atha dvitīyo 'dhyāyaḥ |
AS.Utt.2.1 athāto bālāmayapratiṣedhaṃ nāmādhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ |
iti ha smāhurātreyādayo maharṣayaḥ ||
AS.Utt.2.2 trividho hi bālaḥ prāguktastatra kṣīrapasya kṣīramaduṣṭaṃ prayuñjīta |
annādasya hitamannam |
ubhayavṛtterubhayam ||
AS.Utt.2.3 kṣīraṃ hi yathoktairdoṣakopanairāhāravihārairdhātryā vyāpannaṃ vividhāmayodayāya bālasya prakalpate ||
AS.Utt.2.4 tatra śyāvāruṇavarṇaṃ tiktakaṣāyānurasaṃ viśadaṃ rūkṣamalakṣyagandhaṃ phenilamatṛptikaramādhmānamūtravarcovibandhakṛt karśanamapsu visarpati vicchinnaṃ ca plavate vātaduṣṭam ||
AS.Utt.2.5 kṛṣṇanīlatāmrāvabhāsaṃ tiktāmlakaṭukānurasaṃ kuṇaparudhiragandhi bhṛśoṣṇamapsu pītarājimadvidāhakaraṃ ca pittaduṣṭam ||
AS.Utt.2.6 atyarthaśuklamadhuraṃ lavaṇānurasaṃ ghṛtatailavasāmajjagandhi picchilaṃ bahalaṃ tantumat guru salile 'vasīdati nidrābahulaṃ ca śleṣmaduṣṭam ||
AS.Utt.2.7 tadupayujyamānaṃ yathāsvaliṅgān vyādhīnabhinirvartayati ||
AS.Utt.2.8 sa yaṃ pradeśamabhīkṣṇaṃ spṛśati sparśaṃ ca na kṣamate tatra rujamupalakṣayet ||
AS.Utt.2.9 nimīlitākṣatayā mūrdhni rujam |
jihvauṣṭhadaṃśaśvāsamuṣṭivandhordhvekṣaṇairhṛdaye |
viṇmūtracchardyādhmānāntrakūjanastanadaṃśaveṣṭanapṛṣṭhavinamanajaṭharonnamanairjaṭhare |
mūtrasaṅgatṛṇmūrcchotrāsadigvīkṣaṇakhallīhastapādastambhakubjībhavanakeśaluñcanairbastau guhye ca sarvatra ca svabhā vātiriktarodanena mukhavikūṇanena ca ||
AS.Utt.2.10 atha yathāmayaṃ yathādoṣaṃ ca dhātryāḥ śamanaśodhanāni prayuñjīta ||
AS.Utt.2.11 tatra vātadūṣite stanye devadārusaralakaṭurohiṇīvacākuṣṭhapāṭhābhārṅgīmāgadhikāvṛścikālīcitrakājamodaśuṇṭhīmarīcānāṃ kvāthaṃ daśamūlakvāthaṃ vā trirātraṃ pāyayitvā vātavyādhivihitānāṃ sarpiṣāmanyatamaṃ nigadamadirānupānaṃ dadyādvātaharadravyasiddhaṃ vā |
tataḥ snigdhāṃ mṛdu virecya bastikarmaṇopacaret |
vātaghnaiścābhyaṅgasvedopadehonmardanaiḥ |
saralarāsnājamodādevadārucūrṇaṃ sarpiṣā bālamavalehayet |
evaṃvidhaireva ca vipakvaṃ saśarkaraṃ sarpiḥ ||
AS.Utt.2.12 api ca |
tiktānurasaṃ stanyaṃ mudgamāṣapalāśābhyāṃ kākolīyugalena ca śodhayet |
priyaṅgudhātakīpuṣpapadmakadevadārukṣaudrairvā |
kaṣāyānurasaṃ hiṅgusaindhavavatā ghṛtena |
phenilaṃ vicchinnaṃ plavamānaṃ ca bilvāgnimanthaśṛtena payasā haviṣā ca |
sūpyaparṇī kākolībṛhatyavalgujaphalairvā ||
AS.Utt.2.13 pitte 'mṛtāpaṭolapatrasārivāśatāvarīnimbacandanakvāthaṃ dhātrī bālaśca pibet |
triphalābhūnimbakaṭukāmustakvāthaṃ vā |
jīvakarṣabhakadvikākolīmadhukakaṭphalakarkaṭaśṛṅgīkvāthaṃ vā |
sakṣaudraṃ paṭolādiṃ padmakādiṃ vā |
