhāvānuvidhānāt pratyabhijñābhāvābhāvayoḥ | na hi nājījanad bījamātram aṅkuram iti mṛdādisahitam api na janayati |
<anchor xml:id="thakur75-113.26" /> atha bhavatu deśakālayos tatsaṃsargayor vā parasparanānātvam | na tadavacchinnasya padmarāgasya | tasya tābhyāṃ tatsaṃsargābhyāṃ cānyatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-113.29" /> tato 'nyatve tatsaṃsargayoḥ kutas tadīyatvam iti cet | svabhāvād eveti saṃsargaparīkṣāyāṃ nipuṇataram upapādayiṣyate |
<anchor xml:id="thakur75-113.30" /> na ca svabhāvavirodhaḥ, anumānasyāpy anekatvaprasaṅgāt | tad api hi pratyakṣam apratyakṣaṃ ca | avikalpo vikalpaś ca | asamāropaḥ samāropaś ca |
<anchor xml:id="thakur75-113.32" /> svānubhavāvasthāpitābhedasya svarūpatadgrāhyabhedāpekṣayā pratyakṣādīnām avirodha iti cet | na, ihāpi sāmyāt | na khalv etad api vijñānaṃ tattedantādhikaraṇam ekam ābhyām anuraktaṃ sphaṭikaṃ gocarayad abhinnaṃ nānubhūyate nāvasīyate vā | ekatve 'pi ca vastunas tadanurañjakatattedantābhedāpekṣayā pratyakṣatāparokṣate na virotsyete, sahasambhavāt | vijñānaikatvasya ca pramāṇasiddhatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-114.3" /> na ca sa iti pūrvadeśakālasaṃsargo 'yam iti ca sannihitadeśakālasaṃsarga ekasya virudhyate | yato yuktaṃ yat padmarāgasya svarūpe paricchidyamāne tadabhāvo vyavacchidyata iti tadavyavacchede tatsvarūpāparicchedāt, svapracyutivyavacchedyasvabhāvatvāt padmarāgabhāvasya tadanavacchede tatparicchedānupapatteḥ |
<anchor xml:id="thakur75-114.8" /> kasmāt punas tadanye puṣparāgādayo vyavacchidyante | tadabhāvāvinābhāvād iti cet, sa eva kutaḥ | pratyakṣeṇa kadācid api puṣparāgapadmarāgayos tādātmyānupalambhād iti cet | yatra tarhi tatas tādātmyapratītiḥ, tatra tadavinābhāvaḥ | samasti ca so 'yaṃ padmarāga iti deśakalāvasthānugatam ekaṃ padmarāgam avabhāsayantī sākṣātkāravatī pratītiḥ |
<anchor xml:id="thakur75-114.12" /> na vikalparūpatayāsyā aprāmāṇyam | abhilāpasaṃsargapratibhāsatvaprāmāṇyayor avirodhāt |
<anchor xml:id="thakur75-114.13" /> na cedaṃ smārtam | adeśakālāvasthāvato 'sya deśakālāvasthānugatatvenādhikyād iti |
<anchor xml:id="thakur75-114.15" /> atha keśakuśakadalīstambādau saty api bhede pratyabhijñānam utpannam iti cet | utpadyatāṃ ko doṣaḥ | kim anena pratipāditaṃ bhavati | kiṃ pratyabhijñāyāḥ sādhāraṇānaikāntikatvam, atha śabdasāmyād ubhayor apy aprāmāṇyam, uta saṃśayāpādanamātram |
<anchor xml:id="thakur75-114.18" /> prathamaḥ pakṣo 'nabhyupagamād eva nirastaḥ | na hīyam anumānatvenopanyastā | anumānatve 'py abādhitatvād iti viśeṣaṇe na doṣa iti pratipādayiṣyāmaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-114.19" /> nāpi dvitīyaḥ pakṣaḥ | dṛṣṭāntamātrataḥ sādhyasiddher ayogāt | keśoṇḍukādiviṣayasya cakṣurvijñānasyāpy aprāmāṇye ghaṭādipratyakṣasyāprāmāṇyaprasaṅgāt |
<anchor xml:id="thakur75-114.21" /> saṃśayamātraṃ tu vyavahārocchedakatvān nāśraṇīyam eveti pratipāditam iti na tṛtīyo 'pi pakṣaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-114.23" /> kiṃ ca keśādau yadi pratyabhijñā vyabhicāriṇī, kāryakāraṇapratītiḥ kiṃ na vyabhicāriṇī | yā vyavicāriṇī sā kāryakāraṇapratītir eva na bhavatīti cet | yady evaṃ yā visaṃvādinī sā pratyabhijñaiva na bhavati tadābhāsatvād iti samānam | pratyabhijñānasya ca sati prāmāṇye 'numānādiṣv anantarbhāve pratyakṣaiva | saṃskārasahāyendriyānvayavyatirekānuvidhāyitvāc ca | satsaṃprayoge satīndriyāṇāṃ bhāvāc ca | tad iyaṃ pratyabhijñā 'nekadeśakālāvasthāsambaddham ekaṃ sphaṭikādikaṃ gocarayantī sthairyaṃ vyavasthāpayati |
<anchor xml:id="thakur75-114.30" /> tathānumānato 'pi sthiratāsiddhiḥ | prayogaḥ |
vivādādhyāsitaḥ sa evāyaṃ sphaṭika ityādi pratyabhijñāpratyayo yathārthaḥ | abādhitapratyayatvāt | yāvān abādhitapratyayaḥ sa sarvo yathārtha upalabdhaḥ | yathā svasaṃvedanapratyayaḥ | abādhitaś cāyam | tasmāt tatheti | abādhitañ ca parodbhāvitakṣaṇikatvasādhanabādhakoddhārān niśceyam |
<anchor xml:id="thakur75-115.1" /> athāparaḥ prayogaḥ | vivādādhyāsitā bhāvāḥ pūrvāparakālayor ekasvabhāvāḥ abādhitapratyabhijñayā pratyabhijñāyamānatvāt | yad yad abādhitapratyabhijñayā pratyabhijñāyate tat sarvam abhinnam, yathā yas tvayā dṛṣṭo nīlo 'rthaḥ sa eva mayā dṛṣta iti nīlo 'rthaḥ pratyabhijñāyate | tathā caite bhāvāḥ | tasmāt tatheti | pūrvaṃ pratyayasya dharmitā | adhunā bhāvānām iti viśeṣaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-115.6" /> kiṃ ca sahetukatvād vināśasya sthairyaṃ siddham | prayogaḥ | vivādāspadībhūtā bhāvā yathāsvaṃ vināśahetusannidheḥ prāṅ na vināśinaḥ | sahetukavināśatvāt | yad yaddhetukaṃ tat tadasannidhau na bhavati | yathā vahnyādyabhāve dhūmādiḥ | sahetukavināśāś cāṃī bhāvāḥ | tasmāt tatheti |
<anchor xml:id="thakur75-115.9" />sahetukavināśatvaṃ ca ghaṭasyāgnidhūmayor iva pratyakṣānupalambhato mudgaravināśayor api kāryakāraṇabhāvasiddhau siddham | na ca vināśahetor asāmarthyavaiyarthyābhidhānam ucitam | aṅkurādihetor api tathātvaprasaṅgāt | śakyaṃ hi vaktum arthasya bhaviṣṇutāyāṃ asamartho janmahetuḥ | bhaviṣṇutāyāṃ vyartha iti |
<anchor xml:id="thakur75-115.13" /> api ca akṣaṇikāḥ santaḥ | kāraṇavattvāt | yat kāraṇavat tad akṣaṇikam | yathā bhāvavināśaḥ | kāraṇavantaś ceme santaḥ | tasmād akṣaṇikā iti |
<anchor xml:id="thakur75-115.15" /> kāraṇavattvasya sādhyaviparyaye vṛttiśaṅkā vināśasya sahetukatvam eva nivartayatīti prasiddhavyāptikāt kāraṇavattvād akṣaṇikatvasiddhir iti |
<anchor xml:id="thakur75-115.17" /> tathā Śaṅkaraḥ Sthirasiddhau prāha |
notpattyanantaravināśī bhāvaḥ prameyatvāt | vastuvyāvṛttivad iti |
<anchor xml:id="thakur75-115.18" /> avidyamānavipakṣatvād anvayy eva hetuḥ | prameyatvasya kṣaṇikatvena virodhābhāvāt sandigdhavyatirekitvam iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-115.19" /> na khalu kṣaṇikatve kasyacit prameyatvaṃ sidhyati | kṣaṇasthitidharmaṇaḥ pramāṇakāle 'pātāt | atītasya ca prameyatve 'tiprasaṅgād iti |
<anchor xml:id="thakur75-115.22" /> evam eva prayogam upastuvan Trilocano 'py āha |
akṣaṇikāḥ sarvabhāvāḥ | prameyatvāt | yat pramīyate tad akṣaṇikam | yathā bhāvavināśaḥ | prameyāś ca sarvabhāvāḥ | tasmād akṣaṇikā iti |
<anchor xml:id="thakur75-115.25" /> asiddho dṛṣṭāntadharmīti cet | na svakāraṇakalāpād utpattimato bhāvasyāntareṇa nivṛttiprasavaṃ sarvadāvasthānaprasaṅgāt | tadaiva bhāvo 'sti na pūrvaṃ na paścād ity api śabdaḥ kṣaṇikaparyāyatveneṣyamāṇaḥ kṣaṇād ūrdhvaṃ sattāvicchedopajananam antareṇa nārthavān devair api śakyaḥ parikalpayitum | vināśakālāpekṣayā hi kṣaṇo 'lpīyān kālaḥ | tena so 'syāstīti kṣaṇiko vaktavyaḥ | itarathā janmavināśayor ekasmin kāle bhavatoḥ tulyahetukatvenaikatvaprasaṅgaḥ | ekatve tu dvayor ekataraḥ prahātavyaḥ | tatra janmaprahāṇe bhāvā niḥsvabhāvāḥ prasajyeran | nivṛttipratiyāge ca janmino bhāvā nityā iti durnivāraḥ prasaṅgaḥ | tat siddho dṛṣṭāntaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-116.1" /> nanu prameyatvakṣaṇikatvayor virodhāsiddheḥ sandigdhavipakṣavyāvṛttikaṃ prameyatvam iti cet | 
<anchor xml:id="thakur75-116.2" /> naitad asti | yasmād arthaṃ kiñcit prāpayat pratyakṣaṃ tena pratyāsannatvāt prāpayati | pratyāsattiś ca tadutpattir evāvakalpate | na tādātmyam | sākāranirākāravādayor aprakṛtatvāt | anyatra nirākṛtatvāc ca | sā ca niyatavastupratibhāsākṣiptā kāryakāraṇabhāvalakṣaṇā pratyāsattis tulyakālaṃ pramāṇaprameyayor anupapannā, sevyetaraviṣāṇayor iva | tataḥ pramāṇam arthasattāṃ bodhayat tadadhīnotpādatayā bodhayati | kāraṇabhāvamātrānubandhitvāc ca tasya pūrvakālasattyā bhavitavyam | ataḥ pūrvakālasattvena vyāptaṃ prameyatvam | pūrvakālasattvaṃ ca kṣaṇikatve 'nupapannam iti vyāpakānupalabdhyā vipakṣāt kṣaṇikatvād vyāvartamānaṃ prameyatvam akṣaṇikatvena vyāpyata iti asandigdho vyatirekaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-116.10" /> tad evam anumānapramāṇasiddho 'kṣaṇika iti ||
<anchor xml:id="thakur75-116.11" /> evam arthāpattir apy asya sādhikā | tathā hi kāryakāraṇabhāvagrahaṇaṃ kramayaugapadyagrahaṇaṃ smaraṇam abhilāṣaḥ svayaṃnihitapratyanumārgaṇaṃ dṛṣṭārthakutūhalaviramaṇaṃ karmaphalasambandhaḥ saṃśayapūrvakanirṇayaḥ bandhamokṣaḥ mokṣaprayatnaḥ śubhādike karmaṇi pravṛttiḥ pratyabhijñā kāryakāraṇabhāvaḥ | upādānopādeyabhāvaprabhṛtayaḥ sthirasattām antareṇānupapadyamānāḥ sthairyaṃ sādhayanti | pratikṣaṇaṃ bhede saty anubhavitur vinaṣṭatve 'nyasya kāryakāraṇabhāvagrahaṇādyanupapatter iti kathaṃ kṣaṇabhaṅgaśaṅkā 'pi ||
<anchor xml:id="thakur75-116.17" /> atrābhidhīyate | apramāṇam evāyaṃ pratyabhijñākhyo vikalpo mithyātvaṃ ca sadviṣayatvabādhakapratyayāt |
<anchor xml:id="thakur75-116.18" /> nanv asya bādhakaṃ pratyakṣam asambhavi | anumānaṃ cāsamartham āveditam iti cet | nanv asya pratyabhijñānasya svārthāvinābhāvadārḍhye pratyakṣasahasreṇāpi kim | saṃvādaśaithilye tu bādhakapratyakṣavad anumānam api prāptāvakāśam | pramāṇasyaiva siddhibādhyor adhikārāt | tathā hi māyākāraḥ śirasi nimajjitaṃ golakam āsyena niḥsārayatīti pratyabhijñā śirasi cchidraprasaṅgasaṅgatenānumānena bādhyamānā pratītaiva | bādhyamānā na pratyabhijñeti prastute 'py astu |
<anchor xml:id="thakur75-116.23" /> yathā 'vanatākāśapratibhāsaḥ sarvasaṃpratipattāv api bādhya eva tadvad ekatāgrahaḥ sarvasaṃpratipattāv api bādhyo 'stu | tasmād asyāḥ pratyakṣatākīrtanaṃ yācitakamaṇḍanamātram atrāṇam | katham ataḥ sthairyasthitir astu |
<anchor xml:id="thakur75-116.26" /> tataś cānumānatvam apy asyā dhvastam | uktakrameṇābādhitatvaviśeṣaṇaviruddhabādhyamānatāyāḥ prasādhanād iti  viśeṣaṇāsiddho hetuḥ |
<anchor xml:id="thakur75-116.27" /> yadāpi kṣaṇabhaṅgasādhakaṃ bādhakaṃ nocyate asyās tadāpīyam apramāṇam eva | lūnapunarjātakeśādau vyabhicāropalambhāt | 
<anchor xml:id="thakur75-1" /> nanūktaṃ yā vyabhicāriṇī sā na pratyabhijñetyādi |
<anchor xml:id="thakur75-116.30" /> yuktam etat | yadi kāryakāraṇabhāvapratītival lakṣaṇabhedaḥ pratipādayituṃ śakyeta | yathā hy anvayavyatirekagrahaṇapravaṇapratyakṣānupalambhād upapanno niścayaḥ kāryakāraṇabhāvapratītir anyas tadābhāsapratītir ity anayor lakṣaṇabhedaḥ, tathā yadi pratyabhijñe 'pi lakṣaṇabhedo darśitaḥ syāt, darśayituṃ vā śakyo vyabhicārāvyabhicāropayogī, tadā bhavatu pratyabhijñātadābhāsayor vivekaḥ | na tv evam asti | sarvatrātyantasadṛśe vastuni pṛthagjanapratyabhijñāyā ekarasatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-117.3" /> saṃvāditvāsaṃvāditve lakṣaṇabheda iti cet | na | aliṅgasya hi vikalpasya saṃvādo nāma pramāṇāntarasaṅgatir athakriyāprāptir vā |
<anchor xml:id="thakur75-117.4" /> tatra na tāvad ādyaḥ pakṣaḥ | paścād api sa evāyam iti svatantraikādhyavasāyamātrād aparasya pramāṇagandhasyāpy abhāvāt |
<anchor xml:id="thakur75-117.6" /> nāpi dvitīyaḥ pakṣaḥ saṅgacchate | na hi pūrvāparakālayor ekavastupratibaddhā siddhā kācid arthakriyā | bhinnenāpi tatsamānaśaktinā tādṛgarthakriyāyāḥ karaṇāvirodhāt | tathā hi yathaiko ghaṭo vāri dhārayatīti tatkālabhāvino 'py anyasya deśāntaravartino na vāridhāraṇavāraṇam, tathā dvitīyādikṣaṇo 'py anyo yadi vāri dhārayati, kīdṛśo doṣaḥ syāt | visadṛśakriyāyāṃ tu cintaiva nāsti | tat kathaṃ pratyabhijñānasya saṃvādasambhavaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-117.12" /> nanu yady ekam pratyabhijñānaṃ visaṃvādi dṛṣṭam iti sarvam eva pratyabhijñānaṃ visaṃvādi śaṃkyate, tadaikam indriyajñānaṃ keśoṇḍukadvicandrādau visaṃvādyupalabdham iti ghaṭādiṣv api sarvam eva pratyakṣaṃ visaṃvādi sambhāvyatām | indriyajanyatvasyaikalakṣaṇasya sarvatra sambhavād iti cet | 
<anchor xml:id="thakur75-117.15" /> na, tatrāpi lakṣaṇabhedasya sadbhāvāt | tathā hi bahirarthasthitāv indriyārthakāryatayā sākṣād arthākārānukāritvaṃ pratyakṣatvam | tac cābhyāsaviśeṣāsāditapaṭimnā pratyakṣeṇa niścīyate | kvacit tv arthakriyāprāptijñānād iti pratyakṣatvaṃ anavadyam eva | dvicandrādau tv arthavinākṛtena timirādiviplutacakṣurmātreṇa tajjñānaṃ janitam iti pratyakṣābhāsam eva | dvicandrādyarthābhāvas tu deśakālanarāntarair dvicandrāder arthasya bādhitatvād avyāhata iti pratyakṣābhāsapariihāre 'pi pratyakṣeṣu ka āśvāsavirodhaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-117.21" /> pratyabhijñāne 'pi sarvam idam astīti na yuktam | yathā hi pūrvaṃ pāvakādau pākādikriyā pratibaddhā siddhā paścād anubhūyamānā dahanajñānasya saṃvādam āvedayati | anyathā bāhyārthocchedān nirīhaṃ jagaj jāyate | na tathā prathamacaramakālayor ekībhāvapratibaddhā kācid arthakriyā upalabdhigocarā pūrvāparakālayor ekatvam antareṇa vā pravṛttyādikṣatir yenaikatāvagraho 'pi saṃvādī syāt |
<anchor xml:id="thakur75-117.26" /> tad iyam anumānabādhitatvād vyabhicāraśaṅkākalaṅkitatvāc ca na pratyakṣam anumānaṃ veti | katham ataḥ sthairyasiddhir anumānapratihatir vā |
<anchor xml:id="thakur75-117.28" /> yat punar Vācaspatir uvāca | saṃskārendriyayor militayor eva pratyabhijñānaṃ prati kāraṇatvam iti, tad ayuktam | bhinnasāmagrīprasūtatvād anayor jñānayoḥ | tathā hi nimīlite cakṣuṣi sa ity atrendriyavinākṛtasyaiva saṃskārasya sāmarthyam upalabdham | prathamadarśane tv ayam ity atra saṃskārarahitasyaivendriyasya sāmarthyaṃ dṛṣṭam | tasmāt sāmagrīdvayapratibaddhaṃ jñānadvayam idam avadhāritam | katham ubhābhyāṃ militvaikam eva pratyabhijñānam utpāditam ity udghuṣyate | bījakṣityādyos tu pṛthak sāmarthyaṃ na dṛṣṭam ity ekaiva sāmagrīty aṅkuro 'py eka evāstu |
<anchor xml:id="thakur75-118.3" /> tathā pūrvadeśakālāparadeśakālābhyāṃ tatsambaddhābhyām anyatvāt padmarāgasyābheda ity apy asaṅgatam | viruddhayor dharmayoḥ padmarāgād anyatve 'pi viruddhadharmayogāt padmarāgasya bhedaḥ katham apahnūyate | trailokaikatvaprasaṅgasya durvāratvāt | na hi dharmadharmiṇor anyatve 'pi brāhmaṇatvacaṇḍālatve ekādhāre bhavitum arhata iti padmarāgasya bhedo duratikramaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-118.7" /> tathā ca na svabhāvavirodho 'numānasyāpy anekatvaprasaṅgāt | tad api pratyakṣam apratyakṣaṃ cāvikalpo vikalpaś cāsamāropaḥ samāropaś cety apy ayuktam | anumānasya hi paramārthataḥ svasaṃvedanapratyakṣātmano 'vikalpasyāsamāropasvabhāvasyāpartyakṣatvavikalpatvasamāropatvādeḥ parāpekṣayā prajñaptatvād viruddhadharmādhyāsābhāvāt kathaṃ bhedasiddhiḥ | sa evāyam iti tu pratyabhijñānasya sa ity aspaṣṭākārayogitvam, ayam iti spaṣṭākārayogitvam iti viruddhadharmadvayaṃ bhedakam |
<anchor xml:id="thakur75-118.13" /> nacaivaṃ vaktavyam | tattedantāpekṣayā pratyabhijñānasyāpy ekasyaiva pārokṣyāpārokṣyam aviruddham iti | na hīdam ekākāratayā vyavasthitam, yenānumānavad asyāpi pārokṣyāpārokṣyavyavasthāmātraṃ syāt | yāvad atītārthākārānukāro vartamānārthānukāraś ca svadharmo na bhavati tāvat tadarthagocarataiva nāsti | kutaḥ pārokṣyāpārokṣyavyavahāro bhaviṣyati | tasmāt spaṣṭāspaṣṭākāradvayaviruddhadharmādhyāsāt pratyabhijñānaṃ pratyayadvayam etad iti sthitam ||
<anchor xml:id="thakur75-118.19" /> tathā sahetukavināśatvād ayam apy asiddho hetuḥ | yat punar atroktam | sahetukavināśatvaṃ ghaṭasyāgnidhūmayor iva pratyakṣānupalambhato mudgraghaṭavināśayor api kāryakāraṇabhāvasiddhau siddham iti | tad asaṅgatam | agnidhūmayor api dṛśyatvāt, pratyakṣānupalambhato dhūmasya vahnikāryatā sidhyatu | vināśaśabdavācyas tv artho na kaścid idantayā dṛṣṭaḥ | karparam eva ghaṭamudgarābhyām utpadyamānam upalabdham | 
<anchor xml:id="thakur75-118.23" /> yad āhur guravaḥ |

