AS.Śā.1.1 athātaḥ putrakāmīyamadhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ |
iti ha smāhurātreyādayo maharṣayaḥ ||
AS.Śā.1.2 atha khalu pumānekaviṃśativarṣaḥ kanyāmatulyagotrāṃ tulyābhijanāmasañcārirogakulaprasūtaṃ rūpaśīlalakṣaṇasampannāmanūnāvinaṣṭadantauṣṭhakarṇanāsānakhakeśastanīṃ mṛdumarogaprakṛtimakapilamapiṅgalāmahīnādhikāṅgīṃ dvādaśavarṣadeśīyāmamarabhujagasaridacalavṛkṣapakṣinakṣatrāntyapreṣyabhīṣaṇakanāmānyanudvahantīmanaghāmanindyāmanindyena vidhinodvahet ||
AS.Śā.1.3 tasyāṃ ṣoḍaśavarṣāyāṃ pañcaviṃśativarṣaḥ puruṣaḥ putrārthaṃ prayateta |
tadā hi tau prāptavīryau vīryānvitamapatyaṃ janayataḥ |
ūnapañcaviṃśativarṣeṇonaṣoḍaśavarṣāyāmāhito garbhaḥ kukṣistha eva vināśamāpnuyādalpāyurbalārogyavibhavo vā syādvikalendriyo vā |
ṛtāvādye ca rātritraye tathā duṣṭe śukrārtava iti ||
AS.Śā.1.4 tatrāhārasya samyakpariṇatasya kramānmajjānamanuprāptasya sāraḥ śukrasaṃjñāṃ labhate |
tattu kṣīra iva sarpirikṣurasa iva guḍaḥ śarīre śukradharāṃ kalāmāśrityāsrutaṃ sarvāṅgavyāpitayā sthitam |
viśeṣataśca majjamuṣkastaneṣu |
harṣodīritaṃ tu saṃghaṭṭanena hṛdayāveśāt piṇḍībhūtamaṅgādaṅgāt pravartate |
tat saumyaṃ snigdhaṃ guru śuklaṃ madhugandhi madhuraṃ picchilaṃ bahu bahalaṃ ghṛtatailakṣaudrānyatamavarṇaṃ ca śukraṃ garbhādhānayogyaṃ bhavati ||
AS.Śā.1.5 tathā raktameva ca strīṇāṃ māse māse garbhakoṣṭhamanuprāpya tryahaṃ pravartamānamārtavamityāhuḥ |
atiprasaṅgenānṛtāvṛtau vā tadevāsṛgdaraṃ pradaraṃ vyāpadaṃ ca raktayonisaṃjñāṃ labhate |
tatsādhane raktapittacikitsitaṃ guhyarogapratiṣedhaṃ cekṣeta ||
AS.Śā.1.6 vātakaphāvṛtamārgāṇāṃ cāpravartamānaṃ pittalairupācaret |
taddhi varddhamānamantarvartamānaṃ saśukramaśukraṃ vā jīvarahitaṃ vātalānyāsevamānāyā yoṣito garbhaliṅgāni darśayad gulmībhavati |
tatra gulmacikitsitamīkṣeta ||
AS.Śā.1.7 kadācidvā garbha iva vātodaraṃ bhavati tadvātopaśamanairupaśāmyati ||
AS.Śā.1.8 tadeva kadācidārtavaṃ saumyairbṛṃhaṇātmabhirāhāravihāraiḥ stambhitamanupadravamevodaraṃ garbhādhiṣṭhitamiva vardhayati |
yena tāmagarbhāṃ garbhiṇīmāhurmūḍhāḥ |
tato viparītairyadṛcchayā vā pravṛtte rakte garbhaśarīramapaśyanto bhūtahṛtamityajñā vruvate |
yasmātsambhavatyojaso 'paharaṇaṃ rakṣobhirna tu śarīrāpaharaṇamaniṣṭatvādaśaktervā |
icchāśaktyorhi pravṛtterupalabdhiḥ |
na ca dṛśyate kasyacidamānuṣairdehāpahāraḥ ||