sārivādiṃ nyagrodhādiṃ vā |
ebhireva ca dravyaiḥ sarpīṣi pittaghnāni ca virecanāni śītāṃścābhyaṅgapradehasekān kuryāt ||
AS.Utt.2.14 api ca |
tāmrāvabhāsaṃ payo hṛdayamudveṣṭayati |
tatpriyaṅgumustāśābaraloddhraiḥ śodhayet |
amlānurasamamlapittakaram |
tat drākṣāmadhukapayasyāśrīparṇībhiḥ |
kaṭukānurasaṃ chardyatīsārakāsaśvāsakaram |
tat kākolīvidārībhyāṃ madhuparṇyā ca |
bhṛśoṣṇamanāmadāhajvarakaraṃ virecanaṃ ca taccandanotpalakamalaiḥ ||
AS.Utt.2.15 kaphe tu saindhavapippalīyuktaṃ sarpirbālaṃ pāyayet |
saindhavamadhukasaṃsṛṣṭaṃ vā madanapuṣpakalkena ca sakṣaudreṇa stanaṃ bālasya coṣṭhamālimpet |
tena sukhaṃ vamati |
dhātrīṃ tu tīkṣṇairvāmayet |
tataḥ kṛtasaṃsarjanāṃ pañcamūlaghanavacātiviṣākvāthaṃ pāyayet |
tagarasuradārusurendrayavapṛthvīkāvṛścikālīkvāthaṃ vā |
āragvadhādiṃ mustādiṃ vā |
rūkṣoṣṇāṃśca nasyadhūmagaṇḍūṣapradehapariṣekān śīlayet |
aviruddhaṃ cānnapānaṃ yojayet ||
AS.Utt.2.16 api ca |
lavaṇānurasaṃ visarpakoṭhakaṇḍūkaram |
tat picumandapaṭolīkṣīrīvṛkṣaiḥ śodhayet |
tantumaddaurbalyaśvāsakāsakaram |
tat pippalīnāgaracūrṇena samadhughṛtena |
guru sadanātmakaṃ pratiśyāyasiṅghāṇakakṣīrālasakakaram |
tat pāṭhāvyoṣakalkena pañcakolacūrṇena vā kṣaudraghṛtāplutena |
doṣopakramaṇīyaṃ cekṣeta ||
AS.Utt.2.17 yadā punardhātrī sannipātaprakopanānyāseveta tadasyāstrayo malā yugapadvakṣo 'bhiprapannāḥ kṣīravahā rasāyanīḥ samanusṛtya saṅgīrṇaliṅgaṃ stanyamāvahanti |
taccedavijñānāt satatamapratyavekṣaṇāt pramādādvā mātuḥ kumāraḥ pibati tataḥ sa tena salilopamamacchaṃ vicchinnamāmaṃ durgandhi nānāvarṇavedanaṃ phenilamatisāryate |
pītaśvetamūtratāviṣṭambhatṛṣṇājvaracchardivijṛmbhikāśuṣkodgārārucibhramāṅgabhaṅgavikṣepakūjanaghrāṇākṣimukhapākadṛṣṭyupaplavasvarasādādayaścāsya prādurbhavanti |
taṃ kṣīrālasakamatyayaṃ cācakṣate ||
AS.Utt.2.18 tatra dhātrīṃ bālaṃ ca pūrvamevāśu vāmayet |
vihitasaṃsargayośca mustāpāṭhātiviṣākuṣṭhakaṭukānāṃ kvāthaṃ pānāya dadyāt |
rāsnājamodāpriyaṅgubhadradārūṇāṃ vā |
pāṭhātejovatīpunarnavavṛścikālīnāṃ vā |
bhūnimbāmṛtākuṭajaphalasārivāṇāṃ vā |
vacāharidrādigaṇayorvā |
pāṭhādimahākaṣāyasya vā |
jambvāmratindukakapitthapatrāṇāṃ vā |
bilvabhaṅgasya vā |
anubandhe ca yathāvyādhi pratikurvīta ||
AS.Utt.2.19 dantodbhedaśca sarvarogāyatanam |
viśeṣeṇa tu tanmūlā jvaraśirobhitāpatṛṣṇābhramābhiṣyandakukūṇakapothakīvamathukāsaśvāsātīsāravisarpāḥ ||
AS.Utt.2.20 sa dīrghāyuṣo 'ṣṭamānmāsāt parato vā pravartate |
itareṣāṃ tu caturthāt |
tehyatibālye dantotpādavedanayātipīḍitā na samyak sampūrṇadhātubalā bhavanti ||