	dṛṣṭas tāvad ayaṃ ghaṭo 'tra ca patan dṛṣṭas tathā mudgaro dṛṣṭā karparasaṃhatiḥ paramato nāśo na dṛṣṭaḥ paraḥ | 
	tenābhāva iti śrutiḥ kva nihitā kiṃ vātra tatkāraṇaṃ svādhīnā palighasya kevalam iyaṃ dṛṣṭā kapālāvaliḥ || 
	(JNA 107,13ff.)

tad ayam abhāvo dṛśyānupalabdhibādhitaḥ kathaṃ pratyakṣato mudgarādikāryam avadhāryaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-118.29" /> yat punar asminn adṛśyamāne 'pi dṛśyata iti bāgjālaṃ sā bhaṇḍavidyā | tadvacanād gṛhṇann api paśur eva | tatha hi

	kasyacit pratibhāsena sādhyate 'pratibhāsi yat |
	pratibhāso 'sya nāsyeti nopapattes tu gocaraḥ || iti |

<anchor xml:id="thakur75-119.1" /> athaivaṃ vaktavyam | kim anyena dhvaṃsena, karparam eva ghaṭadhvaṃso 'stu | tathā ca sati mudgarādyabhāve karparābhāvāt ghaṭasthairyam avyāhatam iti 
<anchor xml:id="thakur75-119.2" /> durāśā khalv eṣā | tathā hi yathā nāśaśabdena karparam ucyate tathā yady abhāvaśabdenāpi karparam evocyate tadaikatra pradeśe ghaṭam ekam apanīya ghaṭāntaranyāse tatrāpanītaghaṭasyābhāvavyavahāro na syāt | tatpradhvaṃsakapālayos tatrānutpādāt | tasmād yathāpanītaghaṭasya pracyutimātrāpekṣayā nyastaghaṭe 'bhāvavyavahāras tathā mudgarādikāraṇābhāvāt pradhvaṃsakarparayor anupāde 'pi pracyutimātrāpekṣayaiva pratikṣaṇam anyānyatvavyavahāro ghaṭasya sidhyatīti kutaḥ sthairyasiddhiḥ | tasmāt pradhvaṃsakarparābhāve 'pi pracyutimātrātmakabhāvāpekṣayāpy asmanmatam avyāhatam |
<anchor xml:id="thakur75-119.9" /> yad āhur guravaḥ |

	āstāṃ karparapaṃktir eva kalaśadhvaṃso na ceyaṃ purā 
		tena sthairyam api prasidhyatu tato bhinnena nāśena kim | 

atrottaram, 

	nāsaḥ saiva yathocyate yadi tathābhāvo 'pi kumbhāntaranyāse
		'bhāvavacaḥ kathaṃ matam ataḥ sidhyaty abhāve 'pi naḥ || iti | (JNA 108,4ff.)

<anchor xml:id="thakur75-119.16" /> nanu yadi svahetujanito nāśo nāsti, kathaṃ kvacid eva deśe kāle ghaṭo naṣṭa iti pratītiniyamaḥ | na ca mudgarād anyo nāśasya hetur vaktavyaḥ | prāg api nāśasambhave naṣṭaghaṭabuddhisambhavaprasaṅgāt | yad āhuḥ |

	nāśo nāsti yadi svahetuniyataḥ kiṃ desakāle kvacit kumbho naṣta iti pratītiniyamas tenāsti kāryaś ca saḥ |
nāpy anayat kila kāraṇaṃ rayavato daṇḍāt purāpy anyathā nāśotthānakṛtā vinaṣṭaghaṭadhīḥ kenoddhurā vāryate || (JNA 108,21ff.)

 iti cet |

<anchor xml:id="thakur75-119.23" /> tarhīdānīm arthāpattyā pradhvaṃsaṃ prasādhya mudgarādhīnatvam asya sādhayitum ārabdham | tathā ca sati dhūmāgnivat pratyakṣataḥ pradhvaṃsasya mudgarādikāryatvaṃ siddham ity utphullagallam ullapitaṃ vyāluptam |
<anchor xml:id="thakur75-119.26" /> na cārthāpattito 'pi tatsiddhiḥ sampadyate, ghaṭo naṣṭa iti pratīter anyathāpy upapadyamānatvāt | vināśaṃ vināpi hi ghaṭadarśanavato mudgarakṛtakapālānubhava eva naṣṭaghaṭāvasāyasādhanaḥ, kim apareṇa nāśena kartavyam | ghaṭo naṣṭa iti buddher ghaṭaniścayapūrvakamudgarakṛtakapālānubhavamātrānvayavyatirekānuvidhānadarśanāt |
<anchor xml:id="thakur75-119.29" /> na ceyaṃ sāmagrī pūrvam apy asti | mudgarābhāve karparapaṃkter evābhāvāt kathaṃ prāg api naṣṭaghaṭabuddhiprasaṅgaḥ saṅgato nāma |
<anchor xml:id="thakur75-119.31" /> yad āhur guravaḥ |

	dṛṣte 'mbhobhṛti mudgarādijanitāṃ dṛṣtvā kapālāvalīṃ saṅketānugamād vinaṣṭaghaṭadhīs tāvat samutpādyate |
	sāmagryām iha nāśanāma na kim apy aṅgaṃ na cāsyām api syād eṣā na kadāpi nāpi ca purāpy eṣā samagrā sthitiḥ ||
	arthāpattir ato gatā kṣayam iyaṃ na dhvaṃsasiddhau prabhuḥ | iti | (JNA 109,4ff; 23)

<anchor xml:id="thakur75-120.4" /> yadi nāśānubhavo nāsti kapālānubhavāt kapālakalpanaiva syāt | na naṣṭaghaṭabuddhir iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-120.5" /> tad etad atisāhasam | ghaṭaniścayapūrvakakapālavalayadarśanād eva naṣṭaghaṭabuddheḥ sākṣād evānubhūyamānatvāt | tadapalāpe dhūmādīnām api dahanādipūrvakatvaniścayo na syād ity atiprasaṅgaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-120.8" /> nanu ghaṭo naṣṭa iti buddhir viśeṣyabuddhiḥ | sā ca vināśaṃ viśeṣaṇam ākṣipatīti cet |
<anchor xml:id="thakur75-120.9" /> tad asat, yataḥ |

	svabuddhyā rajyate yena viśeṣyaṃ tad viśeṣaṇam | (JNA 110,1)

ucyate | na cāvidyamānam adṛśyaṃ vā svabuddhyā kiñcid rañjyati |
<anchor xml:id="thakur75-120.11" /> prayogo 'tra | yasya na svarūpanirbhāsas tan na kasyacit svānuraktapratītinimittam | yathā karikeśaraḥ | nāsti ca svarūpanirbhāso dhvaṃsasyeti vyāpakānupalabdhiḥ | nāsyā asiddhiḥ | abhāvasya svarūpeṇaivedantayā nirbhāsābhāvāt | na ca viruddhatā, sapakṣe bhāvāt | nāpy anaikāntikatvam | pratibhāsābhāve 'pi svānuraktapratītihetutve śaśaviṣāṇāder api tathātvaṃ syād ity atiprasaṅgaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-120.17" /> nanu 

	na dhvaṃsena vinā vinaśyati jagad bhāvena sārdhaṃ sa cet sac cāsac ca kim astu vastu niyataṃ bhāvānujo 'sau tataḥ|
	bhāvāt tena tu bhinnakāraṇatayā tatkāraṇāsambhave 'bhāvāt tena kṛtānyatāpi galitā bhaṅgaḥ koto 'nukṣaṇaṃ || 
	(JNA 117,23ff.)

<anchor xml:id="thakur75-120.22" /> atrocyate | kāraṇāntarād utpadyamāno dhvaṃso 'bhinno bhinno vā |
<anchor xml:id="thakur75-120.22a" /> nādyaḥ pakṣaḥ | bhinnakāraṇatvāt, tair anabhyupagatatvāc ca | atha dvitīyaḥ pakṣaḥ | tadā kaḥ punar bhāvasya pradveṣo yena pradhvaṃsākhye vastuni svahetor utpanne nivartate nāma |
<anchor xml:id="thakur75-120.25" /> yat punar etad ucyate | nābhāvasyotpāde bhāvasya parā nivṛttiḥ | kiṃ tv abhāvotpattir eva tannivṛttir iti | katham anyasyotpāde 'nyasya nivṛttiḥ | atra svabhāvabhedair uttaraṃ vācyam ye parasparaparihārasthitayaḥ svahetubhyo jāyante, na hi svato 'nyasyāṅkurasya vahnir na kāraṇam ity anyatvāviśeṣād bhasmano 'pi na kāraṇam | svabhāvabhedena tu kāryakāraṇabhāvasamarthanaṃ parasparaparihārasthitiniyame 'pi tulyam | yathā cotpādasya purastād akhilasāmarthyarahitasyāṅkuraprāgabhāvasyāpakāraṃ kiñcid akurvanto 'pi bījādayo 'ṅkuram ārabhamāṇāḥ prāgabhāvaṃ nivartayanti | tadutpādasyaiva tatprāgabhāvanivṛttirūpatvāt | evaṃ tadabhāvahetavo 'pi bhāvarūpe 'kiñcitkarā api tadabhāvam ādadhānās tan nivartayanti | abhāvotpādasyaiva bhāvanivṛttirūpatvāt | tena pūrvavan nārthakriyākaraṇaprasaṅga iti |
<anchor xml:id="thakur75-121.2" /> tad ucitaṃ syād yadi kāryakāraṇayor evāsyāpy ātmā pramāṇapratītaḥ syāt | kevalaṃ dṛśyānupalambhagraste 'py etasminn upalabhyata iti pralāpo vyaktam iyaṃ bhaṇḍavidyety uktam |
<anchor xml:id="thakur75-121.4" /> arthāpattir api kṣīṇety api prāgabhāvasya ca dṛṣṭāntatvenopanyāso bhaṇḍālekhyanyāyaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-121.6" /> kiñ ca kaḥ punar atra virodhaḥ |

	sahasthānābhāvo yadi tava virodho 'rthavipadoḥ 	sahasthānāsaṅgaḥ kṣaṇam api yathā śītaśikhinoḥ |
	sa ca dhvaṃso dhvaṃsāntaram upanayan saṃprati bhaved virodhī so 'py anyaṃ kṣayam iti na nāśaḥ katham api ||
	(JNA 115,16ff.) 

<anchor xml:id="thakur75-121.11" /> anyathā siddhasattāmātreṇa virodhitve sarvaṃ sarveṇa viruddhaṃ prasajyeta | svabhāvālambhanam apy adarśanād eva nirastam iti |

	athānyonyābhāvaprakṛtikatayārthe sati tadā kṣayasyaivābhāvaḥ saha bhavatu vā hetubalataḥ |
	anena dhvaṃse ca prakṛtahatir asya tv anudaye balīyān evārthaḥ svayam apacaye 'nyena kim iha || (JNA 119,20ff.)

<anchor xml:id="thakur75-121.17" /> sac cāsac ca kim astu vastv iti tu prasaṅgas Trilocanaprastāve nirākaraṇīyaḥ | ata evātra prastāve bhuvanaikagurūn bhagavataḥ Kīrtipādān avamanyamānaḥ êaṅkaraḥ paśor api paśur iti kṛpāpātram evaiṣa jālmaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-121.20" /> yad apy āha Trilocanaḥ | bhāvavyatiriktāṃ nivṛttim anicchadbhir aśakyā svarūpanivṛttir avasthāpayitum | yā hi tasya prāktanī kācid avasthā bhavadbhir arthakriyānirvartanayogyā dṛṣṭā saiva yady uttarakālam apy anuvartate tarhi svarūpeṇaiva nivṛtto bhāvaḥ katham avasthāpyate | tadānīm ayaṃ naṣṭo nāma yadi svahetupratilabdhasvarūpavyatirekinī tasya kācid avasthotpādyata, utpattau saiva tasyātmāntaraṃ jātam ity atādavasthyam evāsya vināśaṃ brūmaḥ | tādavasthyatādātmye ca svarūpeṇa nivṛtto bhāva ity asya śabdasya satyam arthaṃ na vidmaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-121.26" /> svarūpanivṛttiḥ khalv iyaṃ bhavantī bhāva eva syāt, bhāvād anyā vā | tattve svakāraṇebhyo niṣpannasyārthasyānyathānupapattāv utpatter ārabhya sattvān nityatvaṃ prasajyeta | anyatve ca tad eva nivṛtter anyatvanirvṛtir iti priyam anuṣṭhitaṃ priyeṇa | tasmād utsṛjya vibhramaṃ nāśotpattir eva naṣṭatvam abhyupagantavyam iti |
<anchor xml:id="thakur75-122.1" /> tad etad ajñānaphalam | tathā hi 

	svakāraṇād eva yathānyadeśavicchinnarūpaḥ samudeti bhāvaḥ |
	vicchinnabhinnakṣaṇavṛttir evaṃ svakāraṇād eva na jāyate kim ||
	abhāvato 'rthāntararūpabādhe tatrāpy abhāvāntaram īkṣaṇīyam |
	pradīpadṛṣṭāntamataṃ na kāntaṃ svarūpasandarśanaviprayogāt || (JNA 140,4ff.)

