AS.ni.1.1 athātaḥ sarvaroganidānaṃ vyākhyāsyāmaḥ |
iti ha smāhurātreyādayo maharṣayaḥ ||
AS.ni.1.2 iha kṛtayuge vigatarāgadveṣādidvandvā jitalobhakrodhaśramaklamālasyabhayā niṣparigrahāḥ puruṣā babhūvuḥ |
teṣāṃ puṇyabalena pṛthivyādīnāṃ sarvaguṇasamudāyādacintyarasa vīryādisamuditāni sasyānyoṣadhayaścāsan |
te tāni jitendriyatvāt kāle mātrayā copayuñjānāḥ satyārjavānṛśaṃsyādiguṇayogācca surasadṛśatejaso rūpākṛtipramāṇaprasādopacayasaṃhananasattvasārasampannā dīrghāyuṣo nīrujaśca babhūvuḥ ||
AS.ni.1.3 bhraśyanti tu kṛtayuge yugasvabhāvāt krameṇa parihīyamāṇasarvaguṇeṣu pṛthivyādiṣu śarīreṣu ca dharmātikramāt puruṣeṣvavaśyambhāvino nirapekṣarūkṣābhirupekṣitā devatābhirjvarādayaḥ prādurabhūvanniti sarvarogāṇāṃ sāmānyataḥ sambhavaḥ ||
AS.ni.1.4 jvarastu sthāṇuśāpāt prācetasatvamupāgatasya prajāpateḥ kratau bhāgamaparikalpayatastadvināśārthaṃ pūrvajanmāvamānitayā rudrāṇyā preritasya paśupaterdivyamabdasahasraṃ parirakṣitavataḥ krodhamaticirakālasambhṛto vratānte roṣāgniḥ kiṅkararūpeṇa kila piṇḍitamūrtirvīrabhadranāmā bhasmapraharaṇastriśirokṣibāhupādaḥ piṅgalalocano darṣṭrī śaṅkukarṇaḥ kṛṣṇatanuruttamāṅgānniścacāra |
sa devīvinirmitayā saha bhadrakālyā pratiromakūpamabhiniḥsṛtairvividhavikṛtākṛtibhiranantairbhayānakavākyakriyāvapurbhiranucaraiḥ parivṛtaścaturyugāntakarakālāmbhodasahasraninado 'nunādayan rodasī jvālāgarbheṇa parītaḥ kalakalārāveṇa mahābhūtasamplavakāriṇā vidhāya dānavavadhamaśvamedhādhvaravidhvaṃsanaṃ ca prāñjalirvijñāpayāmāsa śivam |
śivībhūto 'si devadeva
devaiḥ pitāmahaprabhṛtibhirjagataḥ pitrā ca dhātrābhiṣṭūyamānaḥ |
sampratyahaṃ kiṃ karavāṇīti |
taṃ śūlī krodhamādideśa |
yasmāt tridaśairapyajayya matkrodha vratavighnaṃ cikīrṣudatyasainyaṃ dakṣo dakṣahavyaṃ ca tvayā jīrṇamato jagato 'sya sasthāvarasya jvarayitā jvaro bhavān bhavatu |
tvaṃ hi sargharogāṇāṃ prathamaḥ pravaro janmamaraṇeṣu tamomayatayā mahāmohaḥ prāgjanmano vismārayitāpacārāntareṣu coṣmāyamāṇatvāt santāpātmā dvayeṣvapi dhruvo jvaro bhaveti |
so 'yamevamumāpatinānugṛhīto nānānāmabhiḥ sarvato 'nubhuvi vicarati |
tadyathā |
pākalo gajeṣvabhitāpo vājiṣvalarkaḥ kakkureṣvindramado jalajeṣu jyotiroṣadhīṣu cūrṇako dhānyeṣvapsu nīlikā bhūmāvūṣaro manuṣyeṣu jvara iti ||
AS.ni.1.5 tatsahajāścārocakāṅgamardaśirovyathābhramaklamaglānitṛṣṇāsantāpādayaḥ |
tatsantāpācca raktapittam |
tatraiva ca yajñe krodhabhayābhibhūtānāṃ parito vidravatāṃ laṅghanaplavanādyairdehavikṣobhaṇairgulmavidradhivṛddhijaṭharādayo
haviḥprāśānmehakuṣṭhārśaḥśophātīsārādayo