AS.Utt.2.21 tatrāsthimajjānau dantotpattihetū |
tadā ca tayorasampūrṇavīryatvāt punaḥ kālāntareṇa dantānāṃ patanamāpūryamāṇadhātutvācca punarutthānamata eva ca vṛddhānāṃ na punardantotpattiḥ ||
AS.Utt.2.22 balānnipatitānāṃ tu sahasā tadadhiṣṭhānagatadhātubījabhraṃśāt santativyucchedācchoṇitātipravṛtyābhighātācca nissāritatvāt |
sirāṇāṃ punaranutpādaḥ etena rogacyutā api prāyaśo vyākhyātāḥ ||
AS.Utt.2.23 tau tu dhātū kālakrameṇa pacyamānau yadā dantāśayamanuprapadyete tadāsya kiñcidutsedhenordhvādhodantamāṃsasaṅghaṭṭanādaṅgaharṣo jāyate |
tadgatena ca śleṣmaṇā kaṇḍūstayā cūcukaṃ daśyate |
yadyadālabhate tattadāsyamānayati |
mārutaścāsya dantamūleṣu mūrchati |
tataḥ sa kaphānuviddho 'sthimajjasthitaḥ sarvato visaran saha pittena dhātūn malāṃśca dūṣayan vividhānyathoditānupadravānabhinirvartayati ||
AS.Utt.2.24 yadā punardantamāṃsāśrayī kevalo vikṛtaḥ prabalo 'nilaḥ sapitto vāsthimajjānau śoṣayati tadā dvijānāmasambhava eveti |
bhavanti cātra ||
AS.Utt.2.25 pṛṣṭhabhaṅge biḍālānāṃ barhiṇāṃ ca śikhodgame |
dantodbhede ca bālānāṃ na hi kiñcinna dūyate ||
AS.Utt.2.26 yathādoṣaṃ yathārogaṃ yathodrekaṃ yathābalam |
vibhajya deśakālādīṃstatra yojyaṃ bhiṣagjitam ||
AS.Utt.2.27 ta eva doṣā dūṣyāśca jvarādyā vyādhayaśca yat |
atastadeva bhaiṣajyaṃ mātrā tvasya kanīyasī |
saukumāryālpakāyatvāt sarvānnānupasevanāt ||
AS.Utt.2.28 snigdhā eva sadā bālā ghṛtakṣīraniṣevaṇāt |
sadyastān vamanaṃ tasmāt pāyayenmatimānmṛdu ||
AS.Utt.2.29 bastiṃ sādhye virekeṇa marśena pratimarśanam |
yuñjyādvirecanādīṃstu dhātryā eva yathocitān ||
AS.Utt.2.30 mūrvāvyoṣavarākolajambūtvagdārusarṣapāḥ |
sapāṭhā madhunā līḍhāḥ stanyadoṣaharāḥ param ||
AS.Utt.2.31 ikṣumūlakaśervākhyayaṣṭyāhvaistanu śudhyati |
sāndraṃ tu kṣaudrakāśmaryaguḍūcītaṇḍulāmbubhiḥ ||
AS.Utt.2.32 śṛtairvā surasaśvetasarṣapābṛhatīdvayaiḥ |
grathitaṃ padmakośīraphalinīśvetacandanaiḥ ||
AS.Utt.2.33 dantapālīṃ samadhunā cūrṇena pratisārayet |
pippalyā dhātakīpuṣpadhātrīphalakṛtena vā ||
AS.Utt.2.34 vādhrīṇasakapotottharajastadvacca yojitam |
lāvatittirivallūrarajaḥ puṣparasadrutam ||
AS.Utt.2.35 drutaṃ karoti bālānāṃ dantakesaravanmukham |
vacādvibṛhatīpāṭhākaṭukātiviṣāghanaiḥ |
madhuraiśca ghṛtaṃ siddhaṃ siddhaṃ daśanajanmani ||
AS.Utt.2.36 bhadradāru ghanaṃ yaṣṭī samaṅgā sasitopalā |
vātajvaraparītāṅgaḥ pibedantarapānakam ||
AS.Utt.2.37 surāhvaghanayaṣṭyāhvapayasyāṃśumatīdvayam |
nāgaraṃ maricaṃ bhārṅgī vṛścikālī śatāvarī ||
AS.Utt.2.38 ghṛtaṃ tatkvāthadugdhābhyāṃ siddhaṃ hantyanilajvaram |
