athaikādaśo 'dhyāyaḥ |
AS.Sū.11.1 athāto mātrāśitīyaṃ nāmādhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ |
iti hasmāhurāttreyādayo maharṣayaḥ ||
AS.Sū.11.2 mātrāśī syāt |
mātrā punaragnibalāhāradravyāpekṣiṇī |
kukṣerapratipīḍanamāhāreṇa hṛdayasyāsaṃrodhaḥ pārśvayoravipāṭanamanatigauravamudarasya prīṇanamindriyāṇāṃ kṣutpipāsoparatiḥ sthānāsanaśayanagamanocchvāsapraśvāsabhāṣyasaṅkathāsu sukhānuvṛttiḥ sāyaṃ prātaśca sukhena pariṇamanaṃ balavarṇopacayakaratvaṃ ceti mātrāyā lakṣaṇam ||
AS.Sū.11.3 tribhāgasauhityamarddhasauhityaṃ vā gurūṇāmupadiśyate |
laghūnāmapi nātisauhityam |
anilānalaguṇabahulāni hi laghūni tulyaguṇatvādagnisandhukṣaṇānyavidhinā cālpadoṣāṇi |
itarāṇi tu pṛthivīsalilaguṇabahulānyasāmānyādviparītānyanyatra vyāyāmāgnibalāt |
amātrā punaraśanasya hīnatādhikyaṃ ca |
tatra hīnamātramaśanaṃ balavarṇopacayamanobuddhīndriyopaghātakaraṃ vibandhakṛdavṛṣyamanaujasyaṃ sāravidhmāpanamalakṣmījananamaśīteśca vātavikārāṇāmāyatanam |
atimātraṃ punaḥ sarvadoṣaprakopanamāhuḥ |
tena hi prapīḍyamānā vātādayo yugapatprakupitāḥ kukṣyaikadeśasthāstadevāparipakvamāviśya viṣṭambhayanto 'lasakamabhinirvartayanti |
sahasā vādharottarābhyāṃ mārgābhyāṃ prattyāvayanto viṣūcikām ||
AS.Sū.11.4 api ca |
prayāti nordhvaṃ nādhastādāhāro na ca pacyate |
āmāśaye 'lasībhūtastena so 'lasakaḥ smṛtaḥ ||
AS.Sū.11.5 vividhairvedanodbhedairvāyvādibhṛśakopataḥ |
sūcībhiriva gātrāṇi vidhyatīti viṣūcikā ||
AS.Sū.11.6 tatra vātaḥ śūlānāhāṅgamardamukhaśoṣapralāpakampamūrcchabhramajṛmbhodveṣṭanākṣipraveśaśirohṛdayātiruksirā kuñcanastambhanāni karoti |
pittaṃ punarjvarātisārāntardāhavaivarṇyatṛṣṇāmadabhramapralayāni |
śleṣmā tu chardyarocakaprasekāṅgasādāvipākaśītajvaragātragauravāṇi viśeṣatastu durbalasyālpavahnerbahuśleṣmaṇovātamūtrapurīṣavegavidhāriṇo 'nnapānamanilaprapīḍitaṃ śleṣmaṇāvibaddhamārgamalasatvādabahirmukhībhavat chardyatīsāravarjyāni yathoktāni śūlādīnyupajanayatyatimātrāṇi |
so 'lasaḥ |
atimātraduṣṭāstu doṣāḥ śarīraṃ daṇḍavat stambhayanti tatastamalasakamasādhyaṃ bruvate ||
AS.Sū.11.7 viruddhādhyaśanājīrṇaśīlinaḥ punarāmadoṣamāmaviṣamāmananti |
viṣasadṛśaliṅgatvāt |
tatparamasādhyānām |
aśukāritayā viruddhopakramatvācca |
na ca kevalaṃ mātrayaiva kṛtsnamāhāraphalamavāptuṃ śakyaṃ svabhāvādīnāṃ bhinnaphalatvāt ||
AS.Sū.11.8 tathā hi |
gururūkṣaśuṣkaśītadviṣṭaviṣṭambhividāahyaśuciviruddhātyambupānadravamakāle kāle vā kāmakrodhalobherṣyādvrīśokodvegabhayakṣudupataptena vā yadannapānamupayujyate tadapyāmameva pradūṣayati ||
AS.Sū.11.9 tatra sādhyamānaṃ duṣṭamalasībhūtamullikhet pāyayitvā salavaṇamuṣṇaṃ vāri |
tathātvacchardayantamatilīnadoṣaṃ kṛṣṇānāgadantīkalkayuktaṃ pāyayet |
madanaphalakaṣāyaṃ vā pippalīsiddhārthakalkayuktam |