AS.Śā.1.9 yadi ca dṛṣṭamapi samullaṅghya kecidatiśaktiyuktā garbhasya śarīrākṣepe pravartante tadā kathamiva prāptāvasarāstajjananīmupekṣeran ||
AS.Śā.1.10 ārtavaṃ punaśśaśarudhiralākṣārasopamaṃ dhautaṃ ca virajyamānaṃ śuddhamāhuḥ ||
AS.Śā.1.11 yathā ca bālasya jīrṇasya vā taroḥ puṣpaphalaṃ puṣpaphalasya vā tadvidhasya gandho nopalabhyate tathaiva nonaṣoḍaśātītasaptītavarṣasya puṃsaḥ śukraromādayo yoṣitaśconadvādaśātītapañcāśadvarṣāyā rajastanyādaya iti ||
AS.Śā.1.12 atha śuddhaśukrārtavamarogaṃ mitho 'nuraktaṃ mithunamupasnehya vidhivat saṃśodhyāsthāpanānuvāsanābhyāmupācaret |
viśeṣatastu ghṛtakṣīravadbhirmadhurauṣadhasaṃskāraiḥ puruṣam |
tailena nārīṃ pittalaiśca māṃsaiḥ |
evaṃ hi samānaguṇatayā śukrārtavamāpyāyate ||
AS.Śā.1.13 vātapittaśleṣmakuṇapagandhigranthipūyakṣīṇamūtrapurīṣaretāṃsi tvabījāni bhavanti |
tatra tanu rūkṣaṃ phenilamaruṇamalpaṃ vicchinnaṃ sarujaṃ cirācca niṣicyeta vātena kiñcitpītamapicchilamānīlaṃ vā dahadiva pravartate pittena |
majjopasaṃsṛṣṭaṃ prabhūtaṃ vibaddhaṃ cāmbhasi ca kiñcinmajjati śleṣmaṇā |
kuṇapagandhyanalpaṃ raktena |
granthibhūtaṃ vātaśleṣmabhyām |
pūtipūyanibhaṃ pittaśleṣmabhyām |
kṣīṇaṃ vātapittābhyām |
taduktaṃ sasādhanaṃ prāk |
mūtrapurīṣagandhi sannipātena ||
AS.Śā.1.14 ārtavamapi śukravaddoṣairupasṛṣṭamabījameva |
tasya liṅgaṃ nāma ca pūrvavat |
teṣu kuṇapagranthipūyakṣīṇaretāṃsi kṛcchrasādhyāni |
mūtrapurīṣaśukrātavaṃ tvasādhyaṃ kuṇapagranthipūyārtavaṃ ca |
tatrādyāṃstrīn śukrārtavadoṣānyathāsvaṃ doṣasādhanena sādhayet |
guhyayonirogapratiṣedhena cobhayān ||
AS.Śā.1.15 api ca vātike śukradoṣe vasukasaindhavaphalāmlasiddhaṃ yavakṣārapratīvāpaṃ sarpiṣpānam |
bilvavidārīsiddhaṃ kṣīrayuktamāsthāpanam |
madhukabhadradārusiddhaṃ tailamanuvāsanam |
kṣīrakulīrarasasiddhaṃ tailamuttarabastiḥ |
paittike kāṇḍekṣuśvadaṃṣṭrāguḍūcīsiddhaṃ mūrvāmadhūkapratīvāpaṃ sarpiṣpānam |
trivṛccūrṇaḥ saghṛto virekaḥ |
payasyāśrīparṇīsiddhaṃ kṣīrayuktamāsthāpanam |
madhukamudgaparṇīsiddhaṃ tailamanuvāsanamuttarabastiśca |
ślaiṣmike pāṣāṇabhedāśmantakāmalakakvāthasiddhaṃ pippalīmadhukacūrṇapratīvāpaṃ sarpiṣpānam |
madanaphalakaṣāyo vamanam |
dantīviḍaṅgacūrṇastailalīḍho virekaḥ |
rājavṛkṣamadanaphalakaṣāyapragāḍhamāsthāpanam |
madhukapippalīsiddhaṃ tailamanuvāsanamuttarabastiśca ||
AS.Śā.1.16 vātaje puṣpadoṣe bhārṅgīmadhukabhadradārusiddhaṃ sarpiṣpānam |