bālasya pānābhyaṅgābhyāmebhiśconmardanaṃ hitam ||
AS.Utt.2.39 haridrākuṣṭhaṣaṅgranthāśatapuṣpāhareṇubhiḥ |
bhārṅgyelāsuṣavīrāsnāvarṣābhūnatasarṣapaiḥ ||
AS.Utt.2.40 akṣāṃśaiḥ sāmbusauvīrairmastupiṣṭairmarujjvare |
tailaprasthaṃ surāmaṇḍatulyamabhyañjanaṃ pacet ||
AS.Utt.2.41 lājanīlotpalakaṇāmadhukāñjanaśarkaram |
pittajvaramatīsāraṃ madhulīḍhaṃ nivartayet ||
AS.Utt.2.42 lājadvipippalīkvāthaḥ śarkarāmadhusaṃyutaḥ |
pīto jvaramatīsāraṃ tṛṣṇāṃ chardiṃ ca nāśayet ||
AS.Utt.2.43 āmātisāre rakte ca kalkitāṃ gajapippalīm |
pāyayeccharkaropetāṃ cūrṇaṃ vā devadārujam ||
AS.Utt.2.44 śirobhitāpe saghṛtaiḥ śiraḥ śītaiḥ pralepayet |
patraiḥ kapitthacāṅgerībadarīkākamācijaiḥ ||
AS.Utt.2.45 śirorukcchardyatīsāranāśanaṃ mūrdhalepanam |
gavādanīṃ dāḍimaṃ ca tṛḍvān koṣṇāmbhasā pibet ||
AS.Utt.2.46 kuryāt kukūṇapothakyoryathoktaṃ svaṃ svamauṣadham |
manaśśilāśaṅkhanābhiḥ pippalyo madhuyaṣṭikā ||
AS.Utt.2.47 kṣaudreṇa ghṛṣṭā gulikā śiśoḥ sarvākṣirogajit |
pippalītaṇḍulairmudgaiḥ sumanaḥkorakairyavaiḥ |
nīlotpalasya patraiśca śreṣṭhā vartiḥ śatonmitaiḥ ||
AS.Utt.2.48 priyaṅgvañjanamustānāṃ cūrṇastaṇḍulavāriṇā |
tṛṣṇātīsāravamathūn hanti pītaḥ samākṣikaḥ ||
AS.Utt.2.49 paṭolanimbakuṭajasaptaparṇaṃ sadīpyakam |
devadāruviḍaṅgāni saralo mākṣikaṃ ghṛtam ||
AS.Utt.2.50 līḍhaṃ jvaramatīsāraṃ kāsaṃ pāṇḍvāmayaṃ vamim |
hanyācca mātṛkādoṣān rogānanyāṃśca tadvidhān ||
AS.Utt.2.51 madhukavyoṣaṣaḍgranthāgranthikāspṛṣṭarodikāḥ |
kṣīriṇāṃ ca pravālāni pāṭhā ca vipacet ghṛtam |
tat pītaṃ samadhu śleṣmajvaraghnaṃ dīpanaṃ param ||
AS.Utt.2.52 rāsnailānatatarkārīmadhuśigrusurāhvayaiḥ |
sabilvakuṣṭhavaraṇareṇukāmisibhiḥ kṛtaḥ ||
AS.Utt.2.53 śleṣmajvaraharo lepastailamabhyañjanaṃ ca taiḥ |
maṇḍalāni tu sājyena gajamūtreṇa lepayet ||
AS.Utt.2.54 rajanī dāru saralaśreyasī bṛhatīdvayam |
pṛśniparṇī śatāhvā ca līḍhaṃ mākṣikasarpiṣā |
grahaṇīdīpanaṃ śreṣṭhaṃ mārutasyānulomanam ||
AS.Utt.2.55 atīsārajvaraśvāsakāmalāpāṇḍukāsajit |
bālasya sarvarogeṣu pūjitaṃ balavarṇadam ||
AS.Utt.2.56 bilvapeśīgajakaṇādhātakīlodhravālakam |
hanti līḍhamatīsāraṃ śiśoḥ kṣaudradrutaṃ drutam ||
AS.Utt.2.57 triphalādhātakīpuṣpapadmabilvaśalāṭubhiḥ |
sakṭvaṅgairghṛtaṃ siddhamudarāmayanāśanam ||
AS.Utt.2.58 pathyāsauvarcalakṣāravellavyoṣāgnihiṅgubhiḥ |
tiktayā ca ghṛtaṃ siddhaṃ samakṣīraṃ vyapohati |
śūlānāhagudabhraṃśaśvāsakāsavilambikāḥ ||
AS.Utt.2.59 samaṅgādhātakīlodhrakuṭannaṭabalādvayaiḥ |
mahāsahākṣudrasahāmudgabilvaśalāṭubhiḥ ||