dantīmāgadhikāvacūrṇitaṃ vā kośātakīrasam |
avasthāpekṣī vā vamanakalpoktāni tīkṣṇavamanāni |
tataḥ svedavarttipraṇidhānābhyāmupācaret ||
AS.Sū.11.10 api ca |
sadyaḥ samyagviśuddhasya śāmyanti tadupadravāḥ |
śūle nirannakoṣṭhe 'dbhiḥ koṣṇābhiścūrṇitāḥ pibet ||
AS.Sū.11.11 hiṅguprativiṣāvyoṣasauvarcalavacābhayāḥ |
athavā pippalīmūlaṃ trivṛtādārusaindhavam ||
AS.Sū.11.12 śuṇṭhīḥ sakṣīralavaṇapippalīmaricāni ca |
pāṭhāmlavetasakṣārayavānīpauṣkarāṇi vā ||
AS.Sū.11.13 dviruttaraṃ hiṅguvacāgnikuṣṭha suvarcikākṣārabiḍājamojam |
śūlodarānāhaviṣūcikārśohṛdrogagulmordhvasamīraṇaghnam ||
AS.Sū.11.14 mustājamojapūjīkavacāśuṇṭhyagnidhānyakaiḥ |
savālakaśaṭhībilvaiḥ kvāthaṃ tṛṭcchūlavān pibet ||
AS.Sū.11.15 rāsnākaṭphalaṣaṅgranthābṛhatīdvayajoṅgakaiḥ |
guggulvativiṣākuṣṭhapatratryāghranakhāmbudaiḥ |
kuryācchuṣkaiḥ samūtrairvā lepodvarttanadhūpanam ||
AS.Sū.11.16 sarukcānaddhamudaramamlapiṣṭaiḥ pralepayet |
dāruhaimavatīkuṣṭhaśatāhvāhiṅgusaindhavaiḥ ||
AS.Sū.11.17 yavacūrṇaśca sakṣāratakraḥ koṣṭhārtijit param |
yojayetsaindhavāntaiśca vartiṃ viṇmūtrasaṅgrahe ||
AS.Sū.11.18 nāmyamānāni cāṅgāni bhṛśaṃ svinnāni veṣṭayet |
viṣūcyāmativṛddhāyāṃ pārṣṇyordāhaḥ praśasyate ||
AS.Sū.11.19 dvikṣārajīrṇapiṇyākakuṣṭhāruṣkaracitrakaiḥ |
saśuktasaindhavaistailaṃ pakvamabhyañjane hitam ||
AS.Sū.11.20 succharditaviriktasya gātrāyāme 'tidāruṇe |
bhallātakamadhūcchiṣṭajīrṇapiṇyākanāgaraiḥ |
ghṛtatailaṃ pacetsāmlaistacca khallīghnamuttamam ||
AS.Sū.11.21 tvakpatrarāsnāgaruśigrukuṣṭhairamlaprapiṣṭaiḥ savacāśatāhvaiḥ |
udvarttanaṃ khalliviṣūcikāghnaṃ tailaṃ vipakvaṃ ca tadarthakāri ||
AS.Sū.11.22 tadahaścopavāsyainaṃ viriktavadupācaret |
sāmānyeneti siddhoktā viṣūcyalasakakriyā ||
AS.Sū.11.23 āmadoṣeṣu tvannakāle jīrṇāhāraṃ doṣopaliptāmāśayaṃ stimitagurukoṣṭhamanannābhilāṣiṇamabhisamīkṣya pāyayeddoṣaśeṣapācanārthamauṣadhaṃ vahnisandhukṣaṇārthaṃ ca |
ajīrṇāhāraṃ punarna pāyayet |
yata āmadoṣadurbalo hyagniryugapadāmadoṣamauṣadhamāhārajātaṃ cāśaktaḥ paktum ||
AS.Sū.11.24 api caiṣā vibhramo 'tibalatvāduparatānalabalamāturaṃ sahasaivātipātatyet |
āmadoṣajānāṃ punarvikārāṇāmapatarpaṇenaivopaśamo bhavati ||
AS.Sū.11.25 tattu trividham |
laṅghanaṃ laṅghanapācanamavasecanaṃ ca |
tatra laṅghanamalpadoṣāṇām |
tena hyanilānalavṛdhyā vātātapaparīta ivālpaḥ salilāśayo 'lpadoṣaḥ praśoṣamāpadyate |
laṅghanapācanābhyāṃ madhyadoṣe vātātapābhyāṃ pāṃsubhasmāvakiraṇairiva cānatimahān salilāśayaḥ |
bahudoṣāṇāṃ punardoṣāvasecanameva kāryam |
na hyasrāvite palvalodakaughe śālyādipuṣṭirbhavati ||
AS.Sū.11.26 tasmātsantarpaṇanimittānāṃ nāntareṇāpatarpaṇamasti śāntiḥ |
apatarpaṇanimittānāṃ ca nāntareṇa santarpaṇamiti |
evamanyeṣāmapi vyādhīnāṃ yathāsvaṃ nidānaviparītamauṣadhamevāvacārayet |