kāśmaryakṣudrasahāsiddhaṃ vā kṣīram |
madhukasṛgālavinnākalkaṃ payassarpissahitaṃ priyaṅgutilakalkaṃ vā yonau dhārayet |
saralamudgaparṇīkaṣāyaḥ prakṣālanam |
pittaje kākolīdvayavidārīmūlakvāthamutpalapadmakakvāthaṃ madhūkapuṣpakāśmaryaphalakvāthaṃ vā saśarkaraṃ pibet |
śvetacandakvāthaṃ vā sakṣaudram |
dhavadhātakīkalkaṃ vā ghṛtena vā madhukamadhurasāmṛdvīkākalkam |
śamyākagavākṣīkṣīraṃ virekaḥ |
candanapayasyākalkaṃ yonau dhārayet |
gaurikāriṣṭakaṣāyaḥ prakṣālanam |
ślaiṣmike kuṭajakaṭukāśvagandhākvāthaṃ pibet |
samākṣikaṃ vā kṣīrivṛkṣapravālakvāthameteṣāmeva vā cūrṇaṃ madhughṛtābhyāṃ lihyāt |
madanaphalakaṣāyeṇa vamanam |
tatkalkameva ca yonau dhārayet |
lodhratindukakaṣāyaḥ prakṣālanaṃ bastameṣamūtraṃ vā ||
AS.Śā.1.17 kuṇaparetasi dhātakīpuṣpakhadirārjunadāḍimaiḥ siddhamasanādibhirvā sarpiḥ pāyayet |
granthiretasi pāṣāṇābhidā palāśabhasmanā vā |
pūyaretasi parūṣakādinyagrodhādibhyām |
mūtrapurīṣaretasi vāyunātivikṛte hiṅgūśīracitrakairathavā citrakavitunnakapriyaṅguhiṅgusamaṅgāmṛṇālasiddhamelāmocacūrṇapratīvāpam |
tathā granthyārtave pāṭhātrikaṇṭakavṛkṣakakvātham |
kuṇapapūyārtave candanakvāthaṃ pibet |
triphalākalkakvāthau cātra dhāraṇācamane ||
AS.Śā.1.18 sarveṣu ca śukrārtavadoṣeṣu strīpuṃsau snehādikarmabhirviśeṣeṇa cottarabastibhiḥ punaḥ punarupācaret |
yathāsvaṃ ca yonau kalkaiḥ picubhiśca |
ityevaṃ viśuddhaśukrārtavau pūrvoktaṃ vidhimāsevevām ||
AS.Śā.1.19 ṛtustu dṛṣṭārtavo dvādaśarātraṃ bhavati |
ṣoḍaśarātramityanye |
śuddhayonigarbhāśayārtavāyā māsamapi kecit |
tadvadadṛṣṭārtavo 'pyastītyapare ||
AS.Śā.1.20 kṣāmaprasannavadanāṃ sphuracchroṇipayodharām |
srāstākṣikukṣiṃ puṃskāmāṃ vidyādṛtumatīṃ striyam ||
AS.Śā.1.21 padmaṃ saṃkocamāyāti dine 'tīte yathā tathā |
ṛtāvatīte yoniḥsyācchukraṃnātaḥ pratīcchati ||
AS.Śā.1.22 masenopacitaṃ raktaṃ dhamanībhyāmṛtau punaḥ |
īṣatkṛṣṇaṃ vigandhaṃ ca vāyuryonimukhānnudet ||
AS.Śā.1.23 tataḥ puṣpadarśane prathamadivasāt prabhṛti brahmacāriṇī snānādyalaṅkārarahitā darbhasaṃstaraśāyinī trirātramāsīta |
parṇaśarāvakaratalānyatamena yāvakaṃ payasā siddhamalpaṃ karśanārthamaśnīyāt |
tīkṣṇoṣṇāmlalavaṇāni ca varjayet ||
AS.Śā.1.24 caturthe 'hanyudvartitā śītasalilasnātānuliptālaṅkṛtāśuklamālyāmbarā kṛtamaṅgalasvastyayanaivaṃvidhameva bhartāraṃ paśyedananyamanāḥ |
tadā hi yādṛśameva paśyati cintayati vā tādṛśaṃ prasūta iti ||