<anchor xml:id="thakur75-122.6" /> yathā hi deśāntaraparāvṛttam anīlādiparāvṛttaṃ ca svahetor utpannaṃ vastu tathā dvitīyakṣaṇātaraparāvṛttaṃ api | yathā cānyadeśānavasthāyitvaṃ taddeśāvasthāyitvenāviruddham, viruddhaṃ ca deśāntarāvasthāyitvenaiva | tathā dvitīyakṣaṇānavasthāyitvaṃ prathamakṣaṇāvasthāyitvenāviruddham | viruddhaṃ punar dvitīyakṣaṇāvasthāyitvenaiva | kevalaṃ deśāntaradvitīyakṣaṇayos tatpracyutimātraṃ vyavahriyate | tad anyonyābhāvapradhvaṃsābhāvayoḥ padārthayoḥ sadbhāve 'py avāryam | abhāvāntarāsvīkāre 'pi bhāvābhāvayor apy amiśratvāsvīkāre tādātmyaprasaṅgāt | tasmād abhāvābhāvayos tādātmyam iti |
<anchor xml:id="thakur75-122.16" /> yathārthakriyākāritvasya taddeśavartitvanīlatvādibhinnavirodhas tathā dvitīyakṣaṇānavasthāyitvenāpīti vivakṣitam | paramārthatas tu dharmidharmayos tādātmyaṃ vyāvṛttikṛto bhedavyavahāra iti <name type="text">apohasiddhau</name> prasādhitam | etac coktakrameṇāviruddham āpāditam | evāvati tu tattve vākchalamātrapravṛttā dveṣaviṣajvalitātmānaḥ kṣudrāḥ pralapantīti kim atra brūmaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-122.21" /> tataś ca vyatiriktanivṛttyutpattim antareṇa svarūpanivṛtter upapatteḥ kathaṃ kṣaṇād ūrdhvaṃ prāktanasattāvasthitiḥ | tasmād utsṛṣṭavibhramaṃ naṣṭavyavahāramātram astu | na tv asyānyat kiñcij jāyeta |
<anchor xml:id="thakur75-122.23" /> bhāvasya tādavarthyaprasaṅgāt | abhāvaḥ kathaṃ niṣidhyata iti cet | 
<anchor xml:id="thakur75-122.24" /> na, tadanutpattimātraviṣayasya vācāniścayena ca paścād abhāvavyavahāramātrapravartanasyeṣṭatvād vastūtpatter eva niṣiddhatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-122.26" /> nanu keyaṃ vācoyuktiḥ, abhāvavyavahāramātram iṣyate paścān nābhāva iti | evaṃ sati visaṃvāditāprasaṅgo abhāvavyavahārasya | abhāvaś ca mithyeti bhāva eva pratiṣeddhavyaḥ syāt | sa cābhāvaḥ paścād bhavatīti sphuṭataram asya kādācitkatvam ātmahetukatvam, vastutvaṃ ceti |
<anchor xml:id="thakur75-122.29" /> asad etat | abhāvākhyavastvantarāsvīkāre 'pi pracyutimātrāpekṣayāpi vyavahārasya caritārthatvapratipādanāt | yat tu tadviviktabhūtalāder viṣayatvam āśaṅkyoktam, na bhūtalāder vastvantaratvāt | na ca vastvantare pratipādite pratīte vā ghaṭādi vastubhūtam iti pratipāditaṃ vā bhavati |
<anchor xml:id="thakur75-123.1" /> evaṃ vastvantaram eva nāśa iti | asmin mate yad dūṣaṇam uktaṃ tat svayam eva parihṛtaṃ syād iti, tad apy asambaddhaṃ, kevalaṃ hi bhūtalam asya viṣaya iti kathaṃ na ghaṭāder abhūtatvabodhaḥ | yaiva hi ghaṭādyapekṣayā kaivalyāvasthā pradeśasya sa eva ghaṭavirahaḥ | vacanādināpy evaṃ kevalapradeśapratipādane katham iva na prakṛtaghaṭādyabhāvapratipādanam | kaivalyaṃ cāsahāyapraseśād avyatibhinnam eva |
<anchor xml:id="thakur75-123.6" /> na ceha ghaṭo nāstīti pratyayasya ghaṭavaty api pradeśe prasaṅgaḥ | svahetos tathotpannasya saghaṭapradeśasya kevalapradeśād anyatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-123.7" /> na ca pratyabhijñānataḥ saghaṭāghaṭapradeśayor ekatvaṃ pūrvam asya nirākaraṇāt |
<anchor xml:id="thakur75-123.8" /> na ca vināśahetor asāmarthyavaiyarthyābhidhāne 'ṅkurādihetor api tathābhidhātum ucitam | asiddhe hi kārye hetor āśrayaṇam avāryam | siddhe ceyaṃ cintā, yadi hetor nityo 'nityo vā 'rtho jātaḥ kiṃ nāśakāraṇeneti hetupuraskāreṇaiva pravṛtteḥ | na caivam asiddhe 'ṅkurādau kārye śakyam abhidhātum | svarūpasyaivābhāvāt | taddharmakatvā[tad]dharmakatvādiparyanuyogasya nirviṣayatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-123.13" /> nanu tvayāpi bhāvābhāvayor lakṣaṇabhedo 'bhihitaḥ | tat katham ekatvaṃ sarvārthānām | lakṣaṇabhedād eva bhedavyavasthā | tato 'pi cen na bhedavyavasthitiḥ, na kasyacit kutaścid bhedavyavasthitir ity advaitaprasaṅga iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-123.15" /> na | yo hi naśvarasvabhāvaḥ sa eva nāśo naśyatīti bahulādhikārāt kartari ghañaḥ prasādhanāt taṃ nāśaṃ bhāvasvabhāvam icchāmaḥ | naśanaṃ nāśa iti prasajyātmā dvidhā kartavyaḥ | tattvatas tāvad vastutvavirahāt tattvānyatvavirahita evāsau bhāvo na bhavatīti tadbhāvaniṣedhamātram āyātaṃ tu bhavati | kharaśṛṅgādivat | saṃvṛtau tu yathā kālabhedena vikalpyamānaḥ kādācitka iva pratibhāti tathā sarvopākhyāviraharūpatayā bhāvād bhinna iva pratibhātīti nāvastutvopalakṣaṇabhedākhyānavirodhaḥ | evaṃ ca sati saṃvṛttyā lakṣaṇabhede bhāvābhāvayor bhedasyeṣṭatvāt | tattvena ca lakṣaṇaikatāvirahe bhāvasya tenaikyaniṣedhāt katham advaitaprasaṅgopālambhaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-123.24" /> syād etat | na ca vivekāpratītau tadviviktagrahaṇaṃ bhavati | tadvivekaś ca na bhūtalādisvarūpam eva viśeṣaṇatvād iti | 
<anchor xml:id="thakur75-123.25" /> tad etan nyāyabahiṣkṛtam | viśeṣaṇaviśeṣyabhāvo hi saṅkalpārūḍhe rūpe bāhyārthasparśe vikalpaśabdaliṅgāntarāṇāṃ vaiyarthyaprasaṅgād iti śāstre vistareṇa pratipādanāt | sa ca saṅkalpo 'bhinnam api bhāvaṃ bhinnam ivākalayati | yathā śilāputrakasya śarīram, śarīre karaṇādayaḥ | lambakarṇo Devadatta ityādi | tasmāt kalpanādhīno viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ | abhinne 'pi bhāve bhedavivakṣāpekṣo bhedavyavahāraḥ kathaṃ bhedaniyatam ātmānam ātanotu |
<anchor xml:id="thakur75-123.31" /> skhaladgatir ayaṃ rāhoḥ śira ity ādinirdeśa itic cet |
<anchor xml:id="thakur75-123.31a" /> yadi satyam etat, tadā śiro 'tiriktasya rāhor iva kṣmātalāder atiriktasya vivektasya dṛśyānupalambhabādhitatvād ayam api nirdeśaḥ skhaladgatir eva, tathāpi neti koṣapānaṃ pramāṇam | tasmāt saghaṭāt pradeśāntarāt pradeśa evāyam anyo ghaṭaviviktaḥ svahetor utpanno na tu ghaṭavivekena viśeṣitaḥ | svahetor utpannasya viviktasyābhāve vivekasyābhāvāt |
<anchor xml:id="thakur75-124.3" /> kiṃ ca 

	vyāptaṃ bhidā yadi viśeṣyaviśeṣaṇatvaṃ bhedātyayān nanu tadā tadabhāva eva |
	deśo viśiṣṭa iti nāsti yathā tathedam apy asti dṛśyamatabhedadṛg asti neti || (JNA 150,24ff.)

<anchor xml:id="thakur75-124.8" /> tasmān nābhāvo nāma kaścid yatra kāraṇavyāpāraḥ | tad evaṃ sahetukavināśatvād iti hetuḥ svarūpāsiddha iti sthitam ||
<anchor xml:id="thakur75-124.10" /> satām akṣaṇikatvaṃ kāraṇavattvād ity apy asambaddham eva | kṣaṇikatvakāraṇavattvayor virodhābhāvād akṣaṇikatvena kāraṇavattvasya vyāpter asiddheḥ | sandigdhavyatirekatvāt | na cāsya viparyaye vṛttiśaṅkā nāśasya sahetukatvam eva nivartayati | uktakrameṇa nāśasyaivābhāvād iti ||
<anchor xml:id="thakur75-124.14" /> tathā prameyatvād api sthirasiddhir manorathamātram | sākāravedanodayapakṣasthitau hi dvitīyakṣaṇānuvṛttāv apy arthasya vyavahitatvāt, prakāśānupapatter viṣayasvarūpavedanam eva jñānasya viṣayavedanam | evaṃ ca vartamānānurodhaḥ, atīte 'pi tatpratyāsatter apracyuteḥ | na cātiprasaṅgaḥ | anantarātītād anyena kṣaṇena sārūpyāsamarpaṇāt | tataś ca kāraṇatvād yadi nāma prameyatvasya pūrvakālasattvena vyāptis tathāpi prameyatvavat pūrvakālasattvam api kṣaṇike 'viruddham iti prameyatvākṣaṇikatvayor vyāptisādhano vyāpakānupalambho 'siddhaḥ | jñānākārārpakatvaṃ hi hetutvam, prameyatvaṃ prāmāṇikapratītam | tac cānantarātīta eva kṣaṇe samupapadyate | 
<anchor xml:id="thakur75-124.22" /> jñānasattāsamaye 'rthānuvṛtter abhāvān nirviṣayateti cet |
<anchor xml:id="thakur75-124.22a" /> nanv ananuvṛttāv api tadarpitākārasvarūpasaṃvedanam eva tadvedanam | tad eva ca saviṣayatvam | iyaṃ ca pratyāsattir anantarātīte 'pi kṣaṇe 'kṣīneti na dvitīyakṣaṇānuvṛtter anurodha ity uktam | ataḥ sandigdhavyatirekitvād anaikāntikam eva prameyatvam |
<anchor xml:id="thakur75-124.26" /> atha sākāravādavidveṣād anākārajñānagrāhyatvaṃ prameyatvam abhipretaṃ tadā 'siddhatā 'sya hetoḥ |
<anchor xml:id="thakur75-124.27" /> indriyārthasannikarṣāder jñānam utpadyatāṃ nāma |
<anchor xml:id="thakur75-124.27a" /> tac cānubhavaikarasatvena sarvatrārthe sadṛśākāratvāt kasya grāhakam astu,
<anchor xml:id="thakur75-124.28" /> yenābhisambaddham iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-124.28a" /> ātamamanaḥsaṃyogādīnām api grahaṇaṃ syāt |
<anchor xml:id="thakur75-124.29" /> janakasya grahaṇam iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-124.29a" /> tathāpy ātmādīnāṃ grahaṇaprasaṅgaḥ | viṣayatvena janakasya grahaṇam ity apy asādhu | viṣayatvasyādyāpy aniścayāt |
<anchor xml:id="thakur75-124.30" /> idaṃ dṛṣṭam śrutaṃ vedam ity adhyavasāyo yatrārthe sa viṣaya iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-124.31" /> nanv asty eva pratiniyato vyavahāraḥ | kaḥ punar atra pratyāsattiniyama iti pṛcchāmaḥ | sa ced upavarṇayituṃ na śakyate, vyavahāro 'pi tvanmate niyato na syād iti brūmaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-124.33" /> asti tāvad iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-124.34" /> ata evārthasārūpyam asādhāraṇaṃ pratyāsattinimittam astu | nirnimitte niyamāyogāt |
<anchor xml:id="thakur75-125.1" /> nanu sārūpyam apy arthādarśane katham avadhāryate | tac ca kim ekadeśena, sarvātmanā vā | ādye pakṣe sarvaṃ sarvasya vedanaṃ syāt | dvitīye tu jñānam ajñānatāṃ vrajet | kiṃ ca sārūpyād arthavedane 'nantaraṃ jñānaṃ tulyaviṣayaṃ viśayaḥ syād iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-125.4" /> mā bhūd arthasya darśanam | ākāraviśeṣabalād adhyavasitārthasyārthakriyāprāpter evārtho 'pīdṛśa iti sārūpyavyavahāro 'viruddhaḥ | ata eva sthūlagataṃ paramāṇugataṃ vā sārūpyaṃ na cintyate | jñānākārasya sthūlatve 'py ekasāmagrīpratibaddhapuñjaviśeṣād apy abhīṣṭakriyākaraṇāt puruṣārthasiddheḥ | 
<anchor xml:id="thakur75-125.7" /> sārūpyaṃ caikadeśenaiva | na cātra sarvavedanaprasaṅgaḥ | sarveṣāṃ jñānaṃ praty ajanakatvāt | janakānāṃ ca svavyapadeśanimittāsādhāraṇaikadeśārpakatvena grāhyatvāt | 
<anchor xml:id="thakur75-125.9" /> nāpi tulyaviṣayānantarajñānagrahaṇaprasaṅgaḥ, tasya svasaṃvedanād eva pramāṇāt siddhatvāt | pramāṇāntarasya tatra vaiyarthyāt | jaḍatve saty ākārārpakasya vastuno grāhyatvād ity asyārthasyābhīṣṭatvāc ca | bāhyārthasthitau ceyaṃ cinteti sarvam anavadyam |
<anchor xml:id="thakur75-125.12" /> tad evam ayaṃ prameyatvād iti hetuḥ sākāravādapakṣe sandigdhavyatirekaḥ | nirākārapakṣe cāsiddha iti sthitam ||
<anchor xml:id="thakur75-125.14" /> na cārthāpattir api sthirātmasādhanī | kāryakāraṇabhāvagrahaṇādīnām anyathopapatteḥ |
<anchor xml:id="thakur75-125.15" /> tathā hi upādānopādheyabhāvasthitacittasantatim apy āśrityeyaṃ vyavasthā sustheti katham ātmānaṃ pratyujjīvayatu | tatra kāryakāraṇabhāvapratītis tāvad anākulā | tathāpi prāgbhāvivastuniścayajñānasyopādeyabhūtena tadarpitasaṃskāragarbheṇa paścādbhāvivastujñānenāsmin satīdaṃ bhavatīti niścayo janyate | tathā prāgbhāvivastvapekṣayā kevalabhūtalaniścayakajñānopādeyabhūtena tadarpitasaṃskāragarbheṇa paścādbhāvivastvapekṣayā kevalabhūtalaniścāyakajñānenāsmin asatīdaṃ na bhavatīti vyatirekaniścayo janyate | yathoktam |

	ekāvasāyasamantarajātam anyavijñānam anvayavimarśam upādadhāti |
	evaṃ tadekavirahānubhavodbhavānyavyāvṛttidhīḥ prathayati vyatirekabuddhim ||

<anchor xml:id="thakur75-125.26" /> ata eva devadattenāgnau pratīte yajñadattena ca dhūme pratīte na kāryakāraṇabhāvagrahaṇaṃ tajjñānayor upādānopādeyabhāvābhāvāt | yatra tv ekasantāne jñānakṣaṇayor upādānopādeyabhāvas tatra kāryādigrahaḥ sugrahaḥ | anyathā saty api nityātmani pratisandhātari kāryakāraṇabhāvādīnām apratītir eva syāt |
<anchor xml:id="thakur75-125.30" /> tathā hi ātmanaḥ sakāśāt pratisandheyabuddhīnām abhedo bhedo vā bhedābhedo vā |
<anchor xml:id="thakur75-125.31" /> prathamapakṣe ātmaiva syāt pratisandhātā | buddhaya eva vā syuḥ pratisandheyā iti kaḥ pratisandhārthaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-125.32" /> bhedapakṣe 'pi buddhibhyo bhidyamānasya jaḍasyātmanaḥ kaḥ pratisandhānārtha iti na vidmaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-125.33" /> buddhiyogād draṣṭṛtvavat pratisandhātṛtvam iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-126.1" /> buddhir eva tarhi draṣṭrī pratisandhātrī ceti niyamasvīkāre tadyogād asya tathātvam iti kim anena yācitakamaṇḍanena |
<anchor xml:id="thakur75-126.2" /> buddhīnāṃ kartṛtvābhāvād iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-126.2a" /> taddvāreṇāpi tarhi tasyātmano draṣṭṛtvādivyavahārānupapattiḥ | yadi hi buddhir hetoḥ phalasya vā draṣṭṛī syāt tadānantaryapratiniyamasya cānusandhātrī kalpitā | tadyogād draṣṭṛtvaṃ pratisandhātṛtvaṃ cocyata iti syād api prativiṣayam alabdhaviśeṣāyāṃ ca buddhau sambandho 'pi na viśeṣaṃ vyavahārayitum īśaḥ | adhunā nibandhanādhigantā | adhunā phalasya | idānīṃ pratisandhāteti | tathāpi ca buddhiyutaviśeṣasvīkāre tu kim apareṇātmanā kartavyam | tāvataiva paryāptatvād vyavahārasya |
<anchor xml:id="thakur75-126.9" /> sthirātmānam antareṇa saiva buddhir na syād iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-126.9a" /> kenaivaṃ pratārito 'si | aho mohamāhātmyaṃ yad īdṛśān api paravaśīkaroti | tathā hi nedam idam antareṇa yad ucyate tat khalv anyatra pratyakṣānupalambhābhyāṃ sāmarthyāvadhāraṇe sati yujyate vahner iva dhūme | cakṣurādivad vā dṛṣṭakāraṇāntarasāmagyā kāryādarśane paścād darśane ca kiñcid anyad apekṣaṇīyam astīti sāmānyākāreṇa |
<anchor xml:id="thakur75-126.14" /> ādyaḥ pakṣas tāvan nāstīti vyaktam | dvitīyo 'pi na sambhavī | na hi kāraṇabuddhisamanantaraṃ kāryabuddhau satyāṃ niścayapravṛttasyedam asyānantaraṃ dṛṣṭam mayeti pratisandhānam adṛṣṭapūrvaṃ kadācit | yato 'nyasya sāmarthyaparikalpanaṃ syād ity udasya vyāmoham uktakrameṇaiva kārykāraṇagrahaṇavyavasthā svīkartavyā |
<anchor xml:id="thakur75-126.18" /> bhedābhedapakṣas tu dhakkāra eva | tasyaiva tadapekṣayā bhedābhedaviruddhadharmādhyāsād ekatvānupapatteḥ | tataś ca yad bhinnaṃ bhinnam evābhinnṃ cābhinnam iti naikasya bhedābhedau | tathapy abheda viśvam ekam iti yugapadutpādasthitipralayaprasaṅgaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-126.20" /> evaṃ kramivastugrāhakaiḥ kramijñānair upādānopādeyabhūtaiḥ sākṣāt pāramparyeṇa krameṇāmī jāyanta iti niścayo janyate | ekakālikānekavastugrāhakair eva tajjñānair ekopādānatvāt sakṛd imāni jātānīti vikalpaḥ kriyata iti kramākramagrahaṇam apy anavadyam |
<anchor xml:id="thakur75-126.24" /> katham anekajñānād ekavikalpa iti cet | 
<anchor xml:id="thakur75-126.24a" /> ko doṣaḥ |

	bhavantu bhinnā matayas tathāpi tā dadhaty upādānatayaikakalpanam |
	na bhinnasaṃkhyā phalahetubādhanī na cānyasantānabhavā ivākṣamāḥ ||