sati tvanubandhe nidānaviparītamapāsya vyādhiviparītameva tadarthakāri vā |
vimuktāmadoṣasya punaḥ paripakvāmadoṣaśeṣasya dīpte cāgnāvabhyaṅgāsthāpanānuvāsanaṃ vividhasnehapānaṃ ca yuktyā prayojyam |
prasamīkṣya doṣauṣadhādīnāmavasthāntarāṇi |
bhavanti cātra ||
AS.Sū.11.27 yaḥ śyāvadantauṣṭhanakho 'lpasaṃjñaḥ chardyardito 'ntargatatāmranetraḥ |
kṣāmasvaraḥ srastasamastasandhiryāyānnaro 'sau punarāgamāya ||
AS.Sū.11.28 vyoṣaṃ karañjasya phalaṃ haridre mūlaṃ samāvāpya ca mātuluṅgyāḥ |
chayāviśuṣkā gulikāḥ kṛtāstā hanyurviṣūcīṃ nayanāñjanena ||
AS.Sū.11.29 śirīṣanaktāhvaphaṇijjabījatrāyantyapāmāargaphalaiśca varttiḥ |
bastasya mūtreṇa viṣūcikāghnī pralepadhūpāñjananasyayogaiḥ ||
AS.Sū.11.30 ajīrṇaṃ ca kaphādāmaṃ viṣṭabdhamanilādbhavet |
vidagdhaṃ pittakopena triprakāramiti smṛtam ||
AS.Sū.11.31 tatrāme gurutotkledaḥ śopho gaṇḍākṣikūṭayoḥ |
udgāraśca yathābhuktamavidagdhaḥ pravarttate ||
AS.Sū.11.32 viṣṭabdhe śūlamādhmānaṃ vividhā vātavedanāḥ |
malavātāpravṛttiśca stambho moho 'ṅgapīḍanam ||
AS.Sū.11.33 vidagdhe bhramatṛṇmūrchāḥ pittacca vividhā rujāḥ |
udgāraśca sādhūmāmlaḥ svedo dāhaśca jāyate ||
AS.Sū.11.34 laṅghanaṃ kāryamāme tu viṣṭabdhe svedanaṃ bhṛśam |
vidagdhe vamanaṃ yadvā yathāvasthaṃ hitaṃ bhavet ||
AS.Sū.11.35 ragīyaso bhavellīnādāmādeva vilambikā |
kaphavātānuviddhāmaliṅgā tatsamasādhanā ||
AS.Sū.11.36 rasaśeṣe 'nnavidveṣo hṛdayāśuddhigaurave |
tatrābhuktvā divasvapyāt kṣudvānadyāllaghuprati ||
AS.Sū.11.37 yāmaiścaturbhirdvābhyāṃ ca bhojyabhaiṣajyayoḥ same |
pāko 'gnauyuktayordrākca tīkṣṇe mande punaścirāt ||
AS.Sū.11.38 sabhaktamauṣadhaṃ tasmānmandāgneravacārayet |
pūrvāhṇe bhojanaṃ sātmyaṃ laghu dīpanabṛṃhaṇam ||
AS.Sū.11.39 prātarāśe tvajīrṇe 'pi sāyamāśo na duṣyati |
ajīrṇe sāyamāśe tu prātarāśo hi duṣyati ||
AS.Sū.11.40 divā prabodhyate 'rkeṇa hṛdayaṃ puṇḍarīkavat |
tasminvibuddhe srotāṃsi sphuṭatvaṃ yānti sarvaśaḥ ||
AS.Sū.11.41 vyāyāmācca vicārācca vikṣiptatvācca cetasaḥ |
na kledamupagacchanti divā tenāsya dhātavaḥ ||
AS.Sū.11.42 aklinneṣvannamāsiktamatyantena na duṣyati |
avidagdheṣviva payassvanyatsaṃmiśritaṃ payaḥ ||
AS.Sū.11.43 rātrau tu hṛdaye mlāne saṃvṛteṣvayaneṣu ca |
yānti koṣṭhe parikledaṃ saṃvṛte sarvadhātavaḥ ||
AS.Sū.11.44 klinneṣvanyadapakveṣu teṣvāsiktaṃ praduṣyati |
vidagdheṣu payassvanyāt payastapteṣvivāpitam |
naiśe tasmādajīrṇe 'nne nānyadbhuñjīta bhojanam ||
AS.Sū.11.45 udgāraśuddhirutsāho vegotsargo yathocitaḥ |
laghutā kṣutpipāsa ca jīrṇāhārasya lakṣaṇam ||
AS.Sū.11.46 prāyaḥ prajñāparādhena rogagrāmaḥ prajāyate |
nṛṇāmaśanalubdhānāṃ viśeṣeṇa viṣūcikā ||
AS.Sū.11.47 doṣopanaddhaṃ yadi līnamannaṃ pittolbaṇarayāvṛṇuyānna vahnim |
jāyeta duṣṭā tu tato budhukṣā yā mandabuddhīn viṣavannihanti ||