AS.Utt.2.60 sakārpāsīphalaistoye sādhitaiḥ sādhitaṃ ghṛtam |
kṣāramastuyutaṃ hanti śīghraṃ dantodbhavodbhavān |
vividhānāmayānetadvṛddhakāśyapanirmitam ||
AS.Utt.2.61 dantodbhedottharogeṣu na bālamatiyantrayet |
svayamāpyupaśāmyanti jātadantasya yat gadāḥ ||
AS.Utt.2.62 yāvanmāsasya yo jātastāvadvarṣasya sa dvijaḥ |
patati prāyaśo 'ṣṭānāṃ teṣāṃ pūrveṣu sambhavaḥ ||
AS.Utt.2.63 atyahaḥsvapnaśītāmbuślaiṣmikastanyasevinaḥ |
śiśoḥ kaphena ruddheṣu srotassu rasavāhiṣu ||
AS.Utt.2.64 arocakaḥ pratiśyāyo jvaraḥ kāsaśca jāyate |
kumāraḥ śuṣyati tataḥ snigdhaśuklamukhekṣaṇaḥ ||
AS.Utt.2.65 saindhavavyoṣaśāarṅgeṣṭAapāṭhāgirikadambakān |
śuṣyato madhusarpirbhyāmarucyādiṣu yojayet ||
AS.Utt.2.66 aśokarohiṇīyuktaṃ pañcakolaṃ ca cūrṇitam |
badarīdhātakīdhātrīcūrṇaṃ vā sarpiṣā drutam ||
AS.Utt.2.67 aśvaliṇḍarasakṣaudrayuktāṃ vā madhuyaṣṭikām |
dvivārtākīphalarasaṃ kevalaṃ vāśvaviḍrasam ||
AS.Utt.2.68 madhunā vā ghanavyoṣapāṭhā mūrvā śatāvarī |
sapayasyā pṛthakparṇī ghṛtaṃ vā mākṣikānvitam |
sthirāmarataruvyoṣadvipunarnavasādhitam ||
AS.Utt.2.69 sthirāvacādvibṛhatīkākolīpippalīnataiḥ |
niculotpalavarṣābhūbhārṅgīmustaiśca kārṣikaiḥ ||
AS.Utt.2.70 siddhaṃ prasthārdhamājyasya srotasāṃ śodhanaṃ param |
siṃhyaśvagandhāsurasakaṇāgarbhaṃ ca tadguṇam ||
AS.Utt.2.71 yaṣṭyāhvapippalīlodhrapadmakotpalacandanaiḥ |
tālīsasārivābhyāṃ ca sādhitaṃ śoṣajit ghṛtam ||
AS.Utt.2.72 rāsnāmadhūlikābhārṅgīpippalīdevadārubhiḥ |
aśvagandhādvikākolī śṛṅgyarṣabhakajīvaikaḥ ||
AS.Utt.2.73 sūpyaparṇīviḍaṅgaiśca kalkitaiḥ sādhitaṃ ghṛtam |
śaśottamāṅganiryūhe śuṣyataḥ puṣṭikṛt param ||
AS.Utt.2.74 vacāvayasthātagarakāyasthācorakaiḥ śṛtam |
bastamūtrasurābhyāṃ ca tailamabhyañjane hitam ||
AS.Utt.2.75 dve bale tumburucchallī vacā girikadambakaḥ |
surāpiṣṭaḥ pradehaḥ syādadhaḥkāye viśuṣyatām ||
AS.Utt.2.76 siṃhaskandīsiṃhavallīkaramardītrikaṇṭakaiḥ |
bhaṅgaiḥ kvāthaḥ kumārāṇāṃ śuṣyatāṃ pariṣecanam ||
AS.Utt.2.77 sāśokarohiṇīṃ kṛṣṇāṃ madhvājyena lihanjayet |
śiśuḥ śoṣaṃ śarīrasya sasitacchāgadugdhabhuk ||
AS.Utt.2.78 śuṣkakāse kumārasya dhātryāḥ stanyaviśodhanaḥ |
māṣayūṣaḥ prayoktavyaḥ sakṛṣṇo ghṛtabharjitaḥ ||
AS.Utt.2.79 madhunātiviṣāśṛṅgīpippalīrlehayecchiśum |
ekāṃvātiviṣāṃ kāsajvaracchardirupadrutam ||
AS.Utt.2.80 kāsatṛṭcchardyatīsārairarditaṃ lājatarpaṇam |
lājatālīsapatraṃ vā bījāni kamalasya vā ||
AS.Utt.2.81 lodhrapriyaṅgukalkaṃ vā pāyayettaṇḍulāmbhasā |
śarkarāmadhusaṃyuktaṃ lājakustumbarīrajaḥ ||
AS.Utt.2.82 bṛhatīphalamūlatvakpippalīgranthikaiḥ kṛtaḥ |
tavakṣīrīyutaiḥ kvātho madhunā hanti śīlitaḥ ||