AS.Śā.1.25 tataḥ snānāt punarapi guṇavatputrārthī trirātramupekṣeta |
puṣpadarśanāt saptarātram |
athāṣṭamyāṃ daśamyāṃ dvādaśyāṃ vā rātrau putrakāmaḥ saṃvaset |
paccamyāṃ saptamyāṃ navamyāṃ vā duhitṛkāmaḥ |
tāsūttarottaramāyurārogyaiśvaryasaubhāgyabalavarṇendriyasampadapatyasya bhavati |
ataḥ paraṃ tūttarottaramevāyurādīnāṃ hrāsaḥ ||
AS.Śā.1.26 tatra yugmāsu rātriṣvalpībhavatyārtavamayugmāsvāpyāyyate |
tasmāttāsu kramāt putrasya duhituśca janma |
ata eva cānuparatārtavadarśanāṃ putrārthī viprakṛṣṭeṣvapyahassu nopeyāt |
yadi tvāhārānurodhādayugmāsu śukrasyādhikatā yugmāsu ca nyūnatā syāttataḥ pumān stryākṛtirdurbalo hīnāṅgo vā jāyate |
strī ca puruṣākṛtirdurbalā hīnāṅgā vā |
ekādaśītrayodaśyostu napuṃsakaṃ syāt ||
AS.Śā.1.27 athopādhyāyaḥ putrīyaṃ vidhānamācaret |
śūdrāyāstu mantravarjitam |
yādṛśaṃ ca putramāśāsīta tadrūpavarṇacaritān janapadānanucintayeti strī vācyā |
tajjanapadāhāravihāropacāraparicchadāṃścānuvidaghīta ||
AS.Śā.1.28 karmānte ca pumān māsaṃ brahmacārī sarpiḥ kṣīrābhyā śālyodanamabhiprāśya nātyāśitaḥ sukhī sragvī sumanāḥ prīṇitāṅgaḥ śuklanivasano mauhūrtikānumate rātribhāge kalyāṇāni cintayānastadabhikāmaḥ svāstīrṇaṃ śayanaṃ dakṣiṇena pādena prāgārohet |
tādvidhaiva ca pramadā karṇitāṅgī tailamāṣottarāhārā pūrvaṃ vāmapādena puruṣasya dakṣiṇataḥ śayyāmadhirohet |
tatra mantraṃ prayuñjīta |
āyurasi sarvataḥ pratiṣṭhāsi dhātā tvā dadhātu vidhātā tvā dadhātu brahmavarcasā bhaveti |
brahmābṛhaspatirviṣṇussomassūryastathāśvinau |
bhago 'tha mitrāvaruṇau vīraṃ dadhatu me sutamiti ||
AS.Śā.1.29 tataḥ parasparaṃ sāmabhirabhisāntvya saharṣamanukūlaṃ saṃviśetām |
paryāpte caināṃ śītodakena sahasā pariṣiñcet ||
AS.Śā.1.30 tatrātyāśitā kṣudhitā pipāsitā bhītā vimanāḥ śokārtā kruddhātimedurānyakāmā 'vyavāyakāmā vā na garbhaṃ dhatte viguṇaṃ vā |
tathā puruṣo 'pi |
na cāsauadhastiṣṭhet |
tathā hi strīceṣṭaḥ pumān jāyate puṃśceṣṭā vā strī |
na ca nyubjāṃ pārśvagatāṃ vā seveta |
nyubjāyā vāto balavān sa yoniṃ pīḍayati |
dakṣiṇapārśvagatāyāḥ śleṣmā pīḍitaścyutaḥ pidadhāti garbhāśayam |
vāmapārśvagatāyāstadvat pittaṃ vidahati raktaśukre |
tasmāduttānā bījaṃ gṛhṇīyāt |
tathā hi yathāsthānameva tiṣṭhanti doṣāḥ ||
AS.Śā.1.31 labdhagarbhāṃ caināṃ viditvā prāgvyaktībhāvādgarbhasya puṣye puṃsavanāni prayuñjīta |
dvādaśarātramityanye |
tatrāpi yugmadineṣviti kecit |