<anchor xml:id="thakur75-126.29" /> yad apy uktaṃ Śaṅkareṇa: atha pūrvottarakṣaṇayoḥ saṃvittī | tābhyāṃ vāsanā, tayā hetuphalabhāvādhyavasāyī vikalpa iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-126.30" /> tat kim idānīṃ yat kiñcid āśaṅkitena | vaktavyam ity evaṃ vidhir anuṣṭhīyate bhavatā | vikalpo hy agṛhītānusandhānam atadrūpasamāropo vā syāt |
<anchor xml:id="thakur75-126.32" /> na tāvat pūrvaḥ pakṣaḥ | adṛṣṭānvayavyatirekasya puruṣasya hetuphalabhāvāgrahe 'nusandhānapratyayahetor vāsanāviśeṣasyaivānupapatteḥ | agṛhītasya cānusandhāne 'tiprasaṅgād iti |
<anchor xml:id="thakur75-127.1" /> tad etan na samyag ālocitam | yato hetuphalabhūtayoḥ pūrvottarakṣaṇayor ekaikena jñānenānanubhave 'py upādānopādheyabhūtābhyāṃ kramijñānābhyāṃ hetuphalatve gṛhīte eva | kevalaṃ hetukāle phalābhāvāt tadviṣayasāmarthyagrahaṇe 'pi phalādarśanāt tadavasāya evāpravṛttaḥ kāryadarśanena pravartyate | tathā phalāvalokane 'pi tatkāryatā gṛhītaiva vikalpenānusandhīyata iti gṛhītānusandhānarūpa evāyaṃ vikapa iti yat kiñcid etat |
<anchor xml:id="thakur75-127.7" /> yad āha Mahābhāṣyālaṅkāraḥ |

	yadi nāmaikam adhyakṣam na pūrvāparavittimat |
	adhyakṣadvayasadbhāve prākparāvedanaṃ katham || iti |

<anchor xml:id="thakur75-127.10" /> tathā smaraṇam abhilāṣaḥ, svayaṃnihitapratyanumārgaṇaṃ, dṛṣṭārthakutūhalaviramaṇaṃ, karmaphalasambandhaḥ, saṃśayapūrvakanirṇayaś ca pūrvapūrvārthānubhavair upādānakāraṇaiḥ samarpitasaṃskāragarbhair uttarottarārthānubhavair evopādeyabhūtair janyamāno yujyata iti kim adhikenātmānā parikalpitena |
<anchor xml:id="thakur75-127.13" /> upādānopādeyabhāvaniyamād eva ca na santānāntare smaraṇādiprasaṅgaḥ saṅgataḥ | kim idam upādānam iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-127.14" /> ucyate | yatsantānanivṛttyā yad utpadyate tat tasyopādānakāraṇam | yathā mṛtsantānanivṛttyotpadyamānasya kumbhasya mṛd upādānam iti śāstre prapañcitam | na cātra paralokakṣatiḥ |
<anchor xml:id="thakur75-127.17" /> yad apy uktam | cittaśarīrayoḥ kiyatkālasthitinibandhanasya dṛṣṭasya nivṛttau cittasyāpi nivṛttiprasaṅgaḥ | maraṇavedanayā hi cittaṃ vikalam | tato 'vikalā cittāntarajananāvasthā na sambhavati | tasmād upasthite maraṇaduḥkhe sarvasaṃskāravirodhini cittam apy ucchidyeteti nāstikyam āyātam iti |
<anchor xml:id="thakur75-127.20" /> tad ayuktam | yato maraṇaduḥkhaṃ cittaviśeṣa eva, tasya cittāntarajananasāmarthyasvabhāvasya svabhāvād avāryaiva jñānotpattir iti |
<anchor xml:id="thakur75-127.22" /> bandhān mokṣo 'pi saṃsāricittaprabandhād anāśravacittaprabandho yaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-127.23" /> śubhādimokṣayor api pravṛttir avāryā | yataḥ saty apy ātmany aham eva mukto bhaviṣyāmi sukhī cety ātmagrahalakṣaṇād adhyavasāyāt pravartate | na punar ātmanā galahastitaḥ | sa cānādyavidyāparamparāyātaḥ pūrvāparayor ekatvāropako mithyāsaṅkalpo bādhite 'py ātmany avyāhataprasara iti katham apravṛttiḥ |
<anchor xml:id="thakur75-127.26" /> nanu

	nairātmyavādapakṣe [tu] pūrvam evāvabudhyate |
	madvināśāt phalaṃ na syān matto 'nyasyāthavā bhaved ||

iti | apravṛttir evāstv iti cet |
<anchor xml:id="thakur75-127.29" /> astu ko doṣaḥ | yady ayam ātmagraho nirviṣayo 'pi pravṛttim anākṣipya kṣaṇam api sthātuṃ [na] prabhavati | yathā hi jātasyāvaśyaṃ mṛtyur iti jātavato 'py apratikriyaputrādimaraṇe sorastāḍam ākrando maraṇādau ca yatnaḥ śokodrekāt | evam avidyodrekād eva nairātmyaṃ jānann api pravartate | na sukham āsta iti kim atra kriyatām | avidyāyāḥ pravartanaśakter avāryatvāt |
<anchor xml:id="thakur75-128.3" /> pratyabhijñā ca pūrvam eva dhvastā | kāryakāraṇabhāvaniyatā paścādbhāvipūrvabhāvitā | sā ca kṣaṇike 'py aviruddhā | upādānopādeyatā ca kramisvasaṃvedanajñānadvayena sākṣātkṛta tatpṛṣṭhabhāvinā niścīyata iti, 
<anchor xml:id="thakur75-128.6" /> asaty apy ātmani pratisandhātari kāryakāraṇagrahaṇādaya upapadyamānā nātmānam upasthāpayituṃ prabhavanti | ato 'rthāpattir api na kṣameti bhāgyahīnamanorājyam iva sthirasiddhir viśīryata eva |
<anchor xml:id="thakur75-121.8" /> tathā ca kṣaṇabhaṅgasandehe sattvādyanumānaṃ prāptāvasaram ||

	Sthirasiddhidūṣaṇaṃ samāptam ||   


</p>
</div>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Citrādvaitaprakāśavādaḥ" /><head>Citrādvaitaprakāśavādaḥ</head>
<p>	 

<anchor xml:id="thakur75-129.4" /> || namas tārāyai ||
	
	dig eṣā svaparāśeṣaprativādiprasādhanī |
	citrādvaitamatābodhadhvāntastomakadarthinī ||

<anchor xml:id="thakur75-129.7" /> iha khalu sakalajaḍapadārtharāśau pratyākhyāte nirākṛte ca
nirākāravijñānavāde pratihate cālīkākārayogini
pāramārthikaprakāśamātre samyagunmūlite ca
sākāravijñānālīkatvasamārope pratisantānaṃ ca svapnavad
abādhitadehabhogapratiṣṭhādyākāraprakāśamātrātmake jagati vyavasthite
yasya yadā yāvad ākāracakrapratibhāsaṃ yadvijñānaṃ parisphurati tasya
tadā tāvad ākāracakraparikaritaṃ tadvijñānaṃ citrādvaitam iti sthitiḥ |
tad evaṃ citram advaitaṃ vijñānam iti padatrayam iha pratyupasthitam
||

<anchor xml:id="thakur75-129.13" /> atra ca vipratipattir nāma kiṃ citratāyām advaite vijñānatve
sarvatraiveti vikalpāḥ ||

<anchor xml:id="thakur75-129.14" /> na tāvad asau citrasvarūpānusāriṇī bhavatum arhati,
tanmātrasya sarvajñānubhavasiddhatvāt, anyathā śaśaviṣāṇādāv iva jaḍam
idam alīkaṃ vijñānaṃ veti vipratipattīnām anavakāśaprasaṅgāt | nāpi
vijñānatve vivādaḥ kartum ucitaḥ,

	sahopalambhaniyamād<note place="foot">Cf. PVin 1.54a.</note>

ityādinā pūrvam eva nīlādīnāṃ sākāravijñānatvaprasādhanāt | ata eva
sarvatrāpi vimatir asaṅgatā, sākāravijñānasiddhāv eva
citrādvaitavādāvatārāt | tasmāc citrateyam advaitavirodhinīti vyāmohād
ekatva eva <choice><corr
source="ms_69b1">vipratipatir</corr><sic>vipratipratir</sic></choice>
iti tatra prasādhanaṃ sādhanam idam ucyate ||
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-129.22" /> yat prakāśate tad ekam | yathā citrākāracakramadhyavartī nīlākāraḥ | prakāśate cedaṃ gauragāndhāramadhurasurabhisukumārasātetarādivicitrākārakadambakam iti svabhāvahetuḥ |

<anchor xml:id="thakur75-129.25" /> na tāvad asyāsiddhir abhidhātuṃ
śakyate, pratyakṣapramāṇaprasiddhasadbhāve
vijñānātmakanīlādyākāracakre dharmiṇi prakāśamānatāyāḥ
pratyakṣasiddhatvāt | na cāsya <pb xml:id="thakur75-130"/> hetor
viruddhatā sambhavati, vicitrākāramadhyavartini nīlākāre
dṛṣṭāntadharmiṇi prakāśamānatālakṣaṇasya sādhanasya dṛṣṭatvāt | nanu
caikatve sādhye yad aparam ekatvādhikaraṇaṃ tad iha dṛṣṭāntīkartum
ucitam | na cāsya nīlākārasya ekatā vidyate,
viruddhadharmādhyāsaprasiddhasyānekatvasya sambhavāt |
deśakālākārabhedo hi viruddhadharmādhyāsaḥ | tataś ca yathā
citratākāracakrasyākārabhedato bhedas tathā nīlākārasyāpi deśabhedato
bhedaḥ | tad ayaṃ sādhyaśūnyo dṛṣṭānto hetuś ca vipakṣe paridṛśyamāno
| yadi tatraiva niyatas tadā viruddhaḥ <anchor xml:id="thakur75-130.8"
/> tatrāpi sambhave 'naikānta iti cet ||

atrocyate | yadi deśabhedato vijñānātmakasthūlanīlākārasya bhedas
tadāsya pratiparamāṇudeśabhede bhedasambhavāt
paramāṇupracayamātrātmako vijñānātmakasthūlanīlākāraḥ syāt | tathā ca
sati sarveṣāṃ vijñānātmakanīlaparamāṇūnāṃ svasvarūpanimagnatvena
saṃtamasanimagnānekapuruṣavad vyativedanābhāvāt
sthūlanīlākhaṇḍalakapratibhāsābhāvaprasaṅgaḥ | 

na ca svasvarūpanimagnatvenāpy anyenānyasya vedanaṃ yujyate, yena
sthūlapratibhāsaḥ saṅgataḥ syāt, grāhyagrāhakalakṣaṇayoḥ purastād
apakartavyatvāt | 

na caivaṃ vaktavyam paramāṇūnāṃ <choice><corr
source="ms_69b6">sva</corr></choice>svarūpanimagnatve 'py
ekopādānatayā puñjātmaiva sthūlaḥ sthūlam ātmanaṃ jñāsyatīti, saty apy
ekopādānatve svasvarūpanimagnatvād eva sthūlavyavasthāpakasya
bhinnasyātmano 'nyonyam vā grāhyāgrāhakabhāvasyāyogāt | tādātmyena
vyativedanasya cānabhyupagamāt |
</p>

 <lg>
   <l>vargo vargaṃ veti</l>
 </lg>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-130.19" /> ity asyānupadatvāt | na ca yathā
bāhyārthavāde sthūlaikākārajñānapratibhāsa eva
bāhyaparamāṇupracayapratibhāsavyavasthā gatyantarābhāvāt, tathā
jñānaparamāṇuvyavasthā<choice><sic>paka</sic><corr source="#RNAms:70a1, top
margin" precision="low">[nne]</corr></choice>sthūlaikākārayogivijñānāntarasyānabhyupagamāt
| abhyupagame vā tasyaiva dṛṣṭāntatvāt | tasmād yāvad yāvat
pratibhāsas tāvat tāvat sthūlatayaiva vyāptaḥ | asthūle paramāṇau
sthūlanivṛttimātre ca pratibhāsasya dṛśyānupalambhabādhitatvāt | yathā
prasiddhānumāne sattvaṃ kṣaṇikatvena vyāptaṃ kramākramkāritvenāpi,
kṣaṇikatvābhāvāc ca kramākramanivṛttau nivartamānaṃ kṣaṇikatve niyataṃ
sidhyati, tathātrāpi prakāśamānatvaṃ sādhanam ekatvenāpi sthaulyenāpi,
ekatvābhāvāc ca vipakṣāt paramāṇupuñjātmana ekatvanivṛttimātrātmanaś
ca svaviruddhopalambhāt sthaulyasya vyāpakasya nivṛttau nivartamānam
<choice><sic>ekatvaṃ</sic><corr
evidence="emendation">ekatve</corr></choice> niyataṃ sidhyati | tataś
ca yathā bahirvyāptipakṣe ghaṭe dṛṣṭāntadharmiṇi
viparyayabādhakapramāṇabalāt sattvaṃ kṣaṇikatvaniyatam
avadhārya<app xml:id="RNA-tc-0"><rdg resp="#Thakur" wit="#CAPV,130.28">dhārya</rdg><rdg
wit="#RNAms:70a3">dhāryamāṇaṃ</rdg></app> sattvāt pakṣe
kṣaṇikabhaṅgasiddhiḥ, tathātrāpi nīlākāre dṛṣṭāntadharmiṇi
viparyayabādhakapramāṇabalād eva prakāśamānatvam ekatvaniyatam
avagamya prakāśamānatvād vicitrākāracakrasādhyadharmiṇy ekatvasiddhir
iti na dṛṣṭāntasya sādhyaśūnyatvam | nāpi hetor viruddhatā | na
cānaikāntikatā ||

<anchor xml:id="thakur75-130.33" /> nanv ekatve sādhye tatpracyutir dvitvaṃ ca vipakṣaḥ, tasmāc
ca vipakṣād dhetuvyatirekapratipattyavasare kiṃ vipakṣātmā prakāśate
na vā | pratibhāsapakṣe prakāśamānatvasya hetoḥ sādhāraṇānaikāntikatā,
vipakṣe 'pi dṛṣṭatvāt | atha na prakāśate tadā sandigdhavyatirekitvam,
kuto vyatireka ity avadher evāprakāśamānaśarīratvāt katham ataḥ
sādhyasiddhipratyāśā |

<anchor xml:id="thakur75-131.4" /> atrocyate | iha dvividho vijñānānāṃ viṣayaḥ grāhyo
'dhyavaseyaś ca | pratibhāsamāno grāhyaḥ | agṛhīto 'pi pravṛttiviṣayo
'dhyavaseyaḥ | tatrāsarvajñe 'numātari sakalavipakṣapratibhāsābhāvān
na grāhyatayā vipakṣo viṣayo vaktavyaḥ, sarvānumānocchedaprasaṅgāt,
sarvatra sakalavipakṣapratibhāsābhāvāt tato vyatirekāsiddheḥ |
pratibhāse ca deśakālasvabhāvāntaritasakalavipakṣasākṣātkāre
sādhyātmāpi virākaḥ sutarāṃ pratīyata ity anumānavaiyarthyam | tasmād
apratibhāse 'py adhyavasāyasiddhād eva vipakṣād dhūmāder vyatireko
niścitaḥ | tat kim artham atra vipakṣapratibhāsaḥ prārthyate | yadi
punar asyādhyavasāyo 'pi na syāt tadā vyatireko na niścīyata iti
yuktam, pratiniyataviṣayavyavahārābhāvāt || 

<anchor xml:id="thakur75-131.13" /> nanv asminmate
vastvavastvātmakasakalavipakṣapratipattisambhavāt tato hetuvyatirekaḥ
saṃpratyetuṃ śakyata eva | na ca pratibhāsamātreṇa sattvaprasaṅgaḥ,
arthakriyākāritvalakṣaṇatvāt sattvasya | tvanmate tu prakāśa eva
vastutvam | ato vipakṣayor ekatvapracyu<app xml:id="RNA-tc-1"><rdg
wit="#RNAms:70b1">tidvi</rdg><rdg wit="#CAPV:131.16">tir
dvi</rdg></app>tvayoḥ pratibhāse prakāśamānatvasādhanasya
vipakṣasādhāraṇatā | apratibhāse ca sandigdhavyatirekitvam iti codyaṃ
duruddharam eveti cet | tad etad asaṅgatam | tathā hi dhūmādir
avahnyāder vipakṣād vyāvṛtto vahnyādiniyataḥ sidhyati<choice><corr
ana="I think tasya ca starts a pūrvapakṣa, so a full stop seems better
than a comma." resp="#PMA"> | </corr><sic>,</sic></choice> tasya ca
vastvavastvātmakasakalavipakṣapadārtharāśeḥ svarūpanirbhāsa iti kiṃ
nirvikalpajñāne kalpanāyāṃ vā | nirvikalpe cet | pratibhāsa iti ca ko
'rthaḥ | kiṃ nirākāre jñāne sakalavipakṣādisvarūpasya sākṣāt
sphuraṇam, yadi vā tadarpitabuddhisvabhāvabhūtasadṛśākāraprakāśaḥ,
atha samantarapratyayabalāyātabuddhigatabāhyasadṛśākārapratibhāsaḥ,
āhosvid buddher ātmabhūtavipakṣasadṛśālīkākāraparisphūrtiḥ | <anchor
xml:id="thakur75-131.24" /> na tāvad ādyaḥ pakṣo yuktaḥ,
deśakālasvabhāvaviprakṛṣṭānāṃ padārthānām arvācīne jane nirākāre ca
jñāne sphuraṇāyogād ity asyārthasya śāstre eva vistareṇa prasādhānāt |
sphuraṇe <choice><sic>cā</sic><corr source="ms_70b4" ana="vā is not
well distinguishable from cā in this script, and on RNA 131.8 there is
'sādhyātmāpi', which one would also expect here.  Also, vā makes good
sense, since this is an alternative to the non appearance in the
previous sentence. But ca in an adversative sense cannot be
excluded.">vā</corr></choice>sādhyasyāpi prakāśanaprasaṅge
'numānavaiyarthyasya pratipādanāt | <anchor xml:id="thakur75-131.27"
/> nāpi dvitīyaḥ pakṣaḥ, deśādiviprakṛṣṭatvād eva
sākṣātsvākārasamarpaṇasāmarthyābhāvāt | <anchor
xml:id="thakur75-131.29" /> na ca tṛtīyaḥ saṅgataḥ, sādṛśyasambhave
'pi samantarabalād evāyātasya bāhyena saha pratyāsatter abhāvāt |
<anchor xml:id="thakur75-131.31" /> na caturtho 'pi prakāraḥ
sambhavati, asatprakāśayor virodhāt, sphurato 'līkatvāyogāt | tathā hy
asatprakāśa iti kim asadīśvarādeḥ khyātiḥ, bhāsamāno vā ākāro 'san,
san vā na kaścit khyātīti vivakṣitam | tatra yasya padārthasya
svarūpaparinirbhāsaḥ sa katham asann iti prāṇadhāribhir abhidhātavyaḥ
| sphurataḥ keśoṇḍukākārasya bāhyarūpatayā bādhyatve 'pi
jñānarūpatayārthatvasya ācāryeṇa pratipāditatvāt
grāhakābhimatanirākāraprakāśasyāpy asattvābhidhānaprasaṅgāt || <anchor
xml:id="thakur75-132.3" /> pratibhāse 'pi bādhanād asatyatvam iti cet
| kiṃ tad bādhakam, pratyakṣam anumānaṃ vā | yady ekatra
svarūpasākṣātkāriṇi pratyakṣe 'viśvāsaḥ katham anyatra bādhake
svarūpāntaraprakāśa eva nirvṛttis tatpūrvakam anumānaṃ ca sutarām
aviśvāsabhājanam iti na bādhakavārtāpi | yad āhur guravaḥ

	yasya svarūpanirbhāsas tad evāsāt kathaṃ bhavet |
	bādhāto yadi sāpy ekā pratyakṣānumayor nanu ||
	pratyakṣe yady aviśvāsa ekatrānyatra kā gatiḥ |
	tatpūrvam anumānaṃ ca katham āśvāsagocaraḥ || iti | (JNA 391,1ff.)

nanu

	dṛṣṭam eva dvicandrādipratibhāse 'pi bādhitam |
	na dṛṣṭe 'nupapannatvaṃ tajjñātam api bādhyate || (JNA 391,13f.)

iti cet | na | bādhyasyāpratibhāsanāt | pratibhāsinaś cābādhyatvāt | tathā hi 

	buddhyākārasya nirbhāso bādhā bāhyasya vastunaḥ |
	sphūrtāv apy aviśvāse kva viśvāsa iti kīrtitam || (JNA 391,16f.)