AS.Utt.2.83 chardimūrchājvaraśvāsakāsātīsārapīnasān |
pañcakoladvivārtākīmūlabhārṅgītugāhvayāḥ ||
AS.Utt.2.84 kṣaudrājyalīḍhāḥ śvasanakāsapīnasarukcchidaḥ |
śyāmātimuktātarkārīkusumakvāthasādhitam |
yaṣṭīgarbhaṃ ghṛtaṃ tṛṣṇāhidhmāśvāsāsrapittanut ||
AS.Utt.2.85 pītaṃ pītaṃ vamati yaḥ stanyaṃ taṃ madhusarpiṣā |
dvivārtākīphalarasaṃ pañcakolaṃ ca lehayet ||
AS.Utt.2.86 pippalīpañcalavaṇaṃ kṛmijit pāribhadrakam |
tadvallihyāttathā vyoṣaṃ maṣīṃ vā romacarmaṇām |
lābhataḥśalyakaśvāviḍgodharṣyaśikhijanmanām ||
AS.Utt.2.87 khadirārjunatālīsakuṣṭhacandanaje rase |
sakṣīraṃ sādhitaṃ sarpirvamathuṃ viniyacchati ||
AS.Utt.2.88 kṣīrīpravālamadhukadarbhamūlabisotpalaiḥ |
tṛṣṇādāhajvaraharaḥ kaṣāyaḥ sasitāmadhuḥ ||
AS.Utt.2.89 śarkarādāḍimakaṇānāgakesarajīvakam |
lihan kumāraḥ kṣaudreṇa tṛṭcchardibhyāṃ vimucyāte ||
AS.Utt.2.90 lājaiḥ sacandanośīrayaṣṭīmadhukapadmakaiḥ |
lipto dhautaḥ stanaḥ pīto bhramatṛḍdāhamohahā ||
AS.Utt.2.91 asnehalavaṇaṃ pītvā saṃskṛtaṃ lāvajaṃ rasam |
saśarkaraṃ vijayate bālo laṅghanajān gadān ||
AS.Utt.2.92 visarpastu śiśoḥ prāṇanāśano bastiśīrṣajaḥ |
padmavarṇo mahāpadmanāmā doṣatrayodbhavaḥ ||
AS.Utt.2.93 śākhābhyāṃ hṛdayaṃ yāti hṛdayādvā gudaṃ vrajet |
sadanto jāyate yastu dantāḥ prāgyasya cottarāḥ ||
AS.Utt.2.94 kurvīta tasminnutpāte śāntiṃ taṃ ca dvijataye |
dadyāt sadakṣiṇaṃ bālaṃ naigameṣaṃ ca pūjayet ||
AS.Utt.2.95 vatsasya madhulājānāmāpūryaprāṅmukho mukham |
cumbetkumārastrīn vārān prāyaścittamidaṃ param ||
AS.Utt.2.96 nāvamārohayet bālaṃ snātaṃ skandhaṃ gajasya vā |
bhojayet brāhmaṇāṃścātra pāyasaṃ madhusarpiṣā ||
AS.Utt.2.97 mātuḥ kumāro garbhiṇyāḥ stanyaṃ prāyo 'pibannapi |
kāsāgnisādavamathutandrākārśyārucibhramaiḥ ||
AS.Utt.2.98 yujyate koṣṭhavṛdhyā ca tamāhuḥ pārigarbhikam |
rogaṃ paribhavākhyaṃ ca yuñjyāttatrāgnidīpanam ||
AS.Utt.2.99 pippalīpippalīmūlakaṭukādevadārubhiḥ |
kṣāradvayabiḍājājībilvamadhyāgnidīpyakaiḥ ||
AS.Utt.2.100 dadhisauvīrakasurāmaṇḍaiśca vipacet ghṛtam |
hanti prayuktaṃ tat kāle rogān pāribhavāśrayān ||
AS.Utt.2.101 annenopahitaṃ stanyaṃ pibato vihitāt param |
imāneva gadān kuryāt kuryātteṣvetadeva ca ||
AS.Utt.2.102 pītaṃ pītaṃ ca yaḥ stanyaṃ savātamatisaryate |
tasyāpyetat paraṃ pathyaṃ dīpanaṃ balavarṇakṛt ||
AS.Utt.2.103 atyudriktakṣudhaṃ bālaṃ paribhūtaṃ tu lehayet |
vidārīyavagodhūmakaṇācūrṇaṃ ghṛtāplutam ||
AS.Utt.2.104 pāyayedanu ca kṣīraṃ śṛtaṃ samadhuśarkaram |
akṣamajjādvikākolīyaṣṭīmadhukamoraṭaiḥ ||
AS.Utt.2.105 śrapayet kṣīramājyaṃ vā bījairikṣurakasya ca |
