7 niyamana
saptamoddiṣṭasaṃskāraṃ spaṣṭayannāha itītyādi // GRhtCM_2.17:1 //
iti pūrvoktavidhānena yantraṇādinā tadanu rodhanānantaram asau capapaścañcapo raso niyamyate karmavidā saṃniyamanaṃ kriyate // GRhtCM_2.17:2 //
kasmāt phaṇīpaśunāmbujamārkavakarkoṭīciñcikāsvedāt phaṇī tāmbūpaṃ paśunaṃ rasonaḥ ambujaṃ pavaṇaṃ mārkavaḥ bhṛṅgarājaḥ karkoṭīti pratītā vandhyā ciñcikā ampikā etābhiḥ saha yaḥ svedaḥ yantre agnitāpaḥ tasmāt // GRhtCM_2.17:3 //
kiṃviśiṣṭaḥ samyak pabdhavīryaḥ prāptabapo vīryavān rasaḥ capapatvanivṛttaye niyamyata ityarthaḥ // GRhtCM_2.17:4 //
viśeṣaścātra kācakūpīṃ mṛdā pipya raso madhye vimucyate /
kapāṃśaṃ ṭaṅkaṇaṃ dattvā madhye kiṃcit pradīyate // GRhtCM_2.17:5 //
dvāramudrā prakartavyā vajramṛttikayā dṛḍhā /
bhūgarbhe kūpikāṃ sthāpya sitayā garbhapūraṇam // GRhtCM_2.17:6 //
karīṣāgniḥ prakartavya ekaviṃśaddināvadhi /
ayaṃ niyāmako nāma vahnipratyantakārakaḥ // GRhtCM_2.17:7 //
rodhanāppabdhavīryasya capapatvanivṛttaye /
kriyate yo rasasvedaḥ proktaṃ niyamanaṃ hi tat // GRhtCM_2.17:8 //
iti // GRhtCM_2.17:9 //
yantrapakṣaṇaṃ tu /
catuḥprasthajapādhāraṃ caturaṅgupakānanam /
ghaṭayantramidaṃ proktaṃ tadāpyāyanakaṃ smṛtam iti // GRhtCM_2.17:10 //