<anchor xml:id="thakur75-132.17" /> etena bhāsamāno vākāro 'sann iti dvitīyo 'pi pakṣaḥ
pratikṣiptaḥ, pratibhāsād eva sattāsiddher bādhakāvakāśābhāvāt |

<anchor xml:id="thakur75-132.19" /> tathā san vā kaścin na khyātīti tṛtīyasaṅkalpo 'pi vyākulaḥ,
prakāśavyāptatvāt sattāyāḥ | aprakāśasyāsattayā grastatvāt || 

[132,21] nanu prakāśo nāma vastunaḥ sattāsādhakaṃ pramāṇam | na ca
pramāṇanivṛttāv arthābhāvaḥ | arthakriyāśaktis tu sattvam | tac
cāprakāśasyāpi na virudhyata iti cet | satyam etat | bahirarthavāde
'prakāśasyāpi sāmarthyābhyupagamāt | keśoṇḍukādipratibhāse
'dhyavasitasyārthakriyāśaktiviyogād evābhāvasiddheḥ | sarvathā
bahirabhāve tu jñānasya prakāśāvyabhicārāt tāvataiva sattve kim
arthakriyayā |
</p>

<lg>
  <l>katham anyahṛdaḥ sattvaṃ prakāśād eva nāsya cet |</l>
  <l>nārthakriyāpi sarvasmai kvacic ced bhāsanaṃ na kim ||<note xml:id="RNA-n-1">(JNA 399,3f.)</note></l>
</lg>

<p>
iti | nirvikalpe tāvat svasaṃvedanasiddhasvākāram antareṇa vipakṣādayo
na parisphuranti | athāmī vikalpe pratibhāsanta iti dvitīyaḥ saṅkalpo
'bhyupagamyate, asminn api pakṣe pratibhāsamāna ākāro 'sādhāraṇo
'śabdasaṃsṛṣṭatayā svasaṃvedanatādātmye praviṣṭatvād vastusann eva |

<anchor xml:id="thakur75-132.32" /> adhyavseyatā vipakṣādayo gṛhyanta iti cet | tadāpi teṣāṃ
svarūpasya nirbhāso 'sti na vā | nirbhāse pratyakṣasiddhataiva,
nāsatkhyātiḥ | śāstre 'pi
</p>

<lg>
  <l>svarūpasākṣātkāritvam eva pratyakṣatvam</l>
</lg>

<p>
uktam | tasya cetarapratyakṣeṣv iva vikalpe 'pi svīkāre
viruddhavyāptopalambhena vikalpabhrāntatvayor dūram apāstatvād vikalpe
'pi tvanmate pratyakṣatvam akṣatam | tat kathaṃ tatsiddhasya
pratyakṣāntarānumānābhyāṃ bādhābhidhānam, tayor api
svarūpāntaraprakāśapauruṣatvāt ||

<anchor xml:id="thakur75-133.5" /> atha vikalpabhrāntatvayor vyāpakaviruddhayoḥ sambhavāt vikalpe
pratyakṣatvam evāsambhavi | nanv asya pratyakṣatvam asambhavīti
svarūpasākṣātkāritvam asambhavīty uktam | atha vipakṣādir artho 'smin
prakāśata iti vācā svarūpasākṣātkāritvaṃ kathitam iti mātā me
bandhyeti vṛttāntaḥ | iṣyate ca tvayā vipakṣādisvarūpasākṣātkāritvaṃ
vikalpasyeti pratyakṣatānatikramaḥ, apratyakṣatve
vastusvarūpasphuraṇāyogāt | tataś ca tatpratibhāsino 'pi rūpasya sata
eva khyātir nāsatkhyātiḥ | na ca tad eva vikalpe parisphuradrūpam
asatām īśvarādīnāṃ svarūpam, asattvasyaivābhāvaprasaṅgāt |
svarūpasphuraṇe 'py asattve 'nyatrāpi prakāśiny anāśvāsāt | tato yat
sākāravāde jalpitam
</p>

<lg>
  <l>nityādayaḥ santa eva syuḥ</l>
</lg>

<p>
iti tadātmana eva patitam |<note place="foot">tato yat --- patitam
Ce'e JNA 392,15f. (has evāpatitam).</note> yad āhur
<name>guruvaḥ</name>
</p>

<lg>
<l>svarūpasākṣātkaraṇād adhyakṣatvaṃ na cāparam |</l>
<l>vikalpabhramabhūmitvam ata eva hi bādhitam ||<note place="foot">Ce'
JNA 391,5f. For ab also cf. JNA 563,5.</note></l>
<l>yadi nādhyakṣatā tasya rūpanirbhāsa eva na |</l>
<l>tatas tadasadīśādi pratibhātīty asaṅgatam ||</l>
<l>yadi tu pratibhāseta rūpam asya sad eva tat |</l>
<l>tad asat pratibhātīti tac ca bhāty asad eva vaḥ || (JNA 391,7ff.)</l>
</lg>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-133.22" /> athādhyavasāye
'dhyavaseyasvarūpasya pratibhāso nāstīty ucyate | na tadā kasyacid
adhyavasāyaḥ | katham ataḥ pratiniyatavastuvyavasthāsiddhiḥ | kiṃ ca
ko 'yam adhyavasāyo nāma | kiṃ vyāvṛttibhedaparikalpitasya
prakāśāṃśasya, svākārāṃśasya, alīkākārasya, bāhyavastuno 'vastuno vā
sphuraṇam adhyavasāyārthaḥ | yadi vā svākāre bāhyāropaḥ, bāhye vā
svākārāropaḥ, svākārabāhyayor yojanā, tayor ekīkaraṇam ekapratipattir
abhedena pratipattiḥ, bhedāgraho 'dhyavasāyārtha iti vikalpāḥ |

<anchor xml:id="thakur75-133.28" /> tatra na tāvad ādimau pakṣau kalpanām arthaḥ | svarūpe
sarvasyaiva sphuraṇasya nirvikalpatvād avasāyānupapattiḥ | itarathā
nirvikalpakajñānābhāvaprasaṅgāt |

<anchor xml:id="thakur75-133.30" /> alīkasphuraṇaṃ tu prāk pratyākhyātam | saty api sphuraṇe
'sphuṭatvān nirvikalpakam etat | dvicandrādijñānavat | astu svagrāhye
tannirvikalpakam, bāhye tu adhyavaseye adhyavasāya iti cet | na |
tatsambandhābhāvāta, tadapratibhāsāc ca | anyathātiprasaṅgād ity
uktaprāyam | bāhyavastusvarūpasphuraṇe tu pratyakṣapratipattir evāsāv
iti ko 'dhyavasāyaḥ | avastusphuraṇaṃ punas tridhā vikalpya prāg eva
pratyākhyātam |

<anchor xml:id="thakur75-134.4" /> svākāre tu bāhyāropo na sambhavaty
eva | tathā hi jñānaṃ kenacid ākāreṇa satyenālīkena vopajātaṃ nāma |
bāhyāropas tu tadākāre tatkṛto 'nyakṛto vā syāt | tatkṛtatve na tāvat
tatkāla eva vyāpārāntaram anubhūyata iti kutas tadāropaḥ | kālāntare
ca svayam evāsat kasya vyāpāraḥ syāt |

<anchor xml:id="thakur75-134.8" /> dvitīyapakṣe jñānāntaram api nākārāroparāgasaṅginīm utpattim
antareṇa vyāpārāntareṇa kvacit kiñcitkaraṃ nāma | tad etad
arvācīnajñānasadṛśākāragocarīkaraṇe 'pi na bāhyāropavyāpāram aparaṃ
spṛśati tadākāraleśānukāram apahāya | na ca śabdāmukhīkaraṇam atirikto
vyāpāraḥ, śabdākārasyāpi svarūpa evāntarbhāvād iti nākārād anyo
jñānavyāpāraḥ | āropyamāṇaś cāsāv artho bāhyaḥ | tatra buddhau yadi
svarūpeṇa sphurati satyapratītir evāsau, ka āropaḥ | atha na
parisphurati tathāpi ka āropaḥ | sphuraṇe
vādhikaraṇabhūtasvākārātiriktasyāropyamāṇākārasyāpi
pratibhāsaprasaṅgaḥ |

<anchor xml:id="thakur75-134.16" /> tadākārasphuraṇam eva tasya
sphuraṇam iti cet | na | tasyāropaviṣayatvāt | na hi marīcisphuraṇam
eva jalasphuraṇam iti na svākāre bāhyāropaḥ | ata eva bāhye
svākārāropo nāsti, āropaviṣayasya bāhyasyāsphuraṇāt | tata eva
svākārabāhyayor yojanāpy asambhavinī, yogyayor apratibhāsāt | na
caikīkaraṇam adhyavasāyaḥ | ko 'yam ekīkaraṇārthaḥ | yady ekatāpatau
prayojakatvaṃ tadāropyāropaviṣayayoḥ kadācid ekībhāvābhāvād asambhava
eva | na hi śaśaviṣāṇe kāraṇaṃ kiñcit | na ca pūrvam anekam ekatām
etīti kṣaṇikavādinaḥ sāṃpratam | arthāntarotpattimātraṃ tu syāt | na
ca tadupalabdhigocaro 'nyatrāropaviṣayāt svākārāt | na ca tāvatāpy
arthasya kiñcid iti katham ekīkaraṇam | <anchor
xml:id="thakur75-134.25" />athaikapratītir adhyavasāyaḥ | tathāpi na
dvayor ekapratipattir adhyavaseyānubhavābhāvāt | na ca dvayoḥ pratītir
ity evādhyavasāyaḥ nīlapītavat | <anchor xml:id="thakur75-134.27" />
na cābhedena pratītir adhyavasāyaḥ | yataḥ paryudāsapakṣe
aikyapratītir uktā bhavati | sā ca prayuktā, adhyavaseyapratyabhāvāt |
bhedena pratītiniṣedhamātre 'pi na bāhyasya pratītir ukteti kutas
tadadhyavasāyaḥ | yadi hi bāhyaṃ prakāśeta ekatvenānekatvena vā satā
asatā vā pratītir iti yuktam | 
</p>

<p><anchor xml:id="thakur75-134.31" />sarvākāratatsvarūpatiraskāreṇa
sā pratītir ity ekapratītir iti cet | tatsvarūpatiraskāre tarhi
tadapratibhāsanam eva | kasyacid aṃśasya pratibhāsanād iti cet | na |
niraṃśatvād vastunaḥ sarvātmanā pratibhāso 'pratibhāso veti śāstram
evātra vistareṇa parīkṣyate | <anchor xml:id="thakur75-135.1" /> na ca
bhedāgraho 'dhyavasāyo vaktavyaḥ | tathā hi kiṃ bāhye gṛhyamāṇe
'grahyamāṇe vā | na ca prathamaḥ pakṣaḥ, bāhyagrahaṇasya
pratikṣiptatvāt | grahaṇe vādhyavasāyasya pratyakṣatāprasaṅgāt |
agṛhyamāṇe tu bāhye pravṛttiniyamo na syāt, anyeṣām api tadānīm
agrahaṇād anyatrāpi pravṛttiprasaṅgāt |
</p>

<p><anchor xml:id="thakur75-135.5" /> <persName sameAs="Trilocana">trilocano</persName>
'pīttham adhyavasāyaṃ dūṣayati | ko 'yam adhyavasāyaḥ | kiṃ grahaṇam,
ahosvit karaṇam, uta yojanā, atha samāropaḥ | tatra svābhāsam anartham
arthaṃ kathaṃ gṛhṇīyāt, kuryād vā vikalpaḥ | na hi nīlaṃ pītaṃ śakyaṃ
grahītuṃ kartuṃ vā śilpakuśalenāpi | nāpy agṛhītena svalakṣaṇena
svākāraṃ yojayitum arhati vikalpaḥ | na ca svalakṣaṇaṃ
vikalpagrahaṇagocaraḥ | na ca svākāram anartham artham āropayati | na
tāvad agṛhītasvākāraḥ śakya āropayitum iti tadgrahaṇam eṣitavayam |
tatra kiṃ gṛhītvā āropayati, atha yadaiva svākāraṃ gṛhṇati
tadaivāropayati | nādyaḥ | na hi kṣaṇikaṃ vikalpavijñānaṃ kramavantau
grahaṇasamāropau kartum arhati | uttarasmiṃs tu kalpe
'vikalpasvasaṃvedanapratyakṣād vikalpākārād ahaṅkārāspadād <app xml:id="RNA-tc-2">
<rdg type="conjecture" resp="#pma"
wit="#NVTṬ:441.19">anahaṅkārāspadaṃ</rdg>
<rdg resp="#Thakur" wit="#CAPV:130.28
#RNAms:72b3">anahaṅkārāspadaḥ</rdg></app> samāropyamāṇo vikalpena
svagocaro na śakyo 'bhinnaḥ pratipattum | nāpi bāhya<app xml:id="RNA-tc-3"><rdg
wit="#RNAms:72b3">svalakṣaṇaikatvena</rdg><rdg
wit="#CAPV:135.14">svalakṣaṇakatvena</rdg></app> śakyaḥ pratipattum,
vikalpākāre svalakṣaṇasya bāhyasyāpratibhāsanād iti |</p>

<p><anchor xml:id="thakur75-135.16" /> <persName
sameAs="Vācaspati">vācaspatir</persName> apy adhyvasāyaṃ pratikṣipati
| anarthaṃ svābhāsam artham adhyavasyatīti nirvacanīyam etat | nanv
ayam āropayatīti kiṃ vikalpasya svarūpānubhava evāropaḥ, uta
vyāpārāntaraṃ svarūpānubhavāt | na tāvat pūrvaḥ kalpaḥ,
anubhavasamāropayor vikalpāvikalparūpatayā dravakaṭhinavat
tādātmyānupapatteḥ | vyāpārāntaratve tu kramaḥ samānakālatā vā | na
tāvat kramaḥ, kṣaṇikasya vijñānasya kramavadvyāpārāyogāt |
akṣaṇikavādinām api buddhikarmaṇor viramya vyāpārānupapatteḥ na
kramavadvyāpārasambhavaḥ | anubhavasamāropau samānakālāv iti cet |
bhavatu samānakālatvaṃ kevalam | ātmā svabhāvasthita eva vedyaḥ,
parabhāvena vedane svarūpavedanānupapatteḥ | tathā cātmā jñānasya
grāhyagrāhakākāro 'nubhūto 'rthaś ca samāropitaḥ | na tv ātmā
vedyamānaḥ samāropito nārthaḥ samāropyamāṇaḥ pratyakṣavedyaḥ | sa ca
samāropaḥ sato 'sato vā grahaṇam eva | na ca jñānātiriktasya grahṇaṃ
sambhavatīty upapāditam |<anchor xml:id="thakur75-135.27" />
svapratibhāsasya bāhyād bhedāgraho bāhyasamāropas tato bāhye vṛttir
iti cet | sa kiṃ gṛhyamāṇe bāhye na vā | na tāvad gṛhyamāṇe | uktaṃ hy
etan na tadagrahaṇaṃ sambhavatīti | agṛhyamāṇe tu bhedāgrahe na
pravṛttiniyamaḥ syāt, anyeṣām api tadānīm agrahād anyatrāpi
pravṛttiprasaṅgād iti | tasmād yathā yathāyam adhyavasāyaś cintyate
tathā tathā viśīryata eva | tathā vikalpāropābhimānagrahaniścayādayo
'py adhyavasāyavat svākāraryavasitā eva sphuranto bāhyasya vārtāmātram
api na jānantīty adhyavasāyasvabhāvā eva śabdapravṛttimittabhede 'pi,
tat kathaṃ yuktyāgamabahirbhūto 'nātmāsphuraṇam ācakṣīta |

<anchor xml:id="thakur75-136.3" /> nanv evaṃ vikalpādīnām asambhave sambhave 'py
anātmaprakāśakatvānabhyupagame
sarvajanaprasiddhavidhipratiṣedhavyavahārocchedaprasaṅga iti
lokavirodhaḥ | vikalpa ity adhyavasāya ity āropa ity abhimāna iti
graha iti niścaya ityādikaṃ śāstre pratipadaṃ pratipāditam, tatsiddhaṃ
ca bahirarthādikam abhyupagatam ity ācāryavirodhaḥ, nyāyavirodhaś ca |
tathā hi savar eva prakārair aviparītasvarūpasaṃvedanād bhrānter
atyantam abhāvaḥ syāt | tataś ca sarvasattvāḥ sadaiva samyaksambuddhā
bhaveyuḥ |