tat prayojyaṃ guru snigdhaṃ yaccātyagnau pureritam ||
AS.Utt.2.106 śvavāyasabiḍālānāmucchiṣṭena jalena ca |
snāpayettaṃ nacedevaṃ kṣuttasya praśamaṃ varajet ||
AS.Utt.2.107 kṣīripādapamūlasthaṃ vidhinā snāpitaṃ tataḥ |
vastraratnādyalaṅkāraiḥ kumāraṃ bhūṣayet sitaiḥ ||
AS.Utt.2.108 vṛkṣaṃ cānu tataḥ kuryāt bhūṣaṇavyatyayaṃ tayoḥ |
etadāyuḥpradaṃ dhanyaṃ snapanaṃ sarvarogajit ||
AS.Utt.2.109 jaṭībhūtakacākṣyādipakṣmāṇamatilolupam |
gomūtragandhiṃ snapayetīrthe gavyaśakṛdrasaiḥ ||
AS.Utt.2.110 vacāpuṣpaśilākuṣṭhavayasthāhiṅgukaṭphalaiḥ |
sabastamūtramadiraistailamabhyañjanaṃ pacet ||
AS.Utt.2.111 balāvidārītrikaṭukakuṣṭhośīrakucandanaiḥ |
siddhaṃ pītaṃ havirhanti taṃ vikāramaśeṣataḥ ||
AS.Utt.2.112 śiraḥ pṛṣṭhaṃ tato muṣkau tataḥ pādau ca yo rujet |
hastābhyāmutthito vāyuḥ saparvānuplavaḥ smṛtaḥ ||
AS.Utt.2.113 gaurīvacāsadāpuṣpīhayagandhākaṭutrayaiḥ |
sakṭphaladvivārtākīvayasthāhiṅgurohiṣaiḥ ||
AS.Utt.2.114 bastamūtrasurāyuktaiḥ sādhitaṃ tasya yojayet |
tailamabhyañjane śeṣaṃ vātavyādhivadācaret ||
AS.Utt.2.115 tālumāṃse kaphaḥ kruddhaḥ kurute tālukaṇṭakam |
tena tālupradeśasya nimnatā mūrdhni jāyate ||
AS.Utt.2.116 tālpātaḥ stanadveṣaḥ kṛcchrāt pānaṃ śakṛddravam |
tṛḍāsyakaṇḍvakṣirujā grīvādurdharatā vamiḥ ||
AS.Utt.2.117 tatrotkṣipya yavakṣārakṣaudrābhyāṃ pratisārayet |
tālu tadvat kṛaṇāśuṇṭhīgośakṛdrasasaindhavaiḥ ||
AS.Utt.2.118 śṛṅgiveraniśākuṣṭhaṃ kalkitaṃ vaṭapallavaiḥ |
badhvā gośakṛtā liptaṃ kukūle svedayettataḥ ||
AS.Utt.2.119 rasena limpettālvāsyaṃ netre ca pariṣecayet |
harītakīvacākuṣṭhakalkaṃ mākṣikasaṃyutam |
pītvā kumāraḥ stanyena mucyate tālukaṇṭakāt ||
AS.Utt.2.120 mastuluṅgakṣayādyasya vāyustālvasthi nāmayet |
tasya tṛḍdainyayuktasya sarpirmadhurakaiḥ śṛtam |
pānābhyañjanayoryojyamudvegaścahimāmbunā ||
AS.Utt.2.121 malopalepāt svedādvā gude raktakaphodbhavaḥ |
tāmro vraṇo 'ntaḥ kaṇḍūmān jāyate bhūryupadravaḥ ||
AS.Utt.2.122 kecittaṃ mātṛkādoṣaṃ vadantyanye tu pautanam |
pṛṣṭhārurgudakuṭṭaṃ ca kecicca tamanāmakam ||
AS.Utt.2.123 tatra dhātryāḥ payaḥ śodhyaṃ pittaśleṣmaharauṣadhaiḥ |
sitaśītaṃ ca śītāmbuyuktamantarapānakam ||
AS.Utt.2.124 sakṣaudratārkṣyaśailena vraṇaṃ tena ca lepayet |
triphalābadarīplakṣatvakvāthapariṣecitam ||
AS.Utt.2.125 kāsīsarocanātutthamanohvālarasāñjanaiḥ |
lepayedamlapiṣṭairvā cūrṇitairvāvacūrṇayet ||
AS.Utt.2.126 suślakṣṇairasthavā yaṣṭīśaṅkhasauvīrakāñjanaiḥ |
sārivāśaṅkhanābhibhyāmasanasya tvacātha vā ||
AS.Utt.2.127 rāgakaṇḍūtkaṭe kuryādraktasrāvaṃ jalaukasā |