bhayottrāsaśokāśucisaṃsparśairunmādāpasmāragrahādayo
rohiṇyatiprasaṅgāccheṣaduhitrasambhogakṛtācca prajāpatikrodhānnakṣatrarājasya rājayakṣmā tatsahodbhavāśca kāsaśvāsādayaḥ |
so 'pi hi na vinā jvareṇānubadhnātīti sakalo 'pi rogagrāmo jvarapūrvako jvaraśabdavācyo vā ||
AS.ni.1.6 jvarastamo vikāra ātaṅkaḥ pāpmā gado vyādhirābādho duḥkhamāmayo yakṣmā roga ityanarthāntaram |
tatra rujatīti rogaḥ |
tasyopalabdhirnidānapūrvarūparūpopaśayasamprāptibhiḥ ||
AS.ni.1.7 tatra nidānaṃ vāyvādiprakopaḥ |
tasya punarahitāhāravihārasevā |
nidānaparyāyāstu heturnimittamāyatanaṃ kārakaḥ kartā kāraṇaṃ pratyayaḥ samutthānaṃ mūlaṃ yoniriti ||
AS.ni.1.8 pūrvarūpaṃ nāma yena bhāvivyādhiviśeṣo vijñāyate na tu doṣaviśeṣaḥ |
taddhyutpatsyamānasya vyādheralpatvādavyaktaṃ rūpam ||
AS.ni.1.9 spaṣṭaṃ punā rūpam |
tasya śabdāntarāṇi liṅgamākṛtirlakṣaṇaṃ cihnaṃ saṃsthānaṃ vyañjanamiti ||
AS.ni.1.10 upaśayo hetuvyādhiviparītairviparītārthakāribhiścacauṣadhāhāravihāraiḥ sukhānubandhaḥ |
sa hi vyādhisātmyasaṃjñaḥ |
tadviparīto 'nupaśayaḥ |
etena deśakālau vyākhyātau ||
AS.ni.1.11 samprāptiḥ punarevaṃduṣṭo doṣastena caivamārabdho vyādhistatparyāyā jātirāgatirnirvṛttirniṣpattiriti ||
AS.ni.1.12 sā saṅkhyāvikalpaprādhānyabalakālaviśeṣairbhidyate |
tatra saṅkhyā tāvadaṣṭau jvarāstrividhaṃ raktapittaṃ pañca kāsā iti |
vikalpaḥ samavetānāṃ doṣāṇāmaṃśāṃśakalpanā |
prādhānyaṃ vyādhināmanubandhyānubandhakabhedāttaratamayogādvā doṣāṇām |
balābalaviśeṣo hetvādikārtsnyāvayavavibhāvanayā |
kālaviśeṣaḥ punardoṣāṇāmṛtvahorātryāhārasamayaniyataḥ prakopa iti |
etāvataiva samāsataḥ kathito nidānārthaḥ |
vistareṇa tu yathāsvaṃ pratirogamupadekṣyate ||
AS.ni.1.13 atha tiktakaṭukaṣāyarūkṣalaghuśītaviṣṭambhivirūḍhakatṛṇadhānyakalāyacaṇakakarīratumbakāliṅgacirbhiṭabisaśālūkajāmbavatindukahīnaśuṣkapramitatṛṣitāśanakṣudhitāmbupānāsṛkkṣayavirecanādikarmātiyogavegavidhāraṇodīraṇarātrijāgaraṇapravātavyavāyajyāyāmabalavadyuddhanigrahātikharacāpakarṣaṇātyuccaviṣamalaṅghanādhvādhyayanadhāvanasalilataraṇābhighātadamyagovājigajanigrahāśmaśilālohakāṣṭhotkṣepavikṣepabhramaṇacālanagāḍhocchādanaparāghātanādisāhasabhayaśokotkaṇṭhādibhiratisevitairgrīṣmavarṣāparāhṇāpararātrāhārapariṇāmānteṣu ca vāyuḥ prakopamāpadyate ||
AS.ni.1.14 kaṭvamlalavaṇakṣāroṣṇatīkṣṇavidāhiśuktaśāṇḍākīmadyamūtramastudadhidhānyāmlatailakulatthamāṣaniṣpāvatilānnakaṭvarakuṭherakādivargāmāmrātakāmlīkāpīlubhallātakāsthilāṅgalikāmaricātapāgnirajodhūmakrodherṣyājīrṇamaithunopagamanādibhirvarṣāśaranmadhyandinārdharātrāhāravidāhakāleṣu ca pittam ||
AS.ni.1.15 madhurāmlalavaṇasnigdhaguruśītapicchilābhiṣyandi navānnapiṣṭapṛthukasthūlabhakṣyaśaṣkulyāmakṣīrakīlāṭamoraṭakūcīkātakrapiṇḍakapīyuṣekṣurasaphāṇitaguḍānūpapiśitamocakharjūrabhavyanārikelaniśāmbupānātyambupānātisantarpaṇabhuktamātradivāsvapnakālātisvapnakāyavāṅmano vyāpārānārambhānupadhānaśayanāvaśyāyaharṣacchīrdavighātavirecanādyayogādibhiḥ śiśiravasantapūrvāhṇapradoṣabhuktamātreṣu ca śleṣmā ||
AS.ni.1.16 dvayasaṃsargāt saṃsargaḥ |
sarveṣāṃ tu miśrībhāvāttathādhyaśanasamaśanaviṣamāśanaviruddhāśanasaṅkīrṇāśanavyāpannāmbumadyamandakadadhiyāvakayavasurāpiṇyākāmamūlakasarṣapaśuṣkaśākavallūrakṛśapiśitalakucāmaphalamṛttikābhyavahārānnaparivartartuvyāpadasātmyauṣadhigandhāghrāṇaviṣapiṭAkāviṣagarābhyavahārānārtavadurdinagrahapīḍāgrahāveśapurovātaparvatopaśleṣarasāyanasnehasvedavirecanādimithyāyogebhyaḥ pāpānāṃ ca karmaṇāmabhyāsāt pūrvakṛtānāṃ ca pariṇāmāt strīṇāṃ viṣamaprasavāt prasūtānāṃ ca mithyopacārāt sannipātaḥ ||
AS.ni.1.17 iti sāmānyataḥ sarveṣu rogeṣu doṣaprakopaheturukta iti |
bhavanti cātra ||
AS.ni.1.18 pratirogamiti kruddhā rogādhiṣṭhānagāminīḥ |
rasāyanīḥ prapadyāśu doṣā dehe vikurvate ||
AS.ni.1.19 ādhānajanmanidhanapratyarākhyavipatkare |
nakṣatre vyādhirutpannaḥ kleśāya maraṇāya vā ||
AS.ni.1.20 jvarastu jātaḥ ṣaḍrātrādaśvinīṣu nivartate |
bharaṇīṣu tu pañcāhāt saptāhāt kṛttikāsu tu ||
AS.ni.1.21 triḥ saptarātrādathavā rohiṇyāmaṣṭarātrataḥ |
ekādaśādvā divasānmṛge ṣaṇṇavarātrayoḥ ||
AS.ni.1.22 pañcāhānmṛtyurārdrāyāṃ tripakṣe saṃśayo 'thavā |
punarvasau pravṛttastu jvaro 'paiti trayodaśāt ||
AS.ni.1.23 divasāt saptaviṃśādvā dvyahāt saptāhato 'thavā |
puṣye śleṣāsu maraṇaṃ cireṇāpi maghāsu tu ||
AS.ni.1.24 avaśyaṃ svāsthyamāpnoti dvādaśāhānmṛto na cet |
phālgunyoḥ pūrvayormṛtyuranyathośca dine 'ṣṭame ||
AS.ni.1.25 navme 'gnyekaviṃśe vā jvaraḥ saumyatvamṛcchati |
hastena saptame śāntiścitrāyāmaṣṭame 'thavā ||
AS.ni.1.26 punaścitrāgame svātau daśāhādatha vā tribhiḥ |
pakṣairmṛtyuṃ viśākhāsu dvāviṃśe 'hani nirdiśet ||
AS.ni.1.27 navame 'hni na cecchāntirmaitre mṛtyustataḥ param |
jyeṣṭhāyāṃ pañcame mṛtyurūrdhvaṃ vā dvādaśāt sukham ||
AS.ni.1.28 svāsthyaṃ daśāhānmūle tu trisaptāhe 'tha vā gate |
pūrvāṣāḍhāsu navame tato 'nyāsu tu māsataḥ ||
AS.ni.1.29 aṣṭābhirathavā māsairnavbhirvā bhavecchivam |
ājyeṣṭhāhāddhaniṣṭhāsu dvādaśādvāruṇeṣu tu ||
AS.ni.1.30 ṣaḍahe dvādaśāhe vā mṛtyurbhādrapadāsu tu |
uttarāsu trisaptāhāt praśamo revatīṣu ca ||
AS.ni.1.31 catūrātre 'ṣṭarātre vā kṣemamityāha gautamaḥ ||