<anchor xml:id="thakur75-136.9" /> vikalpikā buddhir brāntiḥ, svapratibhāse 'narthe
'rthādhyavasāyād iti cet | katham avasīyamānas tayā so 'rtho na
prakāśate | prakāśamāno vā katham asau tasyāṃ na prakāśate | atha
prakāśata eva, tadārthasya tādātmyaprasaṅgaḥ | asati cārthe sārasyāt
abhūn māndhātā, bhaviṣyati śaṅkho 'styātmā, nityaḥ śabda iti
sarvātmanā ca niścayaḥ syāt | gaur iti spaṣṭena ca svena lakṣaṇena
prakāśeta | svalakṣaṇe ca saṅketāyogāt vikalpikaiva sā buddhir na syāt
| tasmād aśeṣagovyaktisādhāraṇena gotvena gobuddhir alīkena
sābhilāpena viplavāt prakhyātīti tathā prakāśanam asyā gavārthāvasāya
ity eṣṭavyam | evaṃ hy ete doṣā na syuḥ, apratibhāsamānasyāpi
svalakṣaṇasya bhrāntyāvasāyād iti ||

<anchor xml:id="thakur75-136.18" /> atrābhidhīyate | na tāval lokaśāstravirodhau, agṛhīte 'pi bāhye pravṛttinivṛttyādisamarthanāt svaparavādiduratikramādhyavasāyasvarūpanirvacanāt | nyāyavirodhasya tu gandho 'pi nāsti |
<anchor xml:id="thakur75-136.21" /> tathā hi kā punar ayaṃ bhrāntir asatkhyātiratasmiṃs tadgraho vā yadabhāvādidānīm eva muktir āsajyate |
<anchor xml:id="thakur75-136.23" /> na tāvad ādyaḥ pakṣaḥ, asatkhyāteḥ pratyākhyānāt | yad āhur guruvaḥ 
</p>

<lg>
  <l>yasya svarūpanirbhāso bādhakād yadi tan na sat |</l>
  <l>bādhake 'pi ka āśvāsaḥ svarūpāntarabhāsini ||</l>
  <l>anyasvarūpopanayāt tatsvarūpanivāraṇam |</l>
  <l>tatrāpi saṃśayo jātaḥ pūrvabādhopalabdhitaḥ ||</l>
  <l>iyam evāgrahe bādhā nādyajasyāparā yadi |</l>
  <l>asya pūrvaiva bhavatu rūpanirbhāsanaṃ samam || </l>
  <l>nyāyā ca bhāvinīty atra pramāṇaṃ kiñcid asti vaḥ |</l>
  <l>api svarūpanirbhāse yadā bādhakasambhavaḥ ||</l>
  <l>anirbhāse svarūpasya hetuśodhanaviplave |</l>
  <l>bādhaśaṅkāvinirbhāse 'py evaṃ ced viplavo mahān || iti ||<note xml:id="RNA-n-2">JNA 392,19-393,3</note></l>
</lg>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-137.3" /> śāstre ca atasmiṃs tadgrahāt
svapratibhāse 'narthe 'rthādhyavasāyād dṛśyavikalpyayor ekīkaraṇād
bhrāntir uktā | tām ayaṃ samarthayitum asamarthaḥ
svātantryeṇālīkasphuraṇaṃ bhrāntir iti kāvyaṃ viracayya vistārayati ||
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-137.6" /> nanv atasmiṃs tadgraho 'pi bhramaḥ
svākāraparyavasitajñānād atirikto bahubhir bahudhā vicārya
pratyākhyātaḥ | tat kathaṃ tasminn api pakṣe na bhrāntikṣatir
yenedānīm eva muktiprasaṅgo na syād iti cet | tad etad bhagavato
<persName sameAs="Prajñākaragupta">bhāṣyakārasya</persName>
matavidveṣaviṣavyākulavikrośitam atikātarayati kṛpāparavaśadhiyaḥ |
tathā hi samanantarapratyayabalāyātasvapratibhāsaviśeṣavedanamātrād
agṛhīte 'pi paratra pravṛttyākṣepo 'dhyavasāyaḥ | na cāsau
pūrvoktavāgjālaiḥ pratihantuṃ śakyaḥ, sarvaprāṇabhṛtāṃ
pratyātmaviditatvāt, kaiścid apy anudbhinnatvāt | ayam eva ca saṃsāras
tatkṣayo mokṣa iti kvedānīm eva tadvārtāpi | tathā hi
vicitrānādivāsanāvaśāt prabodhakapratyayaviśeṣāpekṣayā vikalpaḥ
kenacid ākāreṇopajāyamāna eva bahir mukhapravṛttyanukūlam
arthakriyāsmaraṇābhilāṣādiprabandham ādhatte | tataḥ
puruṣārthakriyārthino bahirarthānurūpāṇi pravṛttinivṛttyavadhāraṇāni
bhavanti | pṛthagjanasantānajñānalakṣaṇānāṃ tādṛṣo hetuphalabhāvasya
niyatatvāt | aniścitārthasambandhavikalpakāle 'pi
sadasattānirṇayādipravṛttiprasavaḥ | tatra yadubhayathā
pravṛttisādhanasāmarthyam asya svahetubalāyātam ayam eva
pravṛttiviṣayatvāropo 'dhyavasāyāparanāmā | yathā candrādijñānasya
bhrāntasyābhrāntasya vā taddarśanāvasāyajananam eva grahaṇavyāpāraḥ |
</p>

<lg>
  <l>
    svavid apīyam arthavid eva kāryato draṣṭavyeti 
  </l>
</lg>

<p>
nyāyāt | tathā vikalpasyāpy agnir atretyādinākāreṇotpadyamānasya
pravṛttyākṣepakatvam eva bāhyāvasānaṃ nāma | yathā ca
nirvikalpadvicandrādyākārataiva tathāvasāyasādhanī, evam avasāyasyāpi
tādṛśākārataiva viṣayāntaravimukhapravṛttisādhanī ||

<anchor xml:id="thakur75-137.25" /> nanu tathā ca tac ca tena
pratipādyate na ca tajjñāne tat prakāśata iti śapathenāpi na
saṃpratyaya iti cet | asambaddham etat | na hy adhyavasāyād bāhyasya
paṭāder vastuno bādhakāvatārāt pūrvasandigdhavastubhāvasya kṣaṇikāder
avastuno vā śaśaviṣāṇāder asphuraṇe 'pi siddhipratibandho brahmaṇāpi
pratividhātuṃ śakyaḥ | dvividho hi viṣayavyavahāraḥ, pratibhāsād
adhyavasāyāc ca | tad iha pratibhāsābhāve 'pi parāpoḍhasvalakṣaṇāder
adhyavasāyamātreṇa viṣayatvam uktam, sarvathā nirviṣayatve
pravṛttinivṛttyādisakalavyavahārocchedaprasaṅgāt | tataś ca tena ca
tat pratipādyate na ca jñāne tatprakāśa iti saṅgatir asty eva,
prakāśyaprakāśakabhāvābhāve 'py <app xml:id="RNA-tc-4"><lem wit="#RNAms:74a2">adhya<add
place="above">va</add>seya</lem><rdg
wit="#CAPV:137.32">adhyavasāyā</rdg></app>dhyavasāyakabhāvenāpi
viṣayaviṣayibhāvopapatteḥ |

<anchor xml:id="thakur75-138.1" /> nanu yadi nādhyavaseyapratītis
tadāgṛhīte 'pi svalakṣaṇādau pravṛttir iti sarvatrāviśeṣeṇa
prasajyeta, sarvatrāgṛhītatvena viśeṣābhāvāt, tataś ca prāptir api
nābhimatasya niyamenety anumānam api viplutam | atra brūmaḥ | yady
adhyavaseyam agṛhītaṃ viśvam apy agṛhītam, tathāpi niyataviṣayaiva
pravṛttir na sarvatra,
tathābhūtasamantarapratyayabalāyātaniyatākāratayā niyataśaktitvād
vikalapasya | niyataśaktayo bhāvā hi pramāṇapariniṣṭhitasvabhāvāḥ, na
śaktisāṅkaryaparyanuyogabhājaḥ, asadutpattivat | sarvatrāsattve 'pi hi
bījād aṅkurasyaivotpattiḥ, tatraiva tasya śakteḥ pramāṇena nirūpaṇāt |
tathehāpi hutavahākārasya vikalpasya dāhapākādyarthakriyārthinas
tatsmaraṇavato hutavahaviṣayāyām eva pravṛttau sāmarthyaṃ
pramāṇapratītaṃ katham atiprasaṅgabhāgi | pratyāsatticintāyāṃ ca
tāttvikasyāpi vahner jvaladbhāsvarākāratvaṃ vikalpollikhitasyāpīti,
tāvatā tatraiva pravartanaśaktir jvalanavikalpasya na jalādau ||
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-138.12" /> nanu ca sādṛśyāropeṇa kiṃ
svākārasya bāhye svākāre vā bāhyasyāropaḥ | ubhayathāpy asaṅgatiḥ,
āropyāropaviṣayayoḥ svākārabāhyayor dvayor grahaṇāsambhavād iti cet |
na vayam āropeṇa pravṛttiṃ brūmaḥ | kiṃ tarhi, svavāsanāparipākavaśād
upajāyamānaiva sā buddhir apaśyanty api bāhyaṃ bāhye
pravṛttimātanotīti viplutaiva saṃsārātmikā ca | yat śāstraṃ
</p>

<lg>
  <l>na jñāne tulyam utpattito dhiyaḥ |</l>
  <l>tathāvidhāyāḥ </l>
</lg>

<p>
iti | tasmān na rūpyādivad āropadvāreṇa pravṛttir api tu
tathāvidhākārotpattipratibaddhaśaktiniyamāt | na ca vicārakasya
vastvadarśananiścayād apravṛttiḥ saṅgacchate | darśane 'pi hi
pravṛttir arthakriyārthitayā | arthakriyāprāptiś ca vastusattāniyame |
sa ca niyamo yathā darśanād vastupratibandhakṛtaḥ, tathā
vikalpaviśeṣād api pāramparyeṇa vastuprativastupratibandhakṛta ity
adarśane 'pi adhyavasāyāt pravṛttir yujyata iti nānumānam anavasthitam
| etena tac ca na pratīyate, tena cābhedābhāsanam ity upālambho
'sambhavīty upadarśitam, apratibhāse 'pi pravṛttiviṣayīkaraṇam ity
abhedādiniṣṭhāyā darśitatvāt | tasmād avicāraramaṇīyo 'tasmiṃs
tatgraha eva bhrāntir āropāparanāmā, tatkṣayaś ca mokṣa iti yuktam |
</p>

<p><anchor xml:id="thakur75-138.28" /> yad āhur  guruvaḥ</p>

<lg>
	<l>tasmāt pravṛtter ākṣepe vikalpākārajanmani |</l>
	<l>mato jalādyāropo 'pi satyāsatyasamaś ca saḥ ||</l>
	<l>tato yady api tattvena nāropo nāma kasyacit |</l>
	<l>vyavahārakṛtas tv eṣa pratiṣeddhuṃ na śakyate ||</l>
	<l>marīcau jalavad yāvad anātmany ātmakalpanam |</l>
	<l>bhrama eva hi saṃsāro nirvāṇaṃ tattvasaṃsthitiḥ ||</l>
	<l>tataś ca yāvan na vicārasambhavo bhavo 'yam anyaḥ śama ity ayaṃ nayaḥ |</l>
	<l>vicāralīlālalite tu mānase bhavaḥ śamo vā ka iheti
	kathyatām ||<note resp="#pma">JNA 554,17-25</note></l>
</lg>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-139.5" /> tathā Āryamaitreyanāthapādā api
</p>

<lg>
	<l>na cāntaraṃ kiṃcana vidyate 'nayoḥ sadarthavṛttyā śamajanmanor iha |</l>
	<l>tathāpi janmakṣayato vidhīyate śamasya lābhaḥ śubhakarmakāriṇām ||</l>
</lg>

<p><anchor xml:id="thakur75-139.10" /> Āryanāgārjunapādāś ca </p>

<lg>
	<l>nirvāṇaṃ ca bhavaś caiva dvayam eva na vidyate |</l>
	<l>parijñānaṃ bhavasyaiva nirvāṇam iti kathyate ||</l>
</lg>

<p>
iti sarvair eva prakāśair aviparītasvarūpasaṃvedane 'pi
bhrāntivyavasthāsambhavād asti saṃsāraḥ ||
</p>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-139.15" /> yad apy uktaṃ vikalpasyāviṣayaś ca
bāhyam grahaṇaṃ cāsya śabdena saṃyojyeti vikalpatvam api duryojam,
ātmani ca śabdayojanā nāstīti vikalpo nāma nāsty eva, tat kasya
vikalpacinteti | atrābhidhīyate | ihāgnir atrety adhyavasāyo yathā
kāyikīṃ vṛttiṃ prasūte tathāgnir mayā pratīyata iti vācikīm api
prasūte, etadākārānuvyavasāyarūpāṃ mānasīm api prasavati | evaṃ ca
sati yathā vikalpenāyam artho gṛhīta iti niścayaḥ, tathā śabdena
saṃyojya gṛhīta ity api, arthākāraleśavac chabdākārasyāpi sphuraṇāt |
tasmād arthagrahābhimānavān mānavastāvad
abhidhānasaṃyuktagrahaṇābhimānavān apīty avasāyānurodhād eva
vikalpavyavasthā na tattvataḥ | yad āhur guravaḥ
</p>

<lg>
  <l> na śabdaiḥ saṃsargaḥ kvacid api bahir vā manasi
  vākṣarākārākīrṇaḥ sphurati punar arthākṛtilavaḥ | </l>
  <l> ubhāv apy ākārau yad api dhiya evādhyavasitir vidhatte tau bāhye
  vacasi ca vikalpasthitir ataḥ ||<note xml:id="RNA-n-3">JNA 227,6ff.</note></l>

  <l>abhāne pratibhāne vā na cāropo 'pi kasyācit |</l>
  <l> pratītyotpādabhedena vyavasthāmātram <app xml:id="RNA-tc-5"><lem
  wit="#RNAms:74b6">īdṛśaḥ</lem><rdg
  wit="#CAPV:139.29">īdṛśam</rdg></app> ||</l>
  <l> nirvikalpād vikalpasya bhāve leśānukāriṇaḥ |</l>
  <l> saṅketakārivacanād buddhyākāre viśeṣiṇi ||</l>
  <l> saṅketaḥ kṛta ityāsthā tādṛk śabdaśrutau punaḥ |</l>
  <l> pravṛttyākṣepabuddhyātmabhāve vācyavyavasthitiḥ || iti |
  <note xml:id="RNA-n-4">JNA 554,11-16</note></l>
</lg>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-140.4" /> tasmād vastu vā ghaṭapaṭādi
sandigdhavastu vā sādhakabādhakātikrāntam, avastu
vātmadikkālākṣaṇikādikam adhyavasitam iti, apratibhāse 'pi
pravṛttiviṣayīkṛtam ity arthaḥ | ayam eva
cāropaikīkaraṇādhyavasāyābhedagrahādīnām arthaḥ sarvatra śāstre
boddhavyaḥ | tasmād adhyavasāyasyākāraviśeṣayogād agṛhīte 'pi
pravartanayogyatā nāma yo dharmas tayā bāhyādhyavasāyayor
grāhyagrāhakabhāvaś cet savṛttyā duṣpariharaḥ, tadā viṣayiviṣayabhāvo
'pi labdha ity adhyavasāyamātreṇa viṣayaviṣayitvam uktam iti yuktam |
yad āha <persName sameAs="Prajñākaragupta">Alaṅkārakāraḥ</persName>
</p>

<lg>
  <l>kathaṃ tadviṣayatvaṃ tatra pravartanād iti | </l>
</lg>

<p>
<anchor xml:id="thakur75-140.12" /> etena yad uktam, katham
avasīyamānas <app xml:id="RNA-tc-6"><lem>tayā so 'rtho</lem><rdg
wit="#RNAms:75a3">tayāsortho</rdg><rdg
wit="#CAPV:140.12">tayātmārtho</rdg><rdg wit="#SāSiŚā:387.11">tayā so
'rtho</rdg></app> na prakāśyata ityādi, tan nirastam, tadaprakāśe 'pi
tadadhyavasāyasya vyavasthāpitatvāt | asati cārthe sā na syād ity apy
ayuktam, ātmāder adhyavaseyasya pratibhāsapratikṣepe buddhyā saha
tādātmyābhāvāt | na ca sarvākāraniścayaprasaṅgadoṣaḥ saṅgataḥ |
sarvākāraniścayo hi sarveṣv ākāreṣu pravṛttikārakatvātmā niruktaḥ, na
caikārollekhino vikalpasyākārāntare pravartanaśaktir anubhavaviṣaya
iti kutaḥ śabdapramāṇāntarānapekṣeti yuktam | tatra nirvikalpakaṃ
spaṣṭapratibhāsatvād grāhakaṃ vyavasthāpyate | vikalpas tu
spaṣṭaikavyāvṛttyullekhād āropakādivyavahārabhājanam | yathā ca bāhye
sati kvacid bhramavyavasthā tathāntarnaye 'pi sarvatra | kevalaṃ
bahirmukhapravṛtyapekṣayā kriyamāṇo nātmani kaścid bhrama ity uktaṃ
bhavati | na ca gosvalakṣaṇaprakāśāvakāśaḥ, svākārasyaiva sphuraṇāt,
svalakṣaṇe ca saṃketāyogāt | vikalpikaiva na syād iti tu
svarūpāpekṣayā siddhasādhanam | bāhyāpekṣayā tv adhyavasāyavad
vikalpikaiva sā buddhis tathā | tasmād aśeṣagovyaktisādhāraṇena
gotvena gobuddhir alīkena sābhilāpena viplavāt prakhyātīti tathā
prakhyānam asyā gavāvasāya ity eṣṭavyam ity api neṣṭavyam eva, caraṇam
ardanādinā pratyavasthāne 'pi yuktiśāstravahirbhūtatvād etadabhāve 'pi
kathitadoṣapradhvaṃsāt | na hi vikalpabuddhāv alīkākārasphuraṇam eva
bāhyasyādhyavasāya iti kācid arthasaṅgatiḥ, arthasyeti
sambandhānupapatteḥ <app xml:id="RNA-tc-7"><lem wit="#RNAms:75a6--75b1
#SāSiŚā:369.23">bodhe ca bhramābhāvāt</lem><rdg wit="#CAPV:140.28">|
buddher atra kramābhāvāt</rdg></app> pratyakṣataiva, katham
adhyavasāyaḥ | apratibhāsamānasyāpi svalakṣaṇasya bhrāntyāvasāyād iti
tu na budhyāmahe | avasāyena hi tadvittisparśe pratibhāsaḥ ko 'paraḥ |
tadvittāv apy aspaṣṭatvād adhyavasāya ity apy ayuktam, tadrūpavittāv
aspaṣṭatvasyaivābhāvāt |
</p>