sarvaṃ ca pittavraṇajicchasyate gudakuṭṭake ||
AS.Utt.2.128 anāmasthaulyapittāsrakaṇḍūgaṇḍagalāmaye |
udarātyunnatau ceṣṭaṃ tārkṣyamantarapānakam ||
AS.Utt.2.129 gṛhṇāti sūtikāgāre na stanaṃ cet spṛśettataḥ |
pathyādhātrīphalakaṇairjihvāṃ saghṛtamākṣikaiḥ ||
AS.Utt.2.130 pippalītriphalācūrṇaṃ ghṛtakṣaudrapariplutam |
rudate trasyate vāpi lehaṃ dadyāt sukhāvaham ||
AS.Utt.2.131 pradīptāṅgārarajasā praśāntenāvacūrṇayet |
pañcame 'hnyapātannālaṃ lepayedvā guḍāmbhasā ||
AS.Utt.2.132 sāndreṇa bhūmau ghṛṣṭena nālapāte 'pi connatām |
nābhiṃ chāgena śakṛtā dagdhenāntarvicūrṇayet ||
AS.Utt.2.133 aśvagandhājjanājāviviḍyaṣṭīmadhukādibhiḥ |
ropayeccūrṇitairnābhiṃ snehayuktairanunnatām ||
AS.Utt.2.134 yaṣṭīlodhraniśāśyāmākalkapakvena secayet |
nābhiṃ pāke tu tailena taccūrṇeścāvacūrṇayet ||
AS.Utt.2.135 vātenādhmāpitāṃ nābhiṃ sarujāṃ tuṇḍisaṃjñitām |
mārutaghnaiḥ praśamyet snehasvedopanāhanaiḥ ||
AS.Utt.2.136 asamyakkalpanānnābheḥ syādvināmo vijṛmbhikā |
vātapittaharaṃ karma tatrāntarbahirācaret ||
AS.Utt.2.137 garbhāmbhasāmavamanācśleṣmaṇaḥ kaṇṭhagasya vā |
samparkāddhṛdaye duṣṭo mārgānāvṛṇute rasaḥ ||
AS.Utt.2.138 baddhamuṣṭistato muhyanrogairbālo 'bhibhūyate |
hṛdrogākṣepakaśvāsakāsacchardijvarādibhiḥ |
ulbakaṃ sahajaṃ vyādhimambupūrṇaṃ ca taṃ vadet ||
AS.Utt.2.139 srotoviśodhanaṃ prātastasminnantarapānakam |
vidadhyācchāgalaṃ mūtraṃ snānābhyaṅgau ca varjayet ||
AS.Utt.2.140 bilvādimūlabṛhatīpañcakolaṃ palāṃśakam |
dhanvamāṃsapalānyaṣṭau śaśamūrdhnaḥ palāṣṭakam ||
AS.Utt.2.141 sādhayet ṣoḍaśaguṇe salile 'ṣṭāṃśaśeṣitam |
tena kvāthena karṣāṃśairghṛtaprasthaṃ vipācayet ||
AS.Utt.2.142 chagalīmūtramadirādadhikṣīrasamāṃśakam |
viḍaṅgasaindhavājājīcavikādevadārubhiḥ ||
AS.Utt.2.143 sahiṃsrāhiṅgulaśunaiḥ savyoṣaiḥ ślakṣṇakalkitaiḥ |
tat pānāddhanti sahajagulmahidhmānilāmayān |
pāṇḍurogaṃ ca vātotthaṃ svasthavṛtte ca puṣṭidam ||
AS.Utt.2.144 paridagdhacchaviṃ bālaṃ dihyāddūrvātilotpalaiḥ |
śamīpatraśirīṣatvaksārivāmadhukābhayaiḥ ||
AS.Utt.2.145 mūrvādhātrīniśācūrṇaṃ mūtreṇa madhumat pibet |
pāṇḍurogī śṛtaṃ sarpirvarābhṛṅgarasena vā ||
AS.Utt.2.146 pāṭhāvelladvirajanīmustābhārṅgīpunarnavaiḥ |
sabilvatryūṣaṇaiḥ sarpirvṛścikālīyutaiḥ śṛtam |
lihāno mātrayā rogairmucyate mṛttikodbhavaiḥ ||
AS.Utt.2.147 vyādheryadyasya bhaiṣajyaṃ stastena pralepitaḥ |
sthito muhūrtaṃ dhauto 'nu pītastaṃ taṃ jayet gadam ||
AS.Utt.2.148 grahairapi hi jāyante pracchannairvyādhayaḥ śiśoḥ |
karma śastamatasteṣu daivayuktyāśrayaṃ sadā ||