pratyahamityapare ||
AS.Śā.1.32 tadyathā |
lakṣmaṇāvaṭaśṛṅgasahadevāviśvadevānāmanyatamaṃ kṣīre 'bhiṣutya trīṃścaturo vā bindūn dakṣiṇe nāsāpuṭe svayamāsiñcet picunā |
vāme tu duhitṛkāmā |
na caitān niṣṭhīvet |
tathā puṣyodghṛtāyāḥ śvetabṛhatyā |
mūlakalkādrasaṃ nāvayet |
tadvaccotpalapatraṃ kumudapatra lakṣmaṇāmūlaṃ vaṭaśṛṅgāni cāṣṭau ca nāvayet ||
AS.Śā.1.33 śuklamālyāmbaradharā ca nārī puṣyoddhṛtāyā lakṣmaṇāyā mūlakalkamudumbaramātraṃ payasā pibet putrasyotpādanāya sthitaye ca |
tadvadgauradaṇḍamapāmārgaṃ jīvakarṣabhakau śaṅkhaṣuṣpīmadhyadaṇḍāṃ sahacaraṃ nagnajitamagnijivyāmaṣṭau vā vaṭaśṛṅgāni śālipiṣṭasya ca pacyamānasyoṣmāṇamāghrāya tadrasaṃ dehalyāṃ sthitā pūrvavannāvayet ||
AS.Śā.1.34 yaccānyadapi brāhmaṇā vṛddhastriyo vā brūyustacca kuryāt |
tataḥ prajāsthāpanākhyā daśauṣadhīḥ śirasā dakṣiṇena ca pāṇinā dhārayet |
etābhiśca siddhaṃ payo ghṛtaṃ vā pibet |
etābhireva puṣye puṣye snāyāt sadā ca samālabheta |
tathā sarvāsāṃ jīvanīyānāmauṣadhīnāṃ sadopayogastaistairvidhānairiti garbhasthāpanāni ||
AS.Śā.1.35 saumyākṛtivacanopacāraceṣṭāśca priyahitānuvartinaḥ paricārakāstathā bharteti |
punaścaināṃ māsādupeyāt ||
AS.Śā.1.36 tatra śukre śukle ghṛtamaṇḍābhe vā garbhasya gauratvaṃ tailābhe kṛṣṇatvaṃ madhvābhe śyāmatvam |
tathā kṣīrādimadhurāṇāmupayogānmāturudakavihārācca gauratā tilānnavidāhinā kṛṣṇatā |
vyāmiśrāṇāṃ śyāmatā |
deśakulānuvṛttitaśca varṇabhedaḥ ||
AS.Śā.1.37 tathā tejodhātorudakākāśadhātusamparkādgauratā |
bhūvāyusamparkāt kṛṣṇatā |
sarvadhātusāmye śyāmatā ||
AS.Śā.1.38 satvaviśeṣakarāṇi punarmātāpitṛsatvādayo 'ntarvatnyāḥ śrutayaścābhīkṣṇaṃ svopacitaṃ ca karma bhavati |
pūrvābhyāsaśceti ||
AS.Śā.1.39 bhavanti cātra |
ghṛtakṣīrādinityāsu muditāsu kaphātmasu |
ārtavaṃ tiṣṭhatti ciraṃ viparītāsvato 'nyathā ||
AS.Śā.1.40 nipātādeva gṛhṇāti rāgaṃ vāso yathā 'malam |
dhruvaṃ garbhaṃ tathā bījaṃ kṣetraṃ bījamupaskṛtam ||
AS.Śā.1.41 aviruddhe dhruvaṃ daive kāle yuktasya karmaṇaḥ |
siddhiḥ puṃsavanādyasmāt pūrvaṃ vyakteḥ prayojayet ||
AS.Śā.1.42 jātāścaivaṃ rūpavanto māsattvāścirāyuṣaḥ |
ṛṇānmocayitāraḥ syuḥ suputrāḥ putriṇāṃ matāḥ ||
AS.Śā.1.43 devatācāraśaucādiratā sūte mahāguṇam |
dhāvatyevaṃ cācaritaṃ prāgjanmābhyāsayogataḥ ||
AS.Śā.1.44 yoṣito 'pi sravatyeva śukraṃ puṃsaḥ samāgame |
garbhasya tanna kiñcittu karotīti na cintyate ||