<lg>
  <l>jāto nāmāśrayo 'nyonyaś cetasāṃ tasya vastunaḥ |</l>
  <l>ekasyaiva kuto rūpaṃ bhinnākārāvabhāsi yat ||</l>
</lg>

<p>ity ācāryaḥ smaryatām | na ca tadāsau bhrāntir bhavitum arhati,
vastusvarūpasyaiva nirbhāsāt ||

<anchor xml:id="thakur75-141.3" /> alīkavṛtter iti cet | saivāstu |
bāhyasyāsphurato 'dhyavasāyaḥ katham | saiva sa iti cet | alīkam idam
iti viduṣo bāhyādhyavasāyavyasthābhāvāt, bāhyāsphuraṇāt
tadapratibaddhatvāc ca | pratibandhe 'pi tasyeti syāt, na punas
tadadhyavasāyaḥ, tadasphuraṇasphuraṇayor api tadayogād ity
ala<choice><sic>m a</sic><corr
source="RNAms:75b2">mi</corr></choice>tinirbandhena | tad evam
apratibhāsino 'pi vipakṣād adhyavasāyamātrasiddhād eva vyāvṛtto
doṣatrayanirmuktaḥ prakāśamānatātmako hetur yāvat
prakāśāvadhijñānātmakacitrākāracakrasyaikatvaṃ sādhayaty eva || yad
āhur guravaḥ
</p> 

<lg>
	<l>bhāsate yat tad ekaṃ tad yathā citre sitākṛtiḥ |</l>
	<l>bhāsate cākhilaṃ citraṃ pītaśītasukhādikam || (JNA 569,13f.)</l>
	<l>nātrāsiddhiḥ prakāśasya citre dharmiṇi darśanāt |</l>
	<l>na ca sādhyaviyuktatvaṃ dṛṣṭāntasyāpi dṛśyate ||</l>
	<l>ekaikāṇunimagnatvāt saṃvittir na parasparam |</l>
	<l>na caikāṇuprakāśo 'sti sthūlam eva sphuraty ataḥ ||</l>
	<l>bāhyāṇūnāṃ pratībhāso buddhir ekā sthavīyasī |</l>
	<l>jñānāṇūnāṃ ka ekas tu pratibhāso bhaviṣyati || (JNA 569,19-22)</l>
	<l>tasmāt sthūlatayā vyāpto nirbhāsas tannivṛttitaḥ |</l>
	<l>nivartamāno 'nekasmād ekatve viniyamyate ||</l>
	<l>yathā sajātīyamatād bhāgād bhedanirākriyā |</l>
	<l>anābhāsaprasaṅgena vijātīyamatāt tathā ||</l>
	<l>tan nāstu sādhyo dṛṣṭānto na ca śaṅkāviparyaye |</l>
	<l>ato nirdoṣato hetoś citrādvaitavyavasthitiḥ || (JNA 570,3-8)</l>
</lg>


<p xml:id="thakur75-141.24" > saṅgrahaślokaś ca </p>

<lg>
  <l>ekatvena yathāptimān abhimato bhāsas tathā vyāpyate 
  sthaulyenāpy aṇuśo na hi kvacid idaṃ svapne 'pi nirbhāsanam |</l>
  <l>tena pratyaṇubhedanety uparataṃ tadvyāpakasyātyayād
  ekatvena parītam ākṛticayaś cāyaṃ vinirbhāsate</l>
</lg>

<p>|| iti ||</p>

<p xml:id="thakur75-141.30"> nanu cātra dṛṣṭāntadārṣṭāntikayor
ubhayatrāpy ekatvaṃ pratyakṣato 'numānāc ca
viruddhadharmādhyāsalakṣaṇāt pratihatam, tat katham anumānād
ekatvasiddhir iti cet | ucyate | yad etat pratyakṣaṃ bhedasādhakam
upanīyate, tat kiṃ nīlādīnām anātmabhūtam ātambhūtaṃ vā |
prathamapakṣe, āstāṃ tāvad eṣām ato bhedasiddhiḥ, sattāmātram api na
sidhyet | sa hi nīlādiko 'rtho jaḍo vijñānāntarātmālīkasvabhāvo vā
svīkartavyaḥ | triṣv api pakṣeṣu prakāśyaprakāśakabhāvābhāvaḥ | tathā
hi jñānasya prakāśakatvaṃ nāma kiṃ vidyamānatvaṃ vyāpārāveśo vā |
prathamapakṣe sarvasarvadarśitvaprasaṅgaḥ,
sarvapuruṣajñānavidyamānatāyāḥ sarvaṃ pratyaviśiṣṭatvāt | tathā
nīlādibhir api jñānasya grahaṇaprasaṅgaḥ, teṣām api
vidyamānatvalakṣaṇagrāhakatvasambhavāt ||


<anchor xml:id="thakur75-142.7" /> atha jñānatve sati vidyamānatvam iti saviśeṣaṇaṃ lakṣaṇam ucyate | tat kiṃ nīlādīnām ajñānatve kośapānam āyuṣmatā kartavyam, yena sattāmātreṇa samasamayaṃ sphurator vijñānanīlādyoḥ pratijñāmātrād ekasya jaḍatvālīkatvabādhyatvāprakāśatvādi vyavasthāpyate |
<anchor xml:id="thakur75-142.11" /> atha dvitīyas tadā sa kiṃ vyāpāraḥ pratyakṣasyātmā jñānāntaram, arthasyātmārthāntaraṃ vā syāt | prathamavikalpe svātmani kāritravirodhaḥ | dvitīyapakṣe jñānāntaraṃ yady anyaviṣayam arthasya na kiñcit | tadviṣayatvaṃ cādyāpi na siddham, tatpratyāsatter eva cintyamānatvāt ||
<anchor xml:id="thakur75-142.15" /> tṛtīye punaḥ saṅkalpe nīlādikaṃ kṛtam eva syāt, na prakāśitam, tailavartyādibhir iva pradīpaḥ | prakāśas tu svayam eva | tathā ca jñānāntaratvāt santānāntaravad apratibhāsaprasaṅgaḥ |
<anchor xml:id="thakur75-142.18" /> caturthe tu vikalpe arthāntare kṛte nīlādikaṃ tadavastham eva | na cānātmaprakāśanasāmarthyaṃ jñānasya svīkartum ucitam, vyāpāravat prakāśanasyāpy evaṃ nirākartavyatvāt | na cāgnidhūmayoḥ kāryakāraṇabhāva iva jñānajñeyayor api svābhāviko grāhyagrāhakabhāvo vaktavyaḥ, pramāṇasiddhakāryakāraṇabhāvavad grāhyagrāhakasvarūpayor adyāpi nirvaktum aśakyatvād iti kva nīlādivārtāpi yadbhedasiddhipratyāśā pratyakṣataḥ sampadyate ||
<anchor xml:id="thakur75-142.24" /> athātmabhūtaṃ tat pratyakṣam iti dvītyaḥ pakṣaḥ, tadātmasvasaṃvedanam eva bhedasādhakam abhyupagataṃ bhavet | tac ca yadi pratyākāraṃ bhinnaṃ tadā sarveṣāṃ svasvarūpanimagnatvāc citraprakāśapraṇāśaprasaṅga ity uktam |

<anchor xml:id="thakur75-142.27" /> athaitad doṣabhayāt sarveṣām ākārāṇām ekatvam eva
svabhāvabhūtaṃ svasaṃvedanam iṣyate, tadaitad eva citrādvaitaṃ
vijñānam ucyate, yad anekābhimatānāṃ sahopalabdhānāṃ
nīlasukhādyākārāṇāṃ svabhāvabhūtākhaṇḍasvasaṃvedanapratyakṣaṃ nāma |
yad āhur guruvaḥ

	bhramābhramākalpanakalpanāni śātāsitādīny akhilākṣajāni |
	jñānāny abhinnāni sahopalabdheḥ pūrvāparatvaṃ tu na vedyam eva || iti | (JNA 458,14-17)

<anchor xml:id="thakur75-143.1" /> tad evaṃ dṛṣṭāntadārṣṭāntikayor ubhayatrāpi
svasaṃvedanapratyakṣasiddham ekatvam avidyāvaśād vipratipattau satyām
anumānataḥ sādhyate | ata eva svasaṃvedanapratyakṣād anumānāc ca
ekatvasiddhau na pratyakṣāntaram | nāpi viruddhadharmādhyāsalakṣaṇam
anumānaṃ bhedasādhanāya prāptāvasaram, bhedagrāhakasya bhinnasya
pratyakṣasyoktakrameṇāprāmāṇyāt, pakṣasya pratyakṣādibādhitatvāt |

<anchor xml:id="thakur75-143.6" /> nanu brūyān nāma kiñcit, tathāpi pratibhāsabhedād bheda eva,
na hi dṛṣṭe 'nupapannaṃ nāmeti cet | hanta pratibhāsaśabdena kim
abhipretam, kim ākāracakraṃ sphuraṇaṃ vā | tatra yadi prathamaḥ
pakṣaḥ, tadā bāhye 'rthe pratyetavye buddhyākāraḥ pramāṇam |
tathācākārabhedo vyavahartavya eva | anyathā bāhyabhedo na sidhyet |
yadā punar ākāracakram eva prameyam svasaṃvedanaṃ ca pramāṇaṃ tadā
tenaiva nīlādīnāṃ svabhāvabhūtenākhaṇḍātmanā ekīkṛtānāṃ katham
apramādī bhedam ācakṣīta |

<anchor xml:id="thakur75-143.12" /> dvitīyapakṣe tu sphuraṇaṃ svabhāvabhūtākhaṇḍasvasaṃvedanam
evoktam iti | tathāpi kathaṃ bhedas tasmād yathordhvam
indriyapratyakṣataḥ kṣaṇabhede pratīte 'py avidyāvaśād
ekatvādhyavasāyaḥ tathā tiryaksvasaṃvedanapratyakṣeṇākārābhede
'dhigate 'py avidyāvaśād eva bhedāvasāyaḥ ||

<anchor xml:id="thakur75-143.15" /> yady evaṃ viruddhadharmādhyāsato vijñānākāracakravad vyāpto
'pi na bhidyeteti cet | na, bāhye dharmiṇy anekatvasya sādhyasya
pratyakṣādyabādhitatvāt | buddhyākārakadambake tūktakrameṇa
svasaṃvedanādisiddhaikatve 'nekatvasya pratyākhyānād bādhakāvatāra eva
nāsti | tasmād vijñānatve satīti hetuviśeṣaṇaṃ kartavyam yena
bāhyasyaiva bhedaḥ sidhyati ||

<anchor xml:id="thakur75-143.20" /> nanu yadi vijñānātmakaṃ
vicitrākāracakram ekaṃ tadā nīlākāra eva pītādyākāravṛndaṃ praviśet |
tathā prakāśākāracakrayor abhedo vyaktisāmānyavat prakāśa eva,
ākāracakram eva vā syād iti cet | asad etat | tathā hi dvayor apy
anayoḥ <choice><sic>prasaṅgaviparyayayoḥ</sic><corr
source="#CAPV:143,fn.~1, #RNAms:76b6">prasaṅgayor
viparyayo</corr></choice> bhedaḥ, sa ca bāhyārthavāda eva yujyate,
tatra bhedagrāhakasyendriyapratyakṣasyeṣṭatvāt | vijñānavāde tv
anātmaprakāśābhāvāt svasaṃvedanam evaikaṃ pramāṇam | tato 'pi
viparyayasya <choice><sic>bhedasya siddheḥ</sic><corr
source="#RNAms:76b6">bhedasyāsiddheḥ</corr></choice> prasaṅgo 'py
asaṅgataḥ ity advaitam eva |

<anchor xml:id="thakur75-143.26" /> kiṃ ca evaṃ sthūlanīlādyākāro 'pi paramāṇumātre praviśed ity
apratibhāsaṃ jagad āpadyeta | asti ca pratibhāsaḥ | tasmād
yahtāvasthitānām evākārāṇām akhaṇḍasvasaṃvedanātmataivaikatvam, na
bhedo na saṃkocaḥ svīkartavyo 'pratibhāsaprasaṅgāt | tathā
kṛtakatvasyānityatvavastutvādibhir abhede kṛtakatvam evānityatvam eva
vā syād ity api prasaṅgo vaktavya āpadyeta, sāmānyavyaktyor iva tayor
vastuto 'bhedo 'khaṇḍātmatvāt ||

<anchor xml:id="thakur75-143.31" /> vyāvṛttibheda eva param iti cet | yady evaṃ prakāśanīlādyor
apy ayam eva kramo jāgartīty ekāvaśeṣaprasaṅgo bālapralāpaḥ | tad evaṃ 


	bāhyaṃ na naśyati bhidāṇutayāpi sattvād arthakriyāvirahasaṃkaratātmabhede |
	buddhis tu naśyati bhidaiva vidaiva sattvāc citrāpy ato na bhidam eti kim atra kurmaḥ || (JNA 573,21-24)
	nanu deśavitānāptir nātmāntaraviyoginaḥ |
	deśavitānahānau na bhāsa ity api śakyate ||

iti cet |

	na svātmāntaram anyātmā sa bāhyasyaiva yujyate |
	buddheḥ svavittiniṣṭhāyā yaḥ paras tasya kā gatiḥ || (JNA 572,3f.)

hanta tathāpi

	nīlādivat tad ekaṃ ca katham etat sametu cet |
	nīlam aṃśāntaraṃ caikaṃ kathaṃ tadbhāti saṅgatam ||
	neṣṭaṃ tad api cet tarhi kvāṇvantarbhidi bhāsanam |
	na parīkṣākṣamaṃ cāṇuḥ kutas tasya tadā bhidā ||
	mā bhūd avastubhāvāc cet so 'py ekatvahatau bhavet |
	nirbhāsād ekatāsiddhau svavitter vastutā sthitā || (JNA 571,19-24)
	na pratītyasamutpādo 'nutpādo vāsya bādhakaḥ |
	ekānekaviyoge 'pi sphūrtimātreṇa sattvataḥ ||
	kiṃ ca pūrvāparajñānam advaite yan na vidyate |
	pratītyotpannatā tasmād asiddher apy asādhanam || (JNA 577,22)
	anutpādo 'py anekānto 'kāryakāraṇarūpakam |
	hāne 'pi hetuphalayoḥ sphuradrūpaṃ kva gacchatu || (JNA 578,2)
	ekānekatayā vastuvyāptiḥ siddhā yadi kvacit |
	sarvaśūnyatvasamaye hetur iṣṭavighātakṛt ||
	atha lokaprasiddhau ca na sarvalokakalpitam |
	vastuvyavasthā śaraṇaṃ kiṃ tu mānena saṅgatam || 
	na cādhyakṣānumānābhyām anaṅgaṃ kvacid īkṣitam |
	yasya rāśir anekaṃ syān nāpi vastu ca kiñcana || (JNA 574,8-11)
	yasya caikataratvābhyāṃ sattvavyāptiḥ sa hanyatām |
	abhrāntavittimātreṇa sattāvādī tu jitvaraḥ || (JNA 574, 16f.)

	||samāptaś citrādvaitaprakāśavādo 'yam ||

grāhyaṃ na tasya grahaṇaṃ na tena jñānāntaragrāhyatayāpi śūnyaḥ |
tathāpi ca jñānamayaḥ  prakāśaḥ pratyakṣapakṣas tu tavāvirāsīt ||


</p>
</div>
<div type="chapter">
<anchor xml:id="Santānāntaradūṣaṇam" /><head>Santānāntaradūṣaṇam</head>
<p>	 

<anchor xml:id="thakur75-145.3" /> atheha prakāśasahopalambhādisādhanabalena jaḍapadārtharāśāvapāste nīlapītādyaśeṣapadārthajāte ca svacittapratibhāsātmani svapnamāyādivad advayarūpe siddhe santānāntarasadasattānirūpaṇārtham idam ārabhyate |
<anchor xml:id="thakur75-145.6" /> evaṃ hi kecid āhuḥ | asty eva santānāntaram anumānapratītam | tathā hīcchācittasamantaravyāhāravyavahārābhāsasya darśanāt tadabhāve cādarśanād upalambhānupalambhasādhanam anvayavyatirekaśarīram icchācittena saha vyāhārādyābhāsasya kāryakāraṇabhāvam ātmasantāne 'vadhāryecchācittasyāpratisaṃvedanasamaye 'pi vicchinnavyāhārādyābhāsadarśanāt tatkāraṇabhūtam icchācittam anumīyamānaṃ santānāntaram eva vyavatiṣṭhata iti | 
<anchor xml:id="thakur75-145.12" /> atredam ālocyate | tadicchācittaṃ vyāhārādyābhāsasya kāraṇatayā vyavasthāpyamānam anumātur darśanayogyam atha dṛśyādṛśyaviśeṣaṇānapekṣam icchāmātram | yadi tāvad ādyo vikalpas tadānumātur darśanayogyatvād icchācittasyānumānakāle 'nupalabdhir abhāvam eva gamayatīty anupambhākhyapratyakṣabādhitatvāt kvānumānāvakāśas tasya | yadi punar icchācittam anumānakāle 'py anubhūyeta, tadā kim asyānumānena | athaivam agnidhūmayos tadutpattisiddhyanantaraṃ naganikuñje dhūmam upalabhamāno nāgnim apy anuminuyāt, tatrāpy agner anupalabdhibādhitatvāt, upalambhe cānumānavaiphalyāt | naivam, anumānasamaye deśaviprakarṣavato vahner darśanāyogyatvena dṛśyānupalabdhivirahāt, adṛśyānupalambhasya cābhāvasādhanatvavirodhāt | icchācittasya tu nāsti deśaviprakarṣaḥ | icchācittaṃ hi svasambaddham evānumātur darśanayogyam, tasya ca deśādiviprakarṣa ity alaukikam etat |
<anchor xml:id="thakur75-145.23" /> atha dvitīyo vikalpaḥ | tathā hīcchācittamātraṃ svaparasantānasādhāraṇadṛśyādṛśyaviśeṣaṇānapekṣaṃ vyāhārādyābhāsaṃ prati kāraṇatayāvadhāryate | tadavadhāraṇaṃ kena pramāṇena | vyāhārādyābhāsasya hīcchāmātrābhāve 'bhāvaṃ pratītya tadutpattisiddhigaveṣaṇā | na cecchāmātrasya svaparasantānasādhāraṇasya svasaṃvedanenānyena vābhāvaḥ śakyāvagamaḥ | yathā hi vahnimātrasya deśakālavyavahitasyāpi dhūmotpādadeśakālayor yadi syād upalabhyetaiva mayeti sambhāvitasyānumātṛpuruṣendriyapratyakṣeṇa dhūmotpādāt prāgabhāvo 'vadhāryamāṇas tadutpattisiddhim adhyāsayatīti vyavahitadeśakālasyāpi vahner dhūmamātraṃ prati kāraṇatvāvadhāraṇam, svabhāvaviprakṛṣṭasya tu jaṭharabhavādisādhāraṇasya sarvathānumātṛpuruṣāśakyābhāvapratītikasya vyāptibahirbhāva eva | tathātrāpīcchācittaṃ parasantānasādhāraṇam api yāvad yadīha syād upalabhyetaiva mayeti yadi sambhāvayituṃ śakyeta tadā tadvyatirekasiddhidvāreṇa kāraṇatayāvadhāryate | kevalaṃ svabhāvaviprakṛṣṭe cittamātre 'stamiteyaṃ katheti ||
<anchor xml:id="thakur75-146.7" /> na ca pracittaṃ kālaviprakṛṣṭaṃ varamānatvād asya, atītānāgatayor eva kālaviprakṛṣṭatvena vyavahārāt |
<anchor xml:id="thakur75-146.9" /> nāpi deśaviprakṛṣṭam, yasminn eva hi śuklaśaṅkhādideśe svacittaṃ śuklākārapratibhāsi svasaṃvedanena vedyate taddeśavarty eva pītākārapratibhāsi parasantānabhāvi cittaṃ na vedyate | tat katham eṣa deśaviprakarṣaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-146.12" /> athecchācittamātraṃ svasaṃvedanamātrāpekṣayā na svabhāvaviprakṛṣṭam | na hy agnir apy eko yenaivendriyavijñānena dṛśyate tenaivānyo 'pi dṛśyam | tatra yathā cakṣurvijñānamātrāpekṣayā agnimātraṃ dṛśyam iti vyavasthāpyate tathātrāpi svasaṃvedanamātrāpekṣayā icchācittamātraṃ svaparasantānasādhāraṇam api dṛśyam eveti |
<anchor xml:id="thakur75-146.16" /> atrocyate | kim atra mātraśabdenānumātṛpuruṣasambandhāsambandhābhyām aviśeṣitaṃ yasya kasyacit puruṣasyendriyajñānaṃ vastuviṣayīkurvāṇam asya dṛśyatāsambhave 'pi nānimittam abhimatam | yady evaṃ piśācādir api dṛśyaḥ syāt | so 'pi hi kasyacit puṃso yogyādeḥ svajātīyasya vā piśācāntarasya bhavaty evendriyajñānagocara iti na kaścit svabhāvaviprakṛṣṭaḥ syāt | tasmād anumātṛpuruṣasambandhitvam anapāsya vijñānasya svalakṣaṇādibhedanirāsapara eva mātraśabdo yuktaḥ | etad evāśaṅkya Dharmottareṇābhihitam - 

	ekapratipattrapekṣaṃ cedaṃ pratyakṣalakṣaṇam | (NBṬ 104,5f.)

ityādi | tenaivaṃ dṛśyatāsambhāvanā yadīha deśe kāle vā syād ghaṭādir niyamenopalabhyeta, madīyasya cakṣurvijñānamātrasya viṣayībhaved iti | paricitte tu na śakyam evam | yadīha paricittaṃ syāt niyamena madīyasya svasaṃvedanamātrasya viṣayi syād iti ||
<anchor xml:id="thakur75-146.26" /> yadi cecchācittamātraṃ tadutpattigrhaṇasamaye dṛśyatayā sambhāvayitavyam, tadānumānakāle 'pi dṛśyatayā sambhāvya tadanupalambhenābhāvasādhane katham anumānaṃ pravartayitum idam ārabdham, pratyakṣeṇaiva pakṣabādhāt | na ca kālabhedena svabhāvaviprakarṣetarāv iti yatkiñcid etat | tasmād icchācittamātrasya svaparasantānasādhāraṇasya dṛśyatayā sambhāvayitum aśakyatvāt vyahārādyutpādāt prāg anupalambhe 'py abhāvasiddhau na tadabhāvaprayukto vyāhārādyabhāvaḥ pratīyata iti kathaṃ kāraṇatvasiddhir yataḥ kāryahetudvāreṇānumīyeta | icchācittaviśeṣas tu svasantānabhāvī na bhavaty evānumātur dṛśyaḥ | kiṃ tu tasya dṛśyānupalambhāj jijñāsitaviśeṣe dharmiṇi bādhitasya katham anumānam ity uktam eva ||
<anchor xml:id="thakur75-147.1" /> tad evam icchācittaviśeṣe svasantānabhāvini sādhye pakṣasya pratyakṣabādhaḥ, icchācittamātre 'pi svaparasantānasādhāraṇe sādhye yady anupalambhamātreṇa dṛśyaviśeṣaṇānapekṣeṇa pratibandhasiddhisamaye tasyābhāvaḥ pratīyate, tadā pakṣīkṛte dharmiṇi tatheti sa eva doṣaḥ | atha na pratīyate tadā sandigdhavyatireko hetvābhāso vyāhārādir iti sthitam |
<anchor xml:id="thakur75-147.6" /> evaṃ tarhi santānāntarasādhakasyābhāvād bādhakasyāpi kasyacid adarśanād bhavatu tatra sandeha eveti kecit | tair idaṃ bādhakam abhidhīyamānam avadhīyatām | yadi hi santānāntaraṃ sambhavet tadā tato bhedena svasantānasyāvaśyaṃ bhavitavyam | anyathā svasantānād api prakāśamānāt tasya parasantānābhimatasya bhedo na syāt | na cābhedas tayor iti svasantānād bhedābhedābhyām abādhyasya parasantānasya sāmānyaśaśaviṣāṇādivad abhāva evāyāta iti kathaṃ sandehaḥ | tasmāt parasantānāpekṣayā svasantānasya bhedo 'py avaśyambhāvyah | sa ca bhedaḥ santānasya svabhāvaḥ svasantāne pratibhāsamāne niyamena pratibhāseta | katham aparathā pratibhānāpratibhānalakṣaṇaviruddhadharmādhyāse 'pi svasantānasya parasantānād bhedaḥ svabhāvatām āsādayet ||
<anchor xml:id="thakur75-147.15" /> na cāsau bhedaḥ pratibhāsate | bhedapratibhāse hi upagamyamāne tadavadhibhūtasyāpi parasantānasya pratibhāso durapahnavaḥ syāt | 

	asmād bhinnam itīdaṃ cet svarūpaṃ svasya cetasaḥ |
	sāvadher asya bhāsaḥ syān na vā grāhyaṃ tadātmanā || (JNA 570,15f.) 

bhede 'nyaleśam api naiti kuto bhinnaḥ | evam ādikam aśeṣam iha pravacanapradīpaśrīsākārasaṅgrahādivacanam anusmryatām |
<anchor xml:id="thakur75-147.21" /> yathā hi svasantānamātre parisphurati śaśaviṣāṇād asphurato na bhedaḥ pratibhāti tathā parasantānād api sphuraṇavirahiṇo na bhāty eva bhedaḥ | na hi parasantānāpekṣayā kaścid viśeṣaleśaḥ svasantānasya parisphurati yo nāsti śaśaviṣāṇāpekṣayā | na ca śaśaviṣāṇaparasantānāv apekṣya samāne svasantānapratibhāse śaśaviṣāṇāpekṣayā na bhedo nāpy abhedaḥ pratibhāti | parasantānāpekṣayā tu bheda eva bhātīty evam avasthāpayituṃ śakyam | 
<anchor xml:id="thakur75-147.27" /> bhedābhedayor abhāvaparihāreṇa hi yathā bhedo vyavasthitaḥ tadvad bhedapratibhāso 'pi bhedābhedābhāvapratibhāsavilakṣaṇa evocito bhavitum, na ca tathānubhūyate | tathāpi bhedaḥ pratibhātīti vacanaracanam etat | bhāṣyakāranyāyo 'py atra bhedapratibhāsadūṣaṇe vistarato 'vagantavyaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-148.1" /> yadi cāvadhipratibhāsavirahe 'pi bhedapratibhānam idaṃ paracittānukampayā kṣamitavyaṃ tarhi bahirarthasyāpi katham abhāvaḥ sidhyati | śakyaṃ hi tatrāpi sandeham avatārayitum, na bahirarthaḥ kasyacid ābhāsate, parasantānas tu parasya pratibhāsata eva, tataś cātraiva sandeho na bahirartha iti cet | etad api sakalaṃ sandigdham eva | na hy avaśyaṃ parasantānaḥ parasyābhāsate, kadācid asau nāsaty eva na cāsāv avabhāsata ity api vaktuṃ śakteḥ |
<anchor xml:id="thakur75-148.7" /> kiṃ ca mā nāma bhāsiṣṭa bahirarthaḥ kasyacid api tathāpi kathaṃ tadabhāvasiddhir bhedapratibhāsābhyupagamavādina itīyanmātram iha vivakṣitam | na cātra kaścid doṣaḥ | tasmād bahirarthena sādhāraṇaṃ santānāntaram iti kathaṃ vijñāptivādinām api saṃmataṃ bhaviṣyati | kiṃ ca kāryakāraṇabhāvo 'pi vijñānadvayasya bhedapratibhāsavādinā bādhitum aśakyaḥ | pūrvabhāvinī hi saṃvittiḥ parasaṃvittyapekṣayā bhedaṃ pūrvatvaṃ cātmano gṛhṇāty evāvadhipratibhāsavigame 'pi ||
<anchor xml:id="thakur75-148.13" /> parabhāviny api saṃvittiḥ pūrvasaṃvittyapekṣayā bhedaṃ paratvaṃ cātmano 'dhigacchaty eva santānāntaravad iti niyatapūrvāparabhāvalakṣaṇe kāryakāraṇabhāve 'vabhāsamāne 'vasīyamāne ca nīlādicitrākāravat katham 

	saṃvṛttyāstu yathā tathā  (PV III 4d)

iti bhagavato Vārtikakārasya vacanena phalitam atra mate | api ca citrākāracakre dharmiṇy advaitasādhanārtham upanyastasya prakāśamānatvādihetor bhedagrāhakapratyakṣāpahṛtaviṣayatvam udbhāvayataḥ prativādino bhedagrahaṇam anumanyamānena santānāntarasandehaṃ ca vinā katham uttaritavyaṃ bhavatā |
<anchor xml:id="thakur75-148.21" /> nanv evam api santānāntarābhāvaḥ kena pramāṇena siddhaḥ | na tāvat pratyakṣeṇa, tasya vidhiviṣayasya pratiṣedhasādhanānadhikārāt | nāpy anumānena, tasya dṛśyābhāvasādhananiyatasyātīndriyaparacittābhāvasādhane 'navatārād iti cet | atra brūmaḥ | santānāntarasambhave niyatabhāvaḥ tato bhedaḥ svacittasya | abhede svasantānāt parasantāna eva syāt | yathā ca yad upalabhyamānaṃ yena rūpeṇa na bhāsate na tat tena rūpeṇa sadvyavahārayogyaṃ yathā nīlaṃ pītarūpeṇa | nopalabhyate ca svacittam upalabhyamānaṃ parasantānād bhinnena rūpeṇeti bhedasya svacittatādātmyaniṣedhe dṛśyaviśeṣaṇaprayogānapekṣā svabhāvānupalabdhir iyam ||
<anchor xml:id="thakur75-148.28" /> nāpy asiddhiḥ, bhedapratibhāse tadavadher api pratibhāsaprāpteḥ | avadhyapratibhāse tu bhedapratibhāsābhāvaḥ śaśaviṣāṇabhedapratibhāsābhāvavat siddha eva | evam anena pramāṇena santānāntarasya svacittāpekṣayā bhede pratikṣipte abhede ca svayam evāsambhavini bhedābhedābhyām avācyatvaṃ siddham | sāmānyādivad vastutāpahatir iti, kathaṃ bādhakābhāvāt santānāntare sandeho 'bhidhīyate | etac ca śāstrīyaprameyasmāraṇamātraphalaṃ kiñcil likhitam iti | param iha svayam anusandheyam |
<anchor xml:id="thakur75-149.3" /> api ca santānātare tāvad arvāgdṛśāṃ sandeho bhavadbhir anumanyate | bhagavatas tu kim avasthāpyatām | saṃdehāvasthāpane kathaṃ sarvajñatā | vidyamānam eva kadācit santānāntaraṃ bhagavatā nāvadhāryate tathāpy asau sarvajña iti katham etat | anumānaṃ ca santānāntaraviṣayaṃ prāg eva cintitam | na cānumānena pratītāv api sarvajñatā bhavitam arhati | pratyakṣeṇa paracittapratītau grāhyagrāhakabhāvo 'pi paracittasya bhagavaccittena sahāyāta iti bahirarthavāda eva mukhāntareṇopagataḥ syāt, katham ayaṃ vañcayati vādaḥ ||
<anchor xml:id="thakur75-149.9" /> asmadīyam etena tu paracittaṃ nāsty eveti tadavadhāraṇakṛto [na] bhagavataḥ sarvajñatākṣatidoṣaḥ | yāvac ca bhedagrahaṇābhimānarūpā saṃvṛsttitāvat santānāntare sandehāt tadavabodhanārthaṃ vacanādir api pravartata iti svavacanavirodho 'pi na sambhavaty eva | na khalu santānāntaraviṣayaḥ sarvathā sandeho nāsty evety abhimatam asmākam, api tu paramārthagatir iyam upadarśitā | idam hi santānāntarābhāvasādhanam advayasādhanena sādhāraṇam iti naikaniyataḥ svavacanādivirodhas tatparihāro vā | citrākārasambhavamātreṇāpi ca vedāntadhvāntāpasāro Bhāṣyakāreṇa darśitaḥ | tathā ca 

	ātmā sa tasyānubhavaḥ sa ca nānyasya kasyacit (PVA III 326ab)

ityādivārtikavyākhyānabhāṣyam |
<anchor xml:id="thakur75-149.18" /> ātmavādas tarhi prasakta iti cet | na citrākārasaṃvedanāt (PVA 352,26) ityādi dveṣacikaluṣāśeṣā eva tuṣākāro 'pi vedāntasiddhānta ity alakṣita tadgranthānutthāpayantī santānāntarāpekṣayā paṭhitavatīty avasthā (?) sarvā saṃvṛtisatyāntaḥpātinī hy evāpaitīti sakalam anākulam iti ||

	|| santānāntaradūṣaṇaṃ samāptam ||
___________________________________________________________

The end of Ratnakīrtinibandhāvaliḥ </p> 

</div>
</div>
<div>

<listBibl>
  <head>References</head>
<biblStruct xml:id="Frauwallner37">
<analytic>
<author>
  <persName>
    <forename>Erich</forename>
    <surname>Frauwallner</surname>
  </persName>
</author>
<title level="a">Beiträge zur Apohalehre II: Dharmottara</title>
</analytic>
<monogr>
<title level="j">Wiener Zeitschrift für die Kunde des Morgenlandes</title>
<imprint>
<date>1937</date>
<biblScope type="pp">233--287</biblScope>
<biblScope type="vol">44</biblScope>
</imprint>
</monogr>
</biblStruct>

<biblStruct xml:id="buehnemann80">
<monogr>
<author>Gudrun Bühnemann</author>
<title>Der Allwissende Buddha: Ein Beweis und seine Probleme: Ratnakīrti’s Sarvajñasiddhi</title>
<imprint>
  <date>1980</date>
  <publisher>Arbeitskreis für Tibetische und Buddhistische Studien</publisher>
  <pubPlace>Wien</pubPlace>
</imprint>
</monogr>
<series>
  <title level="s">Tibetan Sanskrit Works Series</title>
  <biblScope type="vol">3</biblScope>
</series>
</biblStruct>

<biblStruct xml:id="mccrea_patil06">
  <analytic>
    <author>Lawrence J. McCrea
    </author>
    <author>Parimal G. Patil</author>
    <title>Traditionalism and Innovation: Philosophy, Exegesis, and
    Intellectual History in Jñānaśrīmitra’s Apohaprakaraṇa</title>
  </analytic>
  <monogr>
    <title level="j">Journal of Indian Philosophy</title>
    <imprint>
      <date>2006</date>
      <biblScope type="pp">303--366</biblScope>
      <biblScope type="vol">34.4</biblScope>
    </imprint>
  </monogr>
</biblStruct>

<bibl xml:id="CAPV">
  Citrādvaitaprakāśavāda, in <ref
  target="#thakur75">Ratnakīrtinibandhāvaliḥ (Buddhist Nyāya Works of
  Ratnakīrti)</ref>, pp. 129--144.
</bibl>

<bibl xml:id="NVTṬ">
       Vācaspatimiśra. “Nyāyavārttikatātparyaṭīkā”. In:
       Nyāyavārttikatātparyaṭīkā of Vācaspatimiśra. Ed. by Anantalal
       Thakur.  New Delhi: Indian Council of Philosophical Research,
       1996.
</bibl>

<bibl xml:id="SāSiŚā">
  Jñānaśrīmitra. “Sākārasiddhiśāstram”. In: Jñānaśrīmitranibandhāvali.
  Ed. by Anantalal Thakur. 2nd ed. Tibetan Sanskrit Works Series
  5. Patna: Kashi Prasad Jayaswal Research Institute, 1987, 367–513.
</bibl>

<msDesc xml:id="RNAms">
  <msIdentifier>
    <settlement>Beijing</settlement>
    <idno>Pek.-L., Nr. 52--58</idno>
    <msName>Ratnakīrtinibandhāvalī</msName>
  </msIdentifier>

  <msContents>
    <p>Please refer to the introduction to <ref target="#thakur75" />,
    and to the description pp. 58 ff. in <bibl>Bandurski,
    Frank. “Übersicht über die Göttinger Sammlungen der von Rāhula
    Sāṅkṛtyāyana in Tibet aufgefundenen buddhistischen Sanskrit-Texte
    (Funde buddhistischer Sanskrit-Handschriften, III)”. In:
    Untersuchungen zur buddhistischen Literatur. Ed. by Frank
    Bandurski et al. Sanskrit-Wörterbuch der buddhistischen Texte aus
    den Turfan Funden Beiheft 5. Göttingen: Vandenhoeck &amp;
    Ruprecht, 1994, 9– 126.</bibl>
    </p>
  </msContents>
</msDesc>

</listBibl>

</div>
</body>
</text>
</